Ražošana

Atbalstīs inovāciju ieviešanu zivsaimniecībā un akvakultūrā

Žanete Hāka, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Lai veicinātu zināšanu pārnesi zivsaimniecībā un inovāciju ieviešanu ražošanā, valdība otrdien, 29.martā, apstiprināja grozījumus valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtībā pasākumā Inovācija, informē Zemkopības ministrija.

Zivsaimniecības uzņēmumiem nav ilgstošas prakses jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē sadarbībā ar zinātnes iestādēm. Lai nezaudētu tirgus pieprasījumu un iespējas produkcijas realizācijai un darbotos efektīvāk, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju, ir nepieciešams veikt pētījumus un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Atbalstot inovācijas zvejas rīkos un ierīcēs, kam ir labāka selektivitāte vai mazāka ietekme uz citām sugām vai kas pasargā jūras zīdītājus un putnus no noķeršanas, vai kas ir energoefektīvākas, tiks samazināta zvejas ietekme uz jūras vidi.

Arī akvakultūrā Latvijā ir vāji attīstīta zinātnes, izglītības un ražošanas saikne augstākas pievienotās vērtības, inovatīvu produktu ražošanā, kā arī ietekmes uz vidi samazināšanā, tāpēc ir jāveicina savstarpējā sadarbība un jāveic pētījumi, kas ļautu radīt jaunus produktus un ražošanas metodes un iegūt jaunas zināšanas.

Jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju un produktu izstrāde un zinātnes sasniegumu īstenošana praksē palielinās nozares konkurētspēju. Sadarbības veicināšana starp uzņēmumiem un zinātniekiem dos iespēju zinātnei piešķirtos resursus izmantot racionālāk un radīt jaunus inovatīvus produktus vai procesus.

Lai veicinātu inovāciju ieviešanu ražošanā, pasākumā ”Inovācija” atbalstu varēs saņemt zinātniskās iestādes, kas reģistrētas Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai zivju pārstrādi un konservēšanu, un zivsaimniecības nozares biedrības, veicot savstarpēju sadarbību projektu izstrādē.

Noteikumi Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā Inovācija stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju smilškastes izveides pērn decembrī līdz šodienai tajā ir vērsušies aptuveni 25 interesenti.

Pašlaik ir vairāki pretendenti maksājumu pakalpojumu jomā, kuri Inovāciju smilškastes ietvaros varētu saņemt finanšu iestādes darbības atļauju. «Salīdzinoši liela interese ir par jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) jaunajiem finanšu pakalpojumiem (konta informācijas un maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem), kā arī par virtuālo valūtu sākotnējo piedāvājumu izteikšanu (ICO) un tam piemērojamo regulējumu Latvijā. Pieļaujam, ka drīzumā papildu interese varētu būt arī par citiem inovatīviem pakalpojumiem ieguldījumu pakalpojumu jomā saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) ieviešanu,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Inovāciju atbalsta komandas eksperte Guna Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju konsultāciju centrā 2019. gadā notika aptuveni 80 individuālo konsultāciju; 2018. gadā – aptuveni 40 individuālas konsultācijas.

Jautājumi, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem Inovāciju konsultāciju centrā, pamatā ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas (PSD2) jaunajiem pakalpojumiem (konta informācijas pakalpojumu un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu), kopfinansējuma pakalpojumiem un to tvērumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu un tā piemērošanas jautājumiem, kā arī virtuālajiem aktīviem un ICO izmantošanas iespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz divu atšķirīgu veidu atbalstu finanšu inovācijām – konsultācijas un "Inovāciju smilšukasti", kas ir inovatīvu pakalpojumu testēšanas vide. "Par dalību "Inovāciju smilškastē" ir bijusi pāris pretendentu interese, pašlaik gaidām pretendentu tālākos soļus," informē Ingus Valtiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Varēs saņemt atbalstu garneļu audzēšanai

Lelde Petrāne, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 13. decembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā. Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt atbalstāmo zivju sugu sarakstu, lai tiktu veicināta nozares konkurētspēja, vēsta Zemkopības ministrija.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz papildināt pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā atbalstāmo zivju sugu sarakstu, paredzot iespēju saņemt atbalstu arī pāliju un garneļu audzēšanai. Tāpat tiek palielināts attiecināmo izmaksu apmērs par specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi.

Attiecināmo izmaksu saraksts tiek papildināts ar izmaksām par dīķu atjaunošanas darbiem un specializētās tehnikas dīķu atjaunošanai iegādi tām akvakultūras saimniecībām, kurās dominējošā nozare ir akvakultūra. Dīķu atjaunošanas darbus varēs veikt dīķos, kuros iespējams nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei. Specializēto dīķu tehniku varēs iegādāties akvakultūras saimniecības, kuru kopējā dīķu platība ir lielāka par 100 hektāriem un kuru ieņēmumi no saimniecībā izaudzētās produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā ir vismaz 100 000 eiro. Izmaksas par dīķu atjaunošanas darbiem gadā nevarēs pārsniegt summu, ko aprēķinās, atbalsta pretendenta ieņēmumus no akvakultūras uzņēmumā vai saimniecībā izaudzētās akvakultūras produkcijas pārdošanas iepriekšējā gadā pareizinot ar divi, kā arī nepārsniedzot vienlaikus 2 eiro/m3 un 3000 eiro/ha. Atbalstu katra atsevišķā dīķa atjaunošanai varēs saņemt ne biežāk kā vienu reizi plānošanas periodā, un atbalstu piešķirs par visas konkrētā dīķa platības atjaunošanas darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.septembrī atklāts Latvijas Universitātes (LU) un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā.

Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp IKT nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā.

Inovāciju centrs darbosies divos pamatvirzienos – inovatīvu starpnozaru IT projektu īstenošana, ar fokusu uz mākoņtehnoloģijām, lietu interneta un mākslīgā intelekta risinājumiem, kā arī IT izglītības popularizēšana un atbalsts jauno speciālistu sagatavošanai.

Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centra atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Microsoft vadītāja Austrumeiropas reģionā Anke den Audena (Anke den Ouden).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Mazina inovāciju plaisu

Anda Asere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldījumiem akvakultūrā un produktu apstrādei būs pieejami 16 miljoni eiro

Žanete Hāka, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā, Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un Uzglabāšanas atbalsts, informē LAD.

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no šā gada 1.marta līdz 1.aprīlim.

Pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krievijā nebūšanas izmanto pašmāju labumam

Didzis Meļķis, Sandra Dieziņa, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildes sankcijas Rietumiem un rubļa vērtības kritums rosina Krievijas iekšējo tirgu; sevišķi iegūst zivsaimnieki

Krievijas valdības pūliņiem ar pašmāju pārtikas rūpniecību aizvietot importu no Rietumiem ir acīmredzami panākumi. Tā Ļeņingradas apgabalā pēdējos pāris gados lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjoms ir pieaudzis pat divarpus reizes, raksta Kommersant. Medijs sevišķi izceļ zivsaimniecības modernizāciju, kas nozīmē tās efektivitātes celšanu. Piemēram, samu audzēšanu jau minētajā Ļeņingradas reģionā efektivizācijas dēļ plānots palielināt no 45 līdz 80 tonnām gadā.

Savukārt RIA Novosti ziņo par Krievijas lielākā lašu audzētāja Russkaya akvakultura ievērojamo uzrāvienu un plāniem iegūt 30% pašmāju tirgus, iekļūt pasaules lašu un foreļu ražotāju desmitniekā un audzēt peļņu no 2,5 miljardiem RUB (35 mlj. EUR) līdz 21,6 miljardiem rubļu (309 mlj. EUR) 2025. gadā. Par šāda optimisma pamatu Krievijā raksta arī Financial Times – ka konkrēti Russkaya akvakultura ražošanas apjoms šā gada pirmajā pusē ir audzis par fenomenāliem 664% pret šo periodu pērn. Izaugsme ir industrijas ģeometriskās ekspansijas dēļ, un arī nākamajā gadā ir plānots dubultot izaudzēto zivju apjomu. Kompānija FT komentē, ka labie rādītāji jau tuvākajā nākotnē liek apsvērt atkārtotu akciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija šopavasar Puzē sāks būvēt zivju miltu rūpnīcu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

4,2 miljonus eiro vērtā rūpnīca tiks būvēta, lai rastu noietu nozvejotajām nestandarta zivīm, kā arī zivju atliekvielām. Pēc izejvielas pārstrādes tiks ražoti zivju milti jeb proteīns, zivju eļļa, bet vēlāk – zivju granulas, ko varēs izmantot akvakultūrā zivju piebarošanai.

Zivju miltus galvenokārt izmanto kā barību lopkopībā, akvakultūrā un mājdzīvniekiem. Puzē jau iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Plānotā rūpnīcas pārstrādes jauda – 12,5 tūkstoši tonnu izejvielas gadā. Rūpnīcā plānotas 35–40 jaunas darbavietas.

Visu rakstu Puzē taps zivju miltu rūpnīca lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas konkursā par uzvarētāju atzīts uzņēmums Aerones, bet 2.vietā Solfeg.io, iegūstot attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro lielas balvas, informē Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.

Kopumā tika iesniegti 15 pieteikumi, kurus vērtēja, balstoties uz tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība.

Konkursa uzvarētājs «Aerones» ir bezpilota lidaparāts jeb drons, kas paredzēts vēja ģeneratoru apkopei, tādējādi uzlabojot to efektivitāti. Drona celtspēja ir līdz 200 kg, un to var izmantot gan vēja ģeneratoru tīrīšanai, gan dzesēšanai un attīrīšanai no ledus.

Otrās vietas ieguvējs «Solfeg.io» ir mūzikas mācību lietotne, kas palīdz skolēniem vispārizglītojošās skolās apgūt mūziku. Lietotne padara mūzikas mācīšanos skolā tikpat aizraujošu kā tās klausīšanos mājās, atvieglo skolotāja darbu un sniedz skolām lielākas iespējas nodrošināt uz praktisku pieredzi balstītu mūzikas izglītību. «Solfeg.io» lieto jau aptuveni 400 skolās Latvijā un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumu vadītājus aicina pieteikties bezmaksas mācībām Mini-MBA programmā

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.augusta līdz 17.augustam uzņēmumu vadītāji aicināti pieteikties mācībām Mini-MBA inovāciju vadības programmā.

Mācību programmu īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS). Mācības komersantiem pieejamas bez maksas. Vienā grupā mācības apgūst 20 uzņēmumu vadītāji.

Mini-MBA ir pasaules biznesa augstskolās lietots programmas formāts, kas filozofijā, saturā un mācību metodēs līdzinās biznesa administrācijas maģistra (Master of Business Administration, MBA) programmām.

"Tā ir iespēja, kā profesionāli pilnveidot savas zināšanas, lai celtu uzņēmuma konkurētspēju. Līdz šim programmu absolvējuši jau 80 profesionāļi. Līdztekus jaunām, pasaules līmeņa biznesa zināšanām un pieredzei, ko sniedz lektori un mentori, neatsverams ieguvums šajā apmācību programmā ir arī jauno kontaktu loks, kas veidojas mācību procesā," stāsta LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Microsoft: Latvijā startapiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu

Rūta Lapiņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā,» norāda «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.

Būtisks atbalsta instruments šajā jomā turpmāk būs «Microsoft» un «Blue Dome Capital Limited» («Blue Dome»), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstītā vienošanās. Tā paredz sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un «Microsoft» Inovāciju centra ietvaros.

«Microsoft Latvia» komunikācijas konsultante Gunta Līne norāda, ka Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas. Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus «Microsoft BizSpark» jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" rīkoto sacensību "PowerUp! Challenge" Latvijas finālam saņemti 16 pieteikumi.

Kopumā no 24 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm saņemti 425 uzņēmumu pieteikumi. "Gan reģionā kopumā, gan Latvijā tika saņemts pārsteidzoši liels pieteikumu skaits, ņemot vērā nozares specifiku.

No 16 Latvijas uzņēmumiem, kas pieteica savu dalību "PowerUp! Challenge" sacensībās, atlasi ir izturējuši septiņi uzņēmumi – "Empyrio", "Artusystem", "Polylabs", "Squad Robotics", "Blue Shock Race", "EnergoPlus" un "DronePlan".

Šie uzņēmumi sacentīsies Latvijā, lai pēc tam dodos uz lielo finālu un cīnītos par naudas balvām," teic Liene Kuplā, "InnoEnergy" vadītāja Latvijā. Sacensību finālisti cīnīsies par naudas balvām kopumā 65 tūkstošu eiro apmērā, kā arī piedāvājumiem no sacensību sadarbības partneriem – "Amazon Web Services", "Revolut" un "SpeedUp Group".

Komentāri

Pievienot komentāru