Jaunākais izdevums

Turpmākajos gados Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā sagaidāms būtisks atjaunojamo energoresursu (AER) saražotas enerģijas pieaugums.

Tāpēc elektroenerģijas sistēmas drošumam un stabilitātei būs nepieciešama lielāka balansēšanas jaudu iesaiste, līdz ar to Baltijas reģionā viena no prioritātēm būs balansēšanas tirgus attīstība, teikts AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publicētajā pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā.

"AER pieslēgumu straujas attīstības ietekmē Baltijas valstīm būs jāpievērš lielāka uzmanība AER ģenerācijas plānošanā, kā arī balansēšanas un regulēšanas jaudu pietiekamībai un regulēšanai, radot iespējas biznesam attīstīt jaunus produktus balansēšanas tirgus pakalpojumu nodrošināšanā," skaidro AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Atbilstoši Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (ENTSO-E) veiktajam novērtējumam, Latvijā jaudas resursu pietiekamība elektroapgādes nodrošināšanai līdz 2030. gadam ir optimāla, vienlaikus, ņemot vērā plānoto apjomīgo AER ienākšanu tirgū, visām trīs Baltijas valstīm nepieciešams kopīgi veicināt augstāku jaudas pietiekamību reģionālā līmenī.

Ziņojumā teikts, ka elektroenerģijas pieprasījuma segšanā un pieaugošo AER ražotāju pieslēgumu apmierināšanai būtiska loma būs starpsavienojumiem, pārvades tīkla pastiprināšanai un Baltijas elektroenerģijas sistēmas integrācijai Eiropas elektroenerģijas tirgū. Patlaban viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, kas plānota 2025. gada sākumā. Strauji pieaugot AER jaudām pēc 2030. gada, būtiski ir attīstīt starpsavienojumus uz Igauniju, Zviedriju, Vāciju un Lietuvu, kā arī veikt iekšējā 330 kilovoltu (kV) pārvades tīkla pastiprināšanu.

Lai turpinātu sekmēt AER attīstību, tā samazinot ogļskābās gāzes emisijas un virzītos uz klimatneitrālas energosistēmas mērķi, ir nepieciešams veicināt elektroenerģijas patēriņa tehnoloģiju attīstību Latvijā un to pieslēgšanu pie pārvades tīkla, t.i. elektrifikācija tautsaimniecības, transporta un rūpniecības sektorā, kā arī jaunās nozarēs, piemēram, ūdeņraža un citu P2X tehnoloģiju ražošanā un izmantošanā.

Ziņojumā prognozēts, ka gada elektroenerģijas patēriņš Latvijā no 7 106 gigavatstundām (GWh) 2022. gadā turpmāko desmit gadu laikā pieaugs līdz 7 543 GWh pēc konservatīvā un līdz 8 093 GWh pēc optimistiskā attīstība scenārija. Prognozējot iespējamo elektroenerģijas bilanci, secināts, ka pēc konservatīvā scenārija tuvākajos gados saglabāsies Latvijas spēja saražot valstij nepieciešamo elektroenerģiju 82-86% apmērā, bet pēc 2030. gada tiks pārsniegta 100% robeža, kamēr pēc optimistiskā attīstības scenārija šis rādītājs tuvākajos desmit gados būs 121-176% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā pieauga par 81% un bija 116,17 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas pieauga visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 81%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 116,17 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 79,40 eiro par MWh, kas pieauga par 25% pret iepriekšējo nedēļu. Pārvades sistēmas jaudas ierobežojumi radījuši cenu starpību starp Igauniju un Latviju - remontdarbu dēļ pieejamā starpsavienojumu jauda bija par 31% zemāka nekā nedēļu iepriekš.

Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kāpa par 167% līdz 33,25 eiro par MWh. Turklāt pieauga elektroenerģijas cenas arī Centrāleiropas valstīs - Polijā elektroenerģijas cena kāpa par 21% līdz vidēji 104,23 eiro par MWh, Vācijā cena bija 100,43 eiro par MWh jeb par 50% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, Austrijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena kāpa par 55% līdz 97,53 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra samazināsies elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā informē, ka no nākamā gada stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas diferencētie tarifi, tādējādi samazināsies to vērtības, kas bija spēkā no 2023.gada 1.jūlija.

Pēc SPRK ekspertu aprēķiniem, piemēram, lietotājam ar vienas fāzes (F) 16 ampēru (A) pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh mēnesī sadales tarifa maksa 2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, varētu samazināties par aptuveni 6%.

Vienlaikus regulatorā vērš uzmanību, ka maksa par sadales tarifu ir tikai viena no komponentēm, kas veido lietotāja gala rēķinu līdz ar maksu par elektroenerģiju un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat, atsaucoties uz sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iepriekš vēstīto, SPRK norāda, ka tarifa fiksētās maksas daļa - maksa par jaudas uzturēšanu -, no 2024.gada janvāra samazināsies par aptuveni 7-11%, salīdzinot ar 2023.gada jūliju. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida un izvēlētā tarifu plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izmaksas par sistēmas pakalpojumiem ik mēnesi būtu optimālas, ir būtiski izvēlēties gan individuālajiem elektroenerģijas lietošanas paradumiem atbilstošu slodzi, gan arī atbilstošu sistēmas pakalpojumu tarifu plānu, norādīja AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Uzņēmumā atgādina, ka šā gada 1.jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos, kas redzamas augustā saņemtajos rēķinos par jūliju.

Elektroenerģijas rēķinu ietekmē arī maksa par elektroenerģiju jeb par patērētajām kilovatstundām, tāpēc klientiem jādomā ne tikai par piemērotāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu, bet arī par pašas elektroenerģijas tirdzniecības tarifu.

Iedzīvotāji būs lielākie zaudētāji no jaunajiem Sadales tīkla tarifiem  

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem,...

Sadales sistēmas pakalpojumu tarifs pēc būtības ir maksa par milzīgās, kritiski nozīmīgās elektroapgādes sistēmas uzturēšanu un attīstību - "Sadales tīkla" pārvaldībā ir elektrolīnijas 92 000 kilometru kopgarumā, ap 28 000 transformatoru apakšstacijas, viens miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju.

Uzņēmumā norāda, ka tas ļauj nodrošināt elektrības piegādi gandrīz 800 000 mājsaimniecību un uzņēmumu visā Latvijā. Tāpēc jaunie tarifi veidoti atbilstošāki sistēmas faktiskajām izmaksām, kā arī vienādi gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, jo elektrotīkla izmaksas ietekmē klientu elektrības pieslēgumu tehniskie dati, nevis juridiskais statuss.

Katram klientam maksa par sistēmas pakalpojumiem veidojas atkarībā no pieprasītās jaudas jeb slodzes, ko izsaka elektrības pieslēguma fāzu (F) un ampēru (A) skaits. To ir būtiski izraudzīties atbilstoši katras mājsaimniecības elektroenerģijas lietošanas paradumiem, ko ietekmē mājsaimniecībā izmantotās elektrotehnikas klāsts un jauda.

Ja pieslēgumam maksimālā pieejamā jauda būs par mazu, brīžos, kad vienlaikus tiks darbinātas vairākas jaudīgas ierīces, radīsies pārslodze un automātslēdži jeb "korķi" drošības labad izslēgsies, pārtraucot elektroenerģijas padevi konkrētai telpai vai visam mājoklim. Ja savukārt tiks pieprasīta pārlieku liela jauda, elektrības pieslēgums nebūs efektīvs un tad var nākties ik mēnesi maksāt par pieejamas, bet neizmantotas jaudas uzturēšanu. Vienlaikus šī neizmantotā jauda tad nebūs pieejama kādam citam klientam, kam tā, iespējams, būtu noderīga.

Piemērotākos pieslēguma parametrus iespējams aprēķināt "Sadales tīkla" mājaslapā pieejamajā slodzes aprēķina kalkulatorā, kurā ir apkopotas mājsaimniecībās sastopamākās elektroierīces un to vidējā jauda.

Savukārt esošos pieslēguma parametrus var noskaidrot, autorizējoties "Sadales tīkla" klientu portālā "e-st.lv" sadaļā "Objektu informācija". Ja aprēķini par kopējo pieslēguma slodzi ļauj secināt, ka līdzšinējā pieprasītā jauda bijusi par lielu, to iespējams samazināt. Tad klientu portālā "e-st.lv" jāpiesaka slodzes samazināšana sadaļā "Pieteikt pakalpojumu". Izmaiņas pieslēguma jaudā stāsies spēkā jau ar nākamo dienu no pieteikuma apstrādes brīža.

No 1.jūlija klientiem ir pieejami divi sadales tarifu plāni - "Pamata" un "Speciālais". "Pamata" tarifi ir piemēroti iedzīvotājiem ar regulāru, aktīvu ikdienas elektroenerģijas patēriņu, savukārt "Speciālie" - izņēmuma gadījumiem. Proti, īpašumiem, kuros elektroenerģijas patēriņš ir izteikti mazaktīvs, neregulārs vai sezonāls, piemēram, īpašumiem, kas izlikti pārdošanā un netiek ikdienā apdzīvoti, vasarnīcām ziemas mēnešos, uzņēmumiem ar sezonālu darbību ārpus sezonas.

Izvēloties "Speciālo" tarifu plānu, katram pašam rūpīgi jāseko līdzi savam patēriņam, jo pat nelielas tā svārstības var strauji palielināt ikmēneša izmaksas norāda uzņēmumā. Pie kāda elektroenerģijas ikmēneša patēriņa būtu piemērotāks un izdevīgāks "Speciālais" tarifa plāns, var iepazīties "Sadales tīkla" mājaslapā sadaļā "Tarifu plānu maiņa". Mainīgās vai grūti paredzamās situācijās ieteicams palikt pie "Pamata" tarifu plāna, norāda "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tarifu plānu ir iespējams nomainīt, izvēloties piemērotāko nākamajā mēnesī plānotajam elektroenerģijas patēriņam. To bez maksas īpašnieki var izdarīt savā profilā portālā "e-st.lv". Pārejas laikā, no 2023.gada jūlija līdz septembra beigām, izmaiņas iespējams pieteikt jau ar esošā mēneša 1.datumu.

Elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu maksa ir viena daļa no kopējā ikmēneša elektroenerģijas rēķina. Vēl viena daļa ir maksa par izlietoto elektroenerģiju, kas tiek aprēķināta atbilstoši katra klienta izvēlētajam elektroenerģijas tirgotāja produktam, trešā daļa ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopējais elektroenerģijas apjoms, ko saražoja AS Sadales tīkls (ST) infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi, sasniedzis 79,9 gigavatstundas (GWh).

Pēdējos divos gados saules ģenerācija piedzīvojusi ļoti strauju attīstību, kā ietekmē būtiski audzis arī no saules saražotās elektroenerģijas apjoms. 2021. gadā ST infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi saražoja 6,5 GWh elektroenerģijas, bet 2022. gadā - 29,9 GWh, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina ST sniegtā informācija. Nozares pārstāvji un eksperti prognozē, ka arī nākotnē uzstādītās saules jaudas turpinās augt un tas ilgtermiņā ļaus samazināt arī elektroenerģijas tirgus cenas.

Sprādzienveida attīstība

Arvien plašāk attīstoties saules ģenerācijai uz Latviju attiecinātajā Nord Pool biržas reģionā, tas radīs pozitīvu ietekmi uz kopējo reģiona elektroenerģijas cenu tajos laika periodos, kad būs atbilstoši laikapstākļi un attiecīgi augs no saules saražotās elektroenerģijas apjomi, norāda Sandis Jansons, ST izpilddirektors. “Jo straujāk attīstīsies atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana ne vien Latvijā, bet arī citās reģiona valstīs, jo zemāks veidosies pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi zemākas būs arī elektroenerģijas cenas tirgū. Jau šogad varam novērot, ka cenas biežāk nekā jebkad iepriekš bijušas pat negatīvas, tomēr šeit vietā atgādinājums, ka kopējam valsts energoresursu portfelim ir jābūt daudzveidīgam. Nebūtu tālredzīgi visu balstīt tikai saules enerģijā, kas lielus elektroenerģijas apjomus spēj nodrošināt tikai noteiktā gadalaikā, diennakts gaišajā laikā un pie atbilstošiem laikapstākļiem. Lai elektroenerģijas cenas tirgū nepiedzīvotu straujus kāpumus visa gada garumā, ražošanas jaudām jāspēj apmierināt pieprasījumu visa gada laikā,” atgādina S.Jansons, piebilstot, ka rekordlieli saules saražotās elektroenerģijas apjomi Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmā piedzīvoti šā gada maijā, jūnijā un jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aizvadītā gada Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās samazināt elektroenerģijas patēriņu mērķis ir sasniegts. Lai arī mērķa periods ir beidzies, arī šobrīd tas ir zemāks nekā atbilstošajā laika posmā pirms gada. Turklāt patēriņu ietekmējuši arī citi būtiski faktori, piemēram, augsts inflācijas līmenis, gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās un AER, tieši saules enerģijas mikroģenerācijas, strauja ienākšana mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienas patēriņā, norāda Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs.

Elektroenerģijas patēriņa izmaiņas šogad ir ietekmējuši vairāki faktori. Augsts inflācijas līmenis mudina centrālās bankas kāpināt procentu likmes, kas rada bažas par globālās ekonomikas lejupslīdi un tās ietekmi uz energoproduktu un elektroenerģijas patēriņu. Turklāt šogad turpinās 2022. gada laikapstākļu tendence – šis bija otrais siltākais gads Eiropā ar vidējo gaisa temperatūru par 0,9° C virs vidējā līmeņa (1991.-2020.g.).

Šī gada ziemas mēnešos gaisa temperatūra Eiropā bija virs vidējā līmeņa, pavasarī – normas robežās, savukārt vasaras sākumā tā atkal pārsniedza vidējo līmeni gandrīz visā Eiropas teritorijā. Vēl viens faktors, kas ietekmē patēriņa izmaiņas un kura aktualitāte arvien pieaug, ir AER ienākšana ikdienas patēriņā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Arī Latvijā – piemēram, pēc AS "Sadales tīkls" datiem līdz 2023. gada marta vidum sadales sistēmai tika pieslēgti 12 600 mikroģeneratori ar kopējo ražošanas jaudu 100 MW. Lielākoties tie ir tieši saules paneļi, kas ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā var saražot apmēram 11 % - 13 % no kopējā Latvijas dienas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Š.g. 5. janvārī novērojams straujš elektroenerģijas cenu kāpums Nordpool biržā.

Baltijas un Skandināvijas valstu cenu zonā – kāpums ir novērots sākot no ceturtdienas, 4. janvāra, plkst. 8.00 rītā, kas turpinās arī 5. janvārī. Cenu lēcienus Nordpool biržā veicinājusi energoapgādes situācija Somijā – vairāku elektrostaciju darbības ierobežojumi un, iestājoties ievērojami aukstākiem laikapstākļiem, būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas, liecina Klimata un enerģētika ministrijas (KEM) rīcībā esošā informācija.

Kā ziņo starpvalstu mediji, gads Skandināvijā iesācies ar lielāko aukstumu pēdējo 25 gadu laikā, vietām temperatūra noslīdējusi pat zem -40 ℃ atzīmes. Tik ekstrēma temperatūra neizbēgami ietekmē arī elektroenerģijas pieprasījumu, jo daudz kur mūsu reģionā, īpaši Skandināvijā, elektroenerģiju izmanto mājokļu apsildei. Savukārt ļoti liela aukstuma gadījumā ietekmēta arī elektroenerģijas pārvade un ražošana, kā rezultātā novērojamas augstas elektroenerģijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā nepārdomāti sabremzē atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu

Inga Āboliņa, SIA “Eolus” valdes locekle, 29.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana.

Laikā, kad valsts enerģētiskā neatkarība un alternatīvās enerģijas ražošana ir deklarēti kā prioritāri uzdevumi, ir radīta situācija, kad visas cerības tiek liktas uz tiem projektiem, kurus attīstītāji gluži vienkārši formāli paspēja pieteikt, kamēr citi potenciālie atjaunīgo energoresursu (AER) projekti, kuru investīcijas mērāmas simtos miljonu eiro, šobrīd “nolikti uz bremzēm”. Kādi ir šīs izveidojušās situācijas riski nākotnē?

Šobrīd daudzi zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītāji ir iesnieguši AER projektu pieteikumus pieslēguma izbūvei pārvades sistēmai, tomēr tehnisko noteikumu izsniegšana jaunu projektu pieslēgumiem ir pārtraukta tīkla jaudu nepieejamības dēļ. Daudzi vērienīgi projekti ir palikuši “ārpus borta”. Vai domājot par Latvijas elektroenerģijas tirgus nākotni, ir pareizi balstīties uz situāciju šodien?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saglabājoties augstai elektrības cenai, Rīgā varētu lemt par papildu taupības pasākumiem

LETA, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība iepērk elektroenerģiju biržā, ja saglabāsies augstas elektroenerģijas cenas, varētu tikt lemts par papildu taupības pasākumiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Pašvaldība pagaidām neplāno izslēgt svētku rotājumus. Tie esot savienoti un ieslēdzas vienlaikus ar apgaismojuma tīklu, un atsevišķi rotājumus izslēgt nav iespējams, ja vien nedara to manuāli.

Rotājumus plānots demontēt līdz 10.februārim, bet, piemēram, galvenās egles noņems jau janvāra vidū.

Turklāt svētku rotājumos tiekot izmantoti LED gaismekļi, kas esot energoefektīvi.

Pašlaik "Rīgas gaisma” samazina apgaismojuma intensitāti vietās, kur gaismekļi ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, no plkst.24 līdz 4 samazinājums ir līdz 50%, no plkst.23 līdz 24 un no plkst.4 līdz 5 samazinājums ir līdz 70 %, izņemot gājēju pārejas, krustojumus un problēmvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1.maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma - neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmumi varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt "virtuālā makā", lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai.

Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās "virtuālā makā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadot veiksmīgāko darbības pusgadu, "Latvenergo" meitasuzņēmums "Elektrum Lietuva" šogad ir ievērojami – 2,5 reizes vairāk – audzējis ieņēmumus un par 73 % palielinājis klientu skaitu.

Tādējādi "Latvenergo" kopējos darbības rezultātus pozitīvi ietekmē ienākumi, kas gūti no elektroenerģijas un dabasgāzes, kā arī saules enerģētikas un elektroauto uzlādes risinājumu tirdzniecības kaimiņvalstī Lietuvā.

"Latvenergo" koncerna meitasuzņēmuma "Elektrum Lietuva" ieņēmumi 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedz gandrīz 177 miljonus eiro un ir 2,5 reizes lielāki nekā attiecīgajā 2022. gada periodā (68 miljoni eiro). Savukārt par 73 % gada laikā audzis klientu skaits, kuri izmanto uzņēmuma pakalpojumus elektroenerģijas un gāzes piegādei, saules elektrostaciju, uzlādes punktu ierīkošanai, apkures sistēmu risinājumiem, un sasniedz 166 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības pieslēguma jaudu kopš maija samazinājuši 22 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības pieslēguma jaudu kopš šā gada maija, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sāka informēt sabiedrību par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz augusta beigām samazinājuši 22 000 kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tostarp 90% no klientiem, kur attiecīgajā periodā ir samazinājuši pieslēguma jaudu, ir mājsaimniecības.

Pēc kompānijā minētā, tādējādi ir atbrīvoti 67 megavati (MW) jaudas, kas ir pielīdzināmi 6600 jaunu trīs fāžu ar 16 ampēru (A) pieslēgumu izveidei, savukārt kopējais tarifa maksas samazinājums klientiem ir aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā.

"Sadales tīkla" pārstāvji arī atzīmē, ka, samazinot pieslēguma jaudu, piemēram, no 3F un 32A līdz 3F un 25A tarifa fiksētās daļas mēneša maksājums samazinās par 6,44 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat kompānijā norāda, ka, samazinot jaudas, tīkls pakāpeniski kļūst efektīvāks, ļaujot samazināt gan tā uzturēšanas izmaksas, gan perspektīvā arī jaunu pieslēgumu izveidošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots par pieciem eiro mēnesī palielināt atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtie grozījumi Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, tiek virzīti grozījumi, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pieciem eiro mēnesī palielinās atbalstu elektroenerģijas aizsargātajiem lietotājiem, otrdien nolēma valdība, apstiprinot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.

Ņemot vērā, ka vidējā elektroenerģijas rēķina maksa mājsaimniecībām kopš 2022.gada ceturtā ceturkšņa nav būtiski kritusies, valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz sabiedrības mazaizsargātajām grupām palielināt atbalstu ikmēneša elektroenerģijas rēķinam, esošo atbalstu aizsargātajiem lietotājiem palielinot par pieciem eiro mēnesī.

KEM norāda, ka šāds papildu atbalsts kopā ar jau 2023.gada aprīlī pieņemto lēmumu turpināt piemērot 10 eiro mēnesī palielināto atbalstu saistībā ar prognozēto sistēmas pakalpojumu izmaksu pieaugumu, mazinās elektroenerģijas rēķinu negatīvo ietekmi uz sabiedrības mazaizsargātajām grupām.

Jau ziņots, ka 2023.gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunais elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifs. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegto informāciju, sadales un pārvades pakalpojumu maksas izmaiņu ietekmē vidējais elektrības rēķina pieaugums vienas fāzes (1F), 16-20 ampēru (A) īpašumiem ir aptuveni 5-7 eiro mēnesī. Šāds pieslēgums ir vairumam dzīvokļu - kopumā teju 90% jeb 576 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls samazina 2024.gadā tarifā iekļautās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro

Db.lv, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenas prognožu, vispārējās inflācijas prognožu un elektroenerģijas pārvades (AS "Augstsprieguma tīkls") tarifa samazinājuma ietekmē AS "Sadales tīkls" samazinājusi elektroenerģijas sadales tarifā 2024.gadā iekļaujamās izmaksas par 8,2 miljoniem eiro.

Atbilstoši tam visiem "Pamata" un "Speciālajiem" tarifu plāniem visās sprieguma pakāpēs pārskatītas un samazinātas līdzšinējās tarifa vērtības, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā. Precizētās vērtības iesniegtas izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), un plānots, ka tās stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Līdz ar precizētajām sadales tarifa vērtībām tarifa fiksētās maksas daļa (maksa par jaudas uzturēšanu) samazināsies par aptuveni 7-11%. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida (sprieguma pakāpes, pieslēguma jaudas) un izvēlētā tarifu plāna. Nedaudz - par 1% - samazināsies arī mainīgā maksa (maksa par piegādātajām kilovatstundām), konkrēts maksas apjoms būs atkarīgs no ikmēneša elektroenerģijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu kāpums ir parādība, kas rada ievērojamu izaicinājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā. Šis pieaugums, kurš pēdējā laikā ir novērojams, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un kopējo ekonomisko vidi.

Pirmkārt, elektroenerģija ir būtisks faktors daudzu uzņēmumu darbībā, būdams pamatresurss dažādu procesu darbībai, ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Tā kā elektroenerģijas cenas pieaug, tas automātiski palielina uzņēmumu izmaksas saistībā ar darbību un ražošanu. MVU ir spiesti saskarties ar šīm palielinātajām izmaksām, kas var radīt spiedienu uz jau tā ierobežotajām peļņas iespējām.

Pieaugošās elektroenerģijas cenas rada arī izaicinājumus attiecībā uz uzņēmumu peļņas robežām. Dažām nozarēm, kur peļņas slieksnis jau ir plāns, pat neliels elektroenerģijas izmaksu pieaugums var ievērojami samazināt to. Uzņēmumi, kuriem ir ierobežotas iespējas palielināt savas cenas, var atrasties sarežģītā situācijā, cenšoties saglabāt savu rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gada oktobrī vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās visās trīs Baltijas valstīs, samazinoties līdz 87,37 eiro par megavatstundu (MWh): Latvijā par 25%, Lietuvā - par 26% un Igaunijā - par 23%.

Savukārt attiecībā pret 2022.gada oktobri cena Latvijā bija par 117% zemāka, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Oktobrī vērojams vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums arī divos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos - Zviedrijas 4. zonā par 29% jeb līdz 30,75 EUR/MWh, un Polijā par 13% jeb līdz 95,43 EUR/MWh, savukārt Somijā cena palielinājusies līdz 37,64 EUR/MWh, kas ir par 15% augstāka nekā septembrī.

Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs sekmēja iespēja oktobrī importēt lielākus elektroenerģijas apjomus no Zviedrijas nekā septembrī, kad vairāk nekā 20 dienas remontdarbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas - Lietuvas starpsavienojums.

Komentāri

Pievienot komentāru