Foto: pixabay.com

Cenšas celt profesionālās izglītības prestižu 

Profesionālo virzienu izvēlas vien trešdaļa no devīto klašu absolventiem.

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 2019. gada 27. maijs plkst. 6:49

Uzņēmējdarbību varētu attīstīt, taču trūkst kvalificētu vidēja līmeņa darbinieku. Visvairāk ar šo problēmu saskaras tādas nozares kā būvniecība un apstrādes rūpniecība. Ekonomikas ministrija vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir akcentējusi kā vienu no risināmām prioritātēm sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.

Veidojas speciālistu deficīts

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums Latvijā veido gandrīz pusi no kopējā darbaspēka pieprasījuma tautsaimniecībā. 2018. gadā aptuveni 46 procenti jeb 416 tūkstoši cilvēku bija nodarbināti vidējās kvalifikācijas darbavietās. Tajā pašā laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar profesionālo vidējo vai arodizglītību pērn bija vien 301 tūkstotis. Tas nozīmē, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un deficīts šajā grupā veido aptuveni 115 tūkstošus darbinieku, problēmu iezīmē Ekonomikas ministrijā.

Vidējās kvalifikācijas darbaspēka trūkumu visbūtiskāk ietekmē darbaspēka novecošanās un iziešana no darba tirgus. Pēdējos 10 gados ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar profesionālo vidējo vai arodizglītību sarucis par ceturtdaļu jeb 100 tūkstošiem. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, līdzīgas tendences saglabāsies arī nākamajos gados, līdz ar to situācija varētu kļūt vēl saspringtāka.

Rīgas reģionā un vairākās lielajās pilsētās bezdarba rādītāji ir zem tā dēvētā dabiskā bezdarba līmeņa – pieciem procentiem. Rīgas reģionā atrodas 81 procents no visām brīvajām darbavietām valstī, un to ir vairāk nekā bezdarbnieku. Savukārt reģionos situācija ir citāda – reģistrēto bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedz brīvo darbavietu skaitu. Augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kur tas sasniedz 14,9 procentus. Reģistrēto bezdarbnieku uzskaitē ir ievērojams vienkāršo profesiju veicēju skaits, bet darba tirgū nepieciešami kvalificēti speciālisti, tāpat ir augsta rotācija zemi atalgotajās profesijās, norāda Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Audzēkņu skaits sarūk

Problēmas risinājumi meklējami vairākos virzienos, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Lai īstermiņā risinātu vidējās kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību, būtiski ir pieaugušo izglītības pasākumi un darbaspēka reģionālās mobilitātes veicināšana. Savukārt, vērtējot problēmas risinājumu vidējā un ilgtermiņā, jādomā par lielāka skaita jauniešu piesaisti profesionālajai izglītībai.

Tam piekrīt arī uzņēmēji. «Latvijā lielākā daļa aiziet mācīties uz vidusskolu, tālāk – uz augstskolu vai dodas uz ārzemēm,» novērojis SIA Metālmeistars valdes loceklis Arnis Balodis. «Attīstītajās valstīs uz tehnikumiem aiziet septiņdesmit procenti skolēnu, uz augstskolām – tikai trīsdesmit procentu.»

Latvijā pašlaik vien trešdaļa no pamatizglītību ieguvušajiem jauniešiem izvēlas turpināt skoloties profesionālā virziena mācību iestādēs. Tas ir zems rādītājs, ja zinām, ka pieprasījums veido aptuveni 46 procentus no nodarbināto skaita, piebilst E. Urpena. Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka pēdējos gados palielinās to audzēkņu skaits, kuri pēc 9. klases izvēlas turpināt mācības, iegūstot specialitāti. Šajā mācību gadā profesionālo izglītību sāka apgūt 11,7 tūkstoši audzēkņu – par 55 jauniešiem vairāk nekā pirms gada.


Visu rakstu lasiet 27. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 27. maijs plkst. 12:18

Šoruden profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā piedāvās jauniešiem...

2013. gada 05. novembris plkst. 13:46

Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola noslēgusi iepirkumu konkursu par skolas ēkas kompleksa...

2013. gada 23. jūlijs plkst. 11:48

Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts...

2013. gada 04. jūlijs plkst. 12:43

Apbalvoti projekta «Droša skola – drošs darbs» konkursa «Droša...

2013. gada 03. jūlijs plkst. 13:51

Šajā rudenī 44 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā gaida 3000 jauniešus,...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 24. maijs plkst. 11:40

Šonedēļ Everesta virsotnes tuvumā miruši divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu...

2019. gada 24. maijs plkst. 8:49

Vairākos seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētais Holivudas producents Hārvijs Vainstains civillietās...

2019. gada 24. maijs plkst. 7:52

Velsas princeses Diānas bojāeja 1997.gadā autoavārijā Parīzē ir kļuvusi par atrakciju ASV...

2019. gada 24. maijs plkst. 7:13

Sludinājumu portālā «ss.com» par 5000 eiro tiek tirgots, iespējams, I šķiras Triju...

2019. gada 23. maijs plkst. 11:15

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem...

2019. gada 22. maijs plkst. 14:23

Lai sekmētu inovāciju radīšanu Latvijas ekonomikai, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un telekomunikāciju...

2019. gada 22. maijs plkst. 14:07

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās...

2019. gada 21. maijs plkst. 21:04

Ekonomikas ministrija (EM) nolēmusi vairs nepagarināt līgumu ar pašreizējo Latvijas investīciju...

2019. gada 21. maijs plkst. 7:51

Otrdienas pēcpusdienā Latvijā gaiss sakarsīs līdz +26..+30 grādiem, nedaudz vēsāk būs dažviet...

2019. gada 16. maijs plkst. 13:46

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma...