Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Jauno piena regulu, kas ļaus ražotājorganizācijām vienoties par cenu un piegādēm, zemnieki uztver pozitīvi.

Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātās izmaiņas Kopējā tirgus organizācijas regulā, dodot lielākas tiesības zemniekiem vienoties par piena piegādes līgumiem un cenām ir skaidrs signāls, ka ES iestādes ir gatavas uzlabot piena ražotāju tirgus varu kopējā tirdzniecības ķēdē. ES iestādes beidzot oficiāli atzinušas, kas zemnieks piena tirgus svārstībās ir lielākais cietējs. Zemnieku kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs: «Regulas nosacījums, kas rekomendē zemniekiem apvienoties ražotāju organizācijās ir tas, par ko Latvijas kooperatīvi, zemnieki ir runājuši gadiem – tikai kooperējoties zemniekiem ir iespēja tuvoties godīgai cenai par savu produkciju. Pēc 2009.gada piena krīzes beidzot arī EP ir ieviesis šo atbalstu dzīvē ar reālu likumu. Tomēr jāsaprot, ka nosacījums, kas ļauj vienoties par līgumiem un cenām piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no valsts svaigpiena tirgus daļas, ir tikai iespēja zemniekiem labāk pārdot savu produkciju. Vai zemnieki to spēs izmantot, būs atkarīgs no pašu zemnieku spējas un velēšanās veidot stiprākus kooperatīvus.»

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Vācijas zemnieki pirmdien sāk protestu nedēļu, iebilstot pret valdības plānoto lauksaimniecības sektora subsīdiju samazinājumu.

Vācijā gaidāmi satiksmes traucējumi, jo vairāku federālo zemju lauksaimnieku organizācijas plāno protesta akcijas, kas paredz autoceļu bloķēšanu, tomēr protestu mērogs un ietekme uz ikdienu būs atšķirīga dažādās vietās.

Tīringenes lauksaimnieki Erfurtē plāno protesta akciju ar 900 traktoru izmantošanu.

Vācijas ziemeļos Hamburgas pašvaldība jau iepriekš brīdināja par satiksmes traucējumiem, jo zemnieki no Šlēsvigas-Holšteinas plāno pilsētā iebraukt no dažādiem virzieniem.

Lejassaksijā lauksaimnieki plāno pa autoceļiem doties uz mītiņu Brēmenē.

Savukārt Berlīnē nozīmīgs ceļš pie Brandenburgas vārtiem būs slēgts visu dienu, jo ir reģistrēta demonstrācija.

Finansiālā izteiksmē Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā, taču vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpinās un joprojām Eiropā tiks veicināta negodīga konkurence.

Tas secināts pēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un biedrības Zemnieku saeima vadību ārkārtas sanāksmes, kurā tika izvērtēts Eiropas Savienības budžets 2014. – 2020.gadam.

Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā – svarīgi, lai, sadalot naudu valsts līmenī, tas tiktu darīts efektīvi un nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.

«Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, šī efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka valsts talkā nāks ar saprātīgu nodokļu politiku un likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,» saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas, tomēr par īstu rekordražu runāt pagaidām pāragri. Tikmēr skaidrs, ka šogad ir rekordliels mitruma procents graudos, kas sasniedz pat 25% ierasto 15% vietā, norāda aptaujātie zemnieki.

«Graudiem ražība ir nedaudz virs četrām tonnām no hektāra, tādēļ teikt, ka tās būtu rekordražas, īsti nevar. Ziemas rapšu ražas gan ir tuvu četrām tonnām no hektāra, kur parasti ir zem trim tonnām. Toties mitrumu šogad var dēvēt par rekordaugstu - mēs, kuriem ir savas kaltes, kuļam graudus pat ar 25% mitrumu. Ja kaltes nav, ar šādu mitrumu kult nevar. Daudziem mieži jau stipri pārgatavi, lūzt. Vidzemē tikai piecas sešas dienas bija ļoti labas kulšanai, tad kviešus varēja kult ar 15% mitrumu, taču tagad tik un tā tie 25% sanāk, līdz ar to arī augstākas izmaksas kaltēšanai,» sacīja Mazsalacas zemnieku saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš.

Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē trešdien deputāti atbalstīja Sandras Kalnietes sagatavoto priekšlikumu ES septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma ES valstu un valdību vadītāji.

No šīs summas Latvijas zemnieki varētu saņemt aptuveni 263 miljonus eiro. S. Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks informē, ka Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau no 2014. gada saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019. gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs straujāk, nekā iepriekš piedāvāja Eiropas Komisija vai dalībvalstu vadītāji. Šis parlamenta lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus.

Deputāte gan atgādina, ka šis nav galīgais lēmums, bet pavisam drīz sāksies pēdējais sarunu posms starp visām iesaistītājām pusēm. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām EP politiskajām grupām, to vidū Eiropas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs Džozefs Dauls un Latvijas deputāti Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Alfrēds Rubiks.

Rīgas Centrāltirgus sadarbībā ar Latvijas lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) laukumā pretim Zivju paviljonam piektdien atklājis Latvijas lauksaimnieku organizāciju biedru-zemnieku saražotās produkcijas tirdziņu Lauku sēta pilsētā.

Zemnieku tirdziņa atklāšanas pasākumā piedalījusies arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lauku sēta pilsētā projekta ietvaros zemniekiem tiks nodrošinātas tirdzniecības vietas Centrāltirgū, kur zemnieki tirgos pašu izaudzēto un saražoto produkciju.

Tirdziņā katru dienu no plkst. 08:00 līdz 18:00 no pārbaudītām zemnieku saimniecībām būs iespējams iegādāties dārzeņus, zaļumus un augļus, kā arī medu, ogas un maizi.

«Tirgojoties, šie zemnieki rūpējas ne tikai par savas ģimenes labklājību, bet - būdami lauksaimnieku organizāciju biedri - iestājas arī par citu zemnieku interesēm un viņu ģimeņu labklājību. Turklāt, apsaimniekojot savu zemi, šie zemnieki saglabā Latvijas lauku ainavu un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar Latvijas laukos audzētiem un ražotiem produktiem, kas savukārt ļauj šiem zemniekiem turpināt dzīvot un strādāt tieši Latvijas laukos,» teikts Centrāltirgus paziņojumā.

Zemniekiem jābūt galvenajiem procesa virzītājiem zinātnes un inovāciju attīstībā - tikai tā iespējams nodrošināt dzīvotspējīgu lauksaimniecisko ražošanu nākotnē.

Tā secinātss konferencē Stratēģiska pieeja pētniecībai un inovācijām ES lauksaimniecībā, kas No 27. līdz 28. janvārim norisinājās Briselē un kuras mērķis bija apspriest Eiropas Komisijas piedāvāto zinātnes un inovāciju stratēģiju - konkurētspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībai, informē Zemnieku saeima.

Konferencē Eiropas profesionālas lauksaimniecības komitejas COPA un COGECA uzsvēra zinātnes un inovāciju svarīgo lomu lauksaimniecības sektora attīstībā, kā arī lauksaimnieku un to kooperatīvu iesaistes nozīmīgumu šajā procesā, sākot no izstrādes līdz noslēgumam. Tieši paši ražotāji vislabāk var pateikt, ar kādām problēmām nākas saskarties ikdienā, un kuru atrisināšana ļautu produkciju saražot lētāk, videi draudzīgāk un sociāli atbildīgāk.

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Desmitiem zemnieku novembra Latvijas valsts goda dienās nebija pilnīgas svētku sajūtas. Viņi jūtas pamatīgi apkrāpti. Liellopu uzpircējs SIA Baltijas bullītis lopus paņēmis, bet naudu nav pārskaitījis, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Darījumi esot notikuši par dažādām summām. Sākot no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem latu.

Visos Latvijas reģionos, sākot ar Latgali un beidzot ar Kurzemi, informē laikraksts. Vēl joprojām visi gadījumi neesot apkopoti. Iespējams, daži zemnieki joprojām veltīgi gaida savu naudu. Pēc policijas aplēsēm, cilvēki varētu būt apkrāpti par vairākiem desmitiem tūkstošu latu.

SIA Baltijas bullīša vienīgais īpašnieks un valdes loceklis – turks Onurs Mutlu, pēc neoficiālām ziņām, esot aizbraucis uz savu dzimteni Turciju. Ar viņu kopā darbojušās vairākas sievietes no Latvijas, arī civilsieva – viņu lomu policija vēl skaidro, viņas tiek meklētas un nopratinātas. Starp viņām esot arī sieviete, kura iepriekš vairākkārt tikusi aizturēta par krāpšanu un zādzībām. Šajā gadījumā aizturēto vēl neesot, taču ierosināts kriminālprocess par krāpšanu grupā pēc iepriekšējās vienošanās.

SIA Preco pusi no saražotajām graudu transportēšanas un žāvēšanas iekārtām eksportē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Preco ir lauksaimniecības mašīnbūves tehnikas ražotājs, tas projektē un ražo graudaugu, lopbarības augu, pākšaugu, sēklu un citu birstošu produktu (skaidu, šķeldas, celtniecības materiālu utt.) transportēšanas un kaltēšanas iekārtas. Uzņēmums piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā. «Veidojam gan standarta, gan individuālos risinājumus. Nolūkā samazināt ražošanas ciklu, esam iegādājušies robotu, kas var strādāt 24 stundas diennaktī un ražot mazās detaļas,» stāsta SIA Preco īpašnieks, valdes priekšsēdētājs Valdis Pabērzs.

Cilvēkiem ir sarežģīti iegādāties zemnieku produkciju, jo atsevišķa burkānu saišķa piegāde ir pārāk dārga, tāpēc Elīnai Novadai radās doma internetā savest kopā zemniekus un pircējus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis svarīgi, ko ceļam galdā. Īpaši aktuāli tas kļuva pagājušā gadā, kad mana meitiņa paaugās. Meklēju iespējas regulāri un vienkārši iegādāties bioloģiski audzētus produktus. Agrāk devos uz tirgu, bet tur vairs nekādā veidā nav iespējams izsekot produktu izcelsmei. Pēdējā laikā lielveikalos ir mazliet plašāks bioloģisko produktu klāsts, bet tas aizvien vēl ir visai šaurs. Vēl ir arī bioveikaliņi, bet diemžēl šobrīd tajos ir diezgan augstas cenas,» stāsta Elīna. Tas viņu kopā ar Diānu Dzinduli mudinājis izveidot interneta vietni svaigi.lv (SIA Svaigi), kur piedāvāt alternatīvu iepirkšanos cilvēkiem, kuri vēlas ikdienā savā uzturā izmantot sezonālu vietējo zemnieku audzētu pārtiku. Vaicāta, vai tas ir internetveikals, Elīna teic, ka tā gluži neesot. Uzņēmēja to dēvē par virtuālo tirgu, kur satiekas zemnieki ar saviem pircējiem. Svaigi.lv nav arī t.s. tiešās pirkšanas pulciņš. «Tas ir starpposms starp zemnieku un pircēju. Zemnieki sāk vākt, gatavot produktus tikai pēc tam, kad pircējs savu pasūtījumu ir veicis. Mums nav produktu noliktavas, pasūtām tikai to, ko vēlas pircēji, izdalām pasūtījumus zemniekiem, un viņi mums to visu atved. Internetveikals ir kaut kas atšķirīgs,» skaidro Diāna.

«Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,» spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.

«Situācija ir dramatiska,» saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki iedegs ugunskurus, atgādinot Eiropai nevienlīdzīgos konkurences apstākļus lauksaimniecības jomā.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar šo akciju plānots parādīt, ka Baltijas valstis tiek diskriminētas attiecībā uz tiešmaksājumiem un šī spriedze ir jāuztur, līdz būs lēmums, kāda būs nākošā plānošanas perioda nauda gan tiešmaksājumos, gan Lauku attīstības plānam. Tas neesot kampaņveidīgs pasākums, ka tiek sarīkota viena akcija, bet nemitīgi jāuztur Eiropas un Briseles redzējums, ka Latvijas zemnieki nesamierināsies ar esošo situāciju.

Prasības tiek izvirzītas vienotas – 80 % no Eiropas vidējā, bet ne zemāk kā Ungārijas līmenis. Tas ir reāli izpildāms no ES puses, jo tas kopsummā visām trim Baltijas valstīm prasa papildus 900 miljonus septiņu gadu periodā, kas prasa nulle komats procentus no kopējā budžeta, skaidro J. Lazdiņš.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Lai arī iecere zemniekiem maksāt 65% no ES vidējā ir vairāk nekā pašreiz, laukos ir sašutuši par saglabāto nevienlīdzību. Vairums zemnieku uzskata, ka tas nav pieņemami un Latvijas amatpersonām un lobijiem jādara viss, lai kauja par vienlīdzīgākiem maksājumiem beigtos Latvijas lauksaimniekiem labvēlīgi. Pretējā gadījumā protesta akcijas un streiki būšot neizbēgami.

Pēc pusotras nedēļas - 19. jūnijā Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā pirmo reizi oficiāli tiks prezentēti kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādātie priekšlikumi, kurus sagatavojis atbildīgais ziņotājs deputāts Luiss Manuels Kapoulašs Santušs. Viņš rosinās noteikt, ka turpmāk neviens Eiropas zemnieks nedrīkstēs saņemt mazāk 65% no vidējā maksājuma lieluma par hektāru, informē Lauksaimniecības komitejas deputātes Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Šāds priekšlikums nozīmē, ka turpmākajos septiņos gados Latvijas zemnieki saņemtu par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā bija paredzēts Eiropas Komisijas iesniegtajā lauksaimniecības budžeta priekšlikumā. Sandra Kalniete šos grozījumus vērtē kā soli pareizajā virzienā, tomēr tie tikai daļēji izlīdzinot līdzšinējo nevienlīdzību. Deputāte uzskata, ka pagaidām noiets tikai pusceļš un svarīgākais vēl priekšā. Viņa sola iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanas ziņojumā, lai paaugstinātu tiešmaksājumus Latvijai un aizstāvētu grozījumus tālākajās sarunās, kuras sāksies septembrī. Pēc tam, kad komitejā būs notikusi sagatavoto priekšlikumu apspriešana, līdz jūnija beigām varēs iesniegt grozījumus. Šobrīd plānots, ka Lauksaimniecības komitejai par vienotu nostāju būs nepieciešams vienoties līdz gada beigām.