Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

SIA Ave līnija prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka) atsāks februārī. Kompānija arī apsver iespēju prāmju kustību organizēt uz kādu no Zviedrijas ostām.

Par to SIA Ave līnija informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdi. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību no Liepājas pārtrauca 2009. gada decembrī, jo prāmim Ave Liepāja radās tehniskas problēmas. Šobrīd Ave Līnja gatavojas noslēgt čartera līgumu ar kādu prāmju īpašnieku un sola mēneša laikā atjaunot kustību, turklāt kursēšot lielāks prāmis nekā līdz šim. SIA Ave līnija atzīst, ka iepriekš sasniegti labi rezultāti par spīti grūtajai ekonomiskajai situacijai, jo piesaistīti stabili sadarbības partneri - pārvadātāji un kravu īpašnieki, turklāt izdevies piesaistīt finansējumu no ES Marco Polo programmas.

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs.

"Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs. Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. "Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs.

Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

Ar politiķi Andri Šķēli saistītais Harijs Krongorns 2003. gada 14. janvārī saskaņā ar oficiāli noslēgtu līgumu iegādājies apsardzes kompānijas Ave Lat sargs 11% kapitāldaļu par A. Šķēles naudu.

Tā vēsta portāls Pietiek.com, kurā norādīts, ka digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana atklāj veidus, kā Andra Šķēles nauda izmantota, lai trešo personu aizsegā iegādātos uzņēmumus vai to kapitāldaļas: tieši šādā veidā, spriežot pēc klajā nākušiem dokumentiem, notikusi arī apsardzes kompānijas Ave Lat sargs faktisko īpašnieku maiņa.

Līdz 2003. gada janvārim, kā rāda Uzņēmumu reģistra un Lursoft datu bāzes, šīs Ave Lat sargs kapitāldaļas piederēja kādreizējam Kriminālpolicijas priekšniekam Laimonim Liepiņam.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju H. Krongorna īpašumā uzņēmums palika līdz 2004. gada jūnijam, kad Ave Lat sarga kapitāldaļas nonāca cita A. Šķēles ilggadēja partnera Edgara Šķendera īpašumā, norāda Pietiek.com.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Uzkopšanas servisa uzņēmums SOL Baltics OÜ turpmāk apkalpos turpmāk apkalpos lidostas Rīga pasažieru termināli.

Lidostas iekštelpu uzkopšanas teritorijas lielums ir 40 000 m² un noslēgtā līguma ietvaros ar darbu tiks nodrošināti 60 SOL Baltics darbinieku. Noslēgtā līguma summa ir 2 024 261 eiro.

Jau vairāku gadu garumā SOL grupa apkalpo arī Helsinku lidostas termināli, kā arī uzkopj daļu no Tallinas lidostas.

«Nodrošināt tīrību lidostā ir sarežģīts process, jo darbiniekiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Mūsu darbs ir ļoti intensīvs, lidostu apmeklētības ziņā var salīdzināt ar iepirkšanās centru. Kvalitātes prasības ir tikpat augstas kā bankā vai vēstniecībā, jo lidosta ir valsts vizītkarte. Drošības riski un noteikumi darbiniekiem, kuri veic uzkopšanu, ir tādi paši kā Aizsardzības spēkos, jo šis ir valstī nozīmīgs stratēģisks objekts. Lai strādātu lidostā, mūsu darbiniekiem jāiziet stingra kontrole un jāpiedalās lidostas apmācībās, beigās jākārto eksāmens,» par lidostas prasībām stāsta Ritvars Briska, SOL Baltics uzņēmuma vadītājs Latvijā.

2009. gadā par prioritāti izvirzīts kultūras darbinieku atalgojuma palielinājums, pilsētas noformējuma programmas attīstība, kā arī budžeta izdevumu optimizācija un ieņēmumu palielināšana.

Veicot budžeta optimizāciju visām Kultūras departamenta programmām, ir samazināti ikgadējie budžeta izdevumi (administratīvie izdevumi – transporta, telefona izdevumi, kancelejas preces, informācijas tehnoloģijas pakalpojumi u.c.) LVL 564 749 apmērā. Turpretī budžeta iestāžu ieņēmumi palielināti par LVL 132 476.

Rīgas domes Kultūras departamenta (RDKD) liels izdevumu īpatsvars ir 65 iestāžu (Rīgas Centrālās bibliotēka un tās 42 filiālbibliotēkas, kā arī mūzikas un mākslas skolas, profesionālais pūtēju orķestris Rīga, koncertorganizācija Ave Sol, muzeji, kultūras nami un centri) uzturēšanas izdevumi, tāpēc būtiski palielinātas izmaksas, kas saistītas ar valsts ekonomiskajiem procesiem - straujo komunālo tarifu kāpumu un inflāciju. Neskatoties uz ikgadējo izdevumu optimizāciju, komunālo pakalpojumu izmaksu palielinājumam papildus nepieciešami LVL 91 452 pret 2008. gada komunālo pakalpojumu bāzes izdevumiem.

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijas Ave Sol iesniegumu par Miķeļdienas gadatirgus sarīkošanu Doma laukumā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Miķeļdienas gadatirgus notiks 27. sepetmbrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā, Jaunielā, Jēkaba iela, Zirgu ielā un Tirgoņu ielā.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekus ar speciālām caurlaidēm, kas izsniegtas Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijā Ave Sol):

No 26. septembra plkst. 6.00 līdz 27. septembra plkst. 21.00:

– Doma laukumā,

– Smilšu ielā, (labajā pusē) posmā no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Jēkaba ielai;

– Tirgoņu ielā.

27. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00:

– Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai;

– Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;

– Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

– Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Mazajai Pils ielai;

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Vēl šajā sezonā sāks kursēt otrs prāmis līnijā Liepāja - Lībeka, un, iespējams, līniju pagarinās līdz kādai no Dienvidzviedrijas ostām, preses konferencē Liepājā atklāja prāmju kompānijas Ave Line īpašnieku pārstāve Jeļena Mališeva.

Pusgada laikā prāmju līnija Liepāja - Lībeka sasniegusi maksimālo kravu noslogojumu - uz Vāciju prāmis esot noslogots par 100 %, savukārt no Vācijas uz Latviju - nedaudz mazāk, informēja Ave Line direktors Rauls Štukas. Pusgada laikā kompānija šajā segmentā iekarojusi vairāk nekā pusi Latvijas tirgus. Savukārt pasažieru pārvadājumu līdz šim praktiski nebija, tāpēc kompānija izveidojusi tūrisma piedāvājumu, izstrādājot ekskursiju paketes gan izejošajam, gan ienākošajam tūrismam, sacīja J. Mališeva. Pagaidām lielāka atsaucība esot no vācu puses - aptuveni 300 vācu tūristu jau rezervējuši vietas uz prāmaja Ave Liepāja, lai apmeklētu Latviju. Prāmju kompānija investējusi prāmja aprīkojumā, lai paralēli kravu pārvadājumiem piemērotu to arī tūristu pārvadāšanai.

Ave Line atdzims vistuvākajā laikā, taču, iespējams, ne ar šo zīmolu, jo notiek sarunas par stratēģiskā investora piesaisti, starptautiskās tranzītbiznesa konferences TransBaltica izbraukuma sesijas laikā, sarunā ar DB, atklāja Ave Trans Group biznesa attīstības vadītājs Uldis Cimdiņš.

2012. gada rudens būtu pārāk optimistisks termiņš, taču 2013. gada pavasarī varētu būt gan jaunas prāmju līnijas, gan jauni, modernāki prāmji, prognozēja U. Cimdiņš, norādot, ka runa ir par Liepājas ostu.

DB rakstīja, ka 2010. gadā Ave Line pārtrauca prāmja Baltic Amber kursēšanu maršrutā Rīga - Lībeka. Kā iemesls tika minēts fakts, ka kuģis Baltic Amber nav ledus klases kuģis un līdz ar to nav iespējams to izmantot ziemas periodā.

Savukārt 2009. gadā Ave Line aizgāja no Liepājas ostas, jo nespēja vienoties ar stividorkompāniju Terrabalt.

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

Tā db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kanādas kompānija WeWi Telecommunications izstrādājusi klēpjdatoru Sol, kas aprīkots ar saules paneļiem, kuri spēj nodrošināt pietiekami daudz enerģijas, lai darbinātu ierīci.

Saules paneļus var izmantot arī, lai uzlādētu ierīci. Savukārt ar vienu uzlādi pietiek, lai klēpjdators strādātu vairāk nekā desmit stundas. Sol klēpjdators aprīkots ar Intel Atom D2500 1,86 Ghz Duo Core procesoru, 329 GB cieto disku, 4GB RAM un Itel GMA 3600 iebūvēto videokarti. Ierīcei ir WiFi un Bluetooth komunikāciju atbalsts. Klēpjdatoram uzstādīta Ubuntu operētājsistēma un tai līdzi nākošā programmatūra.

Kompānija WeWi Telecommunications nodarbojas ar dažādu iekārtu izstrādāšanu bruņotajiem spēkiem un policijai, tāpēc Sol klēpjdators paredzēts darbībai sarežģītos apstākļos un tā tirgus plānots reģionos, kuros ir grūtības ar elektroenerģijas piegādi.

Latvijas farmācijas uzņēmums Sole Pharma Healthcare ir sācis eksportēt 3 oriģinālproduktus uz Albāniju, informē uzņēmums.

Tagad Albānijā ir pieejams Latvijas patērētājam tik ļoti iecienītais Olefar DUO oil spray kakla sāpēm, Artroveron 5 in 1 with Omega locītavu veselībai un Pregnafar topošo māmiņu un viņu gaidāmā mazuļa veselībai.

Sarunas par sadarbību tika uzsāktas jau 2014. gadā, bet 2015. gada oktobrī, piedaloties ikgadējā starptautiskā farmācijas izstādē CPhI Worldwide Madridē, tika noslēgts sadarbības līgums par eksporta uzsākšanu uz Albāniju.

2015. gadā Solé Pharma grupas uzņēmumiem apgrozījums ir pieaudzis par 50%, sasniedzot 1,2 miljonus eiro. Šobrīd Sole Pharma Healthcare produkti ir pieejami jau 11 valstīs: Somijā, Polijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Armēnijā, Moldovā un Serbijā. Kopumā 70% no visas saražotās produkcijas tiek eksportēts. Solé Pharma Healthcare valdes priekšsēdētājs Juris Ozols sola pie sasniegtā neapstāties un palielināt eksporta tirgus daļu. Jau šobrīd notiek 10 produktu reģistrācija eksportam uz Maķedoniju.

Pagājušās nedēļas nogalē Spāniju plosīja ugunsgrēki, iznīcinot īpašumus un nopostot mežus Pireneju pussalas dienvidos, tūristu iecienītajā Kosta del Sol reģionā. Šogad ugunsgrēkos Spānijā nopostītas lielākās mežu un lauku platības pēdējo desmit gadu laikā, informē pasaules mediji.

Ugunsgrēks, kas sākās jau aizvadītās nedēļas ceturtdienā, sausā un karstā vēja dēļ izplatījās Spānijas dienvidu daļā, izplešoties 12 kilometru garumā un paņemot viena cilvēka dzīvību, vairāki cilvēki arī apdeguši un nonākuši slimnīcā. No mājokļiem tika evakuēti vairāki tūkstoši iedzīvotāju.

Kopumā ar ugunsnelaimi cīnījās vairāki simti ugunsdzēsēju uz zemes, kā arī 31 lidmašīna un helikopters gaisā, informēja BBC.

Pērnā gada ziema Spānijā bijusi sausākā pēdējo 70 gadu laikā. Kopumā no šā gada sākuma līdz augusta vidum liesmas iznīcinājušas aptuveni 149 hektārus zemes, kas ir lielākais apjoms Spānijā pēdējo desmit gadu laikā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis atklātu konkursu par kuģu remontu veikšanu un rezerves daļu piegādi, par uzvarētājiem pasludinot uzņēmumus Sol S un Motors grupa & Ko, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā par kuģu dzinēju remontu, kuģu remontu dokos un rezerves daļu piegādi ar uzņēmumiem tiks slēgti līgumi par kopējo summu vairāk nekā 1,024 miljonu Ls apmērā. Slēgto līgumu apjoms pilnībā sakrīt ar VAMOIC iepriekš prognozētajām izmaksām.

Par atklātā konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena.

SIA Sol S bija vienīgais komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu līguma daļā par kuģu remontu veikšanu dokos, un par šo darbu veikšanu paredzēts slēgt līgumu vairāk nekā 413,2 tūkst. Ls apmērā.

Savukārt SIA Motors grupa & Ko bija vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu veikt kuģu dzinēju remontu, un ar šo uzņēmumu VAMOIC plāno slēgt vairāk nekā 611,4 tūkst. Ls līgumu.

17.09.2007.

plkst. 10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Ilmājas ielā 15, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Ilmājas ielā 15, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas domes 10.09.2002. lēmuma Nr.1587 "Par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu" sarakstā Nr.58/1, 39.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Olīvu ielā 3, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu