Jaunākais izdevums

Uz tikšanos ar «AŠ kvadrātā» jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru piektdien Vecgulbenes muižā ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām.

Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.

Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».

Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja saka, atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt apsolījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannuju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.

Vietējais Gulbenes uzņēmējs Normunds Mazūrs (TP), kura firma nodarbojas ar degvielas karšu apkalpošanu, aktīvajā politikā nākt negrasoties, jo viņam «jātaisa valstij nodokļi». Šodien viņš grib redzēt, vai TP un LPP/LC kopīgs starts vēlēšanās var ko labu dot valstij. N. Mazūrs uzskata, ka A. Šķēle nokavējis ar atgriešanos politikā un tuvākie mēneši parādīs, vai TP līderis spēs pierādīt, ka viņa laiks politikā nav pagājis. «Jādomā globāli, nevis kurš ko var zaudēt vai iegūt,» par A. Šķēles un A. Šlesera sadarbību saka Gulbenes uzņēmējs.

Uz Gulbeni atbraukusī, TP Cēsu nodaļas biroja vadītāja Irma Vilka vēl ir piesardzīga par abu partiju konsolidēšanos, sakot «to vēl paskatīsimies». Bet vēl viena TP Cēsu nodaļas biedre Maruta Blaua uzskata, ka «tas ir reālākais, kas šajā muļķu valstī var būt.» «Cilvēki, kuri paši prot nopelnīt, zinās, kā radīt darbavietas, nevis ar pabalstiem radīt liekēžu slāni». Lidijai Eglītei no TP Cēsu nodaļas nesen uz Angliju darbu meklēt aizbraukusi meita. M. Blauu un L. Eglīti skāris bezdarbs – M. Blaua bijusi būvdarbu vadītāja, bet L. Eglītei bijis savs kokapstrādes un nekustamā īpašuma bizness.

LPP/LC Ogres novada nodaļas koordinators Edgars Mežeckis atzīst, ka daļai biedru partijā vēl domas dalās. Viņu pašu bažīgu dara tas, vai negatīvisms, kas daļā vēlētāju esot pret Andri Šķēli, nepārmestos arī pret A. Šleseru.

Pensionārs, LPP/LC biedrs Ivars Millers, kurš uz Gulbeni atbraucis no Ogres novada, uzskata, ka abu partiju konsolidācijā ir gan plusi, gan mīnusi, bet ar Tautas partiju vērts startēt kopā vēlēšanās kaut vai tikai dēļ nosaukumā ietvertā vārda «tauta». «Tautas partija ir labs nosaukums – ar to var braukt kaut desmit reižu tālāk.»

Zālē redzams arī bijušais TB/LNNK biedrs, par vēlēšanu dokumentu viltošanas organizēšanu 9. Saeimas vēlēšanās cietumsodu izcietušais Juris Boldāns. Ne TP, ne LPP/LC viņš pagaidām nedomājot stāties, bet atbraucis paskatīties. «Personīgi viņi abi man ir autoritātes kā Andris, tā Ainārs. Ir ko pamācīties no viņiem, kā politiku vest,» DB saka J. Boldāns. Zālē viņam līdzās sēž Balvu domes priekšsēdētāja Ināra Ņikuļina (TP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saskaitīti jau 1,8 miljoni iedzīvotāji

Elīna Pankovska, 17.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pēdējām aplēsēm tautas skaitīšanā ir apkopota informācija par 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas jau ir «saskaitījušies» internetā, raidījumā 900 sekundes norādīja Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja Aija Žīgure.

Viņa arī atzīmēja, ka tautas skaitīšana patlaban noritot saskaņā ar grafiku un galvenais datu vākšanas veids – tautas skaitītājs – darbosies līdz 31.maijam. Tās dienas vakarā būs pēdējais laiks, kad tautas skaitītājs varēs ierasties pie iedzīvotājiem.

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri atteikušies sniegt atbildes un nevēlas būt pieskaitīti, Pēc pārvaldes aplēsēm tādi varētu būt aptuveni 20 tūkstoši. Tautas skaitītāji gan mēģinot šādus cilvēkus pārliecināt un aicina uz sadarbību. Tomēr kopumā cilvēki esot atsaucīgi.

Lai gan tautas skaitīšana beigsies maija beigās, ir pieņemts lēmums pagarināt «saskaitīšanās» iespēju internetā. A.Žigure atzīmē, ka CSP ir lūgusi Tautas skaitīšanas komisijai pagarināt internetskaitīšanu līdz desmit dienām. Šāds lēmums pieņemts analizējot esoši situāciju un arī praksi citās valstīs. Kā arī tas ir orientēts uz tiem iedzīvotājiem, kas kādu objektīvu iemeslu dēļ nav saskaitīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmajās dienās tautas skaitītāji saskaitījuši 90 tūkstošus iedzīvotāju

Elīna Pankovska, 23.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas skaitīšanas otrā posma pirmajās dienās tautas skaitītāji visā Latvijā saskaitījuši vairāk nekā 90 tūkst. iedzīvotāju.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) prognozē, ka nākamajās nedēļās tautas skaitītāju darba intensitāte pieaugs. Tautas skaitīšanas otrais posms ilgs līdz 31.maijam. Tā laikā tautas skaitītājiem jāapmeklē vairāk nekā 870 tūkst. mājokļu. Savukārt pirmajā posmā internetā saskaitījās vairāk nekā 650 tūkst. cilvēku.

Tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas ietvaros un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Pēteris Veģis norāda: «Tautas skaitīšanā ir svarīgi iegūt datus par pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem. Tāpēc būs situācijas, kad tautas skaitītāja uzdevums ir apmeklēt mājsaimniecību arī klātienē, lai saskaitītu kādu ģimenes locekli, par kuru elektroniski nav sniegti dati, vai arī lūgt atkārtoti sniegt informāciju tos iedzīvotājus, kas acīmredzami kļūdaini aizpildījuši anketas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kampars: Tautas skaitīšanā iegūtie personu dati ir drošībā

Andra Briekmane, 10.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludinās tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumu pieņemšanu

Lelde Petrāne, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 3.janvārī, notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts izsludināt tautas nobalsošanu par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lemjot par tautas nobalsošanas dienu, CVK ir jāievēro likums Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz, ka tautas nobalsošana par vēlētāju rosinātu Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā noraidīšanas Saeimā. Tautas nobalsošana sarīkojama sestdienā. Lai tautas nobalsošanu varētu nodrošināt arī ārvalstīs, CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars rosinās par tautas nobalsošanas dienu noteikt vēlāko iespējamo datumu – 18.februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas skaitītāji: 5% reģistrēto mājokļu adrešu dabā neeksistē

BNS, 08.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija, kas īsteno tautas skaitīšanas otro posmu, secinājusi, ka dabā neeksistē 5% reģistrēto mājokļu adrešu vai tajās nav dzīvojamo telpu.

«Mums tika iesniegti 870 000 adrešu, kuras arī visas apsekojām. Apmēram pieci procenti no tautas skaitītājiem iesniegtajām adresēm bija nekvalitatīvas, jo tādas dabā nevarēja atrast vai adresē nebija dzīvojamo telpu,» aģentūrai BNS pastāstīja kompānijas GfK Custom Research Baltic direktore Iluta Skrūzkalne.

Lai arī iedzīvotāju aktivitāte, pieskaitot sevi internetā, bija liela, viņi nereti bija aizmirsuši pieskaitīt arī mājokli, un elektroniski tika saskaitīti tikai 13% mājokļu. Līdz ar to lielākā daļa mājokļu tautas skaitītājiem tomēr bija jāapmeklē klātienē. Šā iemesla dēļ kompānijai arī nebūs finanšu ietaupījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas skaitīšana internetā iespējama vien ar eparaksta un internetbankas starpniecību

Elīna Pankovska; Dace Preisa, 02.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu valsts inspekcija ir noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālas statistikas pārvaldes (CSB) vietnē www.Tautasskaitisana.lv līdz brīdim, kad personu ievadītie dati būs drošībā. Tāpēc šobrīd CSB piedāvā autorizēties tikai ar e-paraksta vai banku identifikatoriem.

CSP uzsver, ka šie ir droši identifikatori iedzīvotāju personības noteikšanā un nav pieejami nepiederošām personām, kā tas varētu būt ar personas pasu datiem. Līdz papildu risinājumu izstrādei, atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādījumiem, nebūs iespējams aizpildīt elektroniski anketas, izmantojot personas kodu un pasu datus.

Jau vēstīrs, ka Datu valsts inspekcija brīdina, ka citas personas identifikatoru – personas datu, izmantošana, lai aizpildītu tautas skaitīšanas anketu internetā, bez pašas personas piekrišanas, ir administratīvi vai pat krimināli sodāma rīcība.

Datu valsts inspekcija, konstatējusi, ka informāciju, kura, aizpildot tautas skaitīšanas ir sniegta CSB, pēc tam ir iespējams skatīt, labot vai precizēt, Vietnē ievadot personas, kura informāciju CSB sniedza, personas kodu un pases numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautu skaitīs arī internetā

Dace Skreija, 02.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), gatavojoties nākamgad paredzētajai tautas skaitīšanai, izstrādājusi jaunu tautas skaitīšanas programmu, pats process pēc iespējas tiks datorizēts, kā arī būs iespēja iedzīvotājiem aizpildīt nepieciešamās anketas internetā.

2011. gada tautas skaitīšanā tiks iegūta plaša informācija par Latvijas iedzīvotājiem un mājokļiem. CSP sagatavotā tautas skaitīšanas Mājokļa anketa ietver jautājumus par mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī tādiem mājokli raksturojošajiem rādītājiem kā ēkas tips, piederība, mājokļa platība, ūdens apgādes sistēma, apkures veids, labiekārtotība u.c. Personas anketa ietver jautājumus par iedzīvotāju ģimenes stāvokli, tautību, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, izglītību, ekonomisko aktivitāti, kā arī par migrāciju. Iedzīvotāji tiks lūgti sniegt informāciju par no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs emigrējušām personām, kas palīdzēs iegūt precīzu informāciju par šī procesa apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Pārceļot pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila vizīti, prezidents apliecinājis ticību «labajam Putinam»

LETA, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz Jāņiem, kad atsauksim atmiņā līgodziesmas, siesim dažādus sierus un darināsim miežu alu, vēl ir jāgaida nedaudz vairāk par mēnesi, SIA Skrīveru saldumi filiālē Lizuma konfekšu cehā pēc klasiskas un senas receptes ražotā konfekte Gotiņa ir kļuvusi nerātna. Tā tiek tīta papīrītī, uz kura izlasāma kāda nerātna latviešu tautas dziesma, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA Skrīveru saldumi valdes locekle Iveta Audziša stāstījusi, ka no nerātnajām latviešu tautas dziesmām esot izraudzītas pašas rātnākās.

«Ideja par tautas dziesmām, kuras varētu izlasīt uz konfektes Gotiņa ietinamā papīra, radās jau senāk, kad sākām ražot konfekti no bioloģiskā piena, ko katru dienu Lizuma konfekšu ceham piegādā bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība. Konfektes Gotiņa sortiments ar skaistām latviešu tautas dziesmām mums jau bija. Domājām, ar ko jaunu mūsu saldumu pircējus varētu pārsteigt uz Līgosvētkiem. Tad ienāca prātā, ka latvju dainās ir arī nerātno tautas dziesmu klāsts. Jāņiem raksturīgā papardes zieda meklēšanas tēma arī ļoti labi iet kopā ar nerātnajām tautas dziesmām. Latviešu tautai ir jādomā par demogrāfiju, tad nu mēs - saldumu ražotāji - tādējādi dodam arī savu artavu. Cerams, ka arī konfekšu tinējas nebūs aizrāvušās tikai ar tīšanas procesu, bet izlasījušas arī tautas dziesmas,» Dzirkstelei sacījusi I. Audziša. Viņa stāstījusi, ka nerātnās tautas dziesmas izraudzījusies kopā ar meitu Sintiju, kura veic SIA Skrīveru saldumi mārketinga daļas vadītājas pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tautas bumba ar lokiem un bultām

Anda Asere, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Čivkulis tirgū piedāvā jaunu izklaides veidu – Tautas bultu, kas ir tautas bumbai līdzīga spēle ar lokiem un bultām

Tautas bulta ir sporta un izklaides spēle ar lokiem un bultām, tiesa gan, bultas ir bez asa uzgaļa. «Šis ir tautas bumbas un loka šaušanas apvienojums,» saka Raimonds Čivkulis, Tautas bultas radītājs. Pirms idejas par Tautas bultu Raimonds bija spēlējis peintbolu, tomēr vairāk par «kariņu» viņam patīk tieši šaušana ar loku. Līdzīgi kā peintbolā, arī Tautas bultā ir dažādas stratēģijas un spēļu veidi. «Ir dueļi, klasiskā, Bada spēļu variants, kad skrien pēc ieročiem, cietokšņa ieņemšana u.tml.,» saka Raimonds. Viņš atzīst, ka šaušana ar loku ir nedaudz sarežģītāka nekā šaudīšanās peintbolā. «Cita tehnika, grūtāka notēmēšana. Šāviens nav atkarīgs no spēka, bet gan no loka, un tie visiem ir vienādi. Cik atvelc, tik tā bulta lido,» saka Raimonds. Viņš piebilst, ka bulta lido lēnāk nekā peintbola šāviens – peintbola bumbiņa lido ar ātrumu 80 līdz 90 m/s, bet bulta – 20 līdz 25 m/s. Līdz ar to, ja Tautas bultas spēlētājs laikus pamana, ka bulta lido, var paspēt no tās izvairīties. Ideju par šādu izklaidi viņš pasmēlies video no Austrālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas skaitīšanā vāks informāciju arī par emigrējušām personām

Sandra Dieziņa, 26.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada tautas skaitīšanā iedzīvotāji tiks lūgti sniegt informāciju arī par emigrējušām personām.

Tas palīdzēs precizēt Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaitu, informē Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) Tautas skaitīšanas daļas pārstāvis Pēteris Veģis.

CSP atbilstoši Tautas skaitīšanas likumā noteiktajam, turpina gatavošanos 2011.gada tautas skaitīšanai. Šī būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Skaitīšanas laikā tiks iegūta plaša informācija par Latvijas iedzīvotājiem un visiem mājokļiem.

Pašreiz turpinās darbs, lai sagatavotu Integrētās datu savākšanas sistēmu, kas nodrošinātu iespēju izmantot jaunas datu apkopošanas tehnoloģijas. CSP plāno, ka iedzīvotājiem tautas skaitīšanas sākumā, kā arī noslēgumā, būs iespējams tautas skaitīšanas aptaujas lapu aizpildīt internetā, tā ietaupot šim pasākumam nepieciešamos līdzekļus. Papildu tiks izmantota telefoninterviju metode, kuru CSP jau lieto regulāro statistisko apsekojumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā bijusi lētākā, Igaunijā – dārgākā tautas skaitīšana Baltijas valstīs

Gunta Kursiša, 08.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas skaitīšana Latvijā uz vienu iedzīvotāju izmaksājusi vien 3,7 eiro (2,6 latus), Lietuvā – 4,4 eiro (3,1 latu), bet vislielākās izmaksas bijušas Igaunijā – 14,4 eiro (10,1 lats) uz vienu iedzīvotāju, citējot laikraksta Aripaev apkopojumu par tautas skaitīšanas izmaksām Baltijas valstīs, vēsta BBN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Referendums par krievu valodas statusa maiņu Satversmē notiks 18.februārī

LETA, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā notiks 18.februārī.

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma 18.februārī izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu.

Par referenduma datumu izvēlēties 18.februāri rosināja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, lai varētu nodrošināt tautas nobalsošanas norisi arī ārvalstīs.

Tautas nobalsošana šajā jautājumā bija jāizsludina, jo Saeima 22.decembrī noraidīja vairāk nekā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanā atbalstītos grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar izmaiņām tautas skaitīšanā piesardzīgi

Zanda Zablovska, 21.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ierosinājums nākamajā tautas skaitīšanā atteikties no iedzīvotāju aptaujām internetā vai viņu dzīvesvietās guvis konceptuālu valdības atbalstu, taču vēl jāvērtē izmaiņu finansiālā ietekme.

DB jau rakstīja, ka Latvijā nākamo tautas skaitīšanu 2021. gadā varētu veikt, visu nepieciešamo informāciju iegūstot no administratīvajiem reģistriem un citām datu bāzēm. Tādējādi nebūtu jāveic iedzīvotāju aptaujas internetā vai viņu dzīvesvietās.

CSP norāda, ka iegūt informāciju no dažādām datubāzēm būs lētāk, turklāt dati esot precīzāki. Ietaupījums, neveicot iedzīvotāju aptaujas, būtu visai ievērojams – atbilstoši Somijas kolēģu teiktajam, tur tautas skaitīšana izmaksā 300-400 tūkstošus eiro (211-281 tūkstoti latu), pastāstīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane. Jāpiebilst, ka Latvijā pērn veiktā tautas skaitīšana izmaksāja 5,4 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Īrijā dzīvo nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku

Jānis Rancāns, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tautas skaitīšanā aptaujāts vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju

Elīna Pankovska, 28.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas skaitītāji ir aizpildījuši skaitīšanas anketas par vairāk nekā vienu miljonu iedzīvotāju. Tas veido 65% no tautas skaitītāju darba uzdevumos iekļauto personu kopskaita, informē Centrālās statistikas pārvaldes preses sekretārs Aldis Brokāns.

Vairāk nekā 70% no plānotā darba apjoma ir paveikuši tautas skaitītāji, kuri strādā 28 no 37 reģionālajiem tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinācijas centriem (RVKC). To vidū ir Aizkraukles, Balvu, Gulbenes, Krāslavas un Preiļu RVKC. Savukārt Rīgā salīdzinoši vairāk paveikuši tautas skaitītāji, kuri strādā Vidzemes un Zemgales tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinācijas centru vadībā.

CSP jau informēja, ka tautas skaitītāju darbu kavē nepilnības dzīvojamo māju adrešu sistēmā. Skaitītāji informē, ka, veicot savu darbu, viņiem nākas apmeklēt mājokļus, kuros iekārtoti veikali, frizētavas, biroji, bet administratīvajos reģistros šie mājokļi vēl joprojām ir kā dzīvojamā fonda daļa. Mainīti ielu nosaukumi un māju numerācija, bet administratīvajos reģistros šīs izmaiņas nav veiktas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saskaitīti vairāk nekā 780 tūkstoši iedzīvotāju

Elīna Pankovska, 14.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 12.aprīlim tautas skaitītāji aizpildījuši anketas par vairāk nekā 780 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 51% no tautas skaitītāju darba uzdevumos iekļauto personu kopskaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Vairāk nekā 60% no plānotā darba apjoma ir paveikuši tautas skaitītāji, kuri strādā 20 no 37 reģionālos tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinācijas centros (RVKC). To vidū ir Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Preiļu un Saldus RVKC. Savukārt Rīgā salīdzinoši vairāk paveikuši tautas skaitītāji, kuri strādā Zemgales, Vidzemes un Ziemeļu/Centra tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinācijas centru vadībā.

CSP jau ziņoja, ka uzsāktas arī iegūto datu kvalitātes pārbaudes. Tautas skaitīšanas kvalitātes kontrolieri var iedzīvotājiem zvanīt uz norādītajiem kontakttālruņa numuriem, vai sūtīt e-pasta vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru