Arvien vairāk saimniecību ražo produkciju pārdošanai

Autors: Rūta Lapiņa
2017. gada 28. decembris plkst. 13:31

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 ha 2013. gadā līdz 43,3 ha 2016. gadā jeb par 15,8 %. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 4,6 ha jeb 20 % palielinājusies izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha. Palielinājies arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā. Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā 9 slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, 7 kazas, 169 mājputnus.

CSP dati atklāj, ka vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir palielinājies par 10 aitām jeb 40 % (no 25 aitām 2013. gadā līdz 35 aitām 2016. gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8 % (no 231 mājputna 2013. gadā līdz 169 mājputniem 2016. gadā).

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2016. gadā ir mainījusies lauku saimniecību specializācijas struktūra. Saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no 2 tūkst. 2013. gadā līdz 4,5 tūkst. 2016. gadā. Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir palielinājies par 24,6 % – no 5,5 tūkst. līdz 6,9 tūkst. Dārzeņkopības saimniecību skaits palielinājies par 42,7 % – no 655 līdz 935. Cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits palielinājies par 2,4 tūkst. jeb 119,4 %.

Savukārt par 45 % samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2,tūkst. līdz 1,1 tūkst.), par 21 % - piena lopkopības saimniecību (no 2,6 tūkst. līdz 2,5 tūkst.) un par 20 % – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37,3 tūkst. līdz 29,9 tūkst.) skaits, noskaidroja CSP.

2016. gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162,6 tūkst., kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2013. gadā. 49,4 tūkst. bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2 % mazāk nekā 2013. gadā. Tikai 15,8 % jeb 25,7 tūkst. pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2 % jeb 136,9 tūkst. bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016. gadā 68,9 tūkst. jeb 98,5 % lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6 % saimniecību īpašnieces bija sievietes. 0,7 tūkst. jeb 1 % lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69,3 tūkst. jeb 99 % lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 141 tūkst. jeb 86,7 % no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā izlases veidā ieguva informāciju par 30 tūkstošiem lauku saimniecību. Šādu aptauju reizi trīs gados veic visās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs.