1. maijā tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko t/p Alfa un laikraksts Dienas Bizness. Līdzīgi kā pērn, arī šogad projekts sniedz iespēju jaunajiem uzņēmējiem izmēģināt spēkus, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības parka pircējiem.

Maija mēnesī Biznesa eskalatora tirdzniecības stendā tirgosies uzņēmumi: Amber Sisters un Zigzag Factory. Biznesa eskalators norisināsies septiņus mēnešus, kuru laikā kopumā 14 uzņēmumiem būs iespēja izmēģināt spēkus projektā. Uzņēmumam, kuram būs veicies vislabāk, t/p Alfa dāvās iespēju tirgoties arī gada karstākajā mēnesī – decembrī.

T/p Alfa vadītāja Liene Apine stāsta: «Lai katrs uzņēmums individuāli un līdz ar to uzņēmējdarbības vide kopumā varētu veiksmīgi attīstīties, uzņēmējiem ir būtiski izprast tirgu, tā ietekmējošos faktorus, iespējas un draudus. Biznesa eskalators jaunajiem censoņiem sniedz iespēju gūt pieredzi, sajūtot reālo saskarsmi ar pircēju un tirdzniecības centra specifiku. Ticu, ka dalībnieki mēneša laikā, ieklausoties ekspertu ieteikumos, gūs vērtīgas atziņas turpmākajam ceļam uz panākumiem.»

Jaunajiem un topošajiem uzņēmējiem sākas pieteikšanās projektam Biznesa Eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Projekta mērķis ir, nonākot reālā tirdzniecības vidē, dot iespēju Latvijas jaunajiem uzņēmējiem pārliecināties par radītā produkta dzīvotspēju.

«Latvijā ir daudz uzņēmīgu cilvēku, kas gatavi riskēt un kļūt nevis par darbiniekiem, bet par darba devējiem. Populāra kļūst mazo uzņēmumu atvēršana un mājražošana, un arvien biežāk pircējiem tiek piedāvātas nestandarta preces – dažādi dizaina priekšmeti, Latvijā ražoti mājas aksesuāri un apģērbi. T/p Alfa vienmēr ir ieinteresēts saviem klientiem piedāvāt aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un šāda konkursa īstenošana mums kā tirdzniecības centram ir lieliska iespēja piesaistīt tirgotājus, kas, iespējams, citādāk līdz mums nenonāktu. Lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, jau trešo gadu pēc kārtas perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmējiem dodam iespēju vienu mēnesi tirgot savu produkciju t/p Alfa speciāli radītā stendā. Šī ir lieliska iespēja pārbaudīt sava biznesa jaudu vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem, gūt atsauksmes no klientiem un saprast sava produkta stiprās un vājās puses lielas konkurences apstākļos,» stāsta t/p Alfa vadītāja Liene Apine.

Projekta Biznesa eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, augusta mēneša dalībnieki ir uzņēmumi Ducis Variations un Glam Collection, kuru piedāvātajā produkcijas klāstā ir krāsainas un dzīvespriecīgas lietas bērniem.

Augusta mēneša dalībnieki Biznesa eskalators stendā t/p Alfa 1. stāvā būs satiekami līdz 31. augustam. Uzņēmumu piedāvātie apģērbi un aksesuāri noderēs gan vasaras baudīšanai, gan gatavojoties jaunajam mācību gadam.

Aksesuāri bērniem ar attīstošas rotaļlietas funkcijām

Uzņēmums Ducis Variations piedāvā daudzfunkcionāli attīstošus, praktiski lietojamus tekstilizstrādājumus ar pārveidojamu dizainu bērniem. Tie ir stilīgi, koši un atraktīvi, izgatavoti galvenokārt no dabīgiem materiāliem un ir rūpīgs roku darbs.

Produkcijas koncepcija un vienojošais moto: „Pārveido radoši, lieto praktiski!” Katrs izstrādājums ir izveidots tā, lai dizainu varētu mainīt – pārpogājot, verot, sienot, pieliekot, pārliekot vai noņemot dažādās detaļas. Ducis Variations radītās lietas veicina bērnu pašapkalpošanās, krāsu, formu, matemātisko jēdzienu pazīšanas, valodas un saskarsmes, pirkstu sīkās motorikas, uzmanības noturības, gaumes un citu nozīmīgu spēju un prasmju attīstību. Vairāk par dalībnieku lasi šeit.

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

No 1.septembra lielākajā tirdzniecības parkā Alfa īpašā stendā tirdzniecību uzsāks divi entuziasma pilni jauni zīmoli – Sēklu Muss un Smuklietas. Šāda iespēja radusies, pateicoties dalībai projektā Biznesa Eskalators, ko t/p Alfa jau trešo gadu rīko sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Jaunajiem uzņēmējiem bez pieredzes tirdzniecības centros šī būs iespēja izmēģināt savas pārdošanas prasmes, kā arī pārbaudīt produkta konkurētspēju intensīvas tirdzniecības apstākļos.

Zīmols Sēklu Muss šobrīd piedāvā 2 veidu produktus – sēkliņu un žāvētu augļu trifeles un batoniņus. Produkts ir īpašs un konkursa Biznesa Eskalators žūriju pārliecināja ar to, ka tā sastāvā netiek pievienots cukurs, milti un olas, kā arī tas nesatur glutēnu. Tā pagatavošanā tiek ievēroti svaigēšanas principi.

«Savus veselīgos produktus īpaši iesakām sportistiem, vegāniem, veģetāriešiem, grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem, svara vērotājiem, celiakijas slimniekiem. Tas ir lielisks našķis katram, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu, uzturā vēlas lietot vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku,» stāsta veselīgo trifeļu Sēklu Muss radītāja Agnese Nazareca, kuru biznesam iedvesmojusi vēlme radīt veselīgus našķus sev un bērniem.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Sēklu muss saldumi tirgū vēl ir visai jauns produkts, tāpēc arvien jāturpina potenciālajiem pircējiem stāstīt par to un skaidrot, ka to sastāvā nav cukura

«Šis tiešām ir eskalators. Daudz mācāmies,» par dalību t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektā Biznesa eskalators saka saldumu zīmola Sēklu muss idejas autore, SIA Tascen līdzīpašniece Agnese Nazareca. Pirmā nedēļa pārdošanas rādītāju ziņā bija veiksmīga, tāpēc kā pārsteigums bija otrā nedēļa, kad pirkumu vairs nebija tik daudz. Viņa pieļauj, ka liela daļa t/p Alfa apmeklētāju ir pastāvīgie klienti, kuri dzīvo tuvumā un iepērkas te regulāri, tāpēc arī nepērk saldumus katru reizi. «Tāpēc jāspēj uzrunāt tos, kuri te nav katru dienu,» viņa saka. Runājot par īpatnībām, pārdodot savu produkciju tirdzniecības centrā, A. Nazareca uzsver, ka jābūt prasmīgam makšķerniekam ar ļoti labu ēsmu. «Cilvēku ir daudz, bet viņi uz Alfu nāk ar dažādām vēlmēm, ir jāmāk viņus «noķert». Patiesībā, līdzko cilvēks pienāk, neviens neaiziet vienaldzīgs un liela daļa arī kaut ko nopērk,» viņa teic. Bieži vien cilvēki, kurus pārdevējas uzrunā, piedāvājot nogaršot Sēklu muss saldumus, sakautrējas un atsakās. A. Nazareca domā, ka jārēķinās ar to, ka Latvijas iedzīvotāji vēl ir samērā atturīgi. Vienkārši jāturpina viņus uzrunāt, turklāt bieži vien cilvēks pēc tam, kad viņu sveicina, pasauc otrreiz, neatsaka. «Tā ir īsta makšķerēšana,» uzsver A. Nazareca.

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness izsludina pieteikšanos projektam Biznesa eskalators, kas šogad norisināsies otro gadu.

«Šī projekta ietvaros mēs vēlamies palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem praktiski novērtēt savas idejas, sava produkta dzīvotspēju reālā vidē, vienlaikus saņemot konsultācijas no dažādu nozaru ekspertiem. Jau iepriekšējais gads ir pierādījis, ka bieži vien jaunajiem uzņēmējiem izšķirošs ir bijis tieši šis aspekts, kas ir pavēris arvien jaunus un citādus biznesa virzienus,» teic Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Pērn projektā roku tirdzniecībā izmēģināja vairāki uzņēmumi, piemēram, koka skrejriteņi DipDap, galda spēle Oligo, gaismas virtenes Cherry Picking, gleznas ar Swarovski kristāliem Latvian Art, Yuta apģērbi, kafejnīca Burbuļnīca, zīmola Biksēm stilizētās Lielvārdes jostas u.c.

Mēnesis, kas pavadīts t/p Alfa, apģērbu un aksesuāru zīmolam Glam Collection sniedzis pārliecību, ka uzņēmumam ir potenciāls izaugt un iekarot savu vietu arī šādā tirdzniecības vietā

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Glam Collection pieteicās projektā Biznesa eskalators, bija vēlme saprast un izpētīt, vai nākotnē uzņēmuma veikals varētu būt tirdzniecības centrā un vai šāda vide vispār ir piemērota zīmolam. Pēc mēneša laikā pieredzētā Glam Collection radītājas Vivita Morusa un Anete Krūze sapratušas, ka tuvākā vai tālākā nākotnē noteikti redz savu produkciju tirdzniecības centrā. Šo pārliecību devuši klienti. «Jau šī mēneša laikā saskārāmies ar cilvēku neapmierinātību, ka t/p Alfa būsim tikai augustā. Daudziem patīk mūsu produkcija, cilvēki to pērk un atgriezīsies pie mums jau kā pastāvīgie klienti,» cer V. Morusa.

Šī gada samērā siltajā oktobrī nav viegli pārdot ar rokām austas šalles, taču arī šajā laikā iespējams cilvēkus ieinteresēt padomāt par sevi un svētku dāvanām

T/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektā Biznesa eskalators šomēnes piedalās Daina Brūdere, kura kā pašnodarbinātā auž un pārdod tuneļšalles. Viņa sāka aust 12 gadu vecumā. «Tagad man ir 23, izmācījos arī Rīgas amatniecības vidusskolā un sapratu, kaut kas jāsāk darīt – strādāt kādam citam negribas,» viņa stāsta. Savu zīmolu viņa attīsta aptuveni divus gadus. Lai gan viņa nepazīst daudz citu jaunu audēju, Dainai šķiet, ka, kopš notiek Kalnciema kvartāla tirdziņi, to organizatoriem ir izdevies rokdarbus padarīt aktuālus, un tagad ir moderni doties uz Kalnciema ielas tirdziņu un iegādāties kādu vietējā dizainera darbu.

Ar semināru, kur iepriekšējā gada dalībnieki dalījās savā pieredzē, tika atklāta otrā sezona projektam Biznesa eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness.

Pirmie uzņēmumi sāks tirdzniecību šī gada maijā. Tā ir iespēja izmēģināt savus spēkus t/p Alfa starp lielajiem tirgotājiem un pārliecināties par to, kā ir strādāt tirdzniecības centrā, kā pareizi izlikt preci, kā noformēt stendu, kā strādāt ar pārdevējiem, stāsta Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Viņa teic, ka, atšķirībā no projekta pirmās sezonas, tirdzniecības vieta jaunajiem uzņēmējiem būs t/p Alfa pirmajā stāvā, kur ir vēl lielāka pircēju plūsma un kur uzņēmējus būs iespēja pamanīt vēl plašākam cilvēku lokam. Tāpat kā iepriekšējā gadā, uzņēmums ar vislabākajiem rezultātiem tirdzniecībā, varēs tirgoties arī decembrī. Pērn šo iespēju ieguva gaismas virteņu tirgotājs Cherry Picking.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Tirdzniecības centru mēneša laikā apmeklē visdažādākie cilvēki, un tas dod daudz materiāla pārdomām par pircējiem, sevi un savu produkciju

Tā pēc mēneša projektā Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, saka Ilze Apsīte, SIA Ducis Variations īpašniece. Viņa izlēma piedalīties projektā, jo saskatīja to kā iespēju attīstīties.

«Es šo projektu pamanīju jau pagājušajā gadā un uzreiz nodomāju, ka vajadzētu pieteikties. Taču, izlasot noteikumus un apdomājot situāciju, likās, ka neesmu vēl gatava šādam projektam, tāpēc toreiz nepieteicos. Šogad biju priecīga, ieraugot, ka projekts būs atkal, un nolēmu pieteikties. Šī bija forša pieredze. Tāda iespēja! Gandrīz vai nereāli, ka vari izmēģināt, kā būtu, ja tev piederētu veikaliņš,» stāsta I. Apsīte.

Dalība projektā Biznesa eskalators koka aksesuāru un rotaļlietu ražotājam Smuklietas deva iespēju trenēt pārdošanas un komunikācijas prasmes

Smuklietas radītāja Elīna Binde-Dzelzīte par t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektu Biznesa eskalators bija dzirdējusi, jo pērn tajā piedalījās viņai zināmās Kokmaizītes, kas paralēli saviem produktiem tirgoja arī Smuklietu rotaļlietu Alfrēds Stiprinieks.

«Jau biju dzirdējusi, kā tas notiek, un nolēmu, ka pamēģināt ko jaunu un interesantu nekad nenāk par ļaunu,» viņa stāsta. Iepriekšējā Smuklietas tirdzniecības pieredze aprobežojās galvenokārt ar Kalnciema ielas un Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņiem Rīgā. Uzņēmuma produkcija nopērkama vairākos vietējo preču un suvenīru veikaliņos. «Tā ir cita pieredze. Tirdziņā publika ir mērķtiecīga – viņi nāk ar domu iegādāties kaut ko interesantu, dabīgu. Tā uzreiz ir cita saruna. Taču te, Alfā, ir jāpiesaista cilvēks, lai saruna vispār sāktos,» salīdzina E. Binde-Dzelzīte.

Atšķirībā no tirgošanās brīvdabas pasākumos iepirkšanās centrā potenciālie klienti ir mazāk sagatavoti un ar tiem ir vairāk jākomunicē par savu zīmolu un produktu

Projekta Biznesa eskalators eksperti par jūnija dalībniekiem apzināti izvēlējās jaunos uzņēmējus MoshMosh ar legingiem un T-krekliem ar latvju rak­stiem un Mimu ar pirts un mājas lietām un svārkiem ar etnogrāfiskiem rakstiem. «Jūnijs ir zīmīgs ar Līgo svētkiem un mums likās, ka šis mēnesis būs piemērots laiks ļaut izpausties šiem uzņēmumiem. Analizējot tirdzniecības rādītājus, redzams, ka svētku nedēļa bija ļoti veiksmīga, jo mūsu apmeklētājs ir izteikts latvietis un bija priecīgs iegādāties preces ar etnogrāfiskām zīmēm. Ar to mēs trāpījām desmitniekā,» saka Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Pirmās nedēļas gan neesot bijušas tik veiksmīgas. Viņas skatījumā klupšanas akmens bija pasīvs pārdevēju darbs. Turpmāk L. Apine abiem uzņēmumiem iesaka būt aktīvākiem pārdošanas darbā, jo produkti ir gana specifiski un orientēti uz konkrētu mērķa grupu, tāpēc jāiegulda lielākas pūles skaidrojot.

Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Vēloties lauzt priekšstatu par ierastajām prezentdāvanām – pildspalvām, krūzēm, USB zibatmiņām un atslēgu piekariņiem, – pašmāju zīmols Amber Sisters design ir radījis oriģinālu biznesa dāvanu kolekciju, kas veidota no vīriešu kaklasaitēm, informē izstāžu sabiedrības BT1 pārstāve Inese Libere.

«Vadot uzņēmumu, esam sapratušas, ka biznesā gaumīgas un pārdomātas dāvanas ir lielā cieņā. Tām jābūt tādām, ko dāvinātājs vēlētos saņemt un lietot arī pats, nevis nolikt kabineta tālākajā stūrī noputēšanai. Un kur vēl piemērotāks izejmateriāls to radīšanai kā mūsu biznesa pamats – vīriešu kaklasaites! Kā dāvanu dāmai esam radījuši kaklarotu, kuru var nēsāt arī kā rokassprādzi vai jostu, savukārt kungam – iesaiņojumu vīna, konjaka vai balzama pudelei,» stāsta zīmola Amber Sisters design vadītāja Vineta Veismane.

Amber Sisters design 2009. gadā izveidoja trīs māsas, un sešu gadu laikā ir radītas vairākas sieviešu rotu kolekcijas no vīriešu kaklasaitēm, kuras iecienījuši klienti kā Latvijā, tā ārvalstīs. 2014. gadā uzņēmums uzvarēja laikraksta Dienas Bizness un t/p Alfa rīkotajā konkursā jaunajiem uzņēmējiem Biznesa eskalators.

Biznesa eskalatora dalībnieki jūlijā izmēģināja atšķirīgu mārketinga stratēģiju un gaida pircēju pieplūdumu pēc kāda laika

«Domāju, ka jūlija Biznesa eskalatora dalībnieki ir apmierināti ar iespēju būt Alfā un uztvēra to kā pieredzi, kas dos atspērienu nākotnē. Abiem uzņēmumiem paveicās, jo jūlijā visos Galactico centros bija izpārdošanas kampaņa un bija lielāka cilvēku plūsma. Tajā pašā laikā cilvēki šajā laikā nāk uz izpārdošanu, lai pirktu preces pat ar 70% atlaidi, tāpēc šādi specifiski produkti ar ķiršu kauliņiem un dzintara pavedienu nav tik aktuāli,» saka Liene Apine, t/p Alfa vadītāja.

Atšķirīga stratēģija

«Šis mēnesis ir interesants ar to, ka viens no dalībniekiem – Ambline – realizē citādāku stratēģiju nekā dalībnieki līdz šim. Ir mainīts uzsvars no pārdošanas uz iepazīstināšanu ar zīmolu, cerot, ka pirkumi tiks veikti vairāk rudens un ziemas sezonā. Tas ir drosmīgs solis un pie tādas stratēģijas ir pastiprināti jādomā līdzi zīmola vizuālajām izpausmēm un pārdevēju kompetencei maksimāli «garšīgi» izstāstīt par zīmolu,» saka Mārtiņš Barānovs, zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.