Foto: freeimages.com

Ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lāpa finanšu robus 

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Elīna Pankovska, 2018. gada 30. maijs plkst. 10:01

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

«Pērn neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti līdzekļi turpat 67 milj. eiro apmērā, kas ir mazāk nekā simtā daļa (0,8%) no centrālās valdības budžeta izdevumiem. It kā nešķiet daudz, bet tomēr vairāk, nekā valdība tērēja, piemēram, vides aizsardzībai un teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai kopā,» DB norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa skaidro, ka visus izdevumus pilnībā saplānot nav iespējams ne ģimenes ietvaros, ne arī valstī kopumā, tāpēc ir svarīgi paredzēt rezerves līdzekļus negaidītu, ārkārtas situāciju risināšanai. Ja šādas situācijas rodas, tad atvēlētā nauda jātērē. «Piemēram, pērn lietavu un plūdu postījumi radīja neparedzētus zaudējumus lauksaimniekiem, kas saņēma kompensācijas no valsts. Tomēr nereti finansējums neparedzētiem gadījumiem tiek izlietots gluži paredzamiem mērķiem, ko iespējams laikus saplānot citās budžeta pozīcijās, un sākotnēji plānotais apjoms tiek pārtērēts. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nav domāti ikdienas finanšu robu lāpīšanai vai, piemēram, politiķu popularitātes celšanai priekšvēlēšanu laikā,» stingri norāda A. Buceniece.

Arī B. Traidase DB norādīja, ka pats princips ir pareizs – apdomīgs saimnieks domā ilgtermiņā un ieplāno rezervi. No vienas puses, šo funkciju veic budžeta likumā noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve. Savukārt no otras puses, ik gadu budžetā tiek plānoti arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Visu rakstu Nav domāti ikdienas ielāpiem lasiet trešdienas, 30.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt

Pagājušajā gadā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā izlietoti 81,66...

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vissvētākās Jaunas Marijas Debesīs uzņemšanas...

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā...

Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt pagarināto normālo darba...

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes...

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5...

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...

Valdība šodien lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt pašvaldībām kopumā...

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas...

2017.gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas...

Lēmums pieņemts dažas stundas pēc tam, kad valdībai tehniski beigusies nauda un tā apturējusi darbu.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.