Likumi

Biznesa strīdi būs jāizskata piecreiz ātrāk

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, 19.03.2012

Jaunākais izdevums

Biznesa strīdi 2013. gadā Latvijā tiesā būs jāizskata trīs mēnešu laikā, kas ir vismaz četras piecas reizes ātrāk nekā pašlaik un prasot reformas tiesu sistēmā.

To paredzot jaunā ES direktīva par maksājumu kavējumu apkarošanu, kura stāsies spēkā iepriekšējās vietā un ir jāievieš līdz 2013. gada martam.

«Tas nozīmē, ka pašreizējā situācija, kad statistiski vienas civillietas izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem astoņus - deviņus mēnešus, bet otrajā tiesu instancē vēl vismaz sešus - septiņus mēnešus, būs fundamentāli jāmaina, lai Latvijā varētu izpildīt šo prasību,» skaidro Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota. Viņš arī atzīst, ka ir tiesvedības, kurās dažādu iemeslu dēļ - dalībnieku, to advokātu un tiesnešu slimības dēļ - process ilgst pat 24 - 48 mēnešus.

«Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāpaspēj mainīt ne tikai normatīvo aktu prasības, bet arī jāpārkārto tiesu sistēma, lai šādas prasības tā varētu īstenot,» uzsver K. Šļakota. Viņš atzīst, ka atbildīgās Tieslietu ministrijas amatpersonas saprot šo taisnīgas tiesas ātruma nepieciešamību, tomēr zināma pretestība esot vērojama ne tikai no tiesu sistēmas, bet arī no nevalstiskajām organizācijā. «Igaunijas tieslietu ministrs pirms neilga laika nāca klajā ar 100 dienu programmu, kas paredz izveidot tādu tiesu sistēmu, kurā visas lietas tiktu izskatītas 100 dienu laikā,» kaimiņu aktivitātes rāda K. Šļakota. Viņš piekrīt viedoklim, ka novēlots taisnīgums pēc 6 - 7 gadiem nav nekāds taisnīgums, jo kāda gan jēga labvēlīgam tiesas lēmumam pēc daudziem gadiem.

Ir arī cits viedoklis - Latvijas tiesu sistēmā pārmaiņas nav nepieciešamas, jo visas tā dēvētās garo termiņu tiesvedības lietas direktīva neskar tādēļ, ka termiņš - 90 dienas - esot tikai par tā dēvēto izpildrakstu saņemšanu bezstrīdus lietu gadījumos, un arī pašlaik šis temiņš aptuveni tiekot ievērots.

«ES līmenī ir konstatēts, ka ekonomiskās recesijas ap­stākļos maksājumu kavējumi joprojām ir aktuāla problēma, kas bremzē ekonomiku Eiropas kopējā telpā, tāpēc pērn ir tapusi jauna direktīva par maksājumu kavējumu apkarošanu, kura stāsies spēkā iepriekšējās (2000. gada) vietā un ir jāievieš līdz 2013. gadam,» uzsver maksātnespējas eksperts, Deloitte Latvia vadošais jurists Helmuts Jauja. Viņš norāda, ka papildus tam, ko jau paredzēja iepriekšēja direktīva, jaunā lielāku uzsvaru liek uz kreditoru tiesībām prasīt savlaicīgu samaksu, pasludinot pretējus līguma noteikumus par negodīgiem, un ievieš fiksētu kompensāciju par kreditora pūlēm, kas patērētas, lai saņemtu kavētos maksājumus. «Atsevišķi ir uzsvērts valsts iestāžu pienākums paredzēt savlaicīgu norēķināšanos - 30 dienās, tiesa gan, paredzot atrunas attiecībā uz veselības aprūpes sfēru un valsts iestādēm, kas veic saimniecisko darbību ar rūpniecisku vai komerciālu raksturu un piedāvā preces vai pakalpojumus tirgū un ļaujot norēķināšanās termiņu pagarināt līdz 60 dienām, vai ar īpašas procedūras palīdzību - vēl garāku,» skaidro H. Jauja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Joprojām vienīgais veids, kā pasargāt preču zīmi, ir to reģistrēt

Elīna Pankovska, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Visvairāk ārpustiesas strīdi tiek risināti KASKO, veselības un īpašuma apdrošināšanā

Db.lv, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada novembrim apdrošinātāju klienti par pieņemtajiem atlīdzību izmaksu lēmumiem asociācijas ombudā iesnieguši 22 izskatāmas sūdzības.

Visvairāk šie ārpustiesas strīdi starp apdrošinātājiem un klientiem tiek risināti KASKO (7), veselības (6) un īpašuma (5) apdrošināšanā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika izskatīti 18 strīdi visa gada laikā, šogad vērojams sūdzību skaita pieaugums. Kopumā tas skaidrojams ar to, ka no šī gada strīdus ombudā iespējams risināt arī veselības apdrošināšanā, kas agrāk nebija iespējams.

«Veselības apdrošināšanas pievienošana asociācijas ombuda pakalpojumu klāstam bija komplicēts un laikietilpīgs process. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bija neatkarīgu ekspertu piesaiste, lai nodrošinātu objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem ar ļoti plašu risku un polises segumu spektru. Esam gandarīti, ka esam īstenojuši iecerēto un spējam sniegt kvalitatīvu pakalpojumu,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intelektuālie strīdnieki uz tiesu nesteidzas

Elīna Pankovska, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdu skaits tiesās par intelektuālo īpašumu salīdzinoši neliels, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pasaulē strīdi par preču zīmēm ir visai izplatīti, Latvijā šādu lietu tiesās ir salīdzinoši maz. Tā, piemēram, Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi Vācijas uzņēmuma Markenverwaltungs GmbH & Co prasību pret SIA Pure Chocolate par preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu, DB uzzināja tiesā. Spriedumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību. Vācijas uzņēmums uzskatīja, ka SIA Pure Chocolate četras figurālās preču zīmes ir identiskas Markenverwaltungs GmbH & Co starptautiskajai zīmei. Līdz ar to uzņēmums lūdza tiesu atzīt preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Parādsaistības un neparedzami ieņēmumi krīzes laikā īpaši apgrūtina MVU darbu

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas Factris izpilddirektors Latvijā, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, pasliktinoties tirgus situācijai, vājinās daudzu uzņēmumu asinsrite jeb likviditāte, un tas rada vajadzību pēc apgrozāmajiem līdzekļiem.

Vienlaikus Latvijā turpinās kreditēšanas tempu kritums, kas nozīmē, ka daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir grūti piesaistīt finansējumu, ko veicina arī banku striktās kreditēšanas prasības. Viens no būtiskiem riskiem, ar ko krīzē sastopas MVU, ir neparedzami ieņēmumi un nevēlamas parādsaistības. Kādas ir iespējas mazināt šos riskus, lai veiksmīgāk pārvarētu krīzi?

Svarīgas garantijas un darījumu drošība

Izvērtējot 2020. gadu, kas pavadīts pandēmijas ēnā, Factris analīze liecina, ka lielākie zaudētāji bijuši tie MVU, kas nespēja izpildīt pārdošanas apjomu mazā pieprasījuma un pirktspējas dēļ, neizmantoja jaunus pārdošanas kanālus un uzturēja dīkstāvē darba spēku, telpas un iekārtas. Tāpat lielākam riskam krīzē pakļauti uzņēmumi, kas izmantojuši banku aizdevumus, kuri nenodrošina pret riskiem, kā arī uzņēmumi, kam pietrūka līdzekļu izejvielām un ražošanai nepieciešamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums radās pēc Tieslietu ministrijas rīkotās diskusijas sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu par jautājumu: «Vai pienācis laiks specializētai tiesai?»

Diskusijā izklāstīja gan Tieslietu ministrijas redzējumu par jaunās Ekonomisko lietu tiesas radīšanu no 2021. gada 1. janvāra, gan bija uzņēmēju un investoru viedokļi. Izteicās ģenerālprokurors, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāji. Jaunās tiesas ieceres kritika vairāk nāca no zāles.

Bija daudz un dažādu iebildumu. Vai pietiks tiesnešu? Vai pietiks telpu? Vai tiesa tiks galā ar piekritīgo lietu daudzumu?

Tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts!

Teju visi oficiālie diskusijas dalībnieki atzina, ka jaunās tiesas radīšana neatrisina procesa problēmas tiesās, vien rodas cerības, ka īpaši apmācīti tiesneši ātrāk izskatīs lietas un sarakstīs nolēmumu sējumus. Pēc iebildēm no zāles Tieslietu ministrija atzina, ka tādu eksperimentu kā Latvijā nav atļāvusies vēl neviena Eiropas Savienības valsts, lai arī komerctiesas ir daudzviet, un tas tiek minēts kā paraugs. «Sāls» ir apstāklī, ka Latvijā ir plānots izveidot Ekonomisko lietu tiesu, kurai būs jāizskata ne tikai komerclietas, bet arī ekonomiskie noziegumi, kas ir kriminalizēti. Tiesas izveidošanas iecere ir atvieglot uzņēmēju ikdienu, lai strīdi tiktu izšķirti ātrāk, bet patiesās problēmas slēpjas ne jau civiltiesiskajā sadaļā, bet gan kriminālapsūdzībās. Diskusijas laikā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atklāja, ka vairāk nekā 50 lietu gaida izskatīšanu tiesā un gaida jau gadiem. Tās esot pilnībā izmeklētas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Internetveikalus “Senukai” un “1A” pārvaldošais uzņēmums “Kesko Senukai Digital” ir atklājis jaunu loģistikas centru Latvijā, loģistikas parkā “Rumbulā”, kas ļaus ātrāk piegādāt internetā iegādātās preces klientiem gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.

Visu diennakti strādājošajā jaunajā noliktavā Latvijā pašlaik strādā ap 100 darbinieku.

“Pandēmija ir ne tikai palielinājusi pieprasījumu pēc tiešsaistes tirdzniecības, bet arī mainījusi klientu vēlmes. Mūsdienās, pasūtot pirkumu internetā, klientiem ir svarīga ik minūte. Tāpēc esam atvēruši jaunu Baltijas valstu tirgus apkalpošanai paredzētu loģistikas centru Latvijā un investējuši risinājumos, kas ļaus intensīvāk organizēt pirkumu komplektēšanu un nodošanu sūtījumu piegādes dienestiem,” stāsta “Kesko Senukai Digital” loģistikas vadītājs Ķestutis Statulevičs.

Jaunā loģistikas centra vieta Latvijā ir izvēlēta, jo tā ir ģeogrāfiski ērta visu trīs Baltijas valstu apkalpošanai. Noliktava 5 700 kvadrātmetru platībā tiek nomāta Rīgas loģistikas parkā “Rumbula”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada valsts budžetu valdība izstrādās līdz 8. martam, bet Saeima par to galīgajā lasījumā varētu balsot 3. aprīlī, nodokļus sola nemainīt.

Tādu ainu pēc Ministru kabineta sēdes iezīmēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. «Vienojāmies par šā gada valsts budžeta izveides un izskatīšanas grafiku,» uzsvēra K. Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka visus gaida spraigs darbs. Proti, izstrādāto budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 8. martā. Lai to varētu īstenot, vispirms būs nepieciešams valdībā izskatīt makroekonomiskās prognozes, kā arī veikt izdevumu pārskatīšanu un ministriju prioritāro pasākumu analīzi, pēc tam valdība pieņems lēmumu par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Valdība apstiprinās precizēto valdības budžeta plānu, ko iesniegs Eiropas Komisijai, un vienlaikus sāks darbu pie 2019. gada valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu izskatīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna atklāti teikusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs, kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.

M. Rubīna Neatkarīgajai teikusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: ES noteiktais stresiņš gausajai Latvijas tieslietu sistēmai

Dienas Bizness, 19.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(404).jpg

Uzņēmumiem nereti ir bijusi neapskaužama situācija, kad vajadzētu samaksāt parādu piegādātājiem, bet nav naudas, jo kāds no klientiem nav samaksājis. Savukārt klienti nav samaksājuši vien tāpēc, ka nav saņēmuši naudu no saviem klientiem. Principā šo ķēdīti var turpināt bezgalīgi, un ir skaidrs, ka šeit runa ir par tā dēvēto domino efektu.

Jau situācijā, kad ekonomikā viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, šāda muļļāšanās ir apgrūtinoša, savukārt laikā, kad dažādi ekonomisti strīdas - ir krīze beigusies vai vēl tikai turpinās, tā var radīt būtiskas problēmas. Tāpēc teju vai apsveicama ir pērn pieņemtā ES direktīva, kas paredz, ka, jau sākot ar 2013. gadu, biznesa strīdi būs jāizskata 90 dienu laikā. Protams, šeit rodas zināmas neskaidrības. Pirmkārt, pat visnotaļ augsta līmeņa juristi ir spiesti atzīt, ka viņiem nav ne jausmas, kā rīkoties situācijās, ja sadarbības līgumi starp diviem uzņēmumiem ir noslēgti pirms trīs, četriem gadiem, to darbības termiņš ir 10 gadi, un strīdu izskatīšana ir paredzēta daudz ilgākā laikā nekā minētajās 90 dienās. Respektīvi, kas būs spēcīgāks - attiecīgā direktīva vai savstarpēji noslēgtais līgums? Taču domājams, ka juristi jau tuvākajā laikā spēs rast korektu risinājumu šim jautājumam un viss būs kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa infrastruktūras tarifi pārmaiņu priekšā

Egons Mudulis, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīsies dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodika; lēmuma pieņēmējus gaida grūtas izšķiršanās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar gaidāmajiem Dzelzceļa likuma grozījumiem, kam pamatā ir Eiropas Savienības direktīva, kas paredz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidošanu, Latvija ir pārmaiņu priekšā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda a/s LatRailNet (LRN) valdes priekšsēdētājs Ainis Stūrmanis. Proti, dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanā ir plānotas izmaiņas. Jau tuvākajā laikā tiks izveidota darba grupa no iesaistīto pušu pārstāvjiem, kurā tiks spriests par šiem jautājumiem, apstiprina Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Šobrīd LRN kā valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmums saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtiskās funkcijas – nosaka dzelzceļa infrastruktūras maksu (IMA), sadala jaudas, kā arī lemj par konkrēta pārvadātāja vilcienu nozīmēšanu. DB jau rakstījis, – par to, vai arī nākotnē vajadzētu saglabāt tikai vienu funkciju veicēju, vai tā pienākumus sadalīt, iesaistīto pušu domas dalās. Patlaban IMA tiešā veidā skar piecus dzelzceļa operatorus – valsts a/s Pasažieru vilciens un SIA Gulbenes–Alūksnes bānītis, LDz meitas uzņēmumu SIA LDz Cargo un privātos kravu pārvadātājus a/s Baltijas Tranzīta Serviss un a/s Baltijas Ekspresis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumam Hiponia aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

LETA, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās Grūtupa iesākto

Andrejs Vaivars, BNS, 
speciāli DB, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu iniciatīvu jau pavasarī Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvāja tikšanās laikā ar Latvijas valdību, tomēr tā paliks jaunās valdības un Saeimas lemšanai, jo pašlaik ir idejas līmenī. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju strīdi ir aizvēruši ne tikai nelielus un vidējus, bet arī Latvijas apstākļiem lielākus uzņēmumus, jo tiesvedība ilgst gadiem. Tādējādi nodokļu maksātājam, cenšoties pierādīt savu taisnību, ir «jāspēj nodzīvot», līdz tiesa Latvijā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, vēl jo vairāk, ja uzrēķins ir jāsamaksā nekavējoties, nevis tad, kad spēkā stājas galīgais tiesas lēmums. Tas nozīmē, ka miljonu eiro uzrēķinu gadījumos izdzīvot var tikai retais vai arī tas, kuram ir finansiāli spēcīga «mamma».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc Rīgas domes pieteikuma saistībā ar tā dēvētajām puteņa brīvbiļetēm, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Pieteikums tika iesniegts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2013.gada 11.februāra rīkojuma Nr.72 «Par Rīgas pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.200 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos» Nr.165 «Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu 1.3.apakšpunkta darbības apturēšanu» atcelšanu.

ST savā lēmumā norādīja, ka Rīgas dome lūdza ST atzīt rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta otrajai un ceturtajai daļai, 8.panta otrajai un trešajai daļai, likuma «Par pašvaldībām» 7.panta otrajai daļai, 8.panta pirmās daļas 19.punktam, 43.panta pirmās daļas 8.punktam, 49.panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un 14.panta trešajai daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tiesības kļūdīties mīkstinātu nevienlīdzību

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumeiropas priekšrocības vienotas valūtas apstākļos atstāj negatīvu efektu uz monetārās savienības spēlētājiem eirozonas perifērijā

Šodien ES Vispārējo lietu padomē Lietuva saņems galīgo apstiprinājumu eiro ieviešanai. Tādiem Latvijā pamatīgi noenkurotiem zīmoliem kā Maxima, Apranga, ACME u.c. līdz ar to būs vienkāršāka dzīve. Tāpat arī Latvijas eksportētājiem, lai gan mazākā mērā, jo Latvijas bilance ar mūsu lielāko importa un eksporta partneri Lietuvu pērn bijusi negatīva – divi miljardi eiro pret 2,8 miljardiem. Tiesa, tendence šajās divpusējās attiecībās ir uz līdzsvarošanās pusi.

Tīri teorētiski eiro vajadzētu lietuviešiem palīdzēt savas pozīcijas divpusējā bilancē stiprināt, tomēr reālajā dzīvē var notikt jebkas. Tā domāt liek eiro ieviešana abās pārējās Baltijas valstīs, kur vienotā valūta ienāca apritē ar ļoti marginālu efektu uz ekonomiku. Citādi nevar skaidrot, piemēram, to, ka tik līdzīgās ekonomikās kā Igaunija un Latvija pēc eiro ieviešanas pirmajā gadījumā bija inflācijas lēciens gandrīz līdz 5%, bet otrajā inflācija bija 0%. Līdzīgi ir ar iekšzemes kopprodukta izaugsmi un ārvalstu investīcijām – par spīti garastāvokļa inženieru pravietojumiem eiro ieviešanai uz tām acīmredzami nav nekāda efekta. Tas nenozīmē, ka Lietuvai eiro nevajadzētu, un faktiski tas ir arī neizbēgami. Pāris galvenie apsvērumi tehnokrātiski flegmatiskai galvas māšanai par eiro nepieciešamību Lietuvā ir jau pieminētā ciešā tirdzniecības saikne ar pārējām Baltijas valstīm un, protams, šajos platuma grādos itin visam piemītošais stratēģiskās drošības arguments. Eiro tas savā ziņā pat piestāv, jo nav noslēpums, ka šī vienotā valūta ne savā iecerē, ne īstenojumā nav ekonomiski, bet gan politiski pamatots pasākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mainot dzīvokļu īpašniekus, būs jānomaksā komunālie parādi

Žanete Hāka, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sakārtot komunālo un citu ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu parādu jautājumu dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā, 20.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā.

Kā skaidro EM, lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, Likumprojekts paredz turpmāk īpašniekam atsavinot īpašumu rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem, vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties.

Lai nerastos strīdi par parāda apmēru, nenomaksāto parādu apjoms tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses – iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru