Transports un loģistika

Aviācijas potenciāls nav izsmelts

Egons Mudulis, 13.06.2019

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesas pienesumu aviācijas nozarē dod daži lielākie spēlētāji, bet dažādu jomu mazākiem komersantiem aizvien plašas iespējas attīstīties.

«Esam apkopojuši nozares viedokli par aktuālajām prioritātēm, ko sadarbībā ar valsts pārvaldi, tostarp Satiksmes ministriju (SM), nozare grib likt galdā un rast tām pozitīvu risinājumu,» pirms šodien paredzētā Rīgas Aviācijas foruma 2019 Dienas Biznesam norāda Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Patlaban gan par prioritātēm vēl jāvienojas ar SM un jāturpina izstrādāt rīcības plānu katrā no prioritātēm. Proti, dokuments Latvijas aviācijas nozares stratēģija 2021‒2027 vēl nav tādā attīstības stadijā, lai to uzreiz varētu virzīt apstiprināšanai valdībā.

Neaizmirst vēsturi

Vaicāts, vai šai stratēģijā ir sadaļas, kas iepriekš nav bijušas SM redzeslokā, viņš atzīmē, ka satiksmes ministra Tāļa Linkaita izpratne un atbalsts ir gūts jautājumā par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu: «Es gribētu pieturēties pie tēzes, ka nācijai, kurai nav savas vēstures, nav arī nākotnes.» Latvijai ir plašs kultūrvēsturiskais mantojums aviācijas jomā, par ko vajadzētu rūpēties: «Aviācijas muzeja koncepcijas izstrādei ir jābūt vienai no prioritātēm, kurai nepieciešams valsts politikas veidotāju atbalsts.» Tai pašā laikā A. Kokars uzsver, ka visas dokumentā ietvertās pozīcijas ir ļoti aktuālas. Ja runa ir par pasažieru pārvadājumiem, tad «prioritāte, protams, ir infrastruktūras un airBaltic attīstība», jo nacionālā lidsabiedrība, Starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Gaisa satiksme, RAF-Avia un Smartlynx veido 76% no visas aviācijas nozares Latvijā. Pēc viņa teiktā, tas ir ļoti liels īpatsvars tik mazam skaitam uzņēmumu. Atlikušajiem 24%, kas ietver izglītību, dronus, kravu segmentu, vēl ir neizmantots potenciāls, kur pastāv iespēja stiprināt visu nozares vērtību ķēdi. Tās centrā LAA redz cilvēku (pasažieri, uzņēmēju, darbinieku), kas ir saistīts ar savstarpēji saistītām jomām – pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, profesionālām un akadēmiskām apmācībām, apgādi, remontu un būvniecību, kravu pārvadājumiem, dronu izstrādi un ražošanu, biznesa aviāciju, aeronavigāciju, reģionālo aviāciju, finanšu un apdrošināšanas instrumentiem.

Pienesuma cipari

Uzņēmumu skaits pasažieru un kravu aviopārvadājumos un aviotransporta palīgdarbībās 10 gadu laikā palielinājies vairāk nekā divas reizes, 2017. gadā sasniedzot 75 uzņēmumus (atbilstoši NACE 2 klasifikatoram), stratēģijas prezentācijā norāda LAA, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Vislielākais īpatsvars aviācijas nozares iekšzemes kopproduktā (IKP) bijis airBaltic (33%), Starptautiskajai lidostai Rīga (20%) un Latvijas Gaisa satiksmei (15%), atlikumu veidojot pārējam gaisa transportam (8%), pārējām transporta un uzglabāšanas palīgdarbībām (8%) un citām tautsaimniecības nozarēm (16%). Kopējais iepriekš minēto piecu lielāko nozares spēlētāju apgrozījums četros gados audzis teju par 25% līdz 508 milj. eiro 2017. g., citiem rādītājiem tik būtiski gan nemainoties.

Visu rakstu lasiet 13. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru