Cēsu alus: Nepārdomātas nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro

2017. gada 27. aprīlis plkst. 15:25
Sadaļa: Budžets
Dalies ar šo rakstu

«2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā,» uzskata Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Medijiem izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ir saprotama ir valdības nepieciešamība budžeta roba aizpildīšanai, tomēr priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2016.gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu plāns bija pārsniegts, kas Cēsu alus skatījumā apliecina pierobežas eksporta attīstību un to, ka prognozēta nodokļu stratēģija ir veiksmīgāka nekā straujas izmaiņas. Krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

«Šobrīd esam izdevīgā stāvoklī, kad kaimiņi brauc pie mums. Valdība nenovērtē ieguvumus, ko mums sniedz veiksmīgā pierobežas tirdzniecības situācija. Tā ir mūsu priekšrocība attiecībā pret kaimiņvalstīm, ka spējam saglabāt konkurētspējīgu cenu. Pēc mūsu aplēsēm pagājušajā gadā kopējie valsts ieņēmumi no pierobežas tirdzniecības sastādīja ap 25 miljoniem eiro, turklāt jāņem vērā, ka tirdzniecības pieaugums veicinājis reģionu attīstību un arī citu preču un pakalpojumu patēriņu. 2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ, valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā,» norāda E. Sietiņsone.

Viņasprāt, piedāvātā nodokļu reforma nav vienlīdzīga visiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kas var neprognozējami ietekmēt tirgu. Kopējais alkohola patēriņš valstī pēdējos gados ir audzis atšķirībā no alus – vietējā tirgū tieši alus patēriņš ir kritis.

«Novērtējama būtu saprātīga akcīzes nodokļa celšana, saglabājot iepriekš likumā noteikto apmēru - par 6%, kas jau garantētu vairāku miljonu ieņēmumus, nesamazinot tirgu un saglabājot ekonomiskos ieguvumus no pierobežas eksporta. Šis ir viens no straujākajiem akcīzes palielinājuma plāniem pēdējo divu gadu laikā, kas var samazināt iekšējo alus tirgu par 15% un viennozīmīgi veicinās nelegālā alkohola attīstību un ēnu ekonomiku,»  piebilst E.Sietiņsone.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas ietvaros vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem plānots celt akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem plānots celt akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Izmaiņas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli varētu stāties spēkā 2018.gada 1.martā.
 

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām