Jaunākais izdevums

Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības programmas gala versija , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nervozus brīžus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pavadījis Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sēdē 19. martā, jo programma tiek precizēta arī attiecībā uz bioloģiskajiem lauksaimniekiem un tiem šajā periodā pieejamo atbalstu.

LBLA valdē gadskārtējā kopsapulcē šonedēļ G. Norkārklis pārvēlēts LBLA priekšsēdētāja amatā, kā arī ievēlēta jauna valdes locekle – kādreizējā asociācijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās acīmredzami, progress notiek straujiem tempiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un visā pasaulē, stāsta G. Norkārklis.

«Šis process nesaraujami saistīts ar apstākli, ka patērētājs arvien kritiskāk skatās uz to, ko lieto uzturā. Tas ir galvenais virzītājspēks,» LBLA vadītājs paskaidro.

Virza atbalsts

Latvijas prezidentūras laikā viena no Zemkopības ministrijas prioritātēm ir jaunās bioloģiskās lauksaimniecības regulas izskatīšana. Savukārt LBLA šogad turpina informatīvo kampaņu BioLoģiski!, kuras lielākās aktivitātes paredzētas vasarā un rudenī.

«Ļoti nozīmīgi sabiedrību informēt, ko patiesībā nozīmē bioloģiskā pārtika. Ļoti daudziem tā saistās ar jebkuru Latvijā audzētu pārtiku, tostarp tantes izaudzētu dārzeni mazdārziņā. Bet viņi kļūdās. Izpratnes vēl īsti nav, lai gan bioloģiskie produkti ar katru dienu kļūst pieejamāki un lētāki, produktu klāsts – plašāks,» klāsta G. Norkārklis. Pašlaik lielveikalos pieejami piena bioloģiskie produkti plašā klāstā, maize, tējas, medus, atsevišķi dārzeņi, bet ir problēmas ar gaļas piedāvājumu.

Visu rakstu Biosaimnieki negrib būt pieticīgi lasiet 20. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Latvijas uzņēmējdarbības simts gadu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā rubrikā DB atskatīsies, kāds bizness Latvijā bija pirms simts gadiem, vērtēs, kāds tas ir tagad, un centīsies prognozēt, kāds bizness varētu būt nākamajos simts gados

Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4. maijā, DB uzsāk jaunu rubriku, ko ir iecerēts turpināt līdz pat Latvijas simtgadei 2018. gadā. Šīs rubrikas moto ir «Latvijas uzņēmēji – Latvijas simtgadei» un tajā liels uzsvars tiks likts uz Latvijas uzņēmēju iniciatīvu un tādu viņu veikto pasākumu atspoguļojumu, kas vērsti uz kopīgu sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Valsts budžetā ir tik naudas, cik ir – mūžīgi kaut kam ir «par īsu», līdz ar to ir tikai apsveicami, ja arī uzņēmēji ir gatavi veikt savu ieguldījumu šādas valsts gadadienas atzīmēšanā, izdarot kaut ko kopīgām sabiedrības vajadzībām noderīgu. Tas nenozīmē, ka vienīgais iespējamais ieguldījums ir tikai naudā, tikpat labi iesaiste var tikt mērīta arī konkrētā uzņēmuma ražojumos, materiālos vai pakalpojumu sniegšanā. Turklāt ne tikai lieli, nacionāla mēroga ieguldījumi ir slavējami, arī lokāli pasākumi ir uzteicami un, iespējams, konkrētajā pašvaldībā pat ļoti nozīmīgi. Šodienas numura 4. un 5. lappusē ir iespējams izlasīt detalizētāk par šo DB projektu, kā arī jau par vienu uzņēmēju iniciatīvu. Mēs priecāsimies uzzināt un atspoguļot arī citu uzņēmumu veikumu. Nozīme nav šo projektu lielumam – arī mazas lietas, kas veiktas ar labdarīgu domu, ir būtiskas mūsu valsts vides veidotājas, tāpēc droši pastāstiet mums par savām iniciatīvām, rakstot uz e-pastu [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Cīnoties ar darbinieku trūkumu, Maxima vilina latviešus uz Igauniju

Lelde Petrāne, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mazumtirgotājiem Igaunijā neveiksmīgi cenšoties atrast darbiniekus pieticīgi apmaksātās darbavietās, Lietuvas mazumtirdzniecības gigants Maxima uz šīm pozīcijām vilina igauņus no attālām vietām un pat latviešus, vēsta portāls bnn-news.com.

«Mums trūkst darbinieku, mēs tos pastāvīgi meklējam. Visvairāk trūkst kasieru,» sūdzējusies Igaunijas Maximas komunikācijas direktore Katja Ljubobratets.

Bezdarbniekiem no Austrumviru apriņķa, kur joprojām ir augstākais bezdarba līmenis Igaunijā, tiek piedāvāta iespēja strādāt Tallinā, kur Maxima izjūt vislielāko personāla deficītu. Šādu iespēju izmanto 160 šī apriņķa iedzīvotāji.

Darbam, kur nav nepieciešamas igauņu valodas zināšanas, - Maxima loģistikas centrā - darbaspēks tiekot piesaistīts arī no Latvijas.

«Pie mums strādā 50 cilvēki no Latvijas,» stāstījusi K. Ljubobratets. Maxima Igaunijā kopumā nodarbina 4400 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

5G radīs pakalpojumus, par kādiem šodien pat nespējam iedomāties

Jānis Vēvers, speciāli DB, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls radīs pakalpojumus, par kādiem šodien pat nespējam iedomāties

Lai arī par 5G runā arvien vairāk un vairāk, par nākamās paaudzes tīklu nozarē ir tikai aptuvena nojausma. Groupe Special Mobile Association (GSMA) darījusi zināmus astoņus kritērijus, kuriem būtu jāatbilst 5G mobilo sakaru tīklam. Tie nudien nav pieticīgi. Datu pārraides ātrumam jābūt līdz pat 10 gigabitiem sekundē, signālam no viena punkta otrā un atpakaļ jānonāk vienas milisekundes laikā, tīkla enerģijas patēriņam jāsamazinās par 90%, tīkla pārklājumam jābūt simtprocentīgam un vienā vietā vienlīdz labs pakalpojums jāsaņem vismaz tūkstoš lietotājiem. Tas neapšaubāmi būs pamatīgs izaicinājums kā tīkla būvētājiem, tā mobilo sakaru operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildinātās realitātes aģentūra Overly savus risinājumus vēlas piedāvāt ne vien klientiem Latvijā, bet arī ārzemēs, tostarp – Vācijā

Ņemot vērā, ka Rūpniecība 4.0 ir Vācijas valdības digitalizācijas programmas galvenā tēma, šī gada konkursa Vācijas-Latvijas Uzņēmējdarbības balva 2017 moto ir Industrija 4.0 – gatavs jaunās paaudzes tehnoloģijām. Overly pārstāv jaunās paaudzes tehnoloģijas, tāpēc uzņēmums ir pieteicies šajā konkursā.

«Vācijas tirgus ir ļoti liels un interesants, taču arī konservatīvs un lēns. Cik esam mēģinājuši, esam secinājuši, ka ir diezgan grūti veidot saites ar potenciālajiem partneriem. Mums ir iestrādnes un pirmie projekti, bet ceram, ka dalība šajā konkursā mums palīdzēs ieiet šajā tirgū. Mēs Latvijā varam radīt augstas pievienotās vērtības produktus, kas var būt noderīgi arī Vācijā,» saka Ainārs Kļaviņš, SIA Overly līdzīpašnieks. Viņš cer uz uzvaru šajā konkursā, jo uzskata, ka Overly darbība ir inovatīva un nozīmīga. Papildinātā realitāte ir viena no skaļākajām tēmām tehnoloģiju pasaulē, un šis uzņēmums ir viens no retajiem Baltijā, kas ar to nodarbojas. «Papildinātā realitāte ir nozīmīga daļa no mūsu nākotnes, un mēs jau tajā ar vienu kāju esam iekšā. Mēs Latvijā varam radīt augstas pievienotās vērtības produktus, kas var būt noderīgi arī Vācijā,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Košais MyKi Touch dod bērniem iespēju piezvanīt no viedpulksteņa, bet vecākiem – vienmēr zināt, kur atrodas atvase

Mācību gada sākums daudzās ģimenēs aktualizējis jautājumu, kā efektīvāk un drošāk sazināties ar bērniem, kuri tikko sākuši skolas gaitas vai vēl apmeklē bērnudārzu. Šajā vecumā rotaļīgums bieži vien ņem virsroku pār atbildības apziņu, tādēļ vecāku sarūpētais mobilais tālrunis mēdz nokrist zemē un saplīst vai vienkārši pazust kaut kur rotaļu laukumā. Risinājums varētu būt tā dēvētie drošības pulksteņi – ap roku apliekams viedpulkstenis, kurā var ievietot SIM karti. Viens tāds – MyKi Touch – nonāca arī DB rīcībā un trīs nedēļas pavadīja sešgadnieku visās ikdienas gaitās.

Dizains

Jāsaka, ka MyKi Touch ir liels pulkstenis. Uz sešgadnieka plaukstas locītavas tas pat izskatās milzīgs, jo katrā pusē sniedzas pāri rokai vismaz centimetru. Līdz ar to virsjakas uzvilkšana ir īstas mocības. Pulkstenis ķeras aiz piedurknes, iestrēgst, un gumijotā siksniņa negrib slīdēt pa audumu. Arī velkot nost jaku, siksniņa bieži vien neizturēja bērna nepacietīgo ģērbšanās manieri un atsprāga vaļā. Pie tā lielā mērā vainojama MyKi Touch uzbūve. Plastmasas korpuss ar skārienjutīgo ekrānu ir ievietots gumijas siksniņā, kas «piepūš» ierīci visos četros virzienos. Tas ir 3x4 centimetrus liels un pusotru centimetru biezs, taču nav pat mitruma drošs, kas nav laba ziņa dauzonīgu bērnu vecākiem. Zem gumijas ir paslēpta SIM kartes un micro USB pieslēgvieta uzlādei, tādēļ ierīci bieži nākas «izģērbt». Labās malas apakšā atrodas vienīgā fiziskā poga, kas vienlaikus veic atgriešanās un SOS taustiņa funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai

Dienas Bizness, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Tajā pašā laikā pētījums uzrāda, ka liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai. Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu - izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Drauds ir pašu stagnācija

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sniegumam ļoti svarīgi ir ārējie apstākļi – lai būtu pieprasījuma vilkme mūsu eksportētājiem.

Ne velti ir formulējums, ka no pēdējās krīzes mēs sevi izeksportējām laukā. Tāpēc ir saprotama arī pašreizējā uzmanība, kas pievērsta ASV protekcionistiskajai politikai un Eiropas cīniņiem panākt sev izņēmuma stāvokli jaunajos metālu ievedmuitas tarifos, kas atsauktos uz ES ražotājiem, sākot ar Vāciju, un viļņveidīgi pa piegāžu ķēdēm nonāktu arī līdz Latvijas metālapstrādei un mašīnbūvei. Tomēr, uzmanoties no tā, ko mēs varētu zaudēt, vismaz tikpat lielā mērā ir jāpievērš uzmanība neapgūtajam potenciālam jeb tam, ko mēs vēl varam iegūt. Un šis potenciāls ir ļoti liels – tik liels, ka par galveno pašreizējo draudu Latvijas izaugsmei var saukt nevis ārējos faktorus, bet gan pašu neapgūtās rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences, eskalējoties tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas krasi kritās.

Ķīna paziņoja, ka no 23.augusta noteiks 25% muitas tarifu ASV precēm 16 miljardu ASV dolāru vērtībā, atbildot uz ASV noteiktiem jauniem tarifiem Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru vērtībā, kuri stāsies spēkā tajā pašā dienā.

«Tirgi klusi reaģēja uz Ķīnas paziņojumu,» sacīja CMC Markets UK tirgus analītiķis Deivids Medens.

«Atbildes pasākumi no Pekinas puses uztur tirdzniecības strīdu dzīvu, un šķiet, ka Ķīna to dara, lai sūtītu vēsti, nevis nodarītu finansiālas sāpes ASV,» viņš piebilda.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi nedaudz samazinājās, bet Londonas biržas indekss pieauga, krītoties britu mārciņas vērtībai saistībā ar neskaidrības turpināšanos par Breksitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nemāku, nevaru un negribu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā liecina, ka pašlaik ir reģistrēti 59 119 bezdarbnieki. Ar to spekulē daudzi politiķi, runājot par nepieciešamību importēt darbaspēku no trešajām valstīm.

Parasti tiek norādīts, ka mums ir gana daudz bezdarbnieku, kas var aizpildīt brīvās darba vietas. NVA pārskats šo retoriku atspēko, jo dati liecina, ka 45% - tātad teju pusei - profilēto bezdarbnieku motivācija meklēt darbu ir vidēji zema. Lielākajai daļai profilēto bezdarbnieku prasmju pašnovērtējums noteikts kā zems – 43%. Lielākajam skaitam profilēto bezdarbnieku darba atrašanas iespējas noteiktas kā vidējas (42%).

Visi šie faktori kopā – zemas prasmes, vidēji zema motivācija un vidējas iespējas – rada situāciju, kad teju puse bezdarbnieku nedz var, nedz grib aizpildīt brīvās darba vietas. Tas arī apgāž tik iemīļotos sabiedrības izsaucienus – valstī pilns ar bezdarbniekiem, jūs vēl gribat kādu ievest! Ja no visiem profilētajiem bezdarbniekiem tikai nedaudz vairāk par 20% ir augsta motivācija meklēt darbu, tad atļaušos teikt, ka situācija ir traģiska. Domāju, ka nav nejaušība vai sakritība tas, ka zema motivācija meklēt darbu sakrīt ar zemu prasmju pašnovērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums.

Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).

Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams savs «zīda ceļš»

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung Galaxy Z Flip" atsauc atmiņā 20 gadus senos aizlokāmos «gliemežvākus», taču piedāvā moderna viedtelefona iespējas.

Ieilgušo "vienādo telefonu" laikmetu sapurinājis kaut kas neparasts. Līdz ar pirmajām pavasara vēsmām arī pašmāju veikalos ienācis "Samsung" šā gada jaunums – salokāmais viedtelefons "Galaxy Z Flip".

Lai arī salokāmie tālruņi pompozi tika izrādīti jau pirms gada, uz pirmajiem eksemplāriem varējām vien žēlīgi noskatīties globālajās izstādēs vai citzemju veikalos. Savukārt "Z Flip" uzreiz nonācis arī pie mums, un ir pelnījis ikviena līdzšinējās tālruņu vienveidības garlaikotā lietotāja uzmanību.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Nav jābūt ekstraklases speciālistam, lai saprastu, ka "Z Flip" svarīgākā inovācija un potenciālo pircēju uzmanības piesaistītājs ir tieši ārējais izskats. To nevar gluži dēvēt par unikālu vai neredzētu. Drīzāk, labi aizmirsts vecais modernā izpildījumā. Droši vien liela daļa šo rindu lasītāju ap gadsimtu miju izmēģināja tolaik ļoti aktuālos atlokāmos mobilos telefonus. Ekrāns augšā, pogas apakšā, vēl viens maziņš displejs uz vāka. Pārlocīta šī ierīce kabatā aizņēma niecīgu vietu, taču spēja piedāvāt daudz lielāku ekrānu nekā nepārlokāmie, kuri arī tolaik bija mazi, ja salīdzinām ar šodienas milzeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru