Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds noslēdzis darbu pie muzeja koncepcijas izstrādes un saskaņā ar to uzsācis nākamo muzeja izveides posmu - arhitektu komandas izvēli. Arhitektūras konkursu vadīs Londonā bāzētais Malcolm Reading Consultants, kas šovasar organizējis Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā, liecina šorīt izplatīts paziņojums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz arī to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīkot pieaicināts uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC).

«Mēs plānojam, ka šis process varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā to, ka uzrunāsim starptautiska līmeņa arhitektus un kā obligātu mūsu sadarbības nosacījumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izvirzījis Latvijas arhitektu iesaisti konkursa piedāvājumu veidošanā un tālākā darbā ar uzvarētāju arhitektu komandu. Esmu pārliecināts par arhitektu interesi, jo šajā projektā tiem būs iespēja veidot jaunu nacionālas nozīmes ēku galvaspilsētas centrā. Tā šobrīd, ja runājam par Eiropas galvaspilsētām, ir reta iespēja,» sadarbību komentē MRC valdes priekšsēdētājs Malkolms Rīdings.

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Latvijas Okupācijas muzeja piebūvi - Nākotnes namu - varētu sākt būvēt septembrī, preses konferencē par piebūves projekta īstenošanu stāstīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvji.

Kā norādīja VNĪ būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs, līgumu ar būvnieku, kurš būs uzvarējis konkursā par Nākotnes nama būvniecību, plānots noslēgt septembrī, un tā ilgs 14 mēnešus.

Mirkšs norādīja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijā pašlaik VNĪ iekļāvušies valdības piešķirto līdzekļu robežās līdz 4,5 miljoniem eiro. Tomēr, ja būvniecība neiekļausies noteiktajos termiņos, tāme var pieaugt. Jo ātrāk sākas būvniecība, jo izmaksas ir mazākas, komentēja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Pašlaik tiek gaidīts, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) būs pabeigusi savu izvērtēšanu, lai projektu varētu iesniegt Rīgas pilsētas būvvaldē un iegūt atļauju būvniecības sākšanai. Šķērslis būvniecības sākšanai varētu būt, ja VKPAI Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību novērtētu augstāk, nekā tas bijis iepriekš. Arī Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis varētu būt izšķirošs, lai būvvalde saskaņotu projektu, stāstīja Mirkšs.

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valde lēmusi līdz 1.novembrim pagarināt 21.augustā izsludināto konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu, norādīja LOMB valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.

Muzeja direktoram tiks piedāvāts atalgojums, sākot no 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nollendorfs atgādināja, ka konkurss tika izsludināts, jo līdzšinējais muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš amatā bija piecus gadus, šā gada 20.jūlijā iesniedza atlūgumu. LOMB valde par viņa vietas izpildītāju līdz jauna direktora iecelšanai apstiprinājusi muzeja Krājuma glabātāju Taigu Kokneviču, savukārt par viņas vietnieci - ilggadējo muzeja direktori Gundegu Micheli.

Jaunais direktors tiks izraudzīts atklātā konkursā divās kārtās, norādīja Nollendorfs. Kandidātu izvērtēšanu veiks komisija, kurā pārstāvēta LOMB valde, biedrības biedri un Okupācijas muzeja darbinieki. Konkursa komisija sniegs vērtējumu un ieteikumu LOMB valdei, kura lems par nominējamo kandidātu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Trešdien Ministru kabineta sēdē tika apstiprinātas jaunas cenas Rundāles pils apmeklējumiem un telpu nomai.

Rundāles pilī pērn 24.maijā noslēdzās 50 gadu ilgais pils restaurācijas posms, kas tuvinātu mērķim nākotnē iekļauties pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā, līdzās Pēterhofas ansamblim pie Sanktpēterburgas, Potsdamas piļu kompleksam Vācijā un pat Versaļas pils kompleksam Francijā, informē Kultūras ministrija.

Veicot izpēti par ieejas biļešu cenām līdzvērtīgās pilīs pasaulē, tika secināts, ka Rundāles pils muzeja biļešu cenas arī turpmāk būs zemākas nekā šajās pilīs. Piemēram, Versaļas pils apmeklējuma cena šobrīd ir 15 eiro, savukārt Sanktpēterburgā Pēterhofas pils Lielā pils apskate maksā apmēram 10 eiro. Šēnbrunnas pilī Vīnē Lielā loka apskate maksā 14,5 eiro, bet Mazā loka apskate - 11 eiro.

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) rekonstrukcijas darbi varētu ieilgt aptuveni par vienu gadu, bet projekta izmaksu kāpums pagaidām nav prognozējams, šodien iepazīstinot ar darbu norisi muzejā, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Ja sākotnēji būvdarbus muzejā bija plānots pabeigt līdz 2015.gada vidum, tagad varētu runāt tikai par 2015.gada beigām vai 2016.gada vidu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) šodien pauda cerību, ka muzeja ēku varētu nodot ekspluatācijā 2015.gada 11. vai 18.novembrī, taču Burovs savās prognozēs bija piesardzīgāks, norādot, ka bez sasteigšanas ēka varētu būt gatava 2016. gada maijā. Precīzu termiņu būvnieki un Rīgas dome varētu nosaukt augusta vidū.

Lai nezaudētu LNMM rekonstrukcijai piesaistīto Eiropas Savienības finansējumu, Rīgas domei nāksies vērsties projektu pārraugošajā institūcijā, lai lūgtu pagarināt projekta termiņu.

Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukcija tuvojas noslēgumam; savulaik progresīvajai celtnei spozmi piešķirs modernas tehnoloģijas

Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, 1,6 hektārus plašā zemesgabalā, no kura dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir izmantojams mazāk par hektāru. Līdz ar rekonstrukciju zemesgabalu izmants pilnībā – muzeja platība tiks palielināta līdz 7700 kvadrātmetriem, bet blakus 3000 kvadrātmetru plašā piebūvē top jauns Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) klientu apkalpošanas centrs. Agrāk Rīgas Motormuzejs tika uzskatīts par lielāko motormuzeju Baltijā, tagad tas būs arī modernākais Austrumeiropā un tajā būs interesanti gan speciālistiem, gan ģimenēm ar bērniem, ir pārliecināti CSDD.

Entuziastu klubiņš

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Aldaris jaunā alus muzeja izveidē ieguldījis 1,5 miljonus eiro un plāno attīstīt arī apkārtējo teritoriju.

«Mums jau kādu laiku bija sapnis izveidot šādu muzeju Latvijā un nu šī iecere ir īstenojusies. Alus ir dzēriens, kas patīk daudziem, tādēļ ir nozīmīgi parādīt, kā to brūvē, kāda ir tā vēsture un sniegt citu informāciju, jo ne visi zina, kā tiek izgatavots alus,» stāsta AS Aldaris izpilddirektors Marguss Kasteins. Viņš uzsver, ka jaunais muzejs ir sava veida nodeva un dāvana sabiedrībai uzņēmuma 150 gadu jubilejā.

«Mums ir lielas ambīcijas alus nozarē un uzskatām, ka Latvijā ir jāveicina alus kultūra, tādēļ muzejā ir plaša ekspozīcija par šo dzērienu,» uzsver M. Kasteins.

Alus muzeja izveidē ieguldīti 1,5 miljoni eiro, savukārt investīcijas kopā ar vēsturiskās alus darītavas atjaunošanas izmaksām veido 4 miljonus eiro. Kopējā ēku platība ir aptuveni 2500 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni trešdaļa ir muzejs.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ir noslēdzies jaunā Anatomijas muzeja izveides projekts, kas ilga piecus gadus. Muzeja iecere tapa 2015. gadā, savukārt šogad tika pabeigti būvdarbi un iekārtota ekspozīcija.

2015. gadā RSU tapa ideja atjaunot Anatomikuma teritorijā esošo vēsturisko staļļa ēku, izvietojot tajā Anatomijas muzeju. 2016. gadā tika izstrādāti ēkas meti, kuru autors ir arhitekts Arvīds Līkops. Savukārt no 2016. līdz 2017. gadam notika būvdarbu projekta izstrāde, ko veica SIA “Delta Construction” un arhitektu birojs “Nams”.

No 2018. līdz 2020. gadam ēka tika pārbūvēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Būvdarbus veica SIA “Velve”, bet būvuzraugs bija SIA “Celtniecības Kvalitātes aģentūra”.

Ēka celta 19. gadsimtā un iekļauta Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kas paredz īpašas prasības tās pārbūvei. Ēka laika gaitā kalpojusi par stalli, mācību telpām un pat par noliktavu. Salīdzinoši nelielās ēkas pārbūve par muzeja ēku bija komplekss un sarežģīts projekts – ēkā tika izbūvēts pagrabstāvs, tā rakšanu veicot no ēkas iekšpuses. Tāpat ēkai tika pārbūvēts jumts un izveidotas divas jaunas piebūves. Šobrīd ēka atbilst visām mūsdienu prasībām par vides pieejamību. Tās iekštelpās ir izbūvēts lifts, kas savieno abus ēkas stāvus virszemē un pagrabstāvu. Ēkas kopējā platība vēsturiski bija 408,7 m2, savukārt pēc pārbūves tā ir 618,3 m2. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 2,7 miljoni eiro, kas segti no RSU pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) labāko mediķu sumināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2023” vietējā zāļu ražotāja AS “Olainfarm” īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma” saņēma neiroloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Viktorija Ķēniņa.

Kolēģi, studenti un pacienti viņu raksturo kā ļoti harizmātisku un aizrautīgu līderi, kura katrā lietā iesaistās simtprocentīgi.

Līdztekus darbam ar pacientiem un studentiem V. Ķēniņa ir arī Latvijas Neiroimunologu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Imunologu asociācijas un Neirologu biedrības biedre. Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs Latvijas un starptautiskā mērogā.

“Neiroloģija ir ļoti komplicēta un sarežģīta medicīnas nozare. Pie neirologiem bieži nonāk tie pacienti, kuriem citi ārsti nav varējuši atrast veselības problēmu cēloni un attiecīgi arī efektīvāko veidu, kā palīdzēt. Tā kā reto neiroloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināmā, tādi ārsti kā Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir uzskatāmi par īstiem ledlaužiem, kuru darbs un pūles paver ceļu daudziem pacientiem saņemt labāko iespējamo ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa sniedz nenovērtējumu ieguldījumu ne tikai neiroloģisko slimību ārstēšanā un terapijas uzlabošanā Latvijā, bet arī ar savu pozitīvo, enerģisko un vienmēr profesionālo pieeju ir iedvesmojošs piemērs mums visiem, skaidri apliecinot, ka tad, ja ir vēlme, būs arī iespējas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Šodien, 6.jūnijā Rīgā žūrijai tiek prezentēti septiņu starptautisku arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmā radītas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) versijas.

Muzeja versijas prezentē Lahdelma&Mahlamäki Architects no Somijas un MADE arhitekti no Latvijas, Henning Larsen Architects no Dānijas un MARK arhitekti no Latvijas, Neutelings Riedijk Architects no Nīderlandes un birojs Brigita Bula arhitekte no Latvijas, Sauerbruch Hutton no Vācijas un arhitekts Ingurds Lazdiņš no Latvijas, wHY no ASV, Outofbox Architecture un ALPS no Latvijas, Caruso St John Architects no Lielbritānijas un Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele no Latvijas, kā arī Adjaye Associates no Lielbritānijas un AB3D no Latvijas.

Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā 6a, atrodas latviešu rakstnieka un tulkotāja Jāņa Akuratera muzejs, kas nupat atjaunots, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Muzeja ēka ir celta 1933.gadā kā rakstnieka ģimenes nams. Līdz šī gada sākumam, kad VNĪ uzsāka ēkas pārbūves un restaurācijas darbus, nama tehniskais stāvoklis bija vērtējams kā neapmierinošs. Lai informētu sabiedrību par realizēto projektu, šodien, 12.oktobrī VNĪ un Memoriālo muzeju apvienība (MMA) medijus iepazīstināja ar paveikto ēkas restaurācijā.

Jāņa Akuratera muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta, kas celta pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta funkcionālisma stilā. Muzejs ir viens no Pārdaugavas kultūras centriem, kur mūsdienās, tāpat kā Jāņa Akuratera dzīves laikā, pulcējas literāti, mākslinieki, mūziķi un aktieri, kā arī skolēni.

Šmakovkas muzeju Daugavpilī divu mēnešu laikā apmeklējuši 2000 interesentu, no kuriem 75% bijuši iekšzemes tūristi, informēja pašvaldībā.

Analizējot vietējo apmeklētāju skaitu, muzeju galvenokārt apmeklējuši Kurzemes un Vidzemes reģiona iedzīvotāji. Savukārt ārvalstu apmeklētāju segmentu galvenokārt veido kaimiņvalstu - Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas - tūristi. Muzeju apskatījuši arī viesi no Polijas, Izraēlas, Šveices, Norvēģijas, Čehijas, Bulgārijas, Ukrainas, Francijas, Uzbekistānas, Moldovas, kā arī no Kipras, Meksikas un citām valstīm.

Interesentiem muzeja digitalizētajās ekspozīcijās ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību ir iespēja izzināt šmakovkas tapšanas procesu, kā arī aplūkot ražošanas iekārtas. Līdztekus muzeja gidu stāstījumam par dzēriena tapšanu, ikvienam interesentam ir iespēja izpētīt reģiona vēstures svarīgākos posmus.