Nodokļi

Ārvalstu investoru padome: Pie apsveicama darbības ātruma ir jautājums par kvalitāti

Māris Ķirsons, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

«Pozitīvi, ka valdības darba kārtībā nodokļu reforma bija prioritāte. Rezultātā pat īsākā laika sprīdī par vienu gadu nodokļu reforma ir akceptēta un tā stājas spēkā jau no nākamā gada. Tomēr pie apsveicama darbības ātruma ir jautājums par kvalitāti,» intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona.

«Tieši par to Ārvalstu investoru padome Latvijā ne vienu reizi vien ir runājusi un aicinājusi valdību šo reformu īstenot nevis no 2018., bet gan no 2019. gada. Atliekot ieviešanu par vienu gadu, būtu dots laiks visiem - gan uzņēmējiem, gan it īpaši nodokļu administrācijai sagatavoties tām pārmaiņām, kādas nesīs šī nodokļu reforma. Tomēr valdība lēma, ka reforma būs spēkā jau no 2018. gada 1. janvāra, kaut arī vairākām normām ir pārejas laiks seši mēneši (uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem) un divi gadi, lai izlemtu, ko darīt ar iepriekšējos gadus nesadalīto peļņu, par kuru samaksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā nav izmaksāta dividendēs. Risks, ka būs daudz neskaidrību, ir pietiekami liels, jo likumu teksti tika rakstīti sasteigti, un tas ir bīstami. Latvija nav izolēta valsts, un tas nozīmē, ka jāvērtē jaunās sistēmas konkurētspēja Baltijas līmenī. Kontekstā ar IIN likmes diferencēšanu ir jautājums par Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, it īpaši, ja Lietuvā ir viena IIN likme 15% un Igaunijā arī ir viena likme 20% apmērā. Šo trīs likmju sistēmu arī potenciālajiem jaunajiem investoriem būs grūtāk izskaidrot nekā pašlaik, kad ir tikai viena IIN likme. Tāpat nevar neņemt vērā administratīvā sloga pieaugumu grāmatvežiem, kā arī risku par to, vai nodokļu administrācijā viss «strādās», turklāt visam ir jābūt atbilstošā līmenī jau pēc dažām nedēļām, un «pieslīpēšanai» daudz laika vairs nav. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekme būs ļoti dažāda, atšķirībā no uzņēmuma attīstības pakāpes un arī no sektora, kurā strādā, piemēram, uz pakalpojumu sektoru būs citāda ietekme nekā uz ražošanu. Līdz 2018. gadam bija daudz dažādu UIN atlaižu (lielajiem – vairāk par 10 milj. eiro) investīciju projektiem pētniecībai un attīstībai, jaunu ražošanas iekārtu iegādei utt., tagad to vairs nebūs, izņemot speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas. Tāpat UIN likme no pašreizējiem 15% pieaug uz 20% un atsevišķos gadījumos pat līdz 25%. Tiem uzņēmumiem, kuri investē savā attīstībā un dividendes nemaksā, reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN ir izdevīga, bet tos, kuri jau ir ieguldījuši un vēlas gūt sava sūrā darba augļus, likmes palielinājums neiepriecina. Protams, nodokļu likme nav vienīgais, ko vērtē investors, jo vēl jau ir arī šo nodokļu aprēķināšanai un samaksai tērējamais laiks un vēl citi faktori, kā birokrātiskais slogs un visi tie faktori, par kuriem runājām iepriekš,» skaidro M. Jaksona.

Visu interviju Ārvalstu investoru uzmanības degpunktā lasiet 18.decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī darbu uzsāk vidējā ātruma kontroles sistēma, kas kontrolē transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā. Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesusi Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļā posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Sākotnēji vidējā ātruma kontroles sistēma darbosies uz šosejas Tīnūži – Koknese 7 km garā ceļa posmā. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aicina ieplānot papildu laiku ceļā, nedēļas nogalē ar auto dodoties ārpus pilsētas

LETA, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē dodoties ārpus Rīgas un citām pilsētām, autobraucējiem vajadzētu rēķināties ar papildu laiku, ko aizņems remontējamo ceļa posmu izbraukšana, brīdina VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Patlaban būvdarbi visā valstī notiek jau 120 ceļu posmos. Lielākie remontdarbu dēļ ieviestie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir uz Tallinas šosejas (A1), Daugavpils šosejas (A6), Jelgavas šosejas (A8) un autoceļa Jēkabpils-Ludza (A12).

Uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa remonta posmā saglabājas ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā (km/h), tur ir viens luksoforu posms un ceļā var paiet pusstunda.

Uz Daugavpils šosejas posmā no Salaspils līdz Ikšķilei noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h un pārmaiņus tiek slēgta viena no brauktuves divām joslām Rīgas virzienā. Posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, un trīs kilometru posms prasa 15 minūtes ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nosaukt Latviju vārdā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vieni kurn, ka grandiozās nodokļu izmaiņas Latviju iegāž (vācu investoru viedokļi 18.12. DB), citi apgalvo pretējo, proti, ka nodokļu sistēmas rekonstrukcija valsti burtiski izraus no bedres. Sausais pārmaiņu atlikums gan būs redzams nākamgad ap šo laiku, kad abas puses varēs izdarīt secinājumus par to, ko īsti nesusi valdības milzīgā vēlme nodokļu reformu ne tikai «uzrakstīt», bet arī steigšus ieviest. Kāds iekodīsies uzvarētāja tortē, cits apsūkās zaudējuma kauliņus.

Tas sasaucas ar šī paša datuma citu DB publikāciju, kurā Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Marta Jaksona izsaka savu vērtējumu par vecās nodokļu sistēmas gulšanos uz plastiskās ķirurģijas galda. Viņa intervijā būtībā pasaka atslēgas frāzi šīm «par» un «pret» krustugunīm. Neticami īsā laikā, tam veltot mazāk par 12 mēnešiem, izmaiņas tika akceptētas. It kā steigā, it kā baidoties nokavēt. Pēc M. Jaksonas domām, pie apsveicama darbības ātruma pasprūk jautājumi par kvalitāti. Izmaiņas ne tikai tapa ļoti straujā tempā (un šoreiz patiešām nevaram pārmest bieži pieredzēto politizētu lēmumu procesa īstenošanas smagnējību), bet arī tikpat strauji tika noteikts spēkā stāšanās laiks no 2018. gada janvāra – kā ar mietu pa pieri tiem, kam uz karstām pēdām jāspēj, nesametoties kājām, dancot pēc jaunās nodokļu reformas stabules. Tādēļ Ārvalstu investoru padome Latvijā iepriekš aicināja valdību reformu ieviest tikai no 2019. gada, dodot laiku sagatavoties un atvieglojot jaunās kārtības akceptēšanu ne tikai uzņēmējiem, bet arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Latvija ir daļa no globālajiem procesiem, tāpēc jaunas nodokļu politikas ieviešana Latvijā faktiski nozīmē – jauna nodokļu politika, kas no pirmās dienas konkurēs plašākā reģionā un pirmkārt Baltijā. Pieaugot nodokļu likmēm vai sarežģījot to aprēķināšanu, kas iet rokrokā ar birokrātisko darbību nastu, investoru skatieni var novērsties uz kādu no kaimiņvalstīm. Skaidrs, ka jauna nodokļu politika prasīs lielāku grāmatvežu «upurēšanos», tomēr jācer, ka tā neprasīs arī valsts pārvaldes aparāta «uzpumpēšanu», lai tiktu ar to visu galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā uzlabojies

Lelde Petrāne, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīcijas pērn kritušās; ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies.

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 1. aprīli, Latvijā tiks iedarbināta jauna sistēma, kas kontrolēs transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu konkrētā ceļa posmā, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Sistēmu, pamatojoties uz Ceļu satiksmes drošības padomē doto uzdevumu, ieviesīs CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.

Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka transportlīdzekļa ātrums tiek fiksēts, ņemot vērā laiku, ko spēkrats pavada no viena punkta līdz nākamajam. Pirmā kamera nofotografēs transportlīdzekļa numurzīmi un fiksēs šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt otra kamera posma beigās atkārtoti nofotografēs transportlīdzekli, lai pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju aprēķinātu, ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā. Ja vidējas braukšanas ātrums būs lielāks par šajā ceļa posmā atļauto ātrumu, tad autovadītājam tiks noformēts administratīvā pārkāpuma protokols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien balvu «Gada investīcija» privāto investoru sektorā saņēmusi 39 investoru apvienība par ieguldījumu 2,265 miljonu eiro apmērā pensiju pārvaldes sabiedrībā «Indexo», bet juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās privātā kapitāla investīciju kompānijas «Providence Equity Partners» darījums - Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) raidorganizāciju biznesa Baltijas valstīs iegāde.

Šodien iniciatīvas «Gada investors» ietvaros svinīgā ceremonijā apbalvoti investori par 2017.gada sekmīgākajiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem Latvijā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

«Gada investors» ir biedrību «Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija» (LVCA) un «Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls» (LatBAN) kopīgi īstenota iniciatīva ar mērķi reizi gadā uzteikt investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. Balvai pieteikties aicināti paši investori un finanšu vai juridiskie konsultanti, kā arī pretendentus izvirzīt var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Balvu ieguvēji tiek noteikti LVCA un LatBAN biedru balsojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO,VIDEO: Db.lv sēžas netrafarētajā automašīnā kopā ar ceļu policistiem

Monta Glumane, 28.12.2018

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākie inspektori Ints Lamberts un Helmuts Gercāns.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv pievienojās Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākajiem inspektoriem Intam Lambertam un Helmutam Gercānam ikdienas patrulēšanas darbos ar netrafarēto VP automašīnu.

Kā stāsta I.Lamberts, daļa iedzīvotāju netrafarētās policijas automašīnas jau atpazīst. Šobrīd Liepājas iecirknim tādas ir četras, bet ik pa laikam notiek maiņa ar citām Latvijas pilsētām. Ar netrafarēto automašīnu esot lielāka iespēja pieķert nekaunīgākos ceļu satiksmes pārkāpējus. «Ja ierauga trafarēto automašīnu, pabrauc garām un turpina pārkāpt noteikumus, bet, zinot, ka ir netrafarētie transportlīdzekļi, visu laiku jābrauc piesardzīgi. Visbiežākie pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, agresīva braukšana – kolonnas apbraukšana un nostāšanās priekšā, vairākkārtēja joslu maiņa, driftēšana un citas darbības,» komentē I.Lamberts.

Policisti stāsta, ka patrulēšana nozīmē noteiktu maršrutu, kurā jāuzrauga satiksme un braukšanas ātrums. Pēc viņu pieredzes, ir tādi autovadītāji, kas brauc ļoti kulturāli, un tādi, kuriem nepalīdzēs neviens sods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baldere-Sildedze un Saveļjeva pieprasa sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze un Maligina meita Nika Saveļjeva pieprasījušas sasaukt Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci.

Sapulci nolemts sasaukt, pamatojot to ar vēlmi «novērst trešo personu negodprātīga tiesību izlietojuma rezultāta radītās sekas, kas izpaužoties kā akcionāra tiesību piedalīties uzņēmuma pārvaldē prettiesiska ierobežošana un zaudējumu nodarīšana Olainfarm», liecina Balderes-Sildedzes un Saveļjevas pieprasījums Olainfarm valdei un padomei.

Akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā prasīts iekļaut arī lemšanu par prasības celšanu pret pašreizējo «Olainfarm» padomes priekšsēdētāju Pāvelu Rebenoku, viņa vietnieci, vēl vienu Maligina mantinieci, vecāko meitu Irinu Maliginu, padomes locekli Mārtiņu Krieķi, valdes priekšsēdētaju Oļegu Gregorjevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riepas ir viena no svarīgākajām automašīnas komponentēm – tās rada vienīgo saskarsmes laukumu ar ceļa segumu. Taču, tā kā riepas laika gaitā nolietojas (nodilst protektors, apkārtējo apstākļu ietekmē mainās gumijas izturība, rodas dažādi mehāniski bojājumi), tās laiku pa laikam jāmaina. Riepu iegādes procesā ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti, ar kuriem iepazīstināsim raksta turpinājumā.

Svarīgākais faktors – riepu izmēra saderība ar automašīnu

Lai pārvietošanās ar jaunajām riepām būtu droša un patīkama, tās jāizvēlas automašīnas ražotāja rekomendētajā izmērā. Šādu informāciju iespējams atrast automašīnas lietotāja rokasgrāmatā, kā arī uz uzlīmes durvju ailē vai degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē. Ja esi pārliecināts, ka arī šobrīd pārvietojies ar atbilstošām riepām, vari ieskatīties uz to sānu malām, kur redzami riepu izmēri.

Foto: Shutterstock.com

Vērā jāņem šādi izmēru parametri:

- riepas platums;

- riepas augstuma koeficients;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem uzstādīts pēdējais – 100. stacionārais fotoradars - līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sekmīgi izpildījusi valdības apstiprināto fotoradaru ieviešanas plānu - līdz šī gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces.

Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdība lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē CSDD būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.

Papildus tam CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru