Jaunākais izdevums

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

«Pērn neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti līdzekļi turpat 67 milj. eiro apmērā, kas ir mazāk nekā simtā daļa (0,8%) no centrālās valdības budžeta izdevumiem. It kā nešķiet daudz, bet tomēr vairāk, nekā valdība tērēja, piemēram, vides aizsardzībai un teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai kopā,» DB norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa skaidro, ka visus izdevumus pilnībā saplānot nav iespējams ne ģimenes ietvaros, ne arī valstī kopumā, tāpēc ir svarīgi paredzēt rezerves līdzekļus negaidītu, ārkārtas situāciju risināšanai. Ja šādas situācijas rodas, tad atvēlētā nauda jātērē. «Piemēram, pērn lietavu un plūdu postījumi radīja neparedzētus zaudējumus lauksaimniekiem, kas saņēma kompensācijas no valsts. Tomēr nereti finansējums neparedzētiem gadījumiem tiek izlietots gluži paredzamiem mērķiem, ko iespējams laikus saplānot citās budžeta pozīcijās, un sākotnēji plānotais apjoms tiek pārtērēts. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nav domāti ikdienas finanšu robu lāpīšanai vai, piemēram, politiķu popularitātes celšanai priekšvēlēšanu laikā,» stingri norāda A. Buceniece.

Arī B. Traidase DB norādīja, ka pats princips ir pareizs – apdomīgs saimnieks domā ilgtermiņā un ieplāno rezervi. No vienas puses, šo funkciju veic budžeta likumā noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve. Savukārt no otras puses, ik gadu budžetā tiek plānoti arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Visu rakstu Nav domāti ikdienas ielāpiem lasiet trešdienas, 30.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valdība atliek jautājumu par kompensāciju izmaksām Prieks tūre klientiem

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NEPLP izsaka neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Piešķir papildu 2,6 miljonus eiro vajadzībām saistībā ar Covid-19

LETA, 03.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma piešķirt Veselības ministrijai (VM) papildu 2,6 miljonus eiro dažādām vajadzībām, kas saistītas ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

No šīs summas 1,7 miljoni eiro piešķirti no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet pārējie caur apropriāciju pārdali.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē atzina, visticamāk, ar vienu šādu piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nepietiks un solīja vajadzības gadījumā nākt uz Ministru kabinetu ar pamatotu līdzekļu pieprasījumu.

Turklāt viņa skaidroja, ka šis līdzekļu pieprasījums ir pie mērena scenārija. "Pie scenārija, kad prognozējam, ka tas neeksponējas nekontrolēti," viņa teica.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) tikmēr uzsvēra, ka valdībai jāspēj dinamiski reaģēt. Viņš aicināja Veselības ministriju sekot līdzi aktuālajai situācijai, uzsverot, ka "labāk mums turēties soli priekšā, nekā skriet nopakaļ".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piešķir 70,2 miljonus eiro eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai.

Valdības rīkojumā uzdots Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) finansējumu, kas nepārsniedz 70,2 miljonus eiro.

Tostarp 51 miljons eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu maksātājus - preču un pakalpojumu eksportētājus ­-, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, bet 19,2 miljoni eiro paredzēti, lai atbalstītu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Valdības rīkojumā noteikts Ekonomikas ministrijai normatīvos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu par minēto līdzekļu piešķiršanu no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem atbilstoši nepieciešamajam apmēram, sākotnēji pieprasot 10 miljonus eiro preču un pakalpojumu eksportētājiem un 10 miljonus eiro tūrisma nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts segs ceļotāju zaudējumus par SIA Prieks Tūre nenodrošinātajiem ceļojumiem

Lelde Petrāne, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 17. septembra sēdē pieņemts lēmums piešķirt Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) 161 314 eiro, lai pilnībā varētu segt visus ceļotāju maksājumus, ko ceļotāji veikuši vai kas veikti ceļotāju vārdā par SIA «Prieks Tūre» nenodrošinātajiem ceļojumiem likviditātes problēmu dēļ, informē Ekonomikas ministrija.

PTAC 2018. gada 3. oktobrī konstatēja, ka SIA «Prieks Tūre» ir likviditātes problēmas un tā nespēj nodrošināt pakalpojumus ceļotājiem. Kopā PTAC saņēma iesniegumus no 268 cietušajiem patērētājiem par naudas atmaksu nenotikuša ceļojuma dēļ.

Lai pilnībā varētu segt visus cietušo patērētāju zaudējumus attiecībā uz nenotikušiem ceļojumiem, kā to paredz ES un Latvijas tiesību akti, Ekonomikas ministrija sagatavoja MK rīkojuma projektu, lūdzot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt PTAC 161 314 eiro. PTAC veiks naudas summas atmaksu ceļotājiem viena mēneša laikā no finansējuma saņemšanas brīža; patērētājiem papildu darbības nav jāveic.

Kā zināms, pārņemot ES Direktīvu par Kompleksiem pakalpojumiem, 2018. gadā stājās spēkā grozījumi Tūrisma likumā un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas no 2018. gada 1. jūlija nosaka valsts rīcību, lai pilnībā segtu visus ceļotāja neatgūtos maksājumus, ja netiek sniegti tūrisma pakalpojumi operatora likviditātes problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu brīvdienas uzņēmējiem varētu piešķirt līdz trim gadiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības ministrijai aizdomas par krāpšanu iepriekš veiktajos IKT iepirkumos

Zane Atlāce - Bistere, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bordāns atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita

LETA, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ir atteicies no solītā visaptverošā tieslietu sistēmas audita, kura izmaksas tika lēstas ap pusmiljonu eiro, raksta «Latvijas Avīze».

Ideju veikt šādu auditu Bordāns tika pieteicis šā gada februāra sākumā - pēc tam, kad Saeima lēma par viņa partijas biedra Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Tolaik tika teikts, ka šāds visaptverošs tieslietu sistēmas audits izmaksāšot līdz pusmiljonam eiro.

Marta sākumā Tieslietu ministrija (TM) apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot «precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs» un tiekot strādāts «pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti».

Savukārt 16.jūlija valdības sēdē pats tieslietu ministrs no visaptverošā tieslietu audita idejas ir oficiāli atteicies, vienlaikus paziņojot, ka vairs nepretendē arī uz šim nolūkam no budžeta piešķirto pusmiljonu eiro. «TM virzīs Ministru kabinetā izskatīšanai rīkojuma projektu par finansējuma pārdali uz valsts budžeta programmu «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» no TM budžeta (...) 2019.gadam atbalstītā prioritārā pasākuma «Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t. sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte» piešķirtā finansējuma 500 000 eiro apmērā, kuru 2019.gadā netiek plānots apgūt,» teikts TM informatīvajā ziņojumā, kas bija sagatavots uz šo valdības sēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD četrām saimniecībām prasa atmaksāt 37,3 tūkstošus eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM: Ja ņemtu vērā plūdos cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. «Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas,» skaidroja ZM pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Par atskurbināšanu pašvaldībām piešķir 270 tūkstošus eiro

Elīna Pankovska, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt pašvaldībām kopumā 270,2 tūkst. eiro, lai segtu izdevumus, kas radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodušās bezpalīdzības stāvoklī. Par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu tiek piešķirti līdz 15 eiro.

Kopumā līdzekļi piešķirti 28 pašvaldībām. Visvairāk - 78,22 tūkst. eiro - piešķirti Rīgas pašvaldībai, tai seko Daugavpils ar 43,43 tūkst. eiro, Liepāja ar 38,22 tūkst. eiro un Jelgava, kurai piešķirti 37,2 tūst. eiro.

Savukārt vismazākās summas ir piešķirtas Jelgavas un Nīcas novada pašvaldībām – katrai 15 eiro, kam seko Sigulda, kurai piešķirti 90 eiro, Tērvetes novada pašvaldībai piešķirti 105 eiro un Viļānu novada pašvaldībai 150 eiro.

Anotācijā norādīts, ka izmaksas, kas pašvaldībām radušās, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī, ir pašvaldībām neparedzēti izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

MK apstiprina Dzīvojamo telpu īres likumprojektu īrnieku plašākai aizsardzībai un īres tirgus attīstībai

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas.

«2017. gadā parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums izdevies rast pirmos kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu,» komentē Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā «Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā», grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība virza likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienotās veselības datubāzes izveidei un uzturēšanai nepieciešami 1,8 miljoni eiro

Monta Glumane, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sanāksmē tika apstiprināts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi. Tā nodrošinās informāciju par personām, kurām – un kādā apjomā – ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, informē Veselības ministrija.

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Tās uzdevums ir attīstīt valsts veselības aprūpes sistēmu, garantējot tai stabilu un pieaugošu finansējumu, kas sasniegtu vismaz 4 procentus no IKP apmērā. Šāda sistēma sasaista iedzīvotājiem pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus ar viņu personisko atbildību par savu sociālo drošību. Tā ir taisnīgāka pret legāli nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, mudinot strādājošos pamest ēnu ekonomiku, un arī sociāli aizsargājamām cilvēku grupām.

Tiek plānots, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) veidos datubāzi, kurā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina medicīniskās palīdzības pieprasītāja atbilstību apdrošinātās personas statusam. Ņemot vērā, ka dzīves laikā persona var būt apdrošināta pēc dažādiem nosacījumiem, būtiski ir izveidot vienotu datubāzi, kurā būs informācija par veselības apdrošināšanas statusu. Ārstniecības personām, farmaceitiem un arī pašiem apdrošinātajiem cilvēkiem informācija par tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus būs pieejama vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb E-veselībā. Tajā personas statuss jeb pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu grozs būs īpaši atzīmēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

PVD: Cēloni Druvas Unguru mājas cūku saslimšanai ar ĀCM, visticamāk, neizdosies noskaidrot

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Komentāri

Pievienot komentāru