Jaunākais izdevums

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

FM norādīja, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums uz šā gada 22.februāri Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ir 266,3 miljoni eiro.

Tāpat ministrijā atzina, ka tiek saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām. Patlaban jau vairāki no tiem pārsniedz pieejamo līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikumu.

Kā skaidro FM, piemēram, 182,1 miljona eiro apmērā atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru audzināšanā esošu bērnu ar 2021.gada 1.martu, kā arī 134 miljonu eiro atbalsta turpināšanai nodokļu maksātājiem - dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - un 240 miljonu eiro papildu finansējumam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

FM rosinās valdību pieņemt lēmumu, ka pieprasījumi Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ir vienreizēji un terminēti, tie ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildus līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat FM vēlas, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par minēto nosacījumu ievērošanu un pamatotiem aprēķiniem pieprasītajam finansējumam, un seko līdzi faktiskajam piešķirto līdzekļu izlietojumam.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem iepriekš raksturoja kā satraucošu.

Ceturtdien valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk.

"Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, kā, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī līdzekļi no programmas tiek novirzīti ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.

Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.

LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro.

Todien finanšu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka ministrijas pieprasa ļoti daudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šie līdzekļi tiek tērēti "kosmiskā ātrumā".

Savukārt FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešama, jo līdz šā gada 15.februārim programmā no 326,73 miljoniem eiro bija atlikuši 164 663 939 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 105 312 110 eiro apmērā.

Turklāt FM jau ir saņēmusi jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un šie pieprasījumi atrodas dažādās saskaņošanas stadijās. Tāpat vēl ir sagaidāmi papildu finansējuma pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

FM piebilda, ka, palielinot apropriāciju par 500 miljoniem eiro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.

Ministrijā informēja, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek atļauts pēc nepieciešamības īstenot budžeta atbalsta pasākumus gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.

"Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pieaugs un normālā situācijā tas novestu pie Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpuma. Tomēr šajā situācijā valstīm tiek ļauts neievērot budžeta disciplīnas nosacījumus tik tālu, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai un mazinātu tā negatīvo sociālekonomisko ietekmi," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" palielinās līdz 300 miljoniem eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro, tomēr Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi rīkojumu, kas paredz šo summu palielināt līdz 300 miljoniem eiro.

FM skaidro, ka šo līdzekļu palielināšana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un pieņemtajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ministrijā piebilda, ka valdība jau ir lēmusi par virkni atbalsta instrumentiem, kuru nodrošināšanai 2021.gadā būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, atbalstam dīkstāvē esošiem darbiniekiem, nodarbināto algu subsīdijai, subsīdijai uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, vakcīnas pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievadei, kā arī bezdarbnieku pabalsta izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem novirzīt papildus 110 miljonus eiro.

Nauda tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finansējums neparedzētiem gadījumiem atlicis 266,3 miljonu eiro apmērā 

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3...

Līdz šim dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu atbalsta nodrošināšanai bija piešķirti 110 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība turpinās, valstī ir ieviesti papildu ierobežojumi saimnieciskas darbības veicējiem, kā arī tiek pagarināts atbalsta sniegšanas periodu, FM prognozē, ka atbalsta sniegšanai būs nepieciešams lielāks finansējums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis provizoriskus aprēķinus par nepieciešamā finansējuma apmēru 2021.gadam atbalstu izmaksai, kas sākotnēji aplēsts 110 miljonu eiro apmērā.

Līdz 22.februārim atbalsts par dīkstāvi sniegts 64 267 cilvēkiem par kopējo summu 36 139 067 eiro. Līdz 21.februārim atbalsts algu subsīdijai sniegts 20 066 cilvēkiem par kopējo summu 8 766 085 eiro. Tāpat līdz 21.februāri 4136 atbalsta saņēmējiem ir veikts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalsta maksājums par kopējo summu 34 667 586 eiro.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevumu segšanai par Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlēti 15,08 miljoni eiro - šādu Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu otrdien ārkārtas sēdē atbalstīja valdība.

VM pamato, ka, sākoties Covid-19 pandēmijas izplatībai, tiek veikti valsts apmaksāti laboratoriskie izmeklējumi, kuru apmaksai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši konkrētajā mēnesī sniegto izmeklējumu apjomam un attiecīgi faktiskajiem izdevumiem.

"No Covid-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanas līdz līdzekļu saņemšanai paiet salīdzinoši ilgs laiks. Lai laboratorijām, kuras veic Covid-19 laboratoriskos izmeklējumus, nepasliktinātu naudas plūsmu, neveidotos saistības par reaģentu iegādi un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm, ir nepieciešams Nacionālajam veselības dienestam (NVD) piešķirt finansējumu, lai NVD uzreiz pēc informācijas saņemšanas var veikt apmaksu par veikto darbu 2020.gada trijiem mēnešiem - septembri, oktobri un novembri. Saņemot finansējumu, tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm," skaidro VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Covid-19 pandēmijas laikā ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Valdība otrdien izskatīja FM sagatavoto ziņojumu par prognozēto līdzekļu neapguvi un ekonomiju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās un apakšprogrammās 2020.gadā.

Kopumā ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, no kuriem 19 683 356 eiro tiks novirzīti budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet 26 262 884 eiro tiks atstāti ministrijās, ar mērķi šos līdzekļus novirzīt Covid-19 radītās krīzes mazināšanai.

EM ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, kas teju pilnībā tiks novirzīti līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, savukārt 50 000 eiro paredzēts novirzīt "Nacionālās drošības likumā" paredzēto prasību izpildei attiecībā uz specializētās telpas tehnisku ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensācijām pasažieru pārvadātājiem ir rasti līdzekļi 18 miljonu eiro apmērā, taču šogad būs nepieciešami vēl līdzekļi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šobrīd ir atrasti 18 miljoni eiro pasažieru pārvadājumiem, bet līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl," teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka par kompensācijām pasažieru pārvadātājiem tiks lemts valdības nākamajā sēdē otrdien, 17.novembrī.

Linkaits arī norādīja, ka pasažieru pārvadātāji šogad turpinās ciest zaudējumus, jo pārvadājumu skaits samazinās, tostarp, piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar septembri pārvadāto pasažieru skaits saruka par 18%, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas kritums turpinās.

"Līdz ar to būs nepieciešamas papildu dotācijas, lai mēs sistēmu varētu uzturēt pietiekami neskartu," pauda ministrs, vienlaikus piebilstot, ka pasažieru pārvadātājiem arī ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina, lai sabiedriskais transports kursētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu vajadzētu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro, paredz ceturtdien izskatīšanai valdībā iesniegtais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.

Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, EM secinājusi, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.

"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 4.martā lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 23 491 271 eiro apmērā.

No šīs summas 21 735 572 eiro nepieciešami, lai mediķiem kompensētu piemaksu apmaksas laika periodā no 2020.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, savukārt atlikušie 1 755 699 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai. Tādējādi tiks kompensētas izmaksātās piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā.

Kopumā no 21 735 572 eiro Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti līdzekļi 18 093 162 eiro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm - 8 940 239 eiro apmērā, ambulatorajām ārstniecības iestādēm - 3 874 eiro apmērā, ģimenes ārstu praksēm - 8 430 483 eiro apmērā, aptiekām - 649 585 eiro apmērā un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem - 68 981 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika, tā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Jau vēstīts, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Premjers norādīja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.

Lai mazinātu bažas par iespējamu pārmērīgu aizņemšanos, premjers teica, ka par to laikus un skaļi brīdinās Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves atbalstam Valsts ieņēmumu dienests (VID) šodien izmaksās desmit miljonus eiro, paredz decembra vidū Ministru kabineta lemtais.

Dīkstāves atbalstam budžetā iezīmēti 52,27 miljoni eiro, no kuriem apmēram 40 miljonus eiro bija plānots izmaksāt līdz 2020.gada beigām, bet atlikušos desmit miljonus eiro - janvārī.

Decembra vidū valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu piešķirt VID no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" desmit miljonus eiro. Līdzekļi nepieciešami, lai VID nodrošinātu atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanu un apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanu atbalsta izmaksai 2021.gada pirmajā darba dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušiem eksportējošiem pārtikas ražotājiem

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātās izmaiņas noteikumos, turpmāk paredzot atbalstu piešķirt lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares eksportētājiem ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas.

Ar primāro lauksaimniecību, kas nevarēs gūt atbalstu, tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Tādējādi turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu līdz 800 000 eiro darba samaksas kompensēšanai - varēs saņemt pārtikas ražošanas uzņēmumi ar mērķi esošo darbinieku noturēšanai un darba vietu saglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) sācis izmaksāt saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi paredzēto ārkārtas atbalstu cūkkopības nozarē, 79 lauksaimniekiem plānojot piešķirt kopumā 1,4 miljonus eiro.

Dienestā informēja, ka maksājumi tiek veikti atbilstoši Lauksaimniecības datu centrā reģistrēto dzīvnieku skaitam, un atbalsta likme ir 22,15 eiro par vienu nobarojamo cūku.

Šis ir atbalsts ienākumu stabilizēšanai lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar nobarojamo cūku audzēšanu. To izmaksā, jo nozares ieņēmumi periodā no aprīļa līdz jūnijam samazinājušies par 5% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ietekme cūkgaļas tirgū bija būtiska, izraisot nestabilitāti un pieprasījuma mazināšanos, attiecīgi veicinot saimnieciskas grūtības cūkaudzētājiem. No aprīļa līdz jūnijam par 13% samazinājās kaušanai realizēto cūku skaits, savukārt audzēšanai realizēto sivēnu skaits teju dubultojies, pieaugot par 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim

LETA, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka brīdina par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim.

Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja par situāciju budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un makroekonomisko situāciju.

Pēc FM prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP.

Vērtējot FM sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzina, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.

"No tās naudas, ko tērējam, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta nauda. Latvijā rekordaugstākais budžeta deficīts - 9,6% no IKP - bija 2009.gadā, kas bija pēc pašas smagākās ekonomiskās krīzes," uzsvēra Kušners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ valdība varētu lemt par ekonomikas stimulēšanai paredzēto 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras projektiem, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš teica, ka šodien koalīcijas pārstāvji apsprieda divus būtiskākos jautājumus - 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras objektiem un Saeimā skatītos grozījumus Augstskolu likumā.

Kariņš ziņoja, ka infrastruktūras projekti nepieciešami ekonomikas stimulēšanai un nodarbinātības veicināšanai, un darbs pie tiem turpinās starp ministrijām.

Premjers izteica cerību, ka šo lēmumu izskatīšana un pieņemšana varētu notikt ceturtdien, 11.martā.

Jau ziņots, ka februārī koalīcija vienojās no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" papildus novirzīt 500 miljonus eiro, kurus plānots piešķirt ģimeņu pabalstam, citu sociālo grupu pabalstiem un infrastruktūras attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēl 30 miljonus eiro.

Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumus par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Pēc EM sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē...

EM informēja, ka, ieilgstot Covid-19 izraisītajai nedrošība un atkārtoti noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un spēju veikt saimniecisko darbību.

"Tiek ierobežota ne tikai uzņēmumu pelnīt spēja, bet arī tiek krasi samazināta to iespēja segt saimnieciskajā darbībā tekošos maksājumus, piemēram, darbinieku algas, rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz ar to īpaši svarīgi valstij sniegt atbalstu, kas novērš Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem iepriekš aprakstīto situāciju un stabilizē apgrozāmo līdzekļu plūsmu," skaidroja ministrijā.

Dīkstāves pabalsti un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro 

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas...

Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatīšanai valdības sēdē iesniegti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi “Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru mērķis ir sniegt vienreizēju atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Likumprojekts paredz, ka 500 eiro pabalsts tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim tiks tērēti 182 miljoni eiro. Šo vienreizējo finansiālo atbalstu segs no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

500 eiro tiks izmaksāti par katru bērnu personai, kurai laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām. Atbalsts tiks izmaksāts arī par bērniem, kas piedzims ārkārtējās situācijas laikā – līdz 6. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru