Jaunākais izdevums

2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 37,4 ha 2013. gadā līdz 43,3 ha 2016. gadā jeb par 15,8 %. Salīdzinot ar 2013. gadu, par 4,6 ha jeb 20 % palielinājusies izmantotās LIZ platība vidēji vienā saimniecībā, 2016. gadā sasniedzot 27,6 ha. Palielinājies arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā. Vienā lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju saimniecībā vidēji audzēja 18 liellopus, tai skaitā 9 slaucamās govis, 31 cūku, 35 aitas, 7 kazas, 169 mājputnus.

CSP dati atklāj, ka vislielākās izmaiņas notikušas aitu un mājputnu audzētāju saimniecībās – aitu skaits vidēji vienā audzētāju saimniecībā ir palielinājies par 10 aitām jeb 40 % (no 25 aitām 2013. gadā līdz 35 aitām 2016. gadā), bet mājputnu skaits samazinājies par 26,8 % (no 231 mājputna 2013. gadā līdz 169 mājputniem 2016. gadā).

Salīdzinot ar 2013. gadu, 2016. gadā ir mainījusies lauku saimniecību specializācijas struktūra. Saimniecību skaits, kas specializējas cūkkopībā un putnkopībā, ir dubultojies – pieaudzis no 2 tūkst. 2013. gadā līdz 4,5 tūkst. 2016. gadā. Saimniecību, kas specializējas ganāmo māljopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, skaits ir palielinājies par 24,6 % – no 5,5 tūkst. līdz 6,9 tūkst. Dārzeņkopības saimniecību skaits palielinājies par 42,7 % – no 655 līdz 935. Cūkkopības un putnkopības saimniecību skaits palielinājies par 2,4 tūkst. jeb 119,4 %.

Savukārt par 45 % samazinājies to saimniecību skaits, kas specializējušās ilggadīgo kultūru audzēšanā un jauktajā augkopībā (no 2,tūkst. līdz 1,1 tūkst.), par 21 % - piena lopkopības saimniecību (no 2,6 tūkst. līdz 2,5 tūkst.) un par 20 % – laukkopībā specializējušos saimniecību (no 37,3 tūkst. līdz 29,9 tūkst.) skaits, noskaidroja CSP.

2016. gadā lauksaimniecībā pastāvīgi nodarbināto skaits bija 162,6 tūkst., kas ir par 6,5 % mazāk nekā 2013. gadā. 49,4 tūkst. bija neregulāri nodarbināti lauksaimniecībā, kas ir par 8,2 % mazāk nekā 2013. gadā. Tikai 15,8 % jeb 25,7 tūkst. pastāvīgi nodarbināto lauksaimniecībā strādāja pilnu darba laiku, 84,2 % jeb 136,9 tūkst. bija nepilnu laiku nodarbināti lauksaimniecībā.

Lauku saimniecības Latvijā galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. 2016. gadā 68,9 tūkst. jeb 98,5 % lauku saimniecību piederēja vienai fiziskai personai, no tām 45,6 % saimniecību īpašnieces bija sievietes. 0,7 tūkst. jeb 1 % lauku saimniecības bija kopīpašuma saimniecības. 69,3 tūkst. jeb 99 % lauku saimniecību vadītāji bija īpašnieki vai viņu ģimenes locekļi. 141 tūkst. jeb 86,7 % no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem bija lauku saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā izlases veidā ieguva informāciju par 30 tūkstošiem lauku saimniecību. Šādu aptauju reizi trīs gados veic visās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma īpašniekam regulāri būtu jāizvērtē katras atsevišķās uzņēmuma daļas darbība un tās attīstība, uzdodot sev jautājumu, vai tā nes gaidīto atdevi, vai tomēr tā jāpārdod, lai veicinātu citu aktīvu straujāku attīstību, intervijā norāda EY partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols.

EY veiktais pētījums atklāj, ka 84% aptaujāto uzņēmumu vadītāju nākotnē plāno pārdot kādu daļu sava uzņēmuma.

Fragments no intervijas

Kas ir faktori, kuru dēļ būtu jāapsver ideja atbrīvoties no daļas aktīvu?

Katrā lielā uzņēmumā būtu rūpīgi jāanalizē, kā veidojas uzņēmuma vērtība un kurai no uzņēmuma daļām vai meitasuzņēmumiem ir labākais rezultāts – vai nepieciešams tajos turpināt investēt, vai tomēr sasniegta maksimālā vērtība, ko šis īpašnieks spēj attīstīt konkrētajam objektam. Jāpārdod būtu tās uzņēmuma daļas, kuras tik strauji vairs neaugs un kuru vērtība vairs nepalielināsies, ļaujot tās attīstīt citiem īpašniekiem, savukārt no pārdošanas iegūtos līdzekļus ieguldīt citās investīcijās. Šādā veidā kopējā uzņēmumu grupas vērtība tiktu palielināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā kļūt par uzlecošu biznesa zvaigzni satura un formas ziņā?

Valērija Lieģe - Oaklins M&A Baltics partnere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pārdošana ir daļa no mana darba ikdienas, tāpēc visai daudz laika un uzmanības esmu veltījusi un veltu tam, lai pareizi sagatavotu uzņēmumus šim komplicētajam procesam.

Tieši «gatavošanās» ir biznesa pārdošanas atslēgas vārds, – no pārdomātiem un savlaicīgi veiktiem priekšdarbiem ir atkarīga darījuma izdošanās. Un, kas vēl svarīgāk, ienesīgums biznesa pārdevējam, jo stāsts par šo biznesu kā konkrētās nozares «zvaigzni» pircējam ir proaktīvi jāizstāsta un, pats galvenais,– jāpierāda.

##Lēmums par pārdošanu: pamatots un īstajā laikā

Pirms uzskaitīt uzņēmuma pārdošanas obligātos priekšdarbus, lai īstenotu biznesa vērtības palielināšanas programmu, dažos vārdos par šī procesa sākumu – lēmumu pārdot. Pārdošanas motīvi ir atšķirīgi visai plašā amplitūdā – no vēlmes noslēgt aktīvu iesaisti biznesā un doties atpūtā, līdz iecerei ieguldīt naudu jaunā projektā. Īpašniekam nozīmīgais lēmums pārdot savu biznesu sastāv no vairākiem faktoriem, un viens no būtiskākajem ir piemērotākais brīdis darījumam. Nepalaist garām savu labāko iespēju pārdot biznesu ir nosacījums tam, lai viss izdotos, kā iecerēts. Pārdošanai piemērota laika posma raksturlielumi ir labvēlīga tirgus konjunktūra konkrētajā tirgus nišā, biznesa pievilcīgums un attīstības potenciāls, kā arī uzņēmuma sagatavotība pārdošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmojoties no populārās iepazīšanās aplikācijas Tinder, Lielbritānijas jaunuzņēmums Hectare laidis klajā līdzīgu aplikāciju, kas paredzēta mājlopiem, ziņo BBC.

Aplikācijā ar nosaukumu Tudder apkopoti dati no 42 tūkstošiem Lielbritānijas saimniecību, lai palīdzētu atrast labākos partnerus to mājlopiem.

Aplikācija - pēc līdzīga principa kā Tinder - piedāvā aplūkot buļļu un govju attēlus, un, slidinot pirkstu pa ekrānu uz labo pusi, apstiprināt savu interesi. Pēc tam iespējams sakontaktēties ar dzīvnieka īpašnieku.

Jaunuzņēmums Hectare Agritech, kas pārvalda arī tiešsaistes graudu tirgu Graindex, informē, ka tā mērķis ir atvieglot lauku saimniecību ikdienu.

Jaunuzņēmums piesaistījis vairāk nekā 3 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu no investoriem un organizācijām. Kā viens no investoriem tiek minēts tenisists Endijs Marijs (Andy Murray).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas piedevu un dzērienu ražotājs «Ilgezeem» šogad ir sācis realizēt produkciju Izraēlā, Irānā, Maldīvu salās, Nīderlandē un Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmumam šis gads ir ļoti piepildīts ar aktivitātēm eksporta jomā. «Bijām 12 starptautiskos pasākumos, izstādēs vai citos pasākumos, kas ir pielīdzināmi izstādēm, tiekoties ar klientiem un prezentējot produkciju. Eksporta virzienā paveikts liels darbs, mums izdevās iegūt jaunus klientus Izraēlā, kur atsākām eksportēt produkciju pēc pārtraukuma,» sacīja Jablokovs, piebilstot, ka tāpat uzņēmumam izdevās piesaistīt jaunu klientu Irānā un sākt eksportu uz Maldīvu salām, kā arī uzsākta sadarbība ar Somiju un Nīderlandi.

Jablokovs paskaidroja, ka uz Izraēlu, Irānu un Maldīvu salām uzņēmums patlaban eksportē produkcijas konteinerus, turpretī uz Nīderlandi un Somiju tiek vesti mazāki apmēri - divas līdz piecas paletes ar produkciju. Irānā un Maldīvu salās atšķirībā no citiem tirgiem nav pieejami «Ilgezeem» alkoholiskie dzērieni, bet tiek eksportēti tikai bezalkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Zālīšu bizness senču īpašumā

Ilze Žaime, 17.09.2019

Tammes dārzniecības saimniece Heli Viedenhofa. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tammes dārzniecība, attīstoties par vienu no vadošajām Igaunijas garšaugu audzētavām, uzņem tūristus un uz veikaliem ved 50 dažādu veidu produktus - garšvielas, marmelādi un tējas.

Pārdesmit kilometru attālumā no Pērnavas, savu senču vēsturiskajā īpašumā, dārzniece Heli Viedehofa savu hobiju un interesi par dažādiem ārstniecības augiem attīstījusi uzņemējdarbībā. Saimniecībā strādā vairāki palīgi, par receptēm un mārketingu rūpējas saimnieces meita, lielākos darbos palīdz arī H.Viedehofas vīrs.

Bioloģiskajā saimniecībā aug apmēram 500 dažādas garšaugu kultūras, no kurām dažas ir izplatītas, dažas pavisam eksotiskas un tādas, par kurām mūsu laika apstākļos īpaši jārūpējas. Saimniece H.Viedehofa uzsver, ka būtiska atšķirība, salīdzinot viņu saimniecību ar citām, ir izaudzēto produktu īpašību padziļināta pārzināšana, kas ļauj tos savā starpā kombinēt, variēt un pārdot, uzrunājot klientus visā Igaunijā un ārpus tās. Pateicoties augošam tūrismam un interneta veikalam, Tammes dārzniecības produkti nonāk gan daudzviet Eiropā, gan citur, piemēram, Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Getliņos iznīcina kvalitatīvu bioloģisko produkciju 70 000 eiro vērtībā

SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia», kas Latvijā darbojas ar «Enefit» zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro.

Kompānijas EBITDA jeb peļņu no pamatdarbības neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, «Eesti Energia» finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū.

«Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,» skaidro A. Avila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tikai 20% maza un vidēja lieluma uzņēmumi savas preces vai pakalpojumus klientiem piedāvā iegādāties tiešsaistē, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Savukārt Lietuvā elektroniskos kanālus pārdošanai izmanto 22%, bet Igaunijā 25% uzņēmumu. No trim Baltijas valstīm Latvijā ir arī mazākais to MVU īpatsvars, kas tuvākajā laikā plāno uzsākt tirdzniecību internetā – 13%. Lietuvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē drīzumā piedāvās 17%, bet Igaunijā – 21% maza un vidēja lieluma uzņēmumu.

«Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% maza un vidēja lieluma uzņēmumu Latvijā neizmanto interneta iespējas savu preču vai pakalpojumu pārdošanai. Šis fakts mani dara bažīgu, jo tendences liecina, ka klientu vēlmes ir pilnīgi pretējas. Aizvien vairāk cilvēku vēlas iepirkties elektroniskajos kanālos. Tādēļ, ja uzņēmums savus pakalpojumus nepiedāvā internetā, tas pats ierobežo savu klientu skaitu gan vietējā tirgū, gan eksportā, jo ārzemju klientiem elektroniskie kanāli visbiežāk ir vienīgā iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu ražojumus,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investējot 21 miljonu eiro, Šampēterī taps jauns dzīvojamo ēku komplekss

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Astor Group» uzņēmums SIA «Dyalcomm Group» ir uzsācis jauna dzīvojamo ēku kompleksa «IRIS Shampeteris Apartments» būvniecību Šampētera rajonā. Projektu plānots realizēt četrās kārtās, kā rezultātā tiks uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas ar aptuveni 300 mājokļiem. Kompleksa būvniecības kopējās izmaksas ir vairāk nekā 21 miljons eiro.

Būvniecības pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas divas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 4566 kvadrātmetri. Patlaban ir uzsākti pirmās ēkas – 24 mājokļu nama - būvniecības darbi. Kopējās projekta pirmās kārtas izmaksas ir vairāk nekā 5 miljoni eiro. Pirmās mājas nodošana ekspluatācijā plānota nākamā gada pavasarī.

«Daudzdzīvokļu kompleksā «IRIS Shampeteris Apartments» atradīsies apzaļumoti laukumi, privāts kanāls un dīķis, gājēju celiņi un atpūtas zonas. Visi dzīvokļi būs pieejami ar panorāmas tipa logiem un ar pilnu apdari. Katram mājoklim paredzēts balkons un pirmā stāva dzīvokļiem - terases. Dzīvojamo ēku norobežotajā teritorijā tiks nodrošināta diennakts apsardze un videonovērošana,» komentē Māris Stafeckis, «Astor Group» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vīriešu veļas zīmola «tom àdam» peldšortu kolekcija ir veidota no pārstrādātas okeānā atrastas plastmasas, kas darīts, lai saudzētu vidi un piedāvātu patērētājiem ilgtspējīgas alternatīvas, jo viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana.

Zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka pēdējā gada laika ilgtspējas tēma kļūst arvien aktuālāka un uzskata, ka cilvēki ikdienā piedomā par to, ka ir atbildīgi par lietām, ko ienes un atstāj šajā pasaulē. «Cilvēki arvien vairāk piedomā pie kaitējuma, ko nodarām, un sāk apzināties un interesēties par pozitīvām alternatīvām un dabai draudzīgu dzīvesveidu – ja varam izmantot salmiņus no bambusa vai makaroniem, kādēļ patērēt nepārstrādājamus tekstilmateriālus?» tā viņš.

Viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana. Tādēļ nemitīgi tiek meklēti veidi, kā ražošana procesu padarīt ētiskāku un dabai draudzīgāku. «Gandrīz visi peldšorti tiek izgatavoti no poliestera. Šie audumi ir izgatavoti no plastmasas un tie nav biodegradabli, tātad tie būs uz šīs zemes vel ļoti ilgu laiku. Tāpat tie patērē daudz vairāk ūdens kā materiāla izveide no pārstrādātas okeānā savāktas plastmasas. Tādēļ mūsu mērķis ir sākt pašiem ar sevi un censties vismaz mazliet uzlabot šo situāciju,» saka T. Ā. Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru