Šveices dabas resursu un izejmateriālu tirdzniecības kompānija "Glencore" otrdien brīdināja, ka pasaulei draud vara deficīts, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu, ko veicina pāreja uz atjaunīgiem energoresursiem un aktīvāka elektrisko automobiļu ieviešana tirgos.

Varši ir metāls ar augstu vadītspēju, un tas tiek plaši izmantots elektriskajos automobiļos, vēja un saules enerģijas iekārtās, kā arī atjaunīgas enerģijas uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūrā.

"Glencore" brīdina, ka vara piegāžu deficīts varētu bremzēt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu.

Uzņēmuma vadītājs Gerijs Neigls investoru konferencē sacīja, ka pieprasījums pēc vara atlikušajā desmitgadē varētu pārsniegt ražošanas apjomu par 50 miljoniem tonnu.

Lai novērstu šo deficītu, būtu nepieciešama plašāka izlietoto materiālu pārstrāde un ražošanas apjoma palielināšana, uzsvēra Neigls.

"Nākamajos astoņos gados pasaulei būs nepieciešami 100 miljoni tonnu vara atjaunīgo energoresursu nozarei vien," norādīja Neigls.

Eiropas biržās trešdien piedzīvots lielākais kritums pēdējo divu nedēļu laikā. To veicinājis autoražotāju un patēriņa preču kompāniju akciju cenu kritums pēc Ķīnas valūtas devalvācijas, kas radīja bažas par globālās ekonomikas stabilitāti.

Kompānijas Unilever akciju vērtība samazinājās par 5,2%, kad Goldman Sachs Group Inc. rekomendēja tās pārdot. Savukārt Daimler AG un BMW AG akciju vērtība nokritās par vairāk nekā 3%.

Par 1,7% samazinājās ieguves industrijas uzņēmumu BHP Billito Ltd. vērtība un par 5,8% pazeminājās Glencore Plc vērtība, jo kritās industriālo metālu cenas. Tikmēr Randgold Resources Ltd. vērtība paaugstinājās par 2,1%, jo piekto dienu pēc kārtas kāpa zelta cena.

Londonas Stoxx 600 indekss plkst.13.06 pēc vietējā laika (plkst.15.06 pēc Latvijas laika) bija samazinājies par 2,1%, Francijas CAC 40 indekss - par 2,5%, bet Vācijas DAX indekss - par 2,3%.

«Eiro biržas pakļautas diviem stipriem pretvējiem: Ķīnas patērētājs slēpsies aiz vājākas juaņas un akcijas tiek pārdotas, gaidot eksporta trūkumu,» sacīja kompānijas Aimed Capital eksperts Daniels Vestons.

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

«Mēs atbalstām Ukrainas veikto izvēli Eiropas virzienā un ticam, ka ar savu darbu varēsim veicināt šīs valsts ekonomikas izaugsmi. Iegādājamās bankas attīstīts filiāļu tīkls un komandas profesionālisms kļūs par drošu pamatu ilgtermiņa attīstības iniciatīvai. Ukrainas ekonomika ir tikusi pāri savas krīzes zemākajam punktam, un mēs ticam šīs valsts ekonomikas izaugsmē un potenciālā,» – uzskata bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Kalnrūpniecības uzņēmumiem izdevies atkarot investoru mīlestību

Pēdējā laikā līdz ar metālu cenu atgūšanos investori labvēlīgāk raugās uz pasaules lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu nākotni. Vēl nosacīti nesen (no 2014. gada otrās puses līdz 2016. gadam) šī sektora kompāniju vērtspapīri bija krituši pamatīgā investoru nežēlastībā. Daudzi kalnrūpniecības uzņēmumi tolaik, lai tie nepakļūtu pilnībā zem ūdens, bija spiesti ziņot par dažādiem investoriem parasti visai sāpīgiem pasākumiem. Tās, piemēram, lēma par dažādu aktīvu pārdošanu, naudas piesaisti no akcionāriem (papildu akciju emisijām), dividenžu izmaksas pārtraukšanu, darbinieku atlaišanu utt. Savukārt pašlaik pieņēmums ir, ka ļaunākais tām, globālajai tautsaimniecībai augot straujāk, palicis aiz muguras.

Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

ASV medikamentu vairumtirgotājs «McKesson» atvēris biroju Viļņā un nākotnē plāno iesaistīties farmācijas tirgū Lietuvā.

«McKesson Business Services Lithuania» birojs sākotnēji sniegs finanšu pakalpojumus, pilnveidos kompānijas finanšu operācijas, informēja kompānijā, detalizētāku informāciju par saviem plāniem, investīcijām un darbavietu skaitu nesniedzot.

«Esam ieradušies, lai šeit paliktu,» žurnālistiem sacīja «McKesson Europe» komunikācijas daļas vadītājs Marks Bunders.

Viņš teica, ka pašlaik birojā Viļņā strādā 41 cilvēks.

«McKesson Europe» finanšu direktors Aleins Vaksons teica, ka lēmums par biroja izveidi Lietuvā tika pieņemts jau pērn, bet Viļņu izraudzījās eksperti, izvērtējot dažādas pilsētas un speciālistu piedāvājumu.

Kompānija ir viena no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem ASV. Pēc ieņēmumiem 2018.gadā tā bija 13.lielākā kompānija pasaulē aiz «Apple», «Glencore», «Samsung» un citām.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).