Citas ziņas

Cenšas celt profesionālās izglītības prestižu

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 27.05.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu visbūtiskāk ietekmē darbaspēka novecošanās un iziešana no darba tirgus. Pēdējos 10 gados ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo vai arodizglītību sarucis par ceturtdaļu jeb 100 tūkstošiem. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, līdzīgas tendences saglabāsies arī nākamajos gados, līdz ar to situācija varētu kļūt vēl saspringtāka.

Rīgas reģionā un vairākās lielajās pilsētās bezdarba rādītāji ir zem tā dēvētā dabiskā bezdarba līmeņa – pieciem procentiem. Rīgas reģionā atrodas 81 procents no visām brīvajām darbavietām valstī, un to ir vairāk nekā bezdarbnieku. Savukārt reģionos situācija ir citāda – reģistrēto bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedz brīvo darbavietu skaitu. Augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kur tas sasniedz 14,9 procentus. Reģistrēto bezdarbnieku uzskaitē ir ievērojams vienkāršo profesiju veicēju skaits, bet darba tirgū nepieciešami kvalificēti speciālisti, tāpat ir augsta rotācija zemi atalgotajās profesijās, norāda Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Audzēkņu skaits sarūk

Problēmas risinājumi meklējami vairākos virzienos, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Lai īstermiņā risinātu vidējās kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību, būtiski ir pieaugušo izglītības pasākumi un darbaspēka reģionālās mobilitātes veicināšana. Savukārt, vērtējot problēmas risinājumu vidējā un ilgtermiņā, jādomā par lielāka skaita jauniešu piesaisti profesionālajai izglītībai.

Tam piekrīt arī uzņēmēji. «Latvijā lielākā daļa aiziet mācīties uz vidusskolu, tālāk – uz augstskolu vai dodas uz ārzemēm,» novērojis SIA Metālmeistars valdes loceklis Arnis Balodis. «Attīstītajās valstīs uz tehnikumiem aiziet septiņdesmit procenti skolēnu, uz augstskolām – tikai trīsdesmit procentu.»

Latvijā pašlaik vien trešdaļa no pamatizglītību ieguvušajiem jauniešiem izvēlas turpināt skoloties profesionālā virziena mācību iestādēs. Tas ir zems rādītājs, ja zinām, ka pieprasījums veido aptuveni 46 procentus no nodarbināto skaita, piebilst E. Urpena. Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka pēdējos gados palielinās to audzēkņu skaits, kuri pēc 9. klases izvēlas turpināt mācības, iegūstot specialitāti. Šajā mācību gadā profesionālo izglītību sāka apgūt 11,7 tūkstoši audzēkņu – par 55 jauniešiem vairāk nekā pirms gada.

Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru