Jaunākais izdevums

Rīga ir tipiska «sarūkošā pilsēta», tāpēc ir jādomā par centra apbūves intensifikāciju un pēc iespējas ātrāk jāaizmirst dažādi nomaļu attīstības projekti, uzskata arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti arhitekts Visvaldis Sarma.

«Pēdējo 25 gadu laikā Rīga ir kļuvusi tikai mazāka, tā ir tipiska «shrinking city» jeb sarūkošā pilsēta. Mums arī būtu jādomā šādā kategorijā. Pateicoties - drīzāk diemžēl - līdz šim īstenotajai plānošanai, esam izspieduši Rīgas attīstību no centra uz ārpusi, uz nomalēm, krūmiem, pļavām. Jēdzīgā ilgtspējīgas plānošanas kontekstā tas ir absolūti nepareizi, jo, gluži pretēji, mums būtu pilsētas telpa jāintensificē,» sacīja Sarma.

Viņš uzskata, ka apbūve vairāk ir jātuvina centram, pilsēta ir jāveido mazāka. «Patlaban Rīga ir ieguvusi virtuļa jeb donuta formu - caurs vidus un gar malām tāda mīkliņa ar glazūru. Tā ir plānošanas kļūda,» uzskata Sarma.

Kā vienu no lielākajām plānošanas kļūdām arhitekts nosauc pārāk ilgu Daugavas salu sargāšanu no apbūves. «Vismaz sešas no tām aizņem lielas platības - Zaķusala, Lucavsala, Klīversala, Ķīpsala, Andrejsala, Vējzaķsala -, kuras varētu apbūvēt. Būtu mazāk jādomā par to, kā neļaut apbūvi uz šīm salām, vairāk jādomā par pilsētas centra apbūves intensifikāciju,» piebilda Sarma.

Viņš uzskata, ka tā ir problēma, kas no Rīgas ir aizbiedējusi pietiekoši lielu skaitu investīciju. Līdz šim Rīgā ir bijis grūti attīstīt tās teritorijas, kas augstāka līmeņa biznesam liekas svarīgas un interesantas, uzskata Sarma.

Arhitektu birojs Sarma & Norde dibināts 1993.gadā.

Birojs izstrādājis projektus tirdzniecības centram Alfa, Iekšlietu ministrijas kompleksam Gaujas ielā, Latvijas Pasta šķirošanas kompleksam, dzīvojamai ēkai Tekstiliāna Torņakalnā un citiem objektiem.

Arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti operatīvie dati par 2010.gadu liecina, ka apgrozījums varētu būt 2,9 miljoni latu.

Kompānijas apgrozījums 2009.gadā bija 0,96 miljoni latu, liecina Firmas.lv informācija.

Tas ir par 34% mazāk nekā 2008.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 1,45 miljoni latu.

Sarma & Norde arhitekti peļņa 2009.gadā bijusi 85 900 lati, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2008.gadā, kad arhitektu birojs nopelnīja aptuveni 200 000 latu.

Uzņēmuma īpašnieki ir Visvaldis Sarma un Jānis Norde - pa 50% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tallinā pievēršas pilsētas centra attīstībai; Viļņa un Rīga domā par centra atslogošanu

LETA, 26.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu galvaspilsētām ir dažādas pilsētbūvniecības attīstības stratēģijas - ja Tallinā uzsvars tiek likts uz pilsētas centra renovēšanu un attīstību, tad Viļņā un Rīgā vairāk domā par attīstības projektiem ārpus centra, šodien Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā sacīja galvaspilsētu galvenie arhitekti.

Tallinas pilsētas galvenais arhitekts Endriks Mands norādīja, ka Tallinā ir divas galvenās prioritātes - jūras piekrastes attīstība un lokālo centru attīstība. Tuvākajā laikā dažādi attīstības projekti tiks īstenoti 1,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Apbūve paredz gan dzīvojamos kvartālus, gan jahtu ostu, gan vairākus kultūras objektus.

«Jau tagad meklējam cilvēkus, kas gribētu no nomalēm atgriezties dzīvot centrā, kur paredzēta strauja attīstība. Šim nolūkam Tallinas vadībai ir vairākas prioritātes - publiskās telpas attīstība, sabiedriskā transporta, īpaši tramvaja līniju, attīstība, lai atbrīvotu centru no privātā autotransporta, kā arī kravas autotransporta novirzīšana uz atsevišķām ielām. Liela vērība tiek pievērsta arī jaunu ielu attīstībai centrā, savienojumu veidošanai ar citām ielām,» sacīja Mands.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārtiņš Pīlēns par Latvijas arhitektiem: vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji

NOZARE.LV, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arhitekts par Preses nama attīstības idejām: Tas ir totāls nonsenss

Monta Glumane, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas būvvalde lēmusi noraidīt VNĪ maijā iesniegto Okupācijas muzeja piebūves ieceri

LETA, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Merks» iecere Lucavsalā 2 hektāru platībā būvēt trīs torņveida daudzdzīvokļu ēkas izpelnījusies Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvju nesaudzīgu kritiku un lēmumu projektu būtiski uzlabot.

Būvniecības ieceres meta pasūtītājs un teritorijas attīstītājs SIA «Merks» Lucavsalas ielai 5, Rīgā vēlas būvēt trīs 23 stāvu ēkas, kurās atradīsies 400 īres vai privātie dzīvokļi, ar kopējo stāvu platību 40 000 kvadrātmetri. Nama augšējos stāvos esošie dzīvokļi būs lielāki, zemākajos – mazāki. Meta autors «Mark arhitekti» arhitekts Aleksejs Birjukovs teic, ka dzīvokļu plānojumi būs ierasti. Izstrādātajā metā paredzēts, ka gan ēkas pazemē, gan pirmā stāva līmenī atradīsies autostāvvietas. Plānots, ka būvniecība notiks vairākās kārtās.

Kā norādīja Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja vietniece Māra Liepa – Zemeša, tad jaunais Rīgas teritorijas plānojums 2030.gadam paredz ievērojamas izmaiņas Lucavsalas teritorijā. Lucavsalas attīstības scenāriji ir pārskatīti un apbūves intensitāte tajā samazināta, paredzot, ka liela daļa salas paliks kā zaļā zona un tur arī turpmāk būs dārziņu teritorija. «Jaunā plānojuma redakcija paredz, ka tur maksimālais namu apbūves augstums varēs būt 12 stāvi. Vienlaikus, ja divu gadu laikā no plānojuma spēkā stāšanās brīža attīstītāji savu projektu sāks īstenot, viņi drīkstēs to pabeigt tādu, kādu ir iecerējuši patlaban. Tā ir normāla prakse,» aģentūrai LETA skaidrojis pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis. Plānots, ka jaunais pilsētas teritorijas plānojums varētu stāties spēkā nākamā gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieku pratināšanas ēnā sadalītas Būvindustrijas lielās balvas

Zane Atlāce - Bistere, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bišumuižas apkaimē taps Latvijas Paralimpiskais sporta centrs

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Birkerts par Gaismas pili: Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi

Dienas Bizness, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.

Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.

Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Top jaunas viesnīcas; Rīgas tirgus tuvu piesātinājumam

Lāsma Vaivare, 07.05.2014

Vaļņu ielā 49 iepretim Rīgas autoostai top jau sestā viesnīca, kas strādās arWelton zīmolu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas arhitektiem vieglāk iekļūt Austrumos

Uldis Andersons, 05.06.2013

Arhitektu biroja Sarma&Norde Arhitekti projekts augstceltnei Dubaijā - Dubaijas simbols – būve, kas iemieso sava laika zīmes monētu krāvumā, konkursa projekts.

Avots: SIA Sarma&Norde Arhitekti

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektūrai netrūkst eksporta potenciāla, taču trūkst laba «iepakojuma» un resursu. Pagaidām Latvija nevar lepoties ar ievērojamiem mūsu arhitektu projektiem, kas taustāmā un skatāmā veidā būtu realizēti ārpus valsts robežām. Lielākoties runa ir par atsevišķiem arhitektu mēģinājumiem iziet pasaulē, piemēram, piedaloties starptautiskos konkursos, kuros kā vērtīgākais rezultāts līdz šim bijušas iegūtās atzinības un atpazīstamība, kā arī kontakti, kas var noderēt nākotnē.

«Par pilnām arhitekta sekmēm eksportā var runāt ar to brīdi, kad pēc viņa projekta ir uzbūvēta māja. Mēs pagaidām varam runāt tikai par pirmajiem aizmetņiem, bet nevaram runāt par arhitektiem, kuriem ir saraksts ar realizētiem projektiem kaut kur pasaulē,” tā saka Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis arhitekts Visvaldis Sarma (arh. birojs Sarma&Norde Arhitekti). “Jēdzīgi ir peldēt tai virzienā, kurā mākam peldēt un redzam orientierus. Pragmatiski vērtējot, Eiropas vai Amerikas tirgus mums ir daudz grūtāks par tiem tirgiem, kas attīstās. Noteikti vieglāk ieiet bijušo padomju republiku vai arābu valstu tirgos nekā ES. Tā ir mūsu prioritāte, un šajos virzienos strādājam daudz intensīvāk,» stāsta V. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka neizskatīsies tieši tāda, kādu to pirms apmēram ceturtdaļgadsimta bija iecerējis arhitekts Gunārs Birkerts. Par Gaismas pili dēvētās ēkas tapšanas gaitā projektā daudz kas ticis mainīts, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Iespaidīgā celtne vismaz no ārpuses ir gandrīz pabeigta, un pašā jumta spicē parādījies savdabīgs veidojums, kas iepriekš rādītajās prezentācijās gluži tā neizskatījās, akcentē laikraksts.

Kamēr ēka un tās apkārtne nav pilnībā pabeigta, arhitekti esot izvairīgi, komentējot tās izskatu Daugavas kreisā krasta panorāmā, kaut arī atzīstot, ka Gaismas pils apjoms vairs būtiski nemainīsies.

Arhitekts Jānis Krastiņš nav slēpis kriticismu un sacījis – iecerētais kalna gals atgādinot gaiļa seksti uz bibliotēkas jumta. «Tur nekā nav. Betona pārsegums, stikla būris, kur iekāpt pa lūku,» arhitekts aprakstījis. «Ārzemju kolēģi prasa, lai aizvedu, parādu [bibliotēkas ēku], un kļūst jocīgi ieraugot,» viņš stāstījis. J. Krastiņš uzsvēris, ka jaunajai bibliotēkas ēkai šajā vietā ir jābūt, taču kritizējis būves ārieni un arī telpas. «Diletantisks risinājums arī iekštelpās. Publikai imitēs grāmatu klātbūtni aiz nepieejamām stikla sienām. Grūti nosaukt, kas tas ir. Senils risinājums,» viņš nav taupījis asus vārdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie Rīgas cirka ēkas metu konkursā iesniegtie darbi

Monta Glumane, 12.06.2018

2.vieta

ARHITEKTU BIROJS NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekša, Elīna Lībiete, Ieva Lāce – Lukševica, Inga Dubinska).

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pārventas bibliotēka gūst panākumus starptautiskajā arhitektūras konkursā Dedalo Minosse

Vēsma Lēvalde, 30.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Pārventas bibliotēka iekļuvusi starptautiskā arhitektūras konkursa Dedalo Minosse izstādē un katalogā. Pārventas bibliotēka ir pirmais darbs no Latvijas, kas saņēmis šādu atzinību.

Konkurence šajā prestižajā arhitektūras konkursā, kurā par laureātu kļūst gan pasūtītājs, gan arhitekts, kuru veiksmīgas sadarbības rezultātā ir uzbūvēta augstvērtīga ēka, tiešām ir ļoti nopietna, un visi iesniegtie darbi ir augsta līmeņa, uzsver Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone. Darbi no Latvijas Dedalo Minosse balvas iegūšanai konkursam tika pieteikti otro reizi. Iepriekšējā reizē Latvijas darbs netika atzīmēts. Savukārt šogad novērtēta Pārventas bibliotēkas arhitektoniskā kvalitāte, kā arī pasūtītāja – Ventspils pilsētas pašvaldības – ieguldītais darbs.

Dedalo Minosse balvai 2009/2010 bija pieteikušies aptuveni 700 pretendenti no dažādām pasaules valstīm, pārstāvot visus 5 kontinentus. Fināla atlasei tika izvirzīti 340 darbi, no kuriem dažādu kategoriju balvas saņēma 24 darbi un Dedalo Minosse katalogā, kā arī izstādē iekļauti 79 darbi (ieskaitot prēmētos).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atvaļinājums – bieds un draugs

Anda Asere, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

LTRK: ja prioritāte ir ēnu ekonomikas apkarošana, par nodokļu paaugstināšanu jāaizmirst

BNS, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts kā vienu no prioritātēm noteikusi cīņu pret ēnu ekonomiku, tad par nodokļu paaugstināšanu ir jāaizmirst. Mazāki darbaspēka nodokļi samazinās aplokšņu algu īpatsvaru, savukārt, ieviešot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reverso maksāšanas kārtību pakalpojumiem, tiks būtiski samazināta PVN karuseļu shēma.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs atsaucās uz Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto pētījumu, kas atklāj, ka 70% uzņēmēju nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu un liela daļa uzskata, ka jau pašlaik nodokļi ir pārāk augsti.

Pētījumā arī atzīts, ka neapmierinātība ar nodokļu sistēmu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmēji izvēlas nemaksāt nodokļus. Uzņēmēji arī uzskata, ka nav caurredzams no nodokļiem iekasēto līdzekļu tālāks izlietojums valstī.

«Jebkāda uzņēmējiem piemērojamu nodokļu paaugstināšana rada risku, ka neapmierināto skaits pieaugs un attiecīgi palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Ja valsts ir deklarējusi cīņu pret ēnu ekonomiku kā vienu no galvenajām prioritātēm, ir jāaizmirst par nodokļu paaugstināšanu,» uzsvēra Butkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Lembergs eiro aizstāvjus sauc par kaitniekiem kvadrātā

Lelde Petrāne, 14.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu laiku esmu bijis ļoti skeptisks par Latvijas pievienošanos eiro zonai. Ja pirms gada biju tikai skeptisks, tad pašreizējā notikumu gaita liecina: ja kaut kas ļoti radikāli neuzlabosies, Latvijai jāaizmirst pat domāt par pievienošanos eiro zonai. Jāaizmirst pat domāt!» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Visi tie, kuri šodien vēl runā, ka Latvijai 2014. gadā jāpievienojas eiro zonai, ir kaitnieki kvadrātā. Eiro zona ir paredzējusi izveidot stabilizācijas fondu viena triljona eiro apmērā. Pievienojoties Latvijai būtu jāiemaksā proporcionāli sava daļa šajā fondā – 0,4% no triljona, t.i., 4 miljardi eiro. Kopējais Latvijas ārējais parāds šobrīd ir 6,3 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jāaizņemas 4 miljardi eiro, lai iemaksātu šajā eiro stabilizācijas fondā, un šī nauda tiks uzdāvināta Grieķijai, Itālijai, Spānijai, Portugālei, lai nosegtu viņu budžeta pārtēriņus. Šos 4 miljardus mēs uzdāvināsim grieķiem, itāļiem, spāņiem, portugāļiem. Tos mums neviens vairs neatdos. Savukārt mums mūsu parādus neviens nenorakstīs. Tie mums pašiem būs jāatdod,» skaidrojis Ventspils mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas, kas mani šokē un ko es nekādi nespēju saprast, ir šīs ēkas virsotne. Sākotnēji skaidrā līniju dinamika veidoja kustību, jaunu vertikāli, kas arī visspēcīgāk izteica ieceres atmodas laiku ideālistisko garīgumu. Nu šī ideālā virsotne un dominante ir sadalīta, sašķēlusies,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par jauno Gaismas pils būvi Rīgā, sacījis arhitekts Pēteris Blūms.

«Laikam tas nav domāts ar simbolisku nozīmi. Bet iesākumā tomēr bija simboli. Sākuma metos simboliem bija liela nozīme, un esmu stipri drošs, ka tāda trejdalīta dominante, kādu redzam šodien, diez vai tiktu saprasta,» viņš norādījis.

«Es par šo ēku sev par kreņķiem nekad neesmu nonācis lielā sajūsmā. Manuprāt, tā ir nedaudz par tuvu Daugavai, masīvi konkurē ar Vecrīgas silueta smalkumu, tāpat kā Saules akmens nolikta pašā Daugavas malā ar garo fasādi, lai varētu vislabāk baudīt Vecrīgu no augšas. Silueta ideja pirmsākumos man likās simpātiska, bet tas arī ir viss, ko es gribētu teikt, jo, ja jūs man sāksiet prasīt tālāk, tad kāds sāks domāt, ka esmu nelojāls,» skaidrojis arhitekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viņai, kā saka, ir personība, viņa ir dzīva. Viņa ir tāda ēka, kas jāsaprot,» tā par Gaismas pils būvi intervijā izdevumam Ir saka tās arhitekts Gunārs Birkerts.

«Ko esmu ielicis bibliotēkā...? Bibliotēka nenāk ar vizuālu «bum». Viņa lēni aug, lēni. Ir četras fasādes, nevis divas vai viena. Lai saprastu šo ēku, tā jāredz no visām pusēm. Cilvēks, kas brauc pa Akmens tiltu, redz tikai vienu skatu. Cits no savas mājas - kādu citu. Tā ir dinamiska celtne. Un tajā ir pat divas metaforas, ēka ir abu metaforu metamorfoze. Pirmā - stikla kalns, zelta zirgs un tā tālāk. Jāja zināmu laiku, un tad pacēlās Gaismaspils. Un Gaismaspils nav tikai tāda gluda. Viņai ir sargtornīši, tornīši un kapelas. Viņai ir izaugumi - atkal cita arhitektūra nekā stikla kalnam.

Komentāri

Pievienot komentāru