Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 6,4 % un 2015. gadā sasniedzis 52,6 PJ, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājies par 6,0 %. 2015. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 28,4 %, kas ir par 1,6 % mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā Latvija eksportēja 33,7 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 11,1 % vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu saražoto koksnes granulu daudzums pieauga par 14,1 %, bet saražotās kurināmās šķeldas daudzums – par 8,4 %. 2015. gadā eksportēti 28,0 PJ koksnes granulu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2014. gadā.

Joprojām lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kaut gan desmit gadu laikā to patēriņš sarucis par 28,7 % un 2015. gadā veidoja 36,4 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Salīdzinājumā ar 2005. gadu rūpniecībā un būvniecībā kurināmo koksni patērē 2,9 reizes vairāk, un 2015. gadā šo nozaru patēriņš veidoja 28,5 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa.

Desmit gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars palielinājies par 19,4 procentpunktiem, 2015. gadā sasniedzot 36,1 %. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā palielinājās par 7,6 %. Tas saistīts ar pieaugošo koģenerācijas staciju skaitu un pieaugušo AER daļu pārveidošanas sektorā, samazinoties dabasgāzes īpatsvaram. Kurināmās koksnes patēriņš pārveidošanas sektorā no 2005. līdz 2015. gadam palielinājies 2,1 reizi, pērn sasniedzot 14,7 PJ.

Kopš 2010. gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda palielinājās 7,9 reizes, un 2015. gadā bija 126 MW, kas ir par 5 MW vairāk nekā 2014. gadā. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas daudzums kopš 2010. gada palielinājies 11,6 reizes, sasniedzot 765 GWh, kas ir par 96 GWh vairāk nekā 2014.gadā. 2015. gadā no AER saražoja 2 772 GWh elektroenerģijas, un salīdzinājumā ar 2014. gadu saražotais apjoms ir palicis gandrīz nemainīgs (-1,1 %). Pēdējo desmit gadu laikā saražotā elektroenerģija vēja elektrostacijās pieauga no 47 līdz 147 GWh, biomasas (koksnes, koksnes atlikumu) elektrostacijās un koģenerācijas stacijās – no 6 līdz 378 GWh, un biogāzes koģenerācijas stacijās – no 36 līdz 387 GWh.

Pēdējos gados hidroelektrostaciju jauda būtiski nav mainījusies, bet vēja elektrostaciju un AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ievērojami palielinājusies. Piecu gadu laikā vēja elektrostaciju jauda pieauga 2,3 reizes un 2015. gadā sasniedza 69 MW. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn biogāzes koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 4,8 %, biomasas elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda – par 3,4 % (5,5 reizes salīdzinājumā ar 2010. gadu). Viens no iemesliem AER izmantošanas pieaugumam elektroenerģijas ražošanā ir valsts atbalsts, kas ļauj pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā ir jābūt 40 %. Latvijā ir otrais augstākais AER īpatsvars energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā, un 2014. gadā AER īpatsvars Latvijā bija 38,7 % (ES – vidēji 16,0 %). Tāpat katrai dalībvalstij 2020. gadā jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā (2014. gadā Latvijā sasniegti 3,23 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu (AER) uzstādītā elektriskā jauda Latvijā pērn pārsniedza 1800 MW, eksperti jaudu pieaugumu sauc par nepamatoti lēnu

Vislielākās AER elektriskās jaudas Latvijā uzstādītas hidroelektrostacijās (HES), kas pērn saražoja 2431 GWh elektrības, bet vismazākās – saules elektrostacijās un biogāzes koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pēdējo desmit gadu laikā AER uzstādītā elektriskā jauda kopumā palielinājusies par 228 MW, bet piecu gadu periodā – vien par 25 MW. Enerģētikas nozares pārstāvji uzskata, ka niecīgais pieaugums neatbilst Latvijas potenciālajām iespējām.

AER jaudas attīstījušās viļņveidīgi, haotiski un neloģiski, atzīmē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs. Viņš skaidro, ka, lai nākotnē redzētu jaunu jaudu attīstību, ir nepieciešams detalizēts, uz aprēķiniem balstīts izvērtējums, kā arī valstiska mēroga stratēģija. «Tieši spēkā esoša stratēģija dos signālu, ka Latvijā tiks veicināti AER projekti un ka investori nozarē ir gaidīti. Nākotnē svarīgi būtu arī saprast, vai vēlamies tikai sasniegt Eiropas noteiktos mērķus vai arī kaut ko reāli attīstīt. Personīgi es domāju, ka mērķu sasniegšanai nebūtu jāprevalē pār elektroenerģijas patērētāju interesēm. Jaunām AER jaudām ir jābūt balstītām uz konkurences un tirgus prinicipiem,» pauž K.Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ārvalstu investori brīdina: Atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare tiks likvidēta

DB, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra ES dalībvalsts šobrīd koncentrējas uz savu individuālo enerģētikas un klimata plānu, taču pietrūkst skaidrības, kā notiks šo plānu mijiedarbība starp valstīm

Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Pasaules Enerģētikas padomes (PEP) rīkotajā forumā, kas šoreiz notika Latvijā un kurā pulcējās Baltijas jūras valstu pārstāvji. Centieni pēc tīras, klimatam draudzīgas enerģijas Eiropas Savienības (ES) līmenī ir mudinājuši ES dalībvalstis radīt Nacionālos Enerģētikas un klimata plānus 2021.–2030. gadam. Ambīcijas ES līmenī šim laika periodam ir lielas – siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas jāsamazina par 40%, no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūstamās enerģijas apjomi ir jāpalielina par 32%, turklāt arī transportā izmantojamajai enerģijai vismaz 14% apmērā jābūt no AER, bet energoefektivitāte jāpaaugstina par 32,5%. Eiropas Komisija monitorēs, kā dalībvalstis iesaistās šo mērķu sasniegšanā, taču tajā pašā laikā gana daudzas ES valstis pagaidām nesasniegs pat tos savus mērķus, ko ir nospraudušas līdz 2020. gadam, norādīja Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koģenerācijas stacijās saražoti 63% no kopējā Latvijā ražotā elektroenerģijas daudzuma

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3526,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540,4 GWh siltumenerģijas – 72% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par 8 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā. Koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda 2015. gadā bija 1 275,1 megavati (MW), kas kopš 2007. gada ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaugusi par 9,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 82% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 62% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu ražotājiem nosaka iekšējās peļņas normu 9% apmērā

LETA, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu noteikt iekšējās peļņas normu 9% apmērā tiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem (AER) vai augstas efektivitātes koģenerācijā, lai novērstu līdz šim īstenoto komersantu pārsubsidāciju jeb nesamērīgi lielu atbalstu.

EM skaidro - ja konkrētās elektrostacijas iekšējās peļņas norma būs virs 9%, tad ministrija, izmantojot cenas korekcijas koeficientu, samazinās attiecīgajai elektrostacijai izmaksājamo obligātā iepirkuma summu.

Valdība šodien atbalstīja noteikumus par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, un noteikumus par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER, un cenu noteikšanas kārtību. Abos noteikumos paredzētas izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā.

EM ieskatā, iekšējās peļņas normas ieviešana sniegs iespēju salīdzināt atdevi no dažādiem elektrostaciju projektiem visā atbalsta periodā. Papildus tam šī metode ļaus veikt izvērtējumu par dažādu vienas tehnoloģijas elektrostaciju ražošanas izmaksām un modelēt nākotnes projekcijas attiecībā uz šādu elektrostaciju attīstības iespējām pēc atbalsta perioda beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemā

Rūta Cinīte, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū arvien vairāk ienākot atjaunojamiem energoresursiem, pašreizējo spēlētāju pozīcijas var krietni mainīties, tas izriet no AS Latvenergo valdes locekļa Māra Kuņicka DB intervijā sacītā.

Fragments no intervijas

Kādas ir jaunākās tendences un izaicinājumi Eiropas enerģētikā?

Notiek intensīva atjaunīgās enerģijas (AER) doktrīnas iztirzāšana un īstenošana. Piemēram, Vācijā no AER jau tiek saražoti 26% elektroenerģijas un viņi slēdz savas konvencionālās spēkstacijas. Rezultāts tam ir tāds, ka viņu elektrības patērētājs maksā teju 30 centus par vienu kilovatstundu un no šīs naudas tikai trīs centi ir pašas elektroenerģijas izmaksas, visu pārējo maksājumu veido tīklu komponentes un maksājumi, kas ir pielīdzināms mūsu OIK (elektrības obligātā iepirkuma komponente – DB). Ir liels jautājums par to, uz kurieni virzās kopējais elektrības tirgus, jo konvencionālā enerģija arvien vairāk samazinās un subsidētā enerģija no AER ieņem arvien lielāku vietu. Tas nav ilgtspējīgi, jo tādējādi valstu līmenī netiek attīstītasbalansējošās jaudas, kas agri vai vēlu novedīs pie tā saucamās black out situācijas. Tas ir apburtais loks. Centrāleiropas lielie energouzņēmumi, saprotot šo AER doktrīnu un politiķu spiedienu, faktiski tiek sadalīti divos, kur viena daļa atbild par atjaunojamiem energoresursiem un otra uzņēmuma daļa paliek pie konvencionālās jeb «sliktās» enerģijas, pamatojums tam ir tāds, ka tirgus tendences spiež šo uzņēmumu aktīvu vērtību un agri vai vēlu tos var nākties norakstīt. Risinājums, kas Eiropā tiek piedāvāts, ir veidot kapacitāšu jeb jaudu tirgu – tas nebūs vairs tradicionālais elektroenerģijas tirgus, jo visa elektrība būs ražota no AER, bet balansēšanas jauda tiks iepirkta kapacitāšu tirgū. Latvija to starp citu jau ir izdarījusi, elektroenerģijas ģenerētājiem tiek maksāts par to, lai viņi būtu un jebkurā situācijā būtu ieslēdzami un nobalansētu AER jaudas, kas nav prognozējamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23.aprīlī Rīgas siltums sasniedzis jaunu rekordu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) – 2 miljonus MWh.

Pirmo miljonu megavatstundu saražotajai siltumenerģijai un elektroenerģijai no AER Rīgas siltums sasniedza 18 gadu laikā kopš zaļās enerģijas ražošanas uzsākšanas, otrais miljons, pateicoties jaunām, efektīvām enerģijas ražošanas iekārtām, tika sasniegts trīs gadu laikā, bet trešo miljonu Rīgas siltums plāno sasniegt tuvāko divu gadu laikā, liecina uzņēmuma izplatītā informācija.

«Ir pagājis gads kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas, taču dabasgāzes cena nav samazinājusies. Dabasgāzes izmaksas mūsu uzņēmumam ir pieaugušas. Tas, savukārt, mūs ir mudinājis aizvien aktīvāk izmantot biokurināmo siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, sasniedzot jaunus rekordus,» norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis. Uzņēmumā atzīmē, ka biokurināmā izmantošana ļauj samazināt atkarību no fosiliem kurināmiem un dod pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikai – tas nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, darbavietas, kas tiek nodrošinātas gan Rīgas siltums, gan koksnes šķeldas ražotājiem un piegādātājiem. Turklāt, tā kā koksnes šķelda ir lētāks kurināmais nekā dabasgāze, tad tās izmantošana ir viens no faktoriem, kas ir ļāvis iepriekšējos gados samazināt un šobrīd noturēt Rīgā zemāko siltumenerģijas tarifu, salīdzinot ar Latvijas lielajām pilsētām un Baltijas valstu galvaspilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu esošajā redakcijā, varētu ievērojami pieaugt degvielas cena.

Pašreizējā redakcija paredz, ka par galvenajiem atbildīgajiem atjaunojamo energoresursu (AER) mērķu izpildē transporta sektorā kļūs degvielas tirgotāji, DB skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais likumprojekts paredz, ka 2020. gadā no AER saražotās enerģijas īpatsvaram bruto galapatēriņā transporta sektorā Latvijā jābūt vismaz 10%. O. Karčevskis uzskata, – ja mērķis tiks sasniegts, slogu uzliekot uz uzņēmēju pleciem, par degvielu nāksies maksāt krietni vairāk. Atsevišķi nozares pārstāvji likumprojekta mērķi veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā gan vērtē atzinīgi, norādot, ka transporta nozarē ir nepieciešams palielināt AER īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš brīža, kad Latvijā sākās diskusija par Obligātā iepirkuma (OI) negatīvo ietekmi uz energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju un priekšlikumi atcelt valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai elektroenerģijas ražošanai, konstatēta AER sektora stagnācija, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par OI sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Portāls db.lv piedāvā iepazīties ar desmit interesantākajiem pētījuma secinājumiem, kas uz pašlaik izvērsto cīņu pret valsts atbalsta saņēmējiem, iespējams, liks paraudzīties no cita aspekta.

1. Izmaksu samazināšana

Šobrīd dabasgāzi elektroenerģijas iegūšanai izmanto aptuveni 23% valsts subsidēto staciju, atsakoties no dabasgāzes staciju finansēšanas, OI sistēmas izmaksas varētu samazināt pat par divām trešdaļām.

2. Iekšzemes patēriņš

Lai gan AER izmantošanas rādītāji Latvijā kopumā ir augsti, augsmes rādītājs iekšzemes patēriņā Latvijā šobrīd ir otrais zemākais Eiropas Savienībā.

3. Izaugsmes tempi

Dažādos aspektos un no dažādiem avotiem iegūtie statistiskie dati atklāj, ka kopš 2013., 2014.gada augsme AER nozarē ir gandrīz apstājusies, kas nozīmē, ka ap 2014.gadu pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sistēmu ir negatīvi ietekmējuši nozares produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: CO2 emisiju kvotu sistēma, tās nākotne un mēs

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atceltas OIK atļaujas vēl divām AER koģenerācijas elektrostacijām

Rūta Lapiņa, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām - SIA «Pellets Energy» stacijai Talsu novadā un SIA «E Seda» stacijai Strenču novadā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

«Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauszemes vēja enerģija šobrīd tiek uzskatīta par pieejamāko un izmaksu ziņā konkurētspējīgāko atjaunojamo energoresursu (AER) veidu, tāpēc paredzams, ka tuvāko gadu laikā Eiropas vēja elektrostacijās (VES) uzstādītā jauda varētu būtiski pieaugt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik uzstādīto jaudu ziņā vēja enerģija Eiropā apsteidz gan hidroelektrostacijas un atomelektrostacijas, gan ogļu elektrostacijas. Augstsprieguma tīkls (AST) prognozē, ka šajā ziņā VES nākotnē varētu konkurēt arī ar gāzes elektrostacijām. Eiropas vēja enerģijas asociācijas dati liecina, ka 2017. gada beigās vēju visaktīvāk izmantoja Vācijā, kur uzstādītā jauda pārsniedza 56 tūkstošus megavatu (MW). DB jau vēstīja, ka vēja enerģijas izmantošanu Latvijā plāno attīstīt arī Zviedrijas kompānijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Eolus, kurš Dobeles un Tukuma novadā iecerējis būvēt līdz šim Latvijā lielāko VES parku.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru