Arhitekts par Preses nama attīstības idejām: Tas ir totāls nonsenss

2018. gada 10. oktobris plkst. 11:39
Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Blakus Vanšu tiltam esošo 5,8 hektārus lielo gruntsgabalu «Lords LB Asset Management» fonds «Lords LB Special Fund V» 2017.gada vasarā iegādājās kopā ar visām uz tā esošajām ēkām - kādreizējo Preses namu un tipogrāfiju. Attīstības koncepcija paredz šajā vietā izveidot Rīgas centrālo biznesa rajonu.

Teritorijas pirmajā attīstības kārtā paredzēts pārbūvēt arī tipogrāfijas ēku, tās pirmajā stāvā izvietojot plašu ēdināšanas zonu.Krišjāņa Valdemāra ielas pusē plānots izveidot biroju ēku. Šī ēka plānota 14.stāvu augstumā, bet teritorijā pie Balasta dambja - ēkas augstumā no 24 līdz 26 stāviem.

«Labā ziņa, ka Preses namu nav iecerēts jaukt nost, kā tas bija domāts iepriekš. Esam stadijā, kad ir nostiprināti pamata principi, kurus ņemot vērā, ir izstrādāts detālplānojums, kā arī veikta transporta analīze un citi pētījumi par ēku,» skaidroja A.Kronbergs.

Arhitekts norāda, ka ēkas attīstība veicinās arī kanālmalas attīstību, taču tālākajā projekta virzībā būs svarīga sadarbība starp pilsētas vadību un attīstītāju. Pēc viņa domām, šajā projektā svarīgi bija izveidot arī jaunu Valdemāra ielas fasādi, kā arī pievērst papildu uzmanību teritorijas apzaļumošanai.

No dažādiem Rīgas augstākajiem punktiem Preses nama projektam veikts arī vizuālais novērtējums. Šobrīd materiāli ir nodoti būvvaldē un citās atbildīgajās institūcijās. «Līdz šim par izstrādāto projektu nav bijuši iebildumi un tas neietekmē pilsētas vēsturisko siluetu. Nekāda nopietna ietekme nav un ēka ir toleranta pret apkārt esošo,» saka A.Kronbergs.

Viena no Preses nama projekta iecerēm ir uz tipogrāfijas ēkas jumta izveidot aktīvās atpūtas un sporta laukumu. «Tas ir totāls nonsenss. [nonsense - absurds]. Cilvēki nav kaķi, kas staigā pa jumtiem. Neviens tur nekāps,» komentē arhitekts Jānis Krastiņš. Viņaprāt, tas nav nopietns projekta risinājums.

Plānots, ka sporta laukums būs pieejams visu diennakti. Savukārt, daļa no klātesošajiem atbalstīja ieceri un uzskata, ka jumta izmantošana būs jauns pienesums Rīgas biznesa zonai.

Arhitekts Jānis Dripe norāda: «Jo vairāk būs publiskais ieguvums, jo mēs vairāk būsim pārliecināti par šo projektu.» Viņš īpašu uzmanību vērš uz to, lai ēka būtu publiski pieejama.

«Es esmu vīlies par attīstītāja ambīcijām. Mīļie draugi, kļūsim profesionālāki. Pēc maniem uzskatiem, tā ir pilnīgi nojaucama apbūve,» projektu komentē arhitekts Viktors Valgums. Pēc viņa domām, saglabāt esošo ēku ir tikai attīstītāja finansiālā motivācija.

Uz G.Prinča jautājumu, vai attīstītājs neplāno namu pārdot tālāk, «Lords LB Special Fund V» pārstāvis atbildēja noliedzoši un minēja, ka kompānija ir gatava uzsākt būvniecības darbus kaut rīt, pēc iespējas ātrāk un viņu plāni ir nopietni.

Diskusijas raisīja arī Preses nama apbūves augstuma izvēle un, kā sēdes laikā apgalvoja J.Krastiņš, «tie ir no pirksta izzīsti».

Tika apspriesta arī ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tāpēc materiāli nodoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei. Arhitekts A. Kronbergs norādīja, ka svarīgi ir saglabāt atmiņas par to, kas ēkā iepriekš atradies, taču ēku pilnībā nav iespējams saglabāt tehnisku un finansiālu iemeslu dēļ.

Sēdes noslēgumā arhitekti vienojās, ka detālplānojumam ir jābūt tiešākam. Jāpievērš uzmanība Krišjāņa Valdemāra ielas fasādes aprisēm un apjomiem, kā arī tam, lai ēkas teritorija būtu publiski pieejama.

«Rīgai ir lielpilsētas raksturs, bet cits temps. Šis projekts atspoguļo ilgtspējīgu domāšanu, neizmetot ārā to, ko varētu izmest,» sēdes noslēgumā teica A.Kronbergs.

LASI ARĪ:

Preses nama ēkā atvērs pirmo InterContinental Hotels Group viesnīcu Latvijā

Preses namā ierīkos augstas klases viesnīcu

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds