Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā aizvadītajā nedēļas nogalē paziņojis, ka apsver iespēju atteikties no trešās daļas darbinieku, uzsverot, ka šis lēmums nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi.

Kā teikts tā izplatītajā paziņojumā, varētu tikt likvidētas vai pārceltas uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

«Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless šo lēmumu skaidrojis ar bankas ilglaicīgo globālo stratēģiju un procesu optimizēšanu.

«Tāpat kā jebkura cita liela organizācija, »Barclays« pastāvīgi pārskata savu darbību visā pasaulē, lai panāktu, ka kompānijas struktūra un darbības vietas nodrošina lielāku darbības efektivitāti. Šā iemesla dēļ mēs apsveram dažādas iespējas, kā optimizēt savu darbību visā pasaulē, ieskaitot ASV, Indiju, Āziju un Klusā okeāna reģionu, kā arī Apvienoto Karalisti un Eiropu, tostarp Lietuvu. Uzsveram, ka tas tiek apsvērts globālā līmenī un nekādā mērā nav saistīts ar Lietuvas investīciju vidi,» viņš norādījis, piebilstot, ka par to jau informētas visas ieinteresētās puses un pašlaik notiek konsultācijas ar darba padomi.

Lielbritānijas bankas «Barclays» tehnoloģiju centrs Viļņā paziņojis, ka atlaidīs 285 darbiniekus, atstājot strādāt aptuveni 800 cilvēkus.

244 no 285 minētajām darba vietām paredzēts pārcelt uz citām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV vai Indiju, bet 41 darba vieta tiks pilnībā likvidēta.

Pagājušajā mēnesī tika ziņots, ka «Barclays» Viļņā likvidēt vai pārcelt uz citu valsti aptuveni 350 darbinieku funkcijas. Šobrīd «Barclays» Viļņā nodarbina vairāk nekā 1100 cilvēku.

Kā pastāstījis «Barclays» Lietuvas operāciju centra izpilddirektors Mariano Andrade-Gonsaless, saistībā ar bankas darbības pārskatīšanu visā pasaulē nākotnē varētu sekot jaunas atlaišanas.

«Šis process arī nākotnē var ietekmēt mūsu biznesu Lietuvā, bet es gribētu uzsvērt, ka šajā posmā nekas vairāk nav apstiprināts. Ja nākotnē būs svarīgas pārmaiņas, par to noteikti informēsim,» viņš norādījis paziņojumā presei.

Lielbritānijas banka Barclays otrdien paziņoja par atgriešanos pie peļņas gūšanas un plāniem šogad pasaulē likvidēt aptuveni no 10 000 līdz 12 000 darba vietu.

Banka pavēstīja, ka aptuveni 7000 darba vietu paredzēts likvidēt Lielbritānijā.

Jau pagājušajā gadā Barclays strādājošo skaitu samazināja par 7650.

Banka pērn strādājusi ar 540 miljonu sterliņu mārciņu (649 miljonu eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 624 miljonu mārciņu (750,3 miljonu eiro) zaudējumiem 2012.gadā.

Reaģējot uz atgriešanos pie peļņas gūšanas, banka arī paziņoja, ka tās darbiniekiem tiks paaugstināts prēmiju apjoms.

Barclays norādīja, ka prēmijām paredzētie finanšu līdzekļi paaugstināti par gandrīz 10% - līdz 2,38 miljardiem mārciņu (2,8 miljardiem eiro).

Barclays vadītājs Entonijs Dženkinss gan pagājušajā otrdienā paziņoja, ka jau otro gadu pēc kārtas nolēmis atteikties no sev pienākošās prēmijas līdz 2,75 miljonu sterliņu mārciņu (3,3 miljonu eiro) apmērā, šādu lēmumu skaidrojot ar izdevumiem, kas bankai radušies iepriekšēju problēmu risināšanai.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Pasaules lielākais metālu hedžfonds Red Kite Management Ltd apsūdz Barclays Plc par manipulācijām vara tirgū, un pieprasa segt zaudējumus 850 miljonu dolāru apmērā, kas radušies laika posmā starp 2010. un 2013.gadu, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka banku jau iepriekš skāruši skandāli, tostarp, lieli sodi par manipulēšanu ar Libor.

Red Kite apsūdz, ka Barclays ļāvis darbiniekiem dalīties ar konfidenciālu informāciju par tās pozīcijām ar bankas brokeriem Londonas Metālu biržā. Barclays brokeri izmantoja zināšanas par Red Kite pozīcijām, liekot pretējas pozīcijas. Red Kite norāda, ka banka manipulēja biržā, kustinot cenas, lai ietekmētu tirdzniecības sesijas noslēguma cenu.

Atsevišķā dokumentā Barclays noliedzis visas apsūdzības, norādot, ka tas nav izplatījis konfidenciālu informāciju par Red Kite.

ASV un Lielbritānijas regulatori sešām lielām bankām piemērojusi naudassodus kopumā gandrīz sešu miljardu dolāru apmērā saistībā ar valūtas kursu un starpbanku procentu likmes Libor manipulācijām.

Regulatori norāda, ka šīs bankas interneta tērzētavās vienojušās par procentu likmju noteikšanu, tādējādi apkrāpjot klientus un vienlaikus palielinot savus ienākumus.

Lielbritānijas Barclays un Royal Bank of Scotland (RBS), kā arī ASV JPMorgan Chase un Citicorp atzinušas vainu ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībās par slepenu sadarbību, lai veiktu manipulācijas apjomīgajā valūtu tirgū.

Savukārt Šveices UBS atzinusi vainu par Libor manipulācijām, bet ASV Bank of America ASV Federālo rezervju sistēma piemērojusi naudassodu par tirdzniecības pārkāpumiem valūtas tirgū.

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Lielbritānijas banka «Barclays» piekritusi maksāt divu miljardu ASV dolāru (apmēram 1,6 miljardu eiro) sodanaudu par to, ka tā bija maldinājusi klientus, pārdodot hipotekāros vērtspapīrus, ceturtdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

ASV iestādes atzinušas, ka mājokļu kredīti, kuriem bijuši piesaistīti šie vērtspapīri, kas tika pārdoti no 2005. līdz 2007.gadam, bijuši daudz sliktākas kvalitātes, nekā bija minēts «Barclays» publiskotajā informācijā.

Saistībā ar maldinošas informācijas sniegšanu par šiem vērtspapīriem ASV Tieslietu ministrija 206.gadā iesūdzēja «Barclays» tiesā. Tā kā banka ir piekritusi maksāt sodanaudu, lieta tiks izbeigta.

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Trekno gadu pretenzijas kļūt par spekulatīvā kapitāla grandiem tiek radikāli revidētas, ceturtdien raksta Dienas Bizness.

Kopš finanšu krīzes grūtākā laika britu valdības kontrolētā The Royal Bank of Scotland (RBS) publicētie finanšu dati uzrāda zaudējumus septīto gadu pēc kārtas. Četri mljrd. GBP (5,61 mljrd. EUR) tiek norakstīti bankas meitas kompānijā Citizens ASV un vēl 2,2 mljrd. GBP aiziet soda naudās un ar tiem saistītajos tiesas darbos.

Lai tiktu laukā no apburtā loka, RBS ziņo par radikālu stratēģijas maiņu, faktiski repatriējot darbību uz Lielbritāniju un paliekot atkal par tradicionālu komercbanku. Šī stratēģija ietver plānu līdz 2019. gadam atlaist četrus no pieciem darbiniekiem jeb 14 tūkstošus strādājošo, raksta Financial Times. Lielākā daļa kadru optimizācijas notiks ASV un Āzijā. Kopumā RBS riska svērtie investīciju aktīvi tiks samazināti par divām trešdaļām jeb 2,5 līdz 3,5 mljrd. GBP apmērā un aizejot no 25 valstu tirgiem. RBS pašlaik darbojas 38 valstīs.

Londona var elpot mierīgi - tā turpinās būt Eiropas «finanšu plaušas», sacījis Lielbritānijas bankas Barclays vadītājs Džess Stelijs (Jes Staley), ziņo BBC.

Lai gan viņš atzīst, ka bankai varētu būt jāpārceļ daļa aktivitāšu uz Dublinu vai Vāciju, viņš tomēr ticot, ka lielākā daļa no Eiropas darbības joprojām norisināsies Lielbritānijā.

«Es neticu, ka Eiropas finanšu centrs pametīs Londonu,» uzsvēris Barclays vadītājs. Viņš atzinis, ka citu Eiropas valstu galvaspilsētas izrāda aktīvu interesi par to, lai banka pārvietotu savu darbību.

Kā vēstīts, Lielbritānijas un Eiropas lielākā banka HSBC, visticamāk, simtiem darbavietu pārvietos no Londonas uz Parīzi, ziņoja Deutsche Welle. Šāds solis esot loģisks, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

Kamēr Latvijā viesstrādnieku jautājums ir politizēts, ukraiņi amortizē Polijas darba tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ukraiņu viesstrādnieku skaits Polijā pēc Krimas okupācijas un karadarbības sākšanās Austrumukrainā 2014. gadā ir seškāršojies. Pērn jaunas īslaicīgā darba atļaujas Polijā ir saņēmuši 1,3 milj. ukraiņu, un 116 tūkst. ir saņēmuši ilgtermiņa darba atļaujas, raksta Financial Times. DB jau rakstīja (30.03.2017.), ka arī Latvijā 2016. gadā no 6007 jaunajām darba atļaujām puse ir piešķirtas ukraiņiem.

Polijas novecojošajā sabiedrībā ar augstu ekonomisko emigrāciju uz labklājīgākām valstīm ukraiņu straujais pieplūdums ir tieši laikā. Ukraiņu migrācijas pētnieks un Barclays bankas ekonomists Tomāšs Viladeks FT šo situāciju raksturo kā poļu pašu migrācijas tendenču visai precīzu atspoguļojumu, jo ukraiņi Polijā darba tirgū aizņem tās pašas pozīcijas, ko poļu viesstrādnieki, piemēram, Vācijā. Pārsvarā tas ir darbs pakalpojumu sfērā un viesmīlības sektorā. Pēc Barclays analīzes ukraiņu pieplūdums Polijā ir palēninājis darba algas kāpuma tempu.

Nākamo divu gadu laikā Ķīnas juaņas vērtība pret dolāru varētu samazināties vēl par aptuveni 8%, prognozē Barclays eksperti.

Tas var nozīmēt vēl papildus triecienu akciju tirgiem un jaunattīstības valstu valūtām, kuras ir piedzīvojušas kritumu kopš Ķīnas Centrālās bankas lēmuma devalvēt juaņu, sākot no 11. augusta.

Saskaņā ar ekspertu prognozēm, lejupvērsts spiediens būs lielāks vēl citām Āzijas valstu valūtām, un analītiķi kā ievainojamākās ir minējuši Taivanas, Korejas un Malaizijas valūtas, jo ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās biedē investorus, kuri vairāk nevēlas uzņemties papildus risku, ko rada lielu tekošā konta deficītu finansēšana.

Japānas jena ir viens izņēmums – tās vērtība varētu sarukt tikai mazliet, jo Japānas Bankai vēl ir daudz iespēju atvieglot monetāro politiku, un strauji augošās algas palīdzēs palielināt inflāciju.

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Lielbritānijas mārciņa drīzumā varētu testēt sešu gadu augstāko līmeni pret dolāru, uzskata Barclays Plc eksperti.

Šomēnes mārciņas vērtība sarukusi par 1%, kas ir sliktākais rezultāts starp lielākajām valūtām. Kopš 15. jūlija, kad tā sasniedza 1,7192 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada oktobra, mārciņas vērtība ir sarukusi par 3,2%.

Augustā Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēra, ka bankas pārstāvji uzmanību vērsīs vājajam algu kāpumam, spriežot par likmju celšanu, taču pirmdien viņš Sunday Times atzinis, ka lēmums celt likmes varētu tikt pieņemts pirms algu kāpuma atgūšanās.

Barclays eksperti paredz, ka Anglijas Banka cels likmes novembrī. Tāpat tiek lēsts, ka mārciņa līdz nākamā mēneša beigām varētu sasniegt 1,71 dolāra līmeni un pat to pārspēt.

Eiropas Komisija (EK) piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

EK izmeklētāji konstatējuši, ka atsevišķi par valūtu tirdzniecību atbildīgi banku darbinieki apmainījušies ar sensitīvu informāciju un tirdzniecības plāniem.

Komisija norāda, ka šie darbinieki tiešsaistes profesionālās tērzētavās dažreiz saskaņojuši stratēģijas.

EK bankām «Barclays», «Royal Bank of Scotland», «Citigroup» un «JPMorgan» noteikujusi naudassodus kopumā vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā.

Par atsevišķu karteli «Barclays», «Royal Bank of Scotland» un «MUFG Bank» piemērojusi arī naudassodus vairāk nekā 257 miljonu eiro apmērā.

Savukārt banka UBS no naudassoda izvairījusies, jo tā informējusi EK par šo karteļu darbību.

Par Eiropas Savienības konkurenci atbildīgās amatpersonas piemērojušas 1,7 miljardu eiro lielu sodu sešām bankām par krāpšanos ar starpbanku likmēm, lai gūtu labumu sev, raksta Bloomberg.

Lielākā soda nauda jāmaksā Deutsche Bank – 725 miljoni eiro. Societe Generale piemērots 446 miljonu eiro sods, Royal Bank of Scotland – 391 miljons eiro, JP Morgan Chase&Co – 80 miljoni eiro, Citigroup – 70 miljoni eiro, bet RP Martin Holdings Ltd – 247 tūkstoši eiro.

«Šokējošas Libor un Euribor skandālā ir ne tikai manipulācijas ar likmēm, ko regulē finanšu regulatori visā pasaulē, bet arī slepenās vienošanās starp bankām, kurām vienai ar otru ir jākonkurē,» paziņojumā sacījis ES Konkurences komisārs Hoakims Almunja.

Arvien pieaugoša elektroniskā komercija būs svarīgākais loģistikas uzņēmumu paplašināšanās iemesls, prognozē „Gloucestershire Echo“, balstoties uz „Barclays“ veiktu pētījumu. 61% no pētījumā aptaujātiem loģistikas uzņēmumiem ir norādījis, ka preču izsekošanas sistēmu un informēšanas pilnveidošana būs būtiskais to uzņēmējdarbības attīstības virziens. Līdzīgas tendences kurjersūtījumu piegādes kompānija „Venipak“ novēro arī Baltijas valstīs. Novembrī „Venipak“ Latvijā ir sācis izmantot modernu sūtījumu izsekošanas sistēmu, kas ļauj darbiniekiem redzēt, kur atrodas sūtījums reālajā laikā un ievērojami precīzāk pateikt, kad tas sasniegs saņēmēju.

SIA ”Venipak Latvija” vadītāja Inna Semjonova apgalvo, ka minētais jaunums ir būtiska maršrutizācijas sistēmas sastāvdaļa.

„Sūtījumu izsekošana reālajā laikā ir svarīgs solis maršrutizācijas sistēmas pilnveidošanā, kuras mērķis ir sūtījumu piegādes optimizēšana. Ilgu laiku analizējām mūsu mašīnu kustību, transporta sastrēgumus lielākajās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsētās, meklējām optimālos ceļus kādos maršrutos varētu braukt mūsu transports. Nākotnē mums būs sistēma, kas kurjeram automātiski sastādīs piegādes maršrutu un ierādīs labākos ceļus, pa kuriem būtu jābrauc mūsu transportam“, - sacīja I. Semjonova.

Viņpus Atlantijas nekustamo īpašumu tirgū izdara pēckrīzes secinājumus; amerikāņu sapnis nevilina arī jaunos

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur pārkreditētais hipotekārais tirgus bija 2008. un sekojošo gadu globālās krīzes pirmais domino kauliņš, jau pēckrīzes laikā patērētāji, šķiet, izdarījuši secinājumus un mazina savas ambīcijas uz dzīves līmeņa augstumu tieši šai segmentā. Tā var spriest pēc britu Barclays bankas datiem. Bankas analītiķis Stīvens Kims vērtē, ka pēc pamatīgākās krīzes kopš Lielās depresijas laikiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā Amerikas nekustamā īpašuma tirgū pašlaik sākas ilgtermiņa tendence, kas maina izpratni par to, kas tad ir kārtīga amerikāņa māja. Proti, vēl nesen pareiza atbilde uz šādu jautājumu būtu, ka tā ir aizvien lielāka māja, bet nu vismaz Barclays vērtējumā ir sasniegti griesti, un var teikt, ka ambīcijas iet pat pretējā virzienā – uz leju.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

E–komercijai attīstoties, pagaidām ir manāma tikai biznesa pārmaiņu aisberga augšējā daļa , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darījumi virtuālajā vidē maina ne vien tirdzniecību, bet ietekmē loģistikas un pārvadājumu nozari.

Pagājušajā gadā Roland Berger Strategy Consultants un Barclays publiskotajā apskatā Loģistika – pārejas posmā uzsvērts, ka līdz 2020. gadam šo pakalpojumu tirgus pasaulē ik gadus palielināsies par aptuveni 3%. Nozarei parādījušās jaunas biznesa iespējas, tostarp lielāka nozīme ir iekšējiem reģionālajiem tirgiem (īpaši Āzijā). Strauji attīstās e-komercija, dažādas nozares pieprasa specializētus pakalpojumus. Raksturojot tieši tiešsaistes tirdzniecības uzplaukuma ietekmi uz loģistikas biznesu, konsultani uzsvēruši, ka tā sniedz jaunas iespējas, tomēr ir arī «āķi», ar ko būs jārēķinās – t.s. B2C (jeb bizness galalietotājam) pieprasa īsāku produkta dzīves ciklu un ātrāku piegādes laiku. Loģistikas kompānijām jābūt spējīgām produktus piegādāt mazākos apjomos un par zemākām cenām. Šāds darbības modelis «spiedīs» uz to pelņas daļu.

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu, liecina informācija Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan fiksētās komisijas maksas samazinājums, gan mainīgās komisijas maksas aprēķina metodoloģijas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem divu gadu laikā ļāvušas ietaupīt kopumā aptuveni 62 miljonus eiro un samazināt pārvaldīšanas izmaksas (tajā skaitā, turētājbankas izmaksas un citas izmaksas) uz pusi, lēš centrālās bankas eksperti.

Pensiju pārvaldīšanas izdevumu relatīvais apmērs tagad ir tuvāks citu OECD valstu attiecīgajiem izdevumiem.

Jaunās prasības nosaka, ka maksimālā piemērojamā atlīdzība (t.sk. atlīdzības mainīgā daļa) konservatīvajiem plāniem nedrīkst pārsniegt 0,85%, savukārt sabalansētajiem un aktīvajiem plāniem – 1,1%. 2017. gadā maksimālais komisijas maksas apmērs bija attiecīgi 1,5% un 2%.