Jaunākais izdevums

Pēc ziemas pauzes Bauskas pilī kafejnīca šopavasar darbu neatsāks, apstiprinājis SIA «Demora» pārstāvis Edgars Kozlovskis, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmējs atzinis, ka ar pašreizējo kārtību un prasībām ēdināšanas bizness pilī nav iespējams.

To ierobežo pils darba laiks, kas nepieļauj strādāšanu vēlās vakara stundās. Muzejs vasarās strādā līdz septiņiem vakarā, pēc tam tiek slēgti pils vārti. Tas liedz kafejnīcai viesus apkalpot ilgāk, nav iespēju nodrošināt apmeklētāju uzturēšanos slēgtajos pasākumos.

Bauskas novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē 14. martā deputāti sprieduši par iespēju organizēt Bauskas pils kafejnīcas telpu nomas tiesību izsoli. Līdzšinējais ar SIA «Demora» noslēgtais pils kafejnīcas telpu nomas līgums izbeigts, savstarpēji vienojoties.

Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis šo informāciju uztverot mierīgi. Viņš uzsvēris, ka privātuzņēmējam, kurš iecerējis pilī izvērst ēdināšanas biznesu, jārēķinās, ka būs jāstrādā vēstures un arhitektūras piemineklī, tādēļ nosacījumi jāievēro.

«Pilī primārais tomēr ir muzejs, nevis ēstuve,» sacījis M. Skanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā biznesa projekts

Biznesa Plāns, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupas pils kapelas mūru restaurācijas un pārbūves darbi, kuros investēti 2,5 miljoni eiro, tuvojas noslēgumam, un 3.decembrī tur nosvinēti spāru svētki.

Šobrīd ir izbūvēts jumta pārsegums - betona klājums un izvietotas spāres tehniskajai telpai. Jumta segums, maksimāli saglabājot vēsturisko mūru apjomus un nenosedzot tās autentiskās detaļas, dos iespēju ikvienam apmeklētājam apskatīt Dobeli no augšas. Ir veikti mūru daļas saglabāšanai galvenokārt konservējoša rakstura darbi un uzsākti darbi pie iekšējās apdares un komunikācijas izbūves.

Restaurācija dos iespēju iepazīt pils vēsturi, pilsētas pirmsākumus, informatīvi un izglītojoši iepazīt kapelas ēku, tās būvvēsturi, likteņus un artefaktus. No jumta terases varēs apskatīt Dobeli no skatpunktiem, kādos atradās kādreizējie pils aizstāvji.

Projekta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstoši Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novadu attīstības programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļoties ūdenim upēs pēc nedēļas sākumā piedzīvotajām lietavām, būtiski postījumi infrastruktūrai Zemgalē nodarīti nav, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavā pēc lietus fiksēts izskalojums Jāņa Čakstes bulvārī, taču, ceļoties ūdens līmenim Lielupē, postījumi nodarīti nav, aģentūru LETA informēja Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Ūdens apjoms upē samazinās, taču nav sasniedzis to līmeni, kas bija pims pirmdienas lietus. Pirmdien upes līmenis bija 49 centimetri virs jūras līmeņa, bet šodien - 76 centimetri.

«Protams, Jelgavas ūdens sūknētavām bija lielāka slodze, bet ārkārtas situāciju nav bijis,» par lietus ūdens novadīšanu piebilda Reinsons.

Situācija pilsētā novērota gan videonovērošanas kamerās, gan, apsekojot pilsētu klātienē, jo visas kritiskākās vietas ir apzinātas iepriekš un kartētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvai pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Trosa, privātmāja, jaunbūve, PO Hallmans Gata 7, Stocholm, Sweden. Pasūtītājs Vätteros i Trosa AB. Projekts Vasco Trigueiros, “Trigueiros Architecture”. Būvnieks, būvuzraudzība “PAVASARS HOUSING CONSTRUCTION”.

Avots: buvniekupadome.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konkursa rezultātu paziņošana notiks 7.martā.

Konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017, kas šogad norisinās Latvijas simtgades zīmolā, saņemti 114 pieteikumi, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī ārvalstis - Zviedriju un Lietuvu, kur Latvijas pārstāvji piedalījušies dažādu objektu tapšanā, informē konkursa rīkotāji.

Konkursam tika kvalificēti tie objekti, kas nodoti ekspluatācijā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.decembrim. Balvas tiks sadalītas desmit nominācijās: jaunbūve – sabiedriska ēka; jaunbūve – dzīvojamā ēka; restaurācija; rekonstrukcija; fasāžu renovācija; publiskās ārtelpas objekts; jauna inženierbūve/infrastruktūras būve; inženierbūvju/infrastruktūras būvju rekonstrukcija; ražotnes un loģistikas centri – jaunbūve vai modernizācija; koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru