Attālinātais darbs palīdz līdzsvarot privāto dzīvi 

Pieceļoties no rīta, cilvēkam vairs nav jāmēro ceļš līdz birojam, viņš var pagulēt ilgāk, uzvārīt rīta kafiju, atrast ērtāko vietu dzīvesvietā, ieslēgt datoru un strādāt, pagatavot pusdienas ģimenei un atvest bērnus no skolas, ja tas nepieciešams. Pirms 10 gadiem tā nebija ikdiena, iespējams, šādi strādāt varēja tikai neliela daļa cilvēku, bet šobrīd aizvien vairāk uzņēmumu piedāvā iespēju darbiniekiem strādāt attālināti. OWL Labs pētījums, kas veikts arī Eiropā, atklāj, ka šobrīd 56% uzņēmumu atļauj darbiniekiem strādāt attālināti, savukārt Amerikā attiecīgais rādītājs ir 85%.

Zanda Arnava, Accentur Personāla daļas vadītāja, 2019. gada 01. jūlijs plkst. 6:43

Foto: Edijs Pālens/LETA

Fleksibilitāte jeb attālinātais darbs nav brīnumu nūjiņa, kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir tāda, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā. Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā. Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi. Efektīvi izmantojot laiku, samazinot komunikāciju ar kolēģiem, darbinieks var strādāt produktīvāk un vairāk fokusēties tiešo darba pienākumu izpildei. Tāpat tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa līmenis un līdzekļu ietaupījums. Vienlaikus ir jāatceras, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, kad ir iespēja aprunāties ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērotas vides darba pienākumu veikšanai.

Galvenie principi ir ne tikai darba pienākumu izpilde, bet arī saiknes uzturēšana starp darbinieku un uzņēmumu. Starptautiskās labās prakses vadlīnijas liecina, ka saiknes uzturēšanai ir nepieciešams, lai trīs no piecām darba dienām darbinieks ierastos birojā, satiktu kolēģus, piedalītos sanāksmēs un sapulcēs, bet divas dienas strādātu attālināti, taču vienmēr ir izņēmumi, ja darbinieks ikdienā dzīvo citā pilsētā vai vēlas katru darba dienu būt birojā. Interesanti, ka 35% darbinieku Eiropā norādīja, ka iespējas strādāt attālināti viņiem ir svarīgākas par darba vidi uzņēmumā, bet gandrīz tikpat jeb 31% atbildēja noraidoši – līdz ar to uzņēmumiem ir jānodrošina abas iespējas – strādāt attālināti un pievilcīga darba vide.

Uzņēmumi, sniedzot iespēju darbiniekam strādāt attālināti, nodrošina darba kultūru, kurā cilvēciskās vajadzības ir prioritāte un atrodas centrā, piemēram, tādējādi sievietēm ir vieglāk iekļauties darba vidē pēc bērna piedzimšanas. Vienlaikus, Accenture apkopojot principus, kas veicina un ietekmē inovatīvu domāšanu, secināja, ka attālinātā darba iespējas un vadītāju pozitīvā reakcija uz elastīgiem darba pieprasījumiem palīdz darbiniekiem saglabāt augstāku radošuma līmeni. Lai arī bieži vien attālinātā darba iespējas tiek saistītas ar darbinieku trūkumu un citas paaudzes ienākšanu darba tirgū, izmaiņas vairāk ir saistītas ar darba vides pārmaiņām. Vadītājiem ir jāuzticas darbiniekiem, kā arī jāizvirza skaidri darba uzdevumi un jāvienojas par atskaitēm vai rezultātu atspoguļojumu, lai pārliecinātos par darbinieku sniegumu. Vienlaikus nav jābaidās, ka darbs birojā pazudīs, jo mēs esam radīti kā sociālas būtnes un liela loma ir savstarpējai komunikācijai, saziņai un pieskārieniem. Kamēr tas nemainīsies, strādāšana birojā būs aktuāla.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 23. maijs plkst. 16:03

Attīstoties tehnoloģijām, darbiniekiem arvien vairāk ir iespējas strādāt arī attālināti, neesot...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2019. gada 28. jūnijs plkst. 9:33

Ikvienam nodokļu maksātājam pienākas atvieglojumi par apgādājamajiem - pat, ja tie nav ierakstīti viņu...

2019. gada 27. jūnijs plkst. 9:53

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID)...

2019. gada 19. jūnijs plkst. 8:42

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā...

2019. gada 17. jūnijs plkst. 10:56

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos,...

2019. gada 14. jūnijs plkst. 9:00

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 10:17

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par...

2019. gada 12. jūnijs plkst. 9:08

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Kamēr...

2019. gada 11. jūnijs plkst. 15:25

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:38

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 6:41

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito...