Laiks celt akcīzi 

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Didzis Meļķis, 02.11.2015
1/3

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

Šo jautājumu varam vērtēt arī ES, bet EK pirms vairākiem gadiem – pat pirms krīzes – jau sagatavoja priekšlikumus jauniem energonesēju nodokļiem, palielinot akcīzes, piemēram, degvielām, ieviešot akcīzi dabasgāzei utt. Ne visas šīs iniciatīvas guva dalībvalstu atbalstu, bet ES nodokļu politikā ir tā īpatnība, ka, lai panāktu vienošanos ES līmenī, ir jābūt pilnīgai dalībvalstu vienprātībai. Par akcīzes nodokļiem naftas produktiem tāda netika panākta, un šis EK priekšlikums jau gadiem stāv plauktā, bet rekomendāciju vai likumdošanas iniciatīvas veidā pie tā varētu arī atgriezties un to diskutēt.

Visai kompleksajā Komisijas politikā, lai stimulētu ekonomiku, ievērojama vieta ir t.s. piecu prezidentu ziņojumam, kam nesen sekoja jūsu priekšlikums, kā uzlabot Eiropas Ekonomisko un monetāro savienību, un viens no prezidentiem – Eiroparlamenta Martins Šulcs – jau ir protestējis, ka tur ir par maz demokrātijas. Cik, jūsuprāt, sekmīgi šis priekšlikums ir sagatavots?

Šis priekšlikums runā par to pasākumu ieviešanu, kas attiecas uz piecu prezidentu ziņojuma pirmo stadiju, proti, to, kam jānorit līdz 2017. gada vidum un kas neprasa Līguma par Eiropas Savienību izmaiņas. Starp mūsu priekšlikumiem ir stiprināt makroekonomisko un fiskālo pārvaldību ES, sākot ar Eiropas semestri jeb dalībvalstu politikas plānu saskaņošanu, kas ir galvenais pārvaldes instruments. Tas nozīmētu precizēt un starp dalībvalstīm padarīt skaidrākus nosacījumus, kā mēs īstenojam Stabilitātes un izaugsmes paktu, un reizē ir efektīvāk jāizmanto makroekonomiskās nesabalansētības procedūra, kas attiecas uz valstīm, kur nu tāda ir konstatēta.

Tas nozīmētu arī sodu uzlikšanu?

Ja dalībvalsts ar šādu nesabalansētību neveic nepieciešamos pasākumus, uz kuriem Komisija ir norādījusi, tad ir arī soda mehānismi. Protams, tas nav mērķis, bet gan problēmu novēršana. Tāpat ir priekšlikumi par sociālās dimensijas stiprināšanu. Tas nozīmēs lielāku lomu nodarbinātības un sociālajiem indikatoriem makroekonomiskās nesabalansētības procedūrā. Ir arī priekšlikums izveidot dalībvalstu konkurences padomju koordināciju, līdzīgi kā ir izveidotas fiskālās padomes, kas vērtē dalībvalstu budžetus un konsultē valdības. Šādi tiktu savlaicīgi sekots līdzi konkurētspējas faktoriem – cenu un izmaksu konkurētspējai un citiem faktoriem. Ir skaidrs, ka valstīs, kas ir eirozonā un tāpēc tām nav iespējas devalvēt savu valūtu, ir svarīgi konkurētspējas faktoriem sekot un tos savlaicīgi arī koriģēt. Ja konkurētspējas problēmas tiek ielaistas, tad vienotās valūtas režīmā korekcijas ir daudz smagākas, sāpīgākas un ar ekonomikas krīzēm.

Latvijā tas tā kā būtu zināms.

Tieši tā. Un šiem faktoriem ir jāseko līdzi. Vēl ir priekšlikums par banku savienības stiprināšanu, sākot ar pilnīgu jau panāktās vienošanās par banku pārstrukturēšanas un atveseļošanas direktīvas un arī noguldījumu garantiju shēmas direktīvas pārnesi. Tā kā jau no 2016. gada sāks darboties vienotais banku atveseļošanas fonds, ir svarīgi saprast, kā tad tiks garantēts tā pārejas posma finansējums, par ko dalībvalstis jau it kā 2013. gadā vienojās – ka līdz šī gada beigām risinājums ir jārod, bet tā aizvien nav.

Visu interviju Laiks celt akcīzi lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums