Jaunākais izdevums

«Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,» spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.

«Situācija ir dramatiska,» saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.

Dažā saimniecībā novākta apmēram puse graudaugu sējumu, bet ir saimniecības, kurās nokulta vien apmēram trešdaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pēc ganāmpulka likvidēšanas beidzot ir laiks mājas atjaunošanai

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vecākā meita stāv blakus un klusē. Jautāta par saimniekošanu «Podniekos», laipni atjautā: «Varbūt kafiju vēlaties?»

Jānis un Zinta Podnieki Kazdangas pagasta «Grigaļu» mājās, kas vienlaikus ir arī Laidu pagasta zemnieku saimniecība «Podnieki», saimnieko jau sen. Paši saka: «Tā iznāk, jo esam uz pagastu robežām.» 21 gadu pavadījuši, kopjot slaucamu govju ganāmpulku, bet šobrīd kuļ graudus, ierīko labirintu kukurūzas laukā un darbojas biedrībā «Kopā Cits Citam». Nākotnes plānos pieļauj visu, pat to, ka iznomās savus laukus citiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Slauktuve vēl ir un visa aparatūra arī, bet govju gan vairs nav. Visvairāk govju bija 2006. gadā. Tad arī bija kredīti jāatdod. Tagad esam brīvi un varam darīt, ko gribam. Nolēmām, ka graudkopība ir vienkāršāk un stabilāk. Ir gadalaiks, kad jāstrādā, un ir, kad iespējams atpūsties,» laikrakstam skaidro J. Podnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropa grib ierobežot ciršanu un sēšanu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā mūsu zemnieki ir līderi no apakšgala saņemto tiešmaksājumu apmērā, arī ražošanas ierobežojumi pēc 2020. gada tieši Latvijas lauksaimniekus var sist visstiprāk, skaudrā situācijā arī mežsaimnieki

ES mērķiem SEG emisiju samazināšanā un globālo klimata pārmaiņu mazināšanā vajadzētu būt solidāriem pret visām dalībvalstīm, balstītiem uz visām pusēm pieņemamu zinātnisko pamatojumu, nebremzējot valstu tautsaimniecības attīstību un nekavējot izaugsmi.

Eiropas Savienības topošā direktīva par siltumnīcu gāzu emisijām zemei, ja uzsvari nemainīsies, draud būt par pamatīgu Eiropas lielvaru zābaka nospiedumu Latvijas augsnē. Ja pašlaik izmantotā aprēķina metodika netiks jēgpilni un atbilstoši Latvijas apstākļiem uzlabota un mūsu valsts pozīcija ES neizskanēs pietiekami skaļi līdz pat tam, ka Latvija būtu gatava bloķēt dokumentu, zemes īpašnieki pēc 2020. gada var nonākt strupceļā ar plāniem nodarboties ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību. Ja valsts neizrādīs pietiekami lielu vēlmi aizstāvēt savas tautsaimniecības intereses tagad, pēcāk par to pati dabūs maksāt par saistību neizpildi. Kā iepriekš DB norādīja Zemnieku saeimas SEG emisiju eksperte Iveta Grudovska (18.04.2016. DB), nepieciešams īpašs Latvijas koeficients, kas atspoguļotu mūsu valsts lauksaimniecības specifiku, kas būtu jāiekļauj metodikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki saprot, ka nevar nepārtraukti prasīt naudu par dabas radītiem zaudējumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā stāstīja ministrs, situācija saistībā ar ilgstošo sausumu dažādos Latvijas reģionos un dažādās lauksaimniecības nozarēs ir atšķirīga. Pēc viņa teiktā, visvairāk esot cietušas saimniecības Kurzemē, bioloģiskās lopkopības saimniecības, kā arī graudkopībā daudzviet stipri cietuši vasarāji. Savukārt tām graudkopības saimniecībām, kas laikus iesēja ziemājus, labība ir laba.

Ministrs atzina, ka patlaban, kamēr nav novākta raža, nevar pateikt lauksaimnieku zaudējumu apmērus. Kad tas būs izdarīts, varēs arī secināt, vai lauksaimniekiem nepieciešama cita veida palīdzība bez patlaban izsludinātās dabas katastrofas situācijas. Kā atgādināja Dūklavs, dabas katastrofas statusa gadījumā runa nav par kompensācijām, bet iespējām nepiemērot dažādas sankcijas par saistību nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšana atgūst jaudu

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO, VIDEO: SIA Mārupes Siltumnīcas izmēģina tumšo tomātu audzēšanu

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad izmēģinājuma kārtā uzņēmums Mārupes Siltumnīcas uzsācis tomātu šķirnes Chocomato jeb tumšo tomātu audzēšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Lai gan nelielas korekcijas un izaicinājumus ir nesuši šīs vasaras karstie laikapstākļi, tomēr dārzeņu audzēšana notiek atbilstoši uzņēmuma izvirzītajam plānam. Tomātu un gurķu ražību lielā mērā ietekmē laikapstākļi, taču siltumnīcas ir tiem mazāk pakļautas - tās ietekmē saules gaisma un gaisa temperatūra, tomēr ietekme nav tik lielā kā, piemēram, graudkopībā vai piena lopkopībā. To, vai karstais laiks uzņēmumam radījis zaudējumus, ir grūti izmērīt un, lai to noteiktu, ir jānostrādā visa sezona, skaidro M.Kravale.

Šajā sezonā uzņēmuma siltumnīcās gurķi aug piecos hektāros. Jaunajās siltumnīcās produktivitāte ir krietni lielāka, stāsta uzņēmuma vadītāja. Ja vecajās siltumnīcās gurķu sezona sākas februāra beigās ar stādīšanu un beidzas oktobrī, tad jaunajās siltumnīcās ir gaismotā platība un tur sezona ir visu gadu. Tiek audzēti divu veidu gurķi - garie un īsie. «Ļoti ilgi cīnījāmies ar tirgotājiem, jo īsie gurķi tika saukti par lauka gurķiem. Jau otro gadu esam klasificējuši, ka tas ir īsais gurķis, un tā arī norādām savā dokumentācijā. Ļoti cenšamies, lai veikalā ir gan mūsu garie gurķi, gan īsie. Ļoti bieži īsos gurķus vēl aizvien klasificē kā lauka gurķus, bet pēc būtības tas nav lauka gurķis, jo ir audzis siltumnīcā. Pie mums tiek audzētas tādas gurķu šķirnes, kas nebūtu piemērotas audzēšanai mazdārziņos,» stāsta M.Kravale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID vēstule šokē Stigu RM

Māris Ķirsons, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Stiga RM pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet, nodokļu administrācijas ieskatā, tā nav atbilstoša vērtība, tāpēc tiek prasīts precizēt PVN deklarāciju, pretējā gadījumā draudot izslēgt no PVN maksātāju reģistra

«Esmu šokēts. Kaut ko tādu – ka nodokļu administrācija uzskata, ka auto vērtība ir cita – augstāka – nekā tā cena, par kuru esmu iegādājies no oficiālā dīlera, vēl savā uzņēmēja karjerā neesmu pieredzējis, » situāciju vērtē SIA Stiga RM īpašnieks Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka pašlaik nezina, ko īsti darīt. «Nesaprotu šī dokumenta statusu, jo pārsūdzēt šo EDS sistēmā esošo dokumentu nevar, piekrist, ka iegādātā auto vērtība ir cita – augstāka –, ir dīvaini, ja auto tirgotājs par šādu cenu ir pārdevis, visi norēķini notikuši bezskaidras naudas veidā – izrakstīts rēķins par 49 917,36 eiro + 10 482,64 eiro PVN, auto tika pirkts, izmantojot SIA SEB Līzings pakalpojumus, arī apdrošināts auto par tieši tādu pašu vērtību,» savu pozīciju skaidro A. Ramoliņš. Viņš prognozē, ka šāda situācija varētu būt ne tikai SIA Stiga RM, bet vēl daudziem uzņēmumiem, kuri iegādājušies šādas klases auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kuldīgas novadā, ieguldot 1,35 miljonus eiro, uzbūvēts jauns graudu pirmapstrādes komplekss

Žanete Hāka, 14.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēklkopības saimniecība SIA Upeskalni AB ir rekonstruējusi Deksnes graudu kalti par modernu graudu pirmapstrādes kompleksu, kas atbilst mūsdienu standartiem.

Projekta Lauksaimniecības noliktavas, kaltes pārbūve un graudu pirmapstrādes būvju būvniecība kopējās izmaksas ir 1,35 miljoni eiro, no kuriem 1,2 miljonus eiro finansēja DNB banka, informē bankas pārstāvji.

«Veicot tik apjomīgas investīcijas, bija svarīgi pārliecināties, ka banka izprot lauksaimniecības specifiku, kur visa darbība tiek plānota ilgākā termiņā. Patīkami, ka ar DNB banku izdevās ātri atrast kopīgu valodu un jau iezīmēt scenāriju sadarbībai turpmākajos projektos,» skaidro Upeskalni AB finanšu vadītājs Jurģis Kalniņš. «Jāuzsver, ka projekta īstenošanas rezultātā mēs kā kurināmo vairs neizmantosim dīzeļdegvielu, to aizstājot ar dabasgāzi. Tādējādi graudu pirmapstrāde kļūs ne tikai ekonomiskāka, bet arī videi draudzīgāka,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu un dārzeņus lielās saimniecībās

LETA, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Reversais PVN ir labākais līdzeklis cīņā ar PVN «karuseļa» shēmām

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudaudzētāji saņems atbalstu sešu miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 25.oktobrī, uzklausīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju graudkopībā Latvijā, kā arī lēma par izmaiņām tiešmaksājumu piešķiršanas kārtībā, informē ZM.

Graudaugu sektors Latvijā saskaras ar finanšu grūtībām, ko izraisīja nelabvēlīgi labības audzēšanas apstākļi, graudu kvalitātes un iepirkuma cenas kritums un graudu ražošanas un pirmapstrādes izmaksu palielinājums. Lai palīdzētu graudkopjiem, tiek pārnests pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) par laukaugu platībām finansējums no 2017.gada uz 2016.gadu sešu miljonu eiro apmērā. To saņems visi graudaudzētāji, balstoties uz šogad maijā iesniegtā vienotā iesnieguma datiem par deklarētajām un apstiprinātajām laukaugu platībām.

Grozījumi tiešmaksājumu piešķiršanas kārtībā noteic, ka turpmāk arī mazie lauksaimnieki, kas piedalās mazo lauksaimnieku shēmā, varēs saņemt tādas pašas nodokļu atlaides un citus atvieglojumus kā vienotā platības maksājuma (VPM) saņēmēji. Tas nozīmē, ka prasība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības deklarēšanu un apstiprināšanu VPM saņemšanai ir uzskatāma par īstenotu arī tad, ja tiek saņemts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopji saņem dividendes, graudkopībā dividendes maksā jau gadiem

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Piena ceļš ir viens no piena nozares uzņēmumiem, kas saņēmis dividendes. Proti, Piena ceļš no tam piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Jaunpils pienotava saņēmis 75 000 eiro dividendēs. Šādas summas izmaksa notiek pirmo reizi, kas pierāda – zemniekiem piederošs piena pārstrādes uzņēmums spēj darboties veiksmīgi un dot labumu tā īpašniekiem. Jaunpils pienotava dividendes 75 000 eiro apmērā izmaksājis no 2016. gada peļņas, kas kopumā bija 829 289 eiro.

Uzņēmuma īpašnieki LPKS Piena ceļš nolēmuši lielāko daļu peļņas jeb 754 289 eiro ieguldīt uzņēmuma tālākai attīstībai – biezpiena ražošanas jaudu palielināšanai par 30% un ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizēšanā. LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa skaidro, ka izdevies ievērojami kāpināt Jaunpils pienotavas peļņu, jo veiksmīgi strādāts gan vietējā, gan eksporta tirgos. Atrasta arī alternatīva siera eksportam uz Krieviju, un šobrīd Jaunpils piena saražotais biezpiens un siers ir pieprasīts Vācijā, ASV un citās valstīs. Kooperatīva vadītājs jau norādījis, ka šis gads piena pārstrādes jomā solās būt tikpat veiksmīgs kā iepriekšējais, tādējādi nākamgad Jaunpils pienotavas kooperatīvam dividendēs izmaksājamā summa, iespējams, būs lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte investēs Latvijas Piens attīstībā

Lelde Petrāne, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cik tālu līdz tuvredzības galam?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele izveido miljona eiro atbalsta programmu plūdos cietušajiem zemniekiem

Zane Atlāce-Bistere, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele sniegs 1 miljonu eiro lielu atbalstu speciālas programmas ietvaros plūdos cietušo zemnieku saimniecību atbalstam Latgalē un daļā Vidzemes. Finansējums tiks izsniegts aizdevumu formā ar īpaši atvieglotiem nosacījumiem, informē bankā.

«Latvijas lauksaimnieki ir nozīmīgi un uzticami bankas partneri. Novērtējot situāciju pēc plūdiem Latvijas austrumos, esam nolēmuši atbalstīt uzņēmējus ar ērti saņemamu finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem ikvienas bankas klientam – lauksaimniekiem būs iespēja atlikt pamatsummas un kredītprocentu maksājumus uz gadu. Mūsu mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem pārvarēt plūdu dēļ radušās grūtības un turpināt savu darbību,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

«Latgalē graudkopība kopš 2012. gada ir augusi par trešdaļu. Ja skatās uz reģiona ekonomiku, tad tā ir straujāk augošā nozare, un ir redzams, ka lauksaimnieki palielina apstrādājamās platības un ražu. Līdz ar to jebkura veida atbalsts šajā nozarē šobrīd ir ļoti nozīmīgs, lai sekmētu Latvijas tautsaimniecību austrumu reģionā.»

Komentāri

Pievienot komentāru