Foto: Edijs Pālens/LETA

Augusts Brigmanis: Varu vēlreiz restartēt LZS 

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

Māris Ķirsons, 2019. gada 11. aprīlis plkst. 12:25

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.


Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Realitāte ir tāda, kāda tā ir, un tā ir jāpieņem. Latvijas vēsturē jau tā ir bijis, ka iepriekšējo valdību veidojošā partija nokļūst opozīcijā, taču šodienas situāciju ir grūti salīdzināt ar 10 vai 25 gadus tālu pagātni. Pašreizējās situācijas pamatā ir gan objektīvie, gan subjektīvie faktori. Pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir liels sabiedrības pieprasījums pēc jaunām sejām (tā atnāca ASV prezidents Donalds Tramps, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja utml.) politikā un arī jaunas politikas, kas diemžēl vairāk velk uz populismu – solīt neizpildāmas vai ļoti grūti izpildāmas lietas, ko potenciālie vēlētāji vēlas. Bet potenciālie vēlētāji vienmēr vēlas vairāk naudas makā, lielākas valsts rūpes par visiem, bet tajā pašā laikā tiek ignorēta skaudrā realitāte – cik daudz naudas ir valsts makā un cik no solītā ir iespējams izpildīt. Nenoliedzami, ka pērnruden priekšvēlēšanu kampaņā bija ļoti izteikts vairāksolīšanas čempionāts, kurā LZS gan nepiedalījās. To, ka šie politisko konkurentu solījumi nav izpildāmi, liecina arī 2019. gada akceptētais valsts budžets, kurā nav nedz solītās minimālās algas 500 eiro mēnesī, nedz arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma 500 eiro mēnesī. Tieši tāds pats liktenis ir piemeklējis arī citus solījumus. Un vēl viens faktors, ko sakāpināti cītīgi uzsvēra politiskie konkurenti attiecībā uz LZS, – ka tajā ir daudz izbijušo komunistu, tādējādi spēlējot uz cilvēku jūtām. Jā, LZS ir tādi biedri, kuri ir bijuši komunistiskajā partijā. Arī es biju, bet tas taču nebija un nav jaunums jau vairākas desmitgades.

Ir, protams, otra objektīvo iemeslu daļa – politisko spēku apvienība (ZZS) neizturēja varas partijas pārbaudījumu testu. Turklāt socioloģisko aptauju reitingi, kuri bija daudzus mēnešus pirms vēlēšanām, mūs būtībā iemidzināja, un dominēja viedoklis, ka viss ir kārtībā, jo esam otra populārākā politiskā apvienība aiz Saskaņas, un rezultāts (pārstāvība Saeimā) jau nekur nepaliks. Tajā pašā laikā klusāki un skaļāki trauksmes zvani skanēja un jo īpaši no pērnās vasaras, kad apvienības reitingi sāka slīdēt lejā.

Vienlaikus savā politiskajā karjerā neesmu redzējis nevienu partiju, kura, veicot reformas, būtu ļoti populāra sabiedrībā. Ja būtu gribējuši mierīgi dzīvot un atrasties valdību veidojošo spēku orbītā, tad nevienu no veiktajām reformām nevajadzēja īstenot. Arī pašlaik varu prognozēt, ka jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ar administratīvi teritoriālo reformu nonāks turpat, kur savulaik nonāca Tautas partija, kuras laikā aizsākās pašvaldību reformēšana. Par nožēlu vai laimi, bet Latvijas sabiedrības aktīvākā daļa ir ļoti konservatīva un ar ļoti lielu neuzticību raugās uz jauninājumiem. Arī tās reformas, kuras tika veiktas laikā, kad politisko spēku apvienība ZZS atradās augstākajā politiskās varas olimpā, nebija līdz galam izskaidrotas, bet dažas pat kļūdainas vai arī to ieviešana radīja būtisku negatīvu blakusefektu. Katram no minētajiem faktoriem ir sava ietekme uz to, ka pašlaik tā vairs nav varas partija, bet gan atrodas opozīcijā.

Vai varat vēlreiz restartēt LZS, kā to izdarījāt savulaik?

Domāju, ka varu, jo savulaik, 1999. gadā, kļūstot pat Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, situācija bija daudz bēdīgāka – LZS nebija pārstāvēta parlamentā, partijai bija aptuveni 100 000 Ls (pašlaik ap 142 000 eiro) liels parāds, partijas biroja darbinieki vairākus mēnešus nebija saņēmuši algu, bija parāds par komunālajiem pakalpojumiem un kopumā bija tikai 300 biedru. Pašlaik situācija ir citādāka, jo LZS ir parlamentā pārstāvēta, tās biedri ir ne tikai daudzu pašvaldību deputāti, bet arī vadītāji, biedru skaits arī ir daudzkārt lielāks – 1500.



Visu rakstu lasiet 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 07. oktobris plkst. 13:52

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš...

2018. gada 07. oktobris plkst. 12:00

Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas...

2018. gada 06. oktobris plkst. 16:48

13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva...

2018. gada 06. augusts plkst. 7:31

Godātā redakcija, vēlētos caur jūsu laikrakstu paust prieku un gandarījumu par to...

2018. gada 04. jūlijs plkst. 8:28

Politika un inovācija Biheiviorisma ekonomikas atziņas palīdz radīt efektīvu rīcībpolitiku; to...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 11. aprīlis plkst. 6:17

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien ārkārtas samitā piedāvāja Lielbritānijas premjerministrei...

2019. gada 10. aprīlis plkst. 17:29

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz...

2019. gada 10. aprīlis plkst. 13:31

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūrai par krāpšanu lielā apmērā...

2019. gada 10. aprīlis plkst. 9:40

Iedvesmojušies no Centrālamerikas migrantu karavānām, arī Kubas iedzīvotāji meklē patvērumu...

2019. gada 09. aprīlis plkst. 16:57

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt...

2019. gada 09. aprīlis plkst. 8:26

Valsts prezidents Raimonds Vējonis joprojām vēl neatklāj, vai šovasar atkārtoti kandidēs uz...

2019. gada 09. aprīlis plkst. 6:47

ASV pirmdien draudēja noteikt muitas nodevas līdz 11,2 miljardu ASV dolāru apmērā...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 20:30

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš...

2019. gada 08. aprīlis plkst. 11:55

5. aprīlī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce...

2019. gada 05. aprīlis plkst. 14:19

Neviens no Rīgas mēra biroja darbiniekiem netiks atlaists un arī no amata...