Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem 

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors, Ilgtspējīga biznesa centra direktors, 2018. gada 09. janvāris plkst. 13:09

Arnis Sauka

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Ārvalstu tiešo investīciju pieaugums nav lineārs. Ja skatāmies uz ārvalstu investīciju plūsmas dinamiku, atbilstoši Ekonomikas ministrijas apkopotajai informācijai, redzam, ka gadu griezumā tas būtiski atšķiras. Piemēram, 2010. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija 286 miljoni, 2012. gadā – 863 miljoni, 2015. gadā – 600 miljoni, 2016. gadā – tikai 114 miljoni, kam sekoja būtisks ārvalstu investīciju pieaugums 2017. gadā. Jāpiebilst, ka ievērojami atšķiras dati no dažādiem avotiem – Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas utml. Tas izskaidrojams ar to, ka katra iestāde ārvalstu investīcijas definē atšķirīgi. Tomēr varam droši apgalvot, ka ārvalstu investīciju dinamiku ietekmē dažādi faktori, tai skaitā investīciju pieaugums atsevišķās nozarēs vai kāda jauna, liela ārvalstu investora ienākšana valstī. Tieši ar šādu mērķi – izvērtēt to, cik labvēlīga ir vide ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā, arī tiek veikts Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījums. Mūsu mērķis ir runāt ar galvenajiem ārvalstu investoriem Latvijā – uzņēmumu vadītājiem, kuri tiešā veidā ietekmē lēmumu pieņemšanu par investīciju palielināšanu vai samazināšanu.

Jau 2015. gadā, kad šo pētījumu veicām pirmoreiz, lielākie ārvalstu investori Latvijā identificēja virkni problēmjautājumu. Būtiskākie no tiem bija (un ir): demogrāfija, darbaspēka pieejamība, veselības un tieslietu sistēma Latvijā, biznesa likumdošanas kvalitāte, neētiska vai nelegāla rīcība biznesā un negodīga konkurence, izglītības un zinātnes līmenis Latvijā, kā arī veids, kā politikas veidotāji komunicē ar ārvalstu investoriem. Jaunākie pētījuma rezultāti par 2017. gadu tiks prezentēti 10. janvārī Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Galvenie secinājumi. Pirmkārt, atspoguļojot tiešo ārvalstu investīciju kopējo pieaugumu 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, arī investoru attieksme attiecībā uz ārvalstu investīciju vidi Latvijā uzlabojas. Tas redzams daudzos rādītājos. Otrkārt, joprojām tiek uzsvērtas daudzas no tām problēmām, kas tika identificētas 2015. gada pētījumā, bet nav atrisinātas. Jārunā ne tikai par problēmjautājumiem, bet arī to, kā ārvalstu investori Latvijā novērtē kopējo progresu attiecībā uz ārvalstu investīciju vidi, kā ārvalstu investori novērtē Latvijas politikas veidotāju paveikto iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā. Jāsaprot, cik lielā mērā ārvalstu investori plāno palielināt investīcijas Latvijā. 2017. gada pētījumā iekļāvām ļoti praktiskus jautājumus – lūdzām ārvalstu investorus pastāstīt par situācijām, kad attiecīgā jautājumā «uz papīra» viss it kā bija kārtībā, tomēr praksē uzņēmēji saskārās ar būtiskām problēmām. Tika minēta gan birokrātija, gan tieslietu sistēma un sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan arī nenoteiktība un neētiska vai nelegāla uzņēmējdarbības prakse. Lūdzām arī investorus dalīties pieredzē, kādi ir faktori (iekšējie, ārējie), kas ļauj tiem «tikt galā» ar tām grūtībām, kuras nereti rada ārvalstu investīciju vide Latvijā.

Nobeigumā – neskatoties uz panākumiem, politikas veidotājiem jāstrādā vēl apņēmīgāk, lai uzlabotu ārvalstu investīciju vidi Latvijā. Tādējādi, iespējams, izvairīsimies no ārvalstu investīciju apjoma krituma 2018. gadā un nākotnē.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 07. novembris plkst. 10:24

Igaunijas lielie uzņēmumi ir Baltijas līderi produktu vai pakalpojumu inovācijās. Šajā jomā...

2016. gada 02. novembris plkst. 11:39

Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā otrās puses ekonomistiem...

2016. gada 18. oktobris plkst. 12:49

Vairums jeb 55% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju ir drīzāk optimistiski noskaņoti...

2016. gada 16. jūnijs plkst. 7:41

Kapitāla trūkums un ēnu lielums joprojām traucē Latvijai investēt ārvalstīs, ceturtdien raksta...

2016. gada 28. aprīlis plkst. 15:48

Daļa no Latvijas emigrējušo tautiešu izjūt aizvainijumu pret savu valsti, laikrakstam...

Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2018. gada 08. janvāris plkst. 15:20

Nodokļu reformu vērtējam pozitīvi - neitrāli. Pozitīvi vērtējam samazināto PVN likmi Latvijai...

2018. gada 08. janvāris plkst. 15:08

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi...

2018. gada 08. janvāris plkst. 11:09

Latvijā 2017. gads aizritējis reformu zīmē, vienlaikus reformējot vismaz trīs nozīmīgas valsts...

2018. gada 05. janvāris plkst. 9:06

Apstākļos, kad ar agresīvām darbībām 2014. gadā tika mainītas valstu robežas Eiropā, Latvijai...

2018. gada 05. janvāris plkst. 8:50

Lielākais izaicinājums bija krīzes pārvarēšana, pārņemot no I. Godmaņa valdības jau 2008....

2018. gada 05. janvāris plkst. 7:53

Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic....

2018. gada 04. janvāris plkst. 13:43

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga...

2018. gada 04. janvāris plkst. 9:32

Varam būt gandarīti par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā, kas bijusi ievērojami...

2018. gada 03. janvāris plkst. 8:19

Būtiskākais nodokļu reformas ieguvums uzņēmumiem ir darbaspēka izmaksu samazināšanās. Tam liela...

2018. gada 03. janvāris plkst. 8:16

Jaunā nodokļu reforma tika pieņemta un ieviesta tik rekordīsā laikā, ka bija...