Budžetu Latvijā plāno, kā pagadās 

Latvijas valdība vēl aizvien nav apstiprinājusi Valsts kontroles ieteikumus efektīvai budžeta plānošanai, kas radušies pēc revīzijas par vairāku gadu budžetu plānošanu.

Jānis Goldbergs, 08.5.2019

Foto: pixabay.com

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 7. maijā, deputātiem atbildot uz jautājumu, vai esošā pieeja budžeta plānošanai Latvijā ir efektīva, Valsts kontroles (VK) Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Zita Zariņa uzsvēra, ka valdība līdz šim nav apstiprinājusi VK priekšlikumus efektīvākam darbam. Valsts iekšējais parāds turpina augt, bet ministrijas sistemātiski vēlas palielināt izdevumus, tā veicinot priekšnoteikumus aizvien jaunām nodokļu reformām, kas palielina valsts ieņēmumu daļu. VK veikusi revīziju par budžetu plānošanu no 2014. līdz 2017. gadam, un tā publiskota jau 2018. gada janvārī. Par rezultātiem savulaik informēts iepriekšējais premjers Māris Kučinskis, kā arī nesen – pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš.

Valdība dara pa vecam

Z. Zariņa Saeimas deputātiem norādīja, ka viņas vizītes iemesls Saeimā ir tas, ka valdība vēl aizvien nav akceptējusi VK priekšlikumus par nepilnībām budžeta plānošanā, bet problēmu netrūkst. Jau revīzijas ieceres pamatā ir apzinātas problēmas budžeta plānošanā, veidošanā un izpildē līdz 2014. gadam. Tādēļ nolemts veikt sistēmisku pārbaudi.

«Esam tikušies ar jauno ministru prezidentu un stāstījuši par šīs revīzijas galvenajiem secinājumiem,» norādīja Z. Zariņa, piebilstot, ka valdības reakcija bijusi vien par diviem ātri izpildāmiem priekšlikumiem, bet pārējie palikuši bez uzmanības.

VK revīziju veikusi, pamatojoties uz OECD labas pārvaldības principiem. Izveidoti 50 kritēriji, kas piemēroti tieši Latvijas situācijai, un rezultāti nav iepriecinoši.

Sekojot pieminētajiem principiem, vissliktāk Latvijai klājas ar attīstības plānošanu. Šajā sadaļā nav sasniegti septiņi no deviņiem kritērijiem. Būtiski trūkumi konstatēti budžeta plānošanas procesā, kā arī vērtēšanā.

«Kustība labas pārvaldības virzienā notiek. Runājot par attīstības plānošanas trūkumu, galvenais ir tās sasaiste ar pašu budžeta plānošanu. Liels trūkums ir procesa caurspīdīgums un rezultātu vērtēšana. Situācija nav pavisam slikta!» optimistiski pauda Z. Zariņa.

Katrs pats sev tuvākais

Latvijas valdība un ministrijas, kā arī dažādi resori darbojas katrs pats par sevi, un tā ir visa valsts izpildaparāta nopietnākā problēma budžeta plānošanas procesā.

«Trūkums ir ilgtermiņa domāšanā. Problēma ir resoru atbildībā, plānojot savu budžetu, un rūpēs, lai tas ir efektīvs. Tā ir Finanšu ministrijas atbildība – cik gadā varam atļauties tērēt, arī tas, cik lielas ir reālās vajadzības, kas ļauj sabalansēt budžeta projekta izstrādi. Ministru kabinets atbild par budžeta plānošanas sistēmas izveidi un nodrošina arī šo ilgtspējīgo valsts budžeta plānošanu. Saeimai ir uzdevums to apstiprināt, un, lai to izdarītu, vajadzētu pieprasīt šo sagatavoto – kvalitatīvo informāciju. Katrā no budžeta plānošanas posmiem mēģinājām formulēt vietas, kur būtu nepieciešami uzlabojumi,» Z. Zariņa izskaidroja pienākumu sadali, norādot, ka šobrīd atpaliek valdība, lai arī trūkums ticis konstatēts pašos pamatos. Proti, VK ieteic pilnībā pārrakstīt likumu par Finanšu un budžeta vadību, kurā kopš tā izstrādes 1994. gadā nemainīti palikuši vien divi panti. Pēc būtības likums sastāv no izmaiņām vien.

Visu rakstu lasiet 8. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada divos mēnešos ir 1,49...

Kolīziju saistībā ar juridiski neesošā nākamā gada valsts budžeta tēriņiem nebūtu, ja...

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

Budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Valsts budžets ir pieņemts, līdz jaunajam gadam atlikušas vien dažas nedēļas, bet...

Nepalaid garām

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

8.janvārī "Dienas Bizness" rīkoja kārtējo Donoru dienu Andrejostā....

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Latvijas Paralimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Paralimpiskā sporta centra arhitektoniskās...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels...

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas...

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas...

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9...

Galvenā redaktore Līva Melbārzde savā nedēļas komentārā izstāsta 10 svarīgākās lietas, kas...

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada...

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu;...

Saeima trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta...

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu...