Viedokļi

Viedoklis: Vai jaunais publisko iepirkumu likums veicinās inovācijas un ilgtspēju?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Vides un sabiedrības ilgtspēja iespējams ir divi no svarīgākajiem izaicinājumiem gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī ES kopumā. Jauni publisko iepirkumu noteikumi ļauj publisko iepirkumu procedūrās labāk integrēt gan vides, gan sabiedrības ilgtspējas apsvērumus. Ņemot vērā, ka nacionālie, ES un starptautiskie normatīvie akti ir saistoši visiem piegādātājiem, kas piedalās publiskos iepirkumos, tie piegādātāji, kuri iesniedz piedāvājumu ar viszemāko cenu, saskaņā ar jauno direktīvu prasībām var tikt izslēgti no konkursa, ja tie neievēro prasības attiecībā uz vides vai sabiedrības ilgtspēju gadījumos, kad ilgtspēja ir viens no iepirkumu konkursa kritērijiem.

Jaunās direktīvas paredz, ka iepirkumu veicēji aktīvāk izmantos dzīves cikla izmaksu aprēķinus. Tāpat jaunās direktīvas liek uzsvaru uz ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma izmantošanu zemākās cenas piedāvājuma vietā. Aprēķinot pilna dzīves cikla izmaksas, tiek iekļautas visas tās izmaksas, kuras rodas iepirktā pakalpojuma, preces vai būves dzīves ciklā, sākot ar dabas resursu ieguvi un beidzot ar atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu. Pilna dzīves cikla izmaksu aprēķinos var iekļaut arī vides un citus ārējās ietekmes faktorus, kuru vērtība var tikt noteikta un pārbaudīta.

Jaunās direktīvas arī paredz iespēju atbalstīt sociālo iekļaušanu, atvēlot daļu no iepirkumiem uzņēmumiem, kas to veicina. Attiecīgi arī publisko iepirkumu veicēji var sniegt atbalstu sociālās iekļaušanas veicināšanā, iepērkot no uzņēmumiem, kas nodarbina, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai ilgstošus bezdarbniekus.

Papildus jau minētajam jaunās direktīvas liek uzsvaru arī uz inovāciju kā vienu no publiskā iepirkuma mērķiem, jo īpaši tajās nozarēs, kurās publiskajam iepirkumam ir svarīga loma, tostarp veselībā, izglītībā, aizsardzībā u.c. Visi instrumenti, kuri bija pieejami iepriekšējo direktīvu ietvaros (funkcionālās prasības, iespēja piedāvāt alternatīvus risinājumus kā arī pirmskomerciāls iepirkums) paliek spēkā arī jauno iepirkumu direktīvu ietvaros. Šāda pieeja radīs labvēlīgāku vidi inovatīviem risinājumiem ar potenciāli augstākām sākotnējām izmaksām, bet zemākām izmaksām pilna dzīves cikla griezumā, tādējādi veicinot arī ilgtspējīgākus risinājumus publiskajam sektoram.

Arī konkursa dialogs kā iepirkuma procedūra, kuru piemēro kompleksu un tehniski sarežģītu projektu gadījumos, tika vienkāršota līdz ar jauno direktīvu pieņemšanu. Ne mazāk svarīgi, ka ar jaunajām direktīvām tiek ieviesta jauna iepirkuma procedūra tieši inovatīvu risinājumu iepirkumiem – inovāciju partnerība. Inovāciju partnerība ļauj iepirkuma veicējam konkursa kārtībā atlasīt pretendentus, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus publiskā sektora vajadzībām. Šī procedūra sevī ietver gan pētniecības un attīstības sadaļu, gan arī komerciālo sadaļu, ar ko šī procedūra atšķiras no pirmskomerciālā iepirkuma procedūras.

Jaunais publisko iepirkumu regulējums var veicināt arī ES fondu līdzekļu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu. Kā vienu no piemēriem var minēt potenciālu sinerģiju starp ES fondu līdzfinansētiem pasākumiem, kuru ietvaros paredzēts būvēt komplicētus infrastruktūras objektus, un atbalstu praktiskās ievirzes pētniecībai vai inovāciju vaučeru, kas paredzēts Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai atbalsta pasākuma ietvaros. Piemēram, publiskā iestāde var veikt pasūtījumu precei vai pakalpojumam, tehniskajā specifikācijā norādot veiktspējas rādītājus, saskaņā ar kuriem piegādātājam būs jāizstrādā un jāpiegādā attiecīgā prece vai jāsniedz pakalpojums.

Tādā gadījumā piegādātājs var izmantot inovāciju vaučeru vai kompetences centru ietvaros pieejamo finansējumu un sadarbībā ar zinātnisko organizāciju veikt šīs preces vai pakalpojuma izstrādi. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā var veiksmīgi izmantot jaunā publisko iepirkumu regulējuma piedāvātās iespējas, lai gan uzlabotu finanšu resursu efektivitāti un komersantu inovāciju spējas, gan arī veicinātu komersantu un zinātnieku sadarbību. Šāda pieeja iepirkumiem prasītu vajadzību apzināšanu un iepirkumu plānošanu ilgtermiņā, kā arī ciešāku sadarbību starp pasūtītāju un potenciālo piegādātāju.

Kopumā jaunais publisko iepirkumu regulējums piedāvā plašas iespējas efektīvai publiskā finansējuma izmantošanai, tostarp inovāciju un ilgtspējas veicināšanai. Savukārt, lai pilnvērtīgi izmantotu visas jaunā regulējuma sniegtās priekšrocības, ir jāatrisina vairākas institucionālā rakstura problēmas, piemēram, iepirkumu kultūra, kur dominē zemākā cena un izvairīšanās no riska. Tāpat arī nepietiekama kapacitāte un spējas, lai izmantotu sarežģītākas iepirkumu procedūras – tādas kā konkursa dialogs un inovāciju partnerība.

(1) Publiskie iepirkumi, kas tiek veikti saskaņā ar direktīvu prasībām gan sastāda aptuveni 3,4% no ES IKP (dati uz 2011.gadu)

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Publiskais iepirkums un inovācija – vai pietiek vien ar labiem spēles noteikumiem?

Aleksandrs Cepilovs, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būs valsts pasūtījumu gudrāka kontrole - būs godīgāks piegādātājs

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs, 15.06.2020

Māris Butāns, ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" Konkurences prakses grupas vadītājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Jaunais Publisko iepirkumu likums – kādas izmaiņas gaidāmas?

Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta vecākā eksperte Līga Neilande, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.

Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima konceptuāli atbalsta jaunu Publisko iepirkumu likumu

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Valdība atbalsta iepirkuma procedūras atcelšanu pirkumiem līdz 10 000 eiro

LETA, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis licis pārskatīt iepirkumu procesus, meklējot iespējas tos organizēt attālināti, novērojis elektronisko iepirkumu platformas SIA "Mercell Latvia" vadītājs Ainārs Liepa.

Attālinātais darbs no mājām un sociālās distancēšanās noteikumi radījuši grūtības vairākos iepirkuma procesa soļos tām organizācijām, kas savus iepirkumu konkursus joprojām organizē papīra formātā, viņš piebilst.

"Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas jūtam pastiprinātu interesi par iespējām iepirkumus organizēt elektroniski. Redzam, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības meklē risinājumus, lai varētu nodrošināt drošu iepirkumu procesu, bez nepieciešamības fiziski iesniegt piedāvājumus, kā arī tiek atceltas piedāvājumu atvēršanas sēdes un piegādātājiem tās vairs nav pieejamas", skaidro A. Liepa.

"Pie mums pārsvarā vēršas publiskie pasūtītāji, kam nepieciešams drošs risinājums, lai organizētu iepirkumus, kas nepārsniedz valstī noteiktos iepirkumu sliekšņus. Ir gan tādas iestādes, kas interesi izrādījušas jau iepriekš, bet dažādu iemeslu dēļ to nebija realizējušas, gan tādas, kam šis jautājums aktualizējies tikai tagad. Tā kā mūsu sistēma atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem, cenšamies palīdzēt", situāciju raksturo "Mercell" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Jauno Publisko iepirkumu likumu pirms skatīšanas valdībā vēl precizēs starpinstitūciju sanāksmē

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šonedēļ Rīgā pulcējas inovatori

Anda Asere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB Uzņēmēju klubs: Depozīta ieviešana mazinājusi «pilnmēness sūdzības» IUB

Daiga Laukšteina, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru