Misija – labāka vide gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem

2018. gada 09. janvāris plkst. 13:09
Autors: Arnis Sauka - Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors - Ilgtspējīga biznesa centra direktors
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Ārvalstu tiešo investīciju pieaugums nav lineārs. Ja skatāmies uz ārvalstu investīciju plūsmas dinamiku, atbilstoši Ekonomikas ministrijas apkopotajai informācijai, redzam, ka gadu griezumā tas būtiski atšķiras. Piemēram, 2010. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija 286 miljoni, 2012. gadā – 863 miljoni, 2015. gadā – 600 miljoni, 2016. gadā – tikai 114 miljoni, kam sekoja būtisks ārvalstu investīciju pieaugums 2017. gadā. Jāpiebilst, ka ievērojami atšķiras dati no dažādiem avotiem – Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas utml. Tas izskaidrojams ar to, ka katra iestāde ārvalstu investīcijas definē atšķirīgi. Tomēr varam droši apgalvot, ka ārvalstu investīciju dinamiku ietekmē dažādi faktori, tai skaitā investīciju pieaugums atsevišķās nozarēs vai kāda jauna, liela ārvalstu investora ienākšana valstī. Tieši ar šādu mērķi – izvērtēt to, cik labvēlīga ir vide ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā, arī tiek veikts Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījums. Mūsu mērķis ir runāt ar galvenajiem ārvalstu investoriem Latvijā – uzņēmumu vadītājiem, kuri tiešā veidā ietekmē lēmumu pieņemšanu par investīciju palielināšanu vai samazināšanu.

Jau 2015. gadā, kad šo pētījumu veicām pirmoreiz, lielākie ārvalstu investori Latvijā identificēja virkni problēmjautājumu. Būtiskākie no tiem bija (un ir): demogrāfija, darbaspēka pieejamība, veselības un tieslietu sistēma Latvijā, biznesa likumdošanas kvalitāte, neētiska vai nelegāla rīcība biznesā un negodīga konkurence, izglītības un zinātnes līmenis Latvijā, kā arī veids, kā politikas veidotāji komunicē ar ārvalstu investoriem. Jaunākie pētījuma rezultāti par 2017. gadu tiks prezentēti 10. janvārī Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Galvenie secinājumi. Pirmkārt, atspoguļojot tiešo ārvalstu investīciju kopējo pieaugumu 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, arī investoru attieksme attiecībā uz ārvalstu investīciju vidi Latvijā uzlabojas. Tas redzams daudzos rādītājos. Otrkārt, joprojām tiek uzsvērtas daudzas no tām problēmām, kas tika identificētas 2015. gada pētījumā, bet nav atrisinātas. Jārunā ne tikai par problēmjautājumiem, bet arī to, kā ārvalstu investori Latvijā novērtē kopējo progresu attiecībā uz ārvalstu investīciju vidi, kā ārvalstu investori novērtē Latvijas politikas veidotāju paveikto iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā. Jāsaprot, cik lielā mērā ārvalstu investori plāno palielināt investīcijas Latvijā. 2017. gada pētījumā iekļāvām ļoti praktiskus jautājumus – lūdzām ārvalstu investorus pastāstīt par situācijām, kad attiecīgā jautājumā «uz papīra» viss it kā bija kārtībā, tomēr praksē uzņēmēji saskārās ar būtiskām problēmām. Tika minēta gan birokrātija, gan tieslietu sistēma un sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan arī nenoteiktība un neētiska vai nelegāla uzņēmējdarbības prakse. Lūdzām arī investorus dalīties pieredzē, kādi ir faktori (iekšējie, ārējie), kas ļauj tiem «tikt galā» ar tām grūtībām, kuras nereti rada ārvalstu investīciju vide Latvijā.

Nobeigumā – neskatoties uz panākumiem, politikas veidotājiem jāstrādā vēl apņēmīgāk, lai uzlabotu ārvalstu investīciju vidi Latvijā. Tādējādi, iespējams, izvairīsimies no ārvalstu investīciju apjoma krituma 2018. gadā un nākotnē.

Dalies ar šo rakstu