Finanses

Eksperti: Akciju indeksi sasniedz vēsturiskas virsotnes

Žanete Hāka, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

S&P 500 indekss turpina kāpt jaunās virsotnēs. 25. novembrī tas pirmo reizi pārsniedza 2200 punktu robežu, savukārt šobrīd tas atrodas pie 2245 punktiem. Šādu akciju vērtības kāpumu pamato ļoti labie ASV makroekonomiskie dati pēdējo nedēļu laikā. Piemēram, oktobrī ļoti sekmīgi attīstījies mājokļu tirgus, māju būves uzsākumu skaits bija par 23% lielāks nekā pirms gada. Atkal paātrinās mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Bezdarbnieku reģistrācijas līmenis sasniedza jaunu zemāko punktu kopš septiņdesmito gadu sākuma. Analītiķi sagaida arī tālāku darbavietu veidošanas paātrinājumu. Vienīgi apstrādes rūpniecība joprojām turas recesijas zonā. Finanšu tirgi šobrīd signalizē, ka FRS likmju celšanas varbūtība 15. decembrī sasniegusi 100%. Tāpat ASV akciju cenas paaugstināja OPEC vienošanās. Taču procentu likmju kāpums samazināja uzņēmumu vērtību citos sektoros, kuriem ļoti svarīgas ir investīciju izmaksas, - tādos kā sakari un komunālie pakalpojumi.

Šis ir izrādījies ļoti labs gads industriālajiem metāliem, jo īpaši novembris.

Galvenais šo metālu patērgātājs jau vairāku gadu garumā ir Ķīna. Šī valsts veido aptuveni 45% kopējā vara, cinka un alumīnija pieprasījuma, Āzija kopā >50%, bet ASV <10%. Šogad Ķīnas ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies pretēji gaidām, ka tā turpinās bremzēties. Bloomberg izejvielu indeksa industriālo metālu komponentes vērtība novembrī pieauga par 10.3%. Cinka cena jau mēneša vidū sasniedza augstāko punktu 7 gados, šogad pieaugot pat par 60%. Līdzās pieprasījuma izmaiņām attiecībā uz šo metālu svarīgi bijuši arī piedāvājuma puses faktori, pirmkārt, ieguves samazinājums Glencore šahtās. Arī alvas cena šogad augusi gandrīz par 50%. Vara cena līdz pat oktobrim bija diezgan “plakana” lielo krājumu dēļ, bet novembrī tā lēcienveidīgi pieauga par 19%. Tas šim metālam ir labākais mēnesis kopš 2009.gada marta. Vara cena gan joprojām ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no augstākā punkta 2011.gadā, kad investīcijas Ķīnā auga īpaši strauji. Šī valsts ir radījusi gandrīz visu vara papildu pieprasījumu kopš 2000.gada.

Pagājušajā nedēļā Mateo Renci zaudēja referendumā par konstitucionālo reformu un paziņoja par atkāpšanos. Aptaujas vēstīja, ka šāds iznākums ir ticamākais (kaut ne ar tik lielu pārsvaru), tāpēc šis notikums radīja tikai mērenas svārstības tirgos. To gan nevar teikt par valsts trešās lielākās bankas — Monte dei Paschi di Siena (MPS) akciju cenu. Pieaug varbūtība, ka banku glābs valsts, kas nozīmētu, ka akcionāri visdrīzāk zaudēs visu. Tas, ka MPS ir vecākā strādājošā banka pasaulē, pagaidām nav ieinteresējis nevienu kolekcionāru. Prieks it kā nebūtu dārgs, bankas tirgus kapitalizācija tagad ir vien ap pusmiljardu eiro, bet tās slikto kredītu kaudze ir 28 miljardi. MPS jau ir “nokurinājusi” 8 miljardus eiro kapitāla, ko tā piesaistīja pēdējo 4 gadu laikā. Tās liktenis tiks uztverts kā signāls par vairāku citu banku likteni. Itālijā politiski sāpīgs jautājums ir par banku obligāciju turētāju pakļaušanu zaudējumiem, ko paredz ES noteikumi. Šīs obligācijas ir iegādājušas daudzas vidusmēra mājsaimniecības, ticot, ka tās ir tikpat drošas kā noguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Šajā alpīnisma sezonā Everestā dzīvību zaudējuši 11 kalnos kāpēji

LETA--DPA/AP, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Everestā pirmdien gājis bojā 62 gadus vecs amerikāņu alpīnists, tādējādi šajā kalnos kāpšanas sezonā pasaules augstākajā virsotnē dzīvību zaudējuši jau 11 cilvēki.

Kristofers Kališs «savu pēdējo saullēktu redzēja no augstākās virsotnes uz Zemes», viņa brālis Marks paziņoja laikrakstam «Denver Post».

Marks Kališs informēja, ka viņa brālis Everestā uzkāpa gandrīz ideālos laikapstākļos pēc tam, kad izklīda pagājušajā nedēļā izveidojušies pūļi ceļā uz virsotni. Tādējādi Kristofers Kališs, kurš ikdienā bija jurists, bija sasniedzis katra kontinenta augstāko virsotni.

Kāds 56 gadus vecs īrs piektdien nomira savā teltī atceļā pēc virsotnes sasniegšanas, bet viņa nepāliešu pavadonis nomira tajā pašā dienā pēc tam, kad ar helikopteru tika nogādāts Everesta bāzes nometnē.

Dienu vēlāk kāds brits nomira atceļā no virsotnes, bet cits īru alpīnists pazuda 16.maijā un tiek uzskatīts par bojāgājušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Juris Ulmanis: Lietoju podziņu telefonu, jo pats vēlos kontrolēt savu dzīvi

Kristīne Stepiņa, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

No viena akciju rekorda līdz otram

Jānis Šķupelis, 02.12.2019

Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Everesta virsotnes tuvumā miruši divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu rindā uz pasaules augstāko virsotni.

55 gadus vecā indiešu kalnos kāpēja Andžali Kulkarni mira trešdien atceļā no virsotnes, telekanālam CNN pavēstīja viņas dēls. Viņa bija iesprūdusi kalnos kāpēju «sastrēgumā» virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.

Trešdien nomira arī 55 gadus vecais amerikāņu kalnos kāpējs Donalds Linns Kešs, kurš noģība no augstuma slimības, kāpjot lejā no virsotnes, paziņoja Nepālas ekspedīciju kompānija «Pioneer Adventure Pvt. Ltd.»

Alpīnists Nirmals Purdža trešdien sociālajā tīklā «Instagram» ievietoja attēlu, kurā redzama blīva kalnos kāpēju rinda ceļā uz Everesta virsotni. Pēc viņa teiktā, kāpēju rindā kalna «nāves zonā» atradušies aptuveni 320 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku analītiķi: Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz

LETA, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svārstības starptautiskajos finanšu tirgos Latvijas ekonomiku ietekmē maz, aģentūrai LETA sacīja banku analītiķi, vienlaikus gan arī atzīstot, ka pēdējo dienu akciju cenu kritums pasaulē ir atsaucies arī uz situāciju biržā «Nasdaq Riga».

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nervozitāte akciju tirgos sākās pagājušajā nedēļā, sekojot ziņām, ka ASV algu kāpums ir paātrinājies, kas signalizē par inflācijas paātrināšanos un attiecīgi arī par procentu likmju pieaugumu. «Pretēji piektdienai [2.februārim], vakar [5.februārī] izpārdošanas uzvedībā bija vērojamas panikas pazīmes. Process ir pārnesies arī uz citiem tirgiem un, visticamāk, šodien turpināsies. Cik ilgi tas vilksies un vai radīs kādas sekas, to šobrīd pāragri prognozēt,» viņš sacīja.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka akciju tirgi ir sasnieguši nebijušus augstumus, un virzība bijusi bez aizķeršanās. Tādēļ bija jautājums par to, kad notiks korekcija. Turklāt tas, ka tā ir tik dziļa ataino arī līdz šim ilgstošo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

Vadošie Eiropas biržu indeksi tomēr saruka.

«Noskaņojums tirgū ir atvieglojums,» sacīja «FTN Financial» galvenais ekonomists Kriss Lovs, piebilstot, ka indeksa «Dow Jones Industrial Average» straujais kritums pirmdien vēl kādu laiku netiks aizmirsts.

«Tas man atgādina pazīstamos dziļā okeāna jūrniekus. Viņiem tas patīk, tomēr viņi arī to respektē un bīstas,» teica Lovs.

Iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās piedzīvotais indeksu kritums ASV akciju tirgos bija atgriezis nestabilitāti, kas gandrīz vispār nebija novērojama 2017.gadā un šī gada pirmajās nedēļās, kurās biržu indeksi pieauga īpaši strauji, valdot optimismam par Savienoto Valstu Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi pieaug, ASV un Ķīnai parakstot tirdzniecības vienošanos

LETA--AFP, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gaiziņkalna virsotni dāvinās valstij

Zane Atlāce - Bistere, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir panākta vienošanās un rasts juridisks risinājums, lai Gaiziņkalna virsotne pārietu valsts un tautas īpašumā, pēc tikšanās ar Gaiziņkalna īpašnieci Inesi Apeli, atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Inese Apele ir paudusi vēlmi dāvināt valstij zemi īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur atrodas Gaiziņkalns, taču sākotnējais iemesls, kādēļ to nav varēts realizēt – vietējā būvvalde neļauj nodalīt virsotni no pārējā ģimenes zemesgabala, kas ir 44 ha platībā, atrodas Gaiziņkalna dabas parka teritorijā un pieder 4 fiziskām personām, katram viena ceturtā domājamā daļa.

Īpašumu sadalīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabineta noteikumi par Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 26. punktā noteikta minimālā atdalāmā zemes gabala platība dabas parkos, kas meža zemēs ir 10 ha, bet lauksaimniecības zemēs – 3 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, atsākoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu

LETA--AFP, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Volstrītas indeksi, kas pēdējās četras nedēļas bija gandrīz nepārtraukti auguši, saruka par vairāk nekā 1%.

Eiropas un Āzijas indeksi pirms tam samazinājās, ko daļēji noteica arī bažas par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pazeminātām globālās ekonomikas izaugsmes prognozēm.

Otrdienas kritums «veicināja sajūtu, ka kāpums (..) ir likumsakarīgi nogājis savu kursu, ka akciju tirgus tagad būs vairāk pieskaņots stāstiem par vāju izaugsmi vai bezizejas stāvokļiem tirdzniecības sarunās ar Ķīnu,» sacīja Briefing.com analītiķi.

Akciju cenu kāpumu pēdējās tirdzniecības sesijās bija veicinājušas lielākas cerības par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām. Daļa šī optimisma otrdien tika apšaubīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā krītas tirdzniecības un ģeopolitisku bažu dēļ

LETA--AFP, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās, valdot neziņai par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un pastāvot bažām par Indijas-Pakistānas bruņoto konfliktu, savukārt britu mārciņas vērtība pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pakistāna paziņoja, ka ir notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas. Indija savukārt pavēstīja, ka ir notriekusi Pakistānas iznīcinātāju, kas nogāzies Pakistānas robežas pusē, un zaudējusi vienu savu lidmašīnu.

«Augošais ģeopolitiskais saspīlējums dominē tirdzniecībā, izraisot globālo akciju cenu (..) krišanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītā indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» saruka, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers ziņoja par «reālu progresu» tirdzniecības sarunās ar Ķīnu, bet sacīja, ka ir jāpaveic ievērojams darbs, līdz tiks panākta galīga vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien sākas parakstīšanās uz AS Madara Cosmetics akcijām, tādēļ portāls DB saviem lasītājiem piedāvā informāciju, kā iegādāties vērtspapīrus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības «Amenda Markets»valdes loceklis Arturs Miezis un SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro akciju iegādes procesu, kā arī sniedz nelielu komentāru par Madara Cosmetics akciju izsoli.

Pirmkārt, lai sāktu iegādāties akcijas, ir jābūt atvērtam vērtspapīru kontam un noslēgtam brokeru pakalpojumu līgumam ar banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura ir Nasdaq Riga biedrs, vai arī kurai ir atvērts vērtspapīru konts pie Nasdaq Riga biedra. To var izdarīt savas bankas internetbankā.

Otrkārt, jānodrošina akciju iegādes vēlmei atbilstošs naudas līdzekļu apmērs vai nu norēķinu kontā, vai arī investīciju kontā (atkarīgs no izvēlētā brokera). Summa, kādu investēt, ir katra investora ziņā, ņemot vērā riska toleranci un vēlamo investīciju apjomu.Tomēr vienu akciju nav vērts iegādāties, ņemot vērā komisijas maksu par vērtspapīru iegādi. To nosaka katra banka atsevišķi un cik tā liela, var uzzināt konkrētās bankas mājaslapā, izvēloties ieguldījumus un to cenrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Valsts apsver tiesvedību ar Grindeks akcionāriem; iespējamie zaudējumi valstij - 2 miljoni eiro

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru