Iepriekšējās Saeimas lēmums par minimālās algas paaugstināšanu par 24% un pēc jaunās Saeimas vēlēšanām valstij piederošo kapitālsabiedrību AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls iesniegtie būtiska pieauguma tarifu projekti Latvijā spēcinās inflāciju, graus konkurētspēju un samazinās iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem pirktspēju.

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie. Daudzi jūtas pārsteigti, ka situācijā, kad Latvijā pat oficiālā inflācija ir tuvu 22% – vairāk nekā divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā –, valsts vara cenšas nevis ierobežot inflāciju vai vismaz slāpēt tās izaugsmi, bet gan tieši pretēji – pielej eļļu cenu pieauguma ugunskurā. Vienlaikus skanēja retorisks jautājums – kurās citās valstīs bez Latvijas vēl valdības veic darbības, kas stimulē inflāciju.

Jau vēstīts, ka valstij Finanšu ministrijas personā piederošā AS Augstsprieguma tīkls vēlas no nākamā gada 1. marta palielināt tarifus 4,3 līdz 4,9 reizes, bet valstij Ekonomikas ministrijas personā piederošā AS Sadales tīkls – par 75% no 1. jūlija, bet korekcija arī no 1. janvāra.

Nedrošība, neprognozējamība ir būtiskākie aspekti, kuri pašlaik ietekmē ne tikai tirgū jau strādājošos uzņēmumus, bet arī jaunu uzņēmumu dibināšanu Latvijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos pēc SIA Lursoft datiem reģistrēti 4305 jauni uzņēmumi, par 535 jeb 11% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumam – 2011. gada pirmajā pusgadā tika reģistrēts vairāk nekā divas reizes vairāk jaunu uzņēmumu, salīdzinot ar 2022. gada analogu laiku. Iemeslu buķete Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle uzskata, ka jaunu uzņēmumu reģistrāciju ietekmē gan vairāki Latvijā notiekošie procesi, gan arī situācija pasaulē un lielā ģeopolitika, jo īpaši 2022. gada februārī notikusī Krievijas invāzija Ukrainā.

“Visa faktoru buķete liek arī uzņēmīgiem cilvēkiem būt piesardzīgiem,” uzsver E. Egle. Viņas sacītajam pievienojas vēl vairāki citi aptaujātie, norādot tieši uz Latvijā notiekošo procesu – depopulācijas – ietekmi. “Šodien Latvijā reģistrēt jaunu uzņēmumu ir ļoti viegli un vienkārši. To visu var izdarīt, neatejot no datora, bet grūtības sākas tad, kad jāveido sava komanda, jāattīsta savi produkti (pakalpojumi), jāatrod noieta kanāli un vēl jo vairāk – arī tirgi,” skaidro E. Egle.

Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu pēdējā kārtā pasūtījumus ir saņēmuši astoņi Latvijas uzņēmumi un zinātniskās institūcijas, intervijā sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Tostarp trijos projektos Latvijas uzņēmumi ir iesaistīti kā apakšuzņēmēji, bet piecos projektos Latvijas pārstāvji ir iesaistīti tieši.

Tostarp SIA "Latvijas mobilais telefons" ir iesaistījies divos projektos - projektā par Eiropas nākotnes augstas mobilitātes duālo bruņoto sistēmu izstrādi (FAMOUS2 - European Future Highly Mobile Augmented Armoured Systems 2), kas izmaksās 122,5 miljonus eiro, kā arī projektā par 5G izmantošanu miera uzturēšanai un aizsardzībai, kura budžets ir 37,1 miljons eiro. Pirmajā projektā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums ir 94,8 miljoni, bet otrajā - maksimālais ES līdzfinansējums ir 27 miljoni eiro.

SIA "Cyber Circle" ir dalībnieks projektā par digitālo militārās mobilitātes sistēmas izstrādi (SDMMS - Secure Digital Military Mobility System), kuras kopējais budžets ir 10,8 miljoni eiro, bet maksimālais ES līdzfinansējums ir 9,1 miljons eiro.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Par 2021. gada saimnieciskās darbības rādītājiem gada pārskatus nav iesnieguši 4448 uzņēmumi, kuri to bija izdarījuši par 2020. gadu, turklāt šādu juridisko personu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījums. Proti, gada pārskatus par 2020. gadu nav iesniegušas 1393 kompānijas, par 2019. gadu —710, bet tos bija iesnieguši par iepriekšējo – attiecīgi 2019. un 2018. gadu. Pēc vairāku aptaujāto domām, tā ir pārsteidzoša situācija, kas raisa daudz jautājumu ne tikai par iemesliem, bet arī par sekām. Proti, viens no universālākajiem izskaidrojumiem ir Covid-19 pandēmijas otrā gada rezultāts, taču 2021. gads būtībā bija vīrusa okupācijas otrais gads, nevis pirmais — 2020. gads, kad bija šoks un grūti saprast jauno dzīvi.

Neredz pamatu

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa uzsver, ka 2021.gadā publiskoto gada pārskatu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem – sešiem gadiem, ir samazinājies par ~2%. “Vairāk nekā 4000 uzņēmumi, kuri 2020.gadā bija iesnieguši gada pārskatu, par 2021.gadu to nav iesnieguši. Papildus jāatzīmē, ka šiem uzņēmumiem nav reģistrēts ne maksātnespējas process, ne likvidācijas process, kas varētu būt kā viens no izskaidrojumiem finanšu pārskata neiesniegšanai. Protams, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju uzņēmumiem arī mainīt savu finanšu pārskata periodu, tomēr tā maksimālais termiņš nevar būt garāks par 18 mēnešiem. Tas savukārt nozīmē, ka arī finanšu perioda izmaiņu gadījumā gada pārskatam par 2021.gadu š.g. martā jau tomēr bija jābūt iesniegtam,” tā D. Kiopa.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, bet strauji rūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits.

To rāda SIA Lursoft dati. Lai arī kopumā tiek novērotas mikroskopiskas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.

Pārsteidzošs kokteilis

Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2574 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2009, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 565. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto.Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nemitīgi sarūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 8809, savukārt šā gada 1. janvārī — 9638, bet pērnā gada 1. decembrī vēl vairāk - 9817. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 188 562, kas ir par 171 vairāk, nekā bija 2022. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis 171 juridiskas personas pieaugums nespēj kompensēt teju 27 000 subjektus salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad kopējais juridisko personu - nodokļu maksātāju - skaits bija 215508.

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

2021. gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījums ir tuvu līdz šim augstākajam līmenim 2019. gadā, taču to kopējā tīrā peļņa jau pašlaik pārsniedz iepriekšējo gadu rekordu.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati par uzņēmumu (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansiālās darbības rādītājiem pērn. Kopējais neto apgrozījums pērn bijis 63 miljardu eiro apmērā, un tas jau par teju miljardu eiro pārspēj 2021. gada rezultātu, taču joprojām atpaliek no 2019. gada 66,8 miljardiem eiro. Tā kā pērnā gada saimnieciskās darbības pārskati vēl tiek gaidīti no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, tad kopējais neto apgrozījuma cipars noteikti būs lielāks par pašreizējo.

„Apgrozījuma un arī peļņas pieaugumam, šķiet, ir vairāki stūrakmeņi — gala produktu, pakalpojumu cenu pieaugums, ražotāju elastīgums, proti, spēja ātrāk nekā konkurentiem piemēroties jaunajiem apstākļiem, kā arī saražot vairāk,” iespaidīgo ciparu iemeslus min E. Egle. Viņa pieļauj, ka attālinātais darbs un digitālās iespējas ir paaugstinājušas darba efektivitāti, vienlaikus samazinot biroju uzturēšanas izmaksas. „Tas noteikti ir viens no peļņas pieauguma faktoriem, kam blakus jāliek būtu gala produktu (pakalpojumu) realizācijas pieaugums, kurš apsteidza izejvielu cenu pieaugumu, vai arī izstrādājumi tika ražoti no krājumos esošajām izejvielām, kuras bija iepirktas vēl par zemākām cenām,” secina Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Tikai šāda šausmīga krīze, kādu pašlaik pārdzīvo Ukraina, var arī mūs Latvijā piespiest saprast civilās aizsardzības nozīmību. Latvijā nav karadarbības, un tāpēc ir izcils brīdis novērst tos trūkumus, kuri ir atrodami.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Decentralizētas – izkliedētas – degvielas, pārtikas, medikamentu rezerves reģionos, nevis viss atrodas vienā lielā noliktavā, no kurām iespējams krīzes brīdī saņemt nepieciešamo!

Tieši tā. Jo nav lielas jēgas no vienas lielas noliktavas, kuru paralizējot būtībā piekļuve stratēģiski svarīgiem produktiem kļūst ļoti problemātiska. Tāpat arī nav nozīmes glabāt kādas rezerves ārzemēs, jo, iestājoties krīzes brīdim, tās nemaz līdz Latvijai var nenonākt. Jebkurā gadījumā Latvijai ir iespējas pilnveidot civilās aizsardzības sistēmu, un es prognozēju, ka tas arī tiks izdarīts.

Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.

Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.