Jaunākais izdevums

Šorīt notikuši uzbrukumi Briseles lidostai un metro sistēmai, kuros bojā gājušo cilvēku skaits pārsniedz 30, ziņo Reuters. Notikušais izraisījis satraukumu par drošību visā Eiropā.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels (Charles Michel) preses konferencē sacījis: «Ir noticis tas, no kā mēs baidījāmies.» Uzbrukumus viņš nodēvējis par «akliem, vardarbīgiem un gļēviem».

Divi sprādzieni notikuši Zaventemas lidostas izlidošanas zonā īsi pēc 08:00 pēc vietējā laika.

Vēlāk uzbrukums noticis arī metro netālu no Eiropas Savienības iestādēm. Sprādzienā skartais vilciens devies uz pilsētas centru.

Daudziem no mirušajiem un ievainotajiem konstatēti ievainojumi kājās, kas liecinot, ka vismaz viens no spridzekļiem atradies somā, kas novietota uz grīdas.

Uzbrukumi notikuši četras dienas pēc tam, kad Briselē tika notverts Salahs Abdeslams, galvenais aizdomās turētais Parīzes uzbrukumu sakarā. Beļģija rēķinājusies ar iespējamo atriebību, taču šodienas uzbrukumi notikuši ar cilvēkiem pieblīvētās vietās, kur personas un viņu somas netiek pārmeklētas.

Beļģijā izsludināts terorisma draudu augstākais līmenis.

Mediji ziņo, ka pirms sprādzieniem lidostā raidīti šāvieni un bijuši dzirdami saucieni arābu valodā. Vienu no sprādzieniem, iespējams, veicis pašnāvnieks.

Tiek arī ziņots, ka vismaz viens no sprādzieniem noticis pie American Airlines reģistrācijas zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Beļģijas mediji atsauc ziņu, ka arestēts viens no uzbrucējiem Briseles lidostai

LETA, 23.03.2016

Lākrauī (no labās) policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Foto: SIPA/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas mediji trešdien atsaukuši ziņu, ka policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā.

«Anderlehtā arestētais vīrietis nav Nadžims Lākrauī,» rasta avīze Derniere Heure, savukārt raidorganizācija RTL ziņo, ka «Anderlehtā arestētais galu galā nav Nadžims Lākrauī».

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Augustā no Beļģijas ievestas lietotas automašīnas, kurām «pazuduši» 13,8 miljoni nobrauktu kilometru

LETA, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latviju regulāri tiek vestas lietotas automašīnas ar nobraukumu virs 200 000 kilometru, kas vietējā tirgū tiek pārdotas jau ar krietni zemāku kilometrāžu, aģentūru LETA informēja portāla autoDNA.lv pārdošanas vadītājs Agris Dulevičs.

Viņš norāda, ka sludinājumos bieži vien tiek norādīts - «auto tikko no Beļģijas, oriģinālais noskrējiens, viens saimnieks, neprasa ieguldījumus». Tomēr saskaņā ar autoDNA.lv rīcībā esošajiem datiem par augustu no Beļģijas vien tika ievesti vairāk nekā 450 automobiļi. Teju pusei ir veis mktaanipulācijas ar odometra rādījumiem un vidēji tiek notīti 92 000 kilometru.

Starp spilgtākajiem eksemplāriem ir 2003.gada Volvo S80 modelis ar oriģinālo noskrējienu Beļģijā 523 364 kilometri, kurš Latvijā nonācis jau ar 302 002 kilometru lielu deficītu. Ne mazāk iespaidīgs ir kāds 2006.gada Range Rover Sport, kurš no Beļģijas atceļojis ar 601 252 kilometriem uz odometra, savukārt Latvijā piereģistrēts ar 380 000 kilometru, kā arī 2010.gada Volvo XC60 ar noskrējienu 14 000 kilometru, kas attīti no oriģinālajiem 193 689 kilometriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkšanās centrā Briselē otrdien sākta pretterorisma operācija, paziņojusi Beļģijas prokuratūra, piebilstot, ka viens aizdomās turētais aizturēts.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels sasaucis drošības kabineta ārkārtas sēdi, ziņoja Beļģijas mediji.

Incidents sācies ap plkst.7.30 pēc Latvijas laika pēc tam, kad policijas uzmanība pievērsta kādam aizdomīgam vīrietim pie Briseles iepirkšanās centra City 2.

Vairāki Beļģijas mediji ziņoja, ka vīrietis pats piezvanījis policijai un paziņojis, ka viņam mugurā ir veste ar sprāgstvielām.

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka policija izsludinājusi trauksmi par iespējamo spridzekli un iepirkšanās centrā ieradusies spridzekļu detonēšanas vienība.

Atsaucoties uz drošības dienestiem, vairāki mediji vēstīja, ka policija nekādas sprāgstvielas nav atradusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TransferWise birojs Briselē - vārti uz Eiropu pēc Brexit

Anda Asere, 10.01.2019

TransferWise dibinātāji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un

Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Briseles Centrālās stacijas spridzinātājs saucis «Allāhu akbar», viņu nošāvuši karavīri

LETA--AP/AFP/DPA, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briseles Centrālajā dzelzceļa stacijā otrdienas vakarā sarīkoja sprādzienu vīrietis, kurš pirms tam sauca «Allāhu akbar», un aizdomās turēto ir nošāvuši karavīri, paziņoja aculiecinieki un prokuratūras darbinieki.

Nav ziņots, ka sprādzienā kāds būtu cietis, un sprādziena nodarītais posts ir ierobežots, paziņoja Briseles prokuratūras preses sekretāre.

Beļģijas federālās prokuratūras preses sekretārs Ēriks van der Sipts paziņoja, ka karavīri «neitralizējuši» aizdomās turēto Centrālajā stacijā uzreiz pēc neliela sprādziena un «viņš ir miris». Viņš piebilda, ka «šis incidents tiek uzskatīts par teroraktu».

Beļģijas Krīžu centrs paziņoja, ka, pamatojoties uz sākotnējo informāciju, tas nesaskata vajadzību paaugstināt terorisma trauksmes līmeni valstī līdz visaugstākajam līmenim. Pašlaik valstī ir spēkā terorisma trauksmes 3.līmenis, kas ir otrs augstākais.

«Es nogāju uz mezonīna līmeni, [kur] kāds kliedza. Tad viņš iesaucās «Allāhu akbar» un uzspridzināja kaut ko bagāžas ratiņos,» reportieriem pastāstīja dzelzceļa šķirošanas aģents Nikolā van Herrevēgens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saindēto olu skandāls pirmdien skāris arī Lielbritāniju un Franciju, kas varētu būt importējušas olas, kas saindētas ar cilvēka veselībai bīstamo insekticīdu fipronilu.

Lielveikali Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē un Zviedrijā no tirdzniecības izņēmuši miljoniem olu pēc tam, kad tajās tika atklāta fipronila klātbūtne.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Lietuvas PVD nekonstatē pārkāpumus Rimi piegādātāja Kaušēnu paukštynas olu ražotnē

Tikmēr Beļģijas Lauksaimniecības ministrija uzdevusi valsts pārtikas drošības dienestam līdz otrdienai sniegt paskaidrojumu par to, kāpēc tā līdz 20.jūilijam nebija informējusi kaimiņvalstis, neskatoties uz to, ka jau kopš jūnija tā zinājusi par saindēšanos ar šo insekticīdu.

Vienlaikus Vācija jau pieprasījusi paskaidrojumus no Beļģijas, kāpēc šīs problēmas tikušas slēptas.

Fipronilu aizliegts izmantot lauksaimniecībā, ja galaprodukts paredzēts cilvēkiem lietošanai pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Arestēts viens no uzbrucējiem Briseles lidostai

LETA, 23.03.2016

Lākrauī (no labās) policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā

Foto: SIPA/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijas reidā Briseles rajonā Anderlehtā trešdien arestēts Nadžims Lākrauī, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību otrdien notikušajā teroraktā Briseles lidostā, vēsta Beļģijas mediji.

Lākrauī policija identificēja videonovērošanas ierakstā Briseles lidostā, kur viņš redzams kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahimu el Bakrauī, kuri uzspridzinājās otrdienas teroraktos lidostā.

Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons atklāja ASV telekanālam CNN, ka Lākrauī esot centies uzspridzināties Briseles lidostā, tomēr bumbas eksplozija nav notikusi.

Divi citi terorista sabiedrotie tur, pēc Beļģijas prokuratūras teiktā, uzspridzinājušies. Trešais terorists pēc tam esot aizbēdzis, vēstīja aģentūra Belga.

Visi trīs aizdomās turētie lidostā ieradušies ar taksometru, Zaventemas mērs paziņoja aģentūrai Belga. Taksometra vadītājs esot uzrādījis policijai adreses, kur viņš uzņēmis šos trīs vīriešus, vēstīja Beļģijas telekanāls VTM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Beļģijas tiesa liek valdībai atcelt cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus

LETA/DPA, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa Briselē trešdien nolēmusi, ka Beļģijas valdībai 30 dienu laikā jāatceļ visi cīņā ar pandēmiju ieviestie ierobežojumi, ziņu aģentūrai DPA apstiprinājusi Beļģijas Iekšlietu ministrija.

Ja valdība neievēros tiesas lēmumu, tai var nākties maksāt 5000 eiro lielu sodanaudu dienā, bet ne vairāk par 200 000 eiro kopumā, ziņo vairāki Beļģijas mediji.

Lietu tiesā ierosināja organizācija Cilvēktiesību līga, apgalvojot, ka valdība nav devusi tiesisko pamatojumu ierobežojumu ieviešanai un tādējādi ministru pieņemtie rīkojumi, ar kuriem ierobežojumi ievesti, neesot likumīgi.

Beļģijā ir spēkā nakts komandantstunda un slēgti visi veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un šos veikalus iespējams apmeklēt tikai pēc iepriekšējā pieraksta. Cilvēkiem arī aizliegts ceļot ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad pastāv svarīgi iemesli.

Vai Beļģijas valdība tiesas lēmumu pildīs, vai arī to pārsūdzēs, pagaidām nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola LB un LTRK vilšanos nodokļu reformā saista ar solidaritātes nodokļa neatcelšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot «labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā».

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināts - Lielbritānijā kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi

LETA--AFP/AP/BBC, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā trešdien kravas mašīnas konteinerā atrasti 39 cilvēku līķi, paziņojusi policija.

Līķi kravas auto atrasti industriālajā parkā Greisā, Eseksas grāfistē.

Domājams, ka kravas mašīna ieradusies Lielbritānijā sestdien un atceļojusi no Bulgārijas.

«Šis ir traģisks incidents, kurā liels skaits cilvēku zaudējuši dzīvību,» norādīts Eseksas policijas izplatītajā paziņojumā.

Policija sākusi notikušā izmeklēšanu un procesu bojāgājušo identificēšanai, taču brīdinājusi, ka tas var prasīt laiku.

Sākotnējais novērtējums liecina, ka miruši 38 pieaugušie un viens pusaudzis.

Saistībā ar notikušo policija aizturējusi kādu 25 gadus vecu vīrieti no Ziemeļīrijas, kurš tiek turēts aizdomās par slepkavību. Aizturētais ir kravas mašīnas šoferis, atklāja policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Padomju slepenajā bunkurā Līgatnē neviens nedzīvos

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru