Būvniecība un īpašums

Konkursā meklē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektus

Žanete Hāka, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas arhitekti, pilsētvides arhitekti - plānotāji un ainavu arhitekti līdz 2016. gada 13. janvārim aicināti pieteikties līdzdalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā, informē Kultūras ministrija.

Dalībai Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursā tiks izvēlēti pieci starptautiska līmeņa arhitektu biroji - finālisti, kuri sadarbībā ar Latvijas arhitektiem veidos piedāvājumu jaunā muzeja arhitektūras veidolam. Jau 2016. gada janvārī no saņemtajiem pieteikumiem finālisti izvēlēsies partnerus no Latvijas ar vispiemērotākajām zināšanām un pieredzi, lai kopīgi veidotu jaunā muzeja skices.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīko uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC), kas šovasar veiksmīgi organizēja komplicēto Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā.

Plānots, ka konkurss norisināsies aptuveni sešus mēnešus. Tā noslēgumā tiks izvēlēts uzvarētājs, bet pārējie konkursa dalībnieki iegūs prēmijas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes tiek regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās, pateicoties unikālajai kolekcijai par mākslas un vizuālās kultūras procesiem Latvijā un Baltijas jūras reģionā no 1960-itajiem gadiem un papildu spējot piesaistīt krājumu aizdevumus no privātiem kolekcionāriem.

Par piemērotāko fokusu muzeja radošajā darbībā izraudzīts mērķis atspoguļot laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mijiedarbības procesus Latvijā un plašāk - Baltijas jūras reģionā. Spēles laukuma ģeogrāfiskās robežas izvēlētas, lai ilgtermiņa darbības stratēģijā muzejam nodrošinātu gan starptautisko atpazīstamību un apriti starpreģionālos sadarbības tīklos, gan arī ļautu tā darbības programmai gūt plašu atbalstu vietējā auditorijā.

Muzeju paredzēts veidot kā izkliedēto muzeju jeb jaunā žanra muzeju, kas prezentē sevi ne tikai kā zināšanu krātuvi, bet arī kā zināšanu ģeneratoru. un kura apmeklētājs ir nevis pasīvs patērētājs, bet šī zināšanu inkubatora aktīvs līdzdalībnieks. Kā galvenie darbības virzieni noteikti – izstāžu darbība, kolekcijas veidošana un eksponēšana, pētniecība, izglītības un sociālās iesaistes programmu un aktivitāšu īstenošana.

Lai taptu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds ir nodibinājuši Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu.

2014. gada 30. oktobrī LR Kultūras ministrija un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un attīstīšanu. Tas parakstīts, pamatojoties uz veiksmīgo ilgtermiņa sadarbību starp Kultūras ministriju, ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fondu kā ievērojamiem Latvijas laikmetīgās mākslas jomas mecenātiem, un ABLV Bank kā galveno atbalstītāju Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma veidošanā.

Nodomu protokols paredz, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs atradīsies finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) teritorijā. NHC tiek attīstīts 24,5 hektāru platībā bijušās Rīgas Preču dzelzceļa stacijas vietā, kvartālā starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Plānots, ka fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās finansējumu vismaz 30 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds iecerējis muzeja ēku atklāt 2021. gada 18. novembrī. Muzeja darbība pēc tā nodošanas ekspluatācijā tiks organizēta, ievērojot Latvijas Republikas Muzeju likumu, lai tiktu nodrošināta muzeja pieejamība sabiedrībai, un muzeja krājums būtu iekļauts Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja arhitektūras konkursu organizēs Malcolm Reading Consultants

Lelde Petrāne, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds noslēdzis darbu pie muzeja koncepcijas izstrādes un saskaņā ar to uzsācis nākamo muzeja izveides posmu - arhitektu komandas izvēli. Arhitektūras konkursu vadīs Londonā bāzētais Malcolm Reading Consultants, kas šovasar organizējis Guggenheim Helsinki muzeja arhitektūras konkursu Somijā, liecina šorīt izplatīts paziņojums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz arī to, ka muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu. Lai sasniegtu šos mērķus, konkursu rīkot pieaicināts uzņēmums Malcolm Reading Consultants (MRC).

«Mēs plānojam, ka šis process varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem, ņemot vērā to, ka uzrunāsim starptautiska līmeņa arhitektus un kā obligātu mūsu sadarbības nosacījumu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds izvirzījis Latvijas arhitektu iesaisti konkursa piedāvājumu veidošanā un tālākā darbā ar uzvarētāju arhitektu komandu. Esmu pārliecināts par arhitektu interesi, jo šajā projektā tiem būs iespēja veidot jaunu nacionālas nozīmes ēku galvaspilsētas centrā. Tā šobrīd, ja runājam par Eiropas galvaspilsētām, ir reta iespēja,» sadarbību komentē MRC valdes priekšsēdētājs Malkolms Rīdings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Fiļs, Bernis un Teterevi tomēr turpinās Laikmetīgās mākslas muzeja projektu

Zane Atlāce - Bistere, 01.06.2018

Kultūras ministre Dace Melbārde, AS "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, mecenāts Boriss Teterevs un AS "ABLV Bank" izpilddirektors Ernests Bernis pasākumā 2014.gadā, kad tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) dibinātāji — mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs nolēmuši turpināt ieceri par muzeja veidošanu, informē LLMMF valdes locekle Elīna Vikmane.

Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro.

Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rundāles pils vadību no Lancmaņa pārņems Laura Lūse

Zane Atlāce - Bistere, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Brīvdabas muzejā moderno tehnoloģiju nav un nebūs

Ilze Žaime, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernās tehnoloģijas mūsdienās ir sastopamas ik uz soļa un arī muzejos tās ir kļuvušas par veidu, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, it sevišķi, ja runa ir par bērniem un jauniešiem. Taču Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) ir pret moderno tehnoloģiju ieviešanu, saglabājot muzeju kā vietu, kur no tehnoloģijām var «aizbēgt».

Muzeja galvenais mērķis ir «saglabāt un nodot informāciju tālāk nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs esam ļoti atvērti gan skolēniem, gan arī studējošiem», stāsta muzeja direktores vietniece attīstības jautājumos Kristīne Kūla.

Brīvdabas muzejs ir ģimenēm draudzīga vieta. To apmeklē gan lielas tūristu grupas, gan pašmāju iedzīvotāji, kas vēlas izzināt vēsturi un senču senās paražas. Muzejs īpaši esot iecienīts jaunu ģimeņu ar bērniem vidū, no kurām tieši krievvalodīgie izrāda lielāko interesi. «Viņi nāk iepazīt Latvijas kultūru un ieraudzīt Latvijas laukus, savukārt latvieši šādas mājas jau ir redzējuši savos laukos. Latviešu ģimenes Brīvdabas muzeju uztver ierastāk un vairāk te ciemojas skolas laikā,» stāsta K.Kūla. Speciāli bērniem muzejā ir īpaši noteikumi, kā, piemēram, bērni drīkst iebraukt teritorijā ar riteņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu tiesa no KM piedzen vairāk nekā 650 000 eiro

Elīna Pankovska, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta otrdien, 6.decembrī nolēma daļēji apmierināt SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību un no Kultūras ministrijas (KM) par labu uzņēmumam piedzīt 621,95 tūkst. eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus 30,39 tūkst. eiro apmērā saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, DB uzzināja tiesā.

SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums prasību par 127,78 tūkst. eiro piedziņu no KM, tiesa lēma noraidīt.

Tāpat tiesa noraidīja KM pretprasību par 2006. gada 26. novembrī starp valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi un SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums noslēgtās papildus vienošanās par grozījumiem 2006. gada 28.aprīļa vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma izveidošanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā. Pilns spriedums būs pieejams 20.decembrī.

Strīds starp pusēm sākās, kad 2004. gadā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās, raksta Leta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Laikmetīgās mākslas muzeja veidolam izvēlas britu un latviešu kopdarba versiju

Zane Atlāce - Bistere, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzinusi Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radīto darbu, teikts paziņojumā medijiem.

Ar konkursa uzvarētāju notiks sarunas par līguma nosacījumiem un paredzams, ka līdz 2016.gada beigām LLMMF parakstīs līgumu ar arhitektu biroju, lai 2017.gadā sāktu darbu pie muzeja projekta izstrādes un 2018.gadā New Hanza City teritorijā uzsāktu muzeja ēkas būvniecību.

Žūrijas vērtējumā Adjaye Associates izstrādātais projekts ir «izceļams kā skaista un poētiska atbilde uz metu konkursa grūto uzdevumu».

«Adjaye Associates un AB3D piedāvājums ir ne vien elegants konkursa uzdevuma risinājums, bet visupirms tas ir atbilstošs Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Komanda ir veiksmīgi izmantojusi dzidro un maigo ziemeļu gaismu, kas bijis galvenais darba iedvesmas avots, ar tās palīdzību akcentējot telpas organizāciju un daudzveidību. Ēkas apjoms rezonē ar tradicionālo vietējo arhitektūru un piedāvā elastīga plānojuma telpu grupas ar pamanānu un uzrunājošu ieeju. Paredzams, ka atvērto un mājīgo muzeja veidolu novērtēs tā apmeklētāji un muzejs būs topošā kvartāla rota,» norāda LLMM metu konkursa žūrijas priekšsēdētājs un Design, Exhibitions and FuturePlan direktors Viktorijas un Alberta muzejā Londonā Deivids Bikls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Prezentē septiņas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja versijas

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 6.jūnijā Rīgā žūrijai tiek prezentēti septiņu starptautisku arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmā radītas Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) versijas.

Muzeja versijas prezentē Lahdelma&Mahlamäki Architects no Somijas un MADE arhitekti no Latvijas, Henning Larsen Architects no Dānijas un MARK arhitekti no Latvijas, Neutelings Riedijk Architects no Nīderlandes un birojs Brigita Bula arhitekte no Latvijas, Sauerbruch Hutton no Vācijas un arhitekts Ingurds Lazdiņš no Latvijas, wHY no ASV, Outofbox Architecture un ALPS no Latvijas, Caruso St John Architects no Lielbritānijas un Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele no Latvijas, kā arī Adjaye Associates no Lielbritānijas un AB3D no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pērn ABLV Charitable Foundation sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,7 miljonu eiro apmērā

LETA, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn labdarības fonds «ABLV Charitable Foundation» saņēmis ziedojumus 4 674 605 eiro apmērā, bet sabiedriskā labuma iniciatīvas atbalstījis 1,651 miljonu eiro apmērā, liecina fonda apkopotā informācija par 2017.gadā paveikto.

Fonds darbojas piecās jomās - bērni un ģimene, laikmetīgā māksla, izglītība, pilsētvide un mecenātu projekti, kuru ietvaros kopā tiek īstenotas desmit programmas.

Finansējums tika izlietots dažādās sabiedriskā labuma iniciatīvās, piemēram, bērnu un ģimeņu atbalstam tika iztērēti 230 945 eiro, kas tika izlietoti, lai iegādātos dzirdes aparātus 40 Latvijas bērniem, atbalstītu 41 nometni 1440 bērniem Latvijā, kā arī sniegtu palīdzību deviņiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem bērniem.

Laikmetīgās mākslas atbalstam tika novirzīti 95 498 eiro, tostarp atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas izstāžu projekti. 100 435 eiro tika novirzīti izglītības jomai, tostarp izdotas kultūras publikācijas un atbalstīti astoņi laikmetīgās mākslas un kultūras izpratni veicinoši izglītības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas vērienīga muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pārdaugavā, Pulka ielā 8 - plānots, ka jau 2020. gada sākumā, pēc muzeju krājumu pārvietošanas, tas kļūs par modernu, praktisku un ērtu mājvietu ap diviem miljoniem krājuma vienību, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Projektā pabeigti ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvdarbi. Noslēguma stadijā ir fasāžu izbūve un teritorijas labiekārtošanas darbi. Visā ēkas iekštelpu apjomā aktīvi notiek iekšējo inženiertīklu montāža, telpu apdares un citi atlikušie darbi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas daļā telpas un to apdare tuvojas savam galējam veidolam. Ražošanā jau atrodas muzeju specifiskais aprīkojums, glezniecības sieti un krājumu plaukti.

Db.lv jau rakstīja, ka muzeju krātuvju kompleksā glabāsies aptuveni trešdaļa (ap 2,5 miljoni) no kopumā sešiem miljoniem nacionālā muzeju krājuma vienību. Tas atbrīvos šobrīd glabāšanas mērķiem nomātās telpas, kas ne pēc atrašanās vietas, ne pēc apstākļiem nav piemērotas ilgstošai dārgumu uzglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pagarina konkursu uz Okupācijas muzeja direktora amatu; alga 1500 eiro pirms nodokļiem

LETA, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) valde lēmusi līdz 1.novembrim pagarināt 21.augustā izsludināto konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu, norādīja LOMB valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.

Muzeja direktoram tiks piedāvāts atalgojums, sākot no 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Nollendorfs atgādināja, ka konkurss tika izsludināts, jo līdzšinējais muzeja direktors Gunārs Nāgels, kurš amatā bija piecus gadus, šā gada 20.jūlijā iesniedza atlūgumu. LOMB valde par viņa vietas izpildītāju līdz jauna direktora iecelšanai apstiprinājusi muzeja Krājuma glabātāju Taigu Kokneviču, savukārt par viņas vietnieci - ilggadējo muzeja direktori Gundegu Micheli.

Jaunais direktors tiks izraudzīts atklātā konkursā divās kārtās, norādīja Nollendorfs. Kandidātu izvērtēšanu veiks komisija, kurā pārstāvēta LOMB valde, biedrības biedri un Okupācijas muzeja darbinieki. Konkursa komisija sniegs vērtējumu un ieteikumu LOMB valdei, kura lems par nominējamo kandidātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kurators Kaspars Vanags: Ja gribi pelnīt, neinvestē mākslā

Kristīne Stepiņa, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ar Groglass akrilu ierāmē Purvīša Ziemu

Db.lv, 22.11.2021

Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

Foto: Kaspars Dobrovoļskis/Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), gatavojoties nākamgad plānotajai Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejas izstādei, nesen ar īpašu Latvijas uzņēmuma Groglass ražotu anti-reflektīvu un nodilumizturīgu akrilu tika ierāmēta mākslinieka glezna Ziema.

Foto galerijā redzams, kā Latvijas mākslas šedevra ierāmēšanu rūpīgi un precīzi veic LNMM noformēšanas darbu speciālists Arvils Vilkaušs.

“Ziema”, kas radīta ap 1910. gadu un ir iekļauta Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā, ir viens no klasiķa populārākajiem meistardarbiem. Ainava kādreiz piederēja Latvijas preses magnātu Benjamiņu ģimenei, bet kopš 1954. gada tā atrodas tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. 1998. gadā mantiniece Johanna Benjamiņa gleznu savā un vīra Jura Benjamiņa vārdā uzdāvināja muzejam.

Jūgendstila laikmeta garā stilizētā ziemeļnieciskā ainava izceļas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ar glezniecisko eleganci un 19.–20. gadsimta mijas mākslai zīmīgo neoromantisko noskaņu. Tā ir bijusi eksponēta Purvīša retrospekcijās Rīgā un Maskavā, izstādē “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu” Itālijas prezidenta pilī (2007), vairākās Latvijas un Baltijas simbolisma mākslas skatēs Rīgā un ārzemēs, tostarp Orsē muzejā Parīzē (2018), un citās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atklāj Latvijas paviljona 57. Venēcijas mākslas biennālē nosaukumu un ideju

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rada mājvietu mākslai un vēstures liecībām

Laura Mazbērziņa, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnija otrajā pusē teritorijā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām. SIA Pillar Management attīstāmajā kvartālā veikti sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt infrastruktūras izbūves 1. kārtu, realizējot vērienīgā finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) projektu, informē Pillar Management pārstāvis Jānis Bunte.

Šobrīd teritorija ir sagatavota plānotājiem darbiem, ir izbūvētas piebrauktuves un iekārtoti būvlaukumi, kā arī izveidots būvdarbu teritorijas nožogojums, ir uzsākta materiālu piegāde un tiek veikti darba drošības un aizsardzības pasākumi. Ģenerāluzņēmēja funkcijas veic ABLV grupas uzņēmums — SIA Pillar Contractor.

NHC infrastruktūras izbūve tika uzsākta 4. jūlijā, un tā iekļaus ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t. sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus ir paredzēts pabeigt līdz 2017. gada pavasarim. Infrastruktūras projekta 1. kārtas kopējās izmaksas plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs aplūkojami mākslas darbi, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nacionālā mākslas muzeja glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuves

Lelde Petrāne, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vācijā notikusi ielaušanās vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā

LETA, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija. Ielaušanās notikusi muzejā "Zaļā velve".

Kā pavēstīja muzeja direktore Mariona Akermane, nozagti trīs dimantu un rubīnu dārglietu komplekti, kas ir nenovērtējami. Viņa nesniedza nozagto dārglietu aptuvenu vērtību, norādot, ka tām ir "nenovērtējama kulturālā un vēsturiskā vērtība". "Mēs nevaram noteikt vērtību, jo tās nav iespējams pārdot," sacīja Akermane, aicinot zagļus nesadalīt dārglietas pa dārgakmeņiem. "Materiālā vērtība neatspoguļo vēsturisko nozīmīgumu."

Pēc viņas teiktā, komplektos ietilpušas 18.gadsimta kolekcijas dārglietas, kuras vācis muzeja dibinātājs. Cits muzeja direktors Dirks Sindrams pavēstīja, ka nozagtajos dārglietu komplektos ir aptuveni 100 dārgakmeņi un tie ir pielīdzināmi pasaules mantojumam. Varasiestādes pavēstīja, ka zagļi atlauzuši tikai vienu stikla kasti, kurā atradās trīs 18.gadsimta baroka dārglietu komplekti. Vācijas valdības kultūras komisāre Monika Grītersa paziņoja, ka nozagtās dārglietas ir daļa no Vācijas kā "kulturālas valsts" identitātes. Muzejs tika izveidots Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā laikā no 1723.gada līdz 1730.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru