2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apturējis daudzfunkcionālā kompleksa "Z-Towers" būvekspertīzes veicēja inženieru biroja "CMB" valdes priekšsēdētāja Arta Dzirkaļa sertifikātu ēku ekspertīžu veikšanā, liecina Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamā informācija.

To pašu apgalvo arī no amata uz laiku atstādinātais Rīgas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, apgalvojot, ka BVKB lēmumu pieņēmis, pamatojoties uz viņa vadībā 2019.gada 12.novembrī un 13.novembrī sagatavotajiem Būvvaldes iesniegumiem ar lūgumu izvērtēt daudzfunkcionālā kompleksa "Z-Towers" ekspertīzi.

"Ņemot vērā objekta skandalozo attīstības gaitu un bijušā domes priekšsēdētāja izteikto politisko lobiju, Būvniecības valsts kontroles biroja lēmums met ēnu ne tikai uz iesaistīto būvniecības dalībnieku pieņemtajiem lēmumiem, bet arī mudina domāt par apzinātām prettiesiskām darbībām, īstenojot Rīgā un visā Latvijā vienu no apjomīgākajiem investīciju objektiem," uzskata I.Vircavs.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) novembrī uzsāk tirdzniecībā esošās degvielas paraugu noņemšanu un testēšanu.

Līdz 2021.gada beigām BVKB plāno pārbaudīt kopumā 450 dīzeļdegvielas un benzīna marku Nr. 95 un Nr. 98 paraugus, informē BVKB.

Paraugu noņemšana notiks uz vietas degvielas uzpildes stacijās (DUS) visā Latvijas teritorijā, iepriekš nebrīdinot uzņēmumus.

BVKB pēc nejaušības principa atlasījis DUS, lai nodrošinātu to, ka degvielas paraugu noņemšana tiek īstenota visā Latvijas teritorijā. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 540 DUS.

Degvielas kvalitātes testēšana paredzēta akreditētā laboratorijā, atbilstoši 2002.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 322 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas nosaka tehniskās specifikācijas Latvijas tirgū piedāvātajām degvielām, ko izmanto autotransporta līdzekļu dzinēju darbināšanai, ņemot vērā šo dzinēju tehniskās prasības saistībā ar veselības un vides aizsardzību.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" ir saņēmis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēstuli, kurā tas nekavējoties aizliedz ēkas Dzirciema ielā 42, Rīgā turpmāku ekspluatāciju.

BVKB lēmums apstiprinājis, ka "Lidl Latvija" pieņēmis vienīgo pareizo un atbildīgo lēmumu slēdzot šo ēku no 2021.gada 6.marta.

"Izvērtējot tehniskās apsekošanas atzinumos konstatēto kopsakarā ar Latvijas Būvinženieru savienības viedokli, kā arī ņemot vērā konstatētās atkāpes no prasībām, kas var ietekmēt ēkas drošumu, un vairāku būvspeciālistu viedokli par ēkas ekspluatācijas nepieļaujamību pašreizējā tehniskajā stāvokli, biroja ieskatā, ir pamatoti pieņemt lēmumu par visas ēkas ekspluatācijas aizliegumu. (…) Lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā tiek izmantota ēka, kas atbilst Būvniecības likuma 9. pantā izvirzītajām prasībām, birojam ir tiesisks pamats pieņemt lēmumu par ēkas ekspluatācijas aizliegšanu līdz fiksētās bīstamības novēršanai," BVKB lēmumu citē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā jeb "Stūra mājā" Brīvības ielā Rīgā, ar kuru atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums.

Grozījumi veikti pamatojoties uz pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Iepriekš jau publiski izskanējis, ka Kultūras ministrija izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

Savukārt VNĪ vēl februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un Kultūras ministrijas pausto informāciju. Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022.gadā īstenotā bīstamo teritoriju – iekšpagalmu un caurbrauktuvi – norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Aprīlī noslēdzās Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) uzticētā valsts atbalsta administrēšana centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī atbalsta administrēšana energoietilpīgajiem komersantiem, kurās kopumā valsts atbalsta veidā izmaksāti 465 miljoni eiro, informēja BVKB pārstāvji.

Valsts atbalsts par patērēto dabasgāzi tika piemērots mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes vidējais patēriņš pārsniedza 221 kilovatstundu (kWh) mēnesī, kompensējot tarifa pieaugumu, kas pārsniedza 0,07875 eiro par kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvos noteiktos maksājumus.

Atbalsts tika sniegts ar septiņu dabasgāzes tirgotāju starpniecību 11 mēnešus, kopumā izmaksājot 54,1 miljonu eiro.

Valsts atbalsts centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tika piemērots mājsaimniecībām, kuras saņēma pakalpojumu par tarifu, kas pārsniedza 68 eiro par megavatstundu (MWh), kompensējot 50% no tarifa pieauguma, ja tas nepārsniedza 150 eiro par MWh. Ja tarifs pārsniedza 150 eiro par MWh, papildus tika kompensēti 90% no tarifa pieauguma, kas pārsniedza 150 eiro par MWh.

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Daudzfunkcionālā kompleksa "Z Towers" ekspertīzes veicējs Artis Dzirkalis lēmumu uz laiku apturēt viņa sertifikātu uzskata par nepamatotu un grasās to pārsūdzēt.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pieņemtais lēmums ir pilnībā nepamatots un tikai spilgti atklāj Latvijas būvniecības regulējuma nepilnības, uzskata inženieru biroja "CMB" valdes priekšsēdētājs A.Dzirkalis.

"Latvijā šobrīd normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, kādā apjomā un detalizācijā veicama būves ekspertīze. Attiecīgi, iebildumi par ekspertīzes dokumentēšanu un metodiku nav pamatoti; turklāt ekspertīze tika veikta, lai izvērtētu mehānisko stiprību, stabilitāti un būvkonstrukciju drošumu," norāda A.Dzirkalis.

Vienlaikus viņš uzsver, ka būvju kompleksa "Z Towers" ekspertīze veikta ļoti rūpīgi, turpat gada garumā, cieši sadarbojoties ar ēkas projektētājiem, būvinženieriem, būvuzraugiem un citiem speciālistiem, izmantojot vairāk nekā 10 gadu laikā izstrādātu, uz pieredzi un kompetenci balstītu būves ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Turklāt ekspertīžu mērķis bija gūt papildus pārbaudes un apstiprinājumu tam, ka ēka patiešām ir droša un uzbūvēta saskaņā ar projektētāja paredzētajiem būvkonstrukciju risinājumiem, kas ievērojami pārsniedz ne tikai Latvijas būvnormatīvu prasības, bet arī Eirokodeksa prasības.

Būvspeciālists Artis Dzirkalis iesniedzis Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu saistībā ar viņam piešķirtā būvprakses sertifikāta apturēšanu.

A.Dzirkalis iesniegumā norāda, ka lēmums ir nepamatots, prettiesisks un tas tiek apstrīdēts pilnībā. "Latvijā šobrīd normatīvajos aktos nav precīzi noteikts, kādā apjomā un detalizācijā veicama būves ekspertīze. Attiecīgi, iebildumi par ekspertīzes dokumentēšanu un metodiku nav pamatoti; turklāt ekspertīze tika veikta, lai izvērtētu mehānisko stiprību, stabilitāti un būvkonstrukciju drošumu," jau iepriekš pamatoja A.Dzirkalis.

Par lēmuma nepamatotību liecina virkne faktu uz ko A.Dzirkalis norāda iesniegumā BVKB. To skaitā lietas attiecināšana uz atšķirīgu apstākļu tiesu praksi, lēmuma pamatošanu ar subjektīviem ieskatiem, nevis objektīvi pastāvošu normatīvo regulējumu, nepamatotu rīcību, kas ir pretrunā Sūdzību komisijas lēmumam u.c.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai samazinātu Covid-19 izraisītās krīzes finansiālo slogu uzņēmējiem un dotu iespēju izpildīt Energoefektivitātes likumā noteiktos pienākumus, Ekonomikas ministrija rosināja un finanšu ministra vadītā darba grupa atbalstīja pagarināt likuma 4.1 pantā noteikto pienākumu izpildes termiņus apmēram par pusgadu. '

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) rīcībā esošās informācijas, termiņa pagarinājums varētu būt nepieciešams 263 komersantiem.

“Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes dēļ komersantiem būtiski mazinājusies uzņēmējdarbības aktivitāte un līdz ar to kritušies ieņēmumi. Uzņēmumam primāri ir izmaksāt algas darbiniekiem, norēķināties ar piegādātājiem un segt komunālo maksājumu izmaksas. Provizoriski viena energoaudita, vai sertificētas energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmas ieviešanas izmaksas ir sākot no 3 000 eiro. Dodot iespēju uzņēmumiem pagarināt izpildes termiņu Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu izpildei, valsts ne tikai atstāj šos līdzekļus uzņēmuma rīcībā akūtāku vajadzību segšanai, bet arī šobrīd atbrīvo no soda naudas maksāšanas,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šā gada maijā sāks degvielas drošības rezervju uzglabāšanas vietu pārbaudes Latvijas teritorijā, kopumā pārliecinoties par teju 817 tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas un benzīna kvalitāti un pieejamību valsts mēroga enerģētiskās krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā.

2018. gada 12. decembrī Ekonomikas ministrija (EM) iepirkumā "Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts naftas produktu rezervju izveidei" uz diviem gadiem noslēdza līgumus ar deviņiem komersantiem – SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", SIA "RDZ Energy", "Gunvor SA", "Vitol SA" un "Mercuria Energy Trading SA". 2020. gada aprīlī EM pilnvaroja biroju veikt drošības rezervju krājumu kontroli. Pirmās piecas pārbaudes plānotas šogad maijā pie komersantiem Latvijā, veicot uzglabātās degvielas tilpuma un blīvuma mērījumus, kā arī mērinstrumentu un cita uzglabāšanas aprīkojuma dokumentālās pārbaudes.

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves 2.etapa darbu veikšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pagaidām konkrēta līgumcena nav minēta. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 23.martam.

Darbi tiek veikti kā turpinājums Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada pārbūves darbu 1.etapam viena būvprojekta ietvaros.

Šī etapa darbos ietilpst sagatavošanās darbi - asfalta seguma frēzēšana, segas nesošās kārtas nojaukšana ietvei, betona apmaļu nojaukšana un citi. Tāpat plānota drenējošās kārtas būvniecība ietvei 30 cm biezumā, asfaltēšana, bruģa seguma izbūve, betona apmaļu uzstādīšana, ceļa zīmju uzstādīšana, apgaismojuma montāža, dažādu būvkonstrukciju izbūve un citi darbi.

Paredzēts, ka darbu izpildes termiņš nevar būt garāks par 279 dienām, skaitot no būvdarbu uzsākšanas dienas. Šajā termiņā noteiktas prasības konkursa uzvarētājam, ka tas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laikā no šā gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam nodrošina gajēju kūstību pa ietvēm abas pārvada pusēs un transportlīdzekļu kustību abos virzienos.

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Oficiāli noslēgusies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) īstenotā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība" I kārta.

Projektam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, un uz to balstījusies līdzšinējā Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība.

Projekts tika īstenots no 2017.gada pakāpeniski, septiņos posmos jeb laidienos, un tā rezultātā Latvijā visas ar būvniecību saistītās formalitātes, sākot no ieceres reģistrēšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, iespējams veikt attālināti. Vispirms tika pilnveidots būvkomersantu datu pārvaldības process - radīta iespēja sistēmā veikt būvkomersantu klasifikāciju.

Pirmajā laidienā tika pilnveidots ieceres dokumentācijas saskaņošanas process, izveidota tehnisko noteikumu izdevēju darba vieta, ievērojami pārveidota publiskā portāla, kā arī būvvalžu un uzraugošo iestāžu darba vieta. Būtiskākie jaunie e-pakalpojumi, kurus kļuva iespējams veikt procesa ietvaros, bija tehnisko noteikumu pieprasīšana, paralēla ieceres dokumentācijas saskaņošana un saņemšana elektroniski.

Par Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas būvdarbu termiņa nokavēšanu pašvaldība uzņēmumam SIA "Latvijas energoceltnieks" piemērojusi 780 654 eiro līgumsodu, informēja pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes telpiskās attīstības plānotāja-stratēģiskās plānošanas speciāliste Marina Labanovska.

Viņa uzsvēra, ka saistībā ar būvdarbu izpildes termiņa nokavējumu, kuru pieļāva "Latvijas energoceltnieks", piemērots līgumsods 780 654 eiro apmērā un saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem tas tiek ieturēts no būvniekam paredzētajiem maksājumiem. Savukārt maksājumu pārējās daļas 150 955 eiro apmērā samaksas termiņš vēl nav iestājies.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs norādīja, ka pašvaldība rēķinājās ar nelieliem papilddarbu apjomiem 455 102 eiro apmērā, piešķirot termiņu pagarinājumu par četriem ar pusi mēnešiem, taču arī šajā termiņā būvnieki neiekļāvās.

"Kad tika veikta objekta apsekošana, tika konstatēti daudzi defekti, kas apdraudētu arī skolēnu drošību, līdz ar to objektu nebija iespējams pieņemt ekspluatācijā," pauda Orlovs.

Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas, Rīgā, Brīvības ielā 61, turpmākajai attīstībai, nozarei ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024.gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.

Jau iepriekš ziņots, ka pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN).

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore ir Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka tostarp traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8, skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju.

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki  

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi...

"Mēs spējam konstatēt, mēs pieņemam administratīvos aktus, uzdodot par pienākumu īstenot vai veikt noteiktas darbības, bet tālāk nekas nenotiek. Būtu jāveido instruments, kas ļautu ierobežot vai arī traucēt, piemēram, ēkas ekspluatāciju," sacīja Mjakuškina.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien runās par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Merķeļa ielas traģēdija sabiedrībā ir izsaukusi sašutumu par valsts un pašvaldības iestāžu nespēju apturēt nelegālu un bīstamu hosteļu darbību, tādēļ komisijas sēdes darba kārtībā saistībā ar notikušo ir iekļauts punkts par būvniecības kontroli un tiks uzklausītas atbildīgās institūcijas.

Tāpat ziņots, ka ugunsgrēkā, kas 28.aprīlī izcēlās nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā, gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus, tostarp slimnīcā vidēji smagā stāvoklī tika nogādāti seši cietušie.

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.