Citas ziņas

Cīnoties pret viltus ziņām, Zviedrijas valdība samazinās nodokļus drukātajiem medijiem

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Zviedrijas valdība ierosinājusi atcelt nodokli, ko drukātie mediji maksā par ieņēmumiem no reklāmām, šādi cenšoties pastiprināt cīņu pret viltus ziņu izplatību.

Šobrīd drukātie mediji maksā īpašu 2,5% nodokli par ieņēmumiem no reklāmām, kas pārsniedz 75 miljonus kronu (7,9 miljonus eiro). Izdevumi jau agrāk sūrojušies, ka tas apgrūtina viņu konkurenci arvien skarbākajā klimatā.

Tagad valdība vēlas šo nodokli atcelt kā laikrakstiem, tā arī periodiskajiem izdevumiem, kas iznāk vismaz četras reizes gadā.

Valdība cer, ka šādi viltus ziņu laikmetā izdosies nostiprināt kvalitatīvo žurnālistiku.

«Tīmekļa baumu un viltus ziņu laikmetā, kurā mēs šobrīd dzīvojam, mēs uzskatām, ka mūsu dienas prese ir ārkārtīgi svarīga. Viens veids, kā to atbalstīt, ir, atceļot šo nodokli,» teikts finanšu ministres Magdalēnas Andersones paziņojumā.

Izmaiņas tiks ieviestas ar 2018.gada janvāri, turklāt valdība plāno arī samazināt izmaksas digitālajiem medijiem.

Valdība plāno samazināt tā dēvēto digitālo PVN, kura likme šobrīd ir fiksēta 25% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Facebook birojam Rīgā meklē darbiniekus cīņai pret manipulēšanu ar sabiedrisko domu

Db.lv, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās saziņas vietne "TikTok" svētdien paziņojusi, ka aptur visu videoierakstu publicēšanu no Krievijas, lai pasargātu savus darbiniekus no valsts jaunajiem likumiem par "viltus ziņām".

Ņemot vērā jaunos likumus par "viltus ziņām", mums nav citas izvēles, kā apturēt tiešsaistes straumēšanu un jaunu videoierakstu izvietošanu, kamēr netiks izvērtētas sekas darbinieku drošībai, kādas rada šis likums, tviterī paziņojis uzņēmums, piebilstot, ka tas neietekmē tā ziņapmaiņas lietotnes.

Kā ziņots, Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Kā iegādāties Instagram sekotājus

Raksts tulkots no BBC - autors Edvīns Leins (Edwin Lane); sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministrs atbalsta samazinātā PVN piemērošanu vietējai drukātajai presei

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" mudina uzmanīties no viltus ziņām, kas kļuvušas aktuālas plaši izmantotajā lietotnē "WhatsApp".

"Cert.lv" informē, ka masveidā izplatītā vēsts par it kā kritisku drošības problēmu, kuru kāds var izmantot, atsūtot video, ir viltus ziņa.

"Aicinām to ignorēt! Tieši šāda pati ziņa tika izplatīta pagājušajā nedēļā arī spāņu un angļu valodās runājošajās valstīs. Diemžēl jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes laikā arvien biežāk ir novērojamas viltus ziņu izplatīšanas kampaņas, tāpēc aicinām izmantot tikai uzticamus informācijas avotus," liecina informācija "Cert.lv" mājaslapā.

"Cert.lv" (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju krāpnieki vilina ar lielu peļņu un "medī" investorus iesācējus

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju krāpšana ir viens no šobrīd izplatītākajiem garnadžu krāpšanas veidiem, turklāt salīdzinoši ar citām krāpnieku izmantotajām shēmām šādos gadījumos zaudējumu apmērs var būt ievērojami lielāks.

Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās ar populārākajām investīciju krāpšanas metodēm un sniedz padomus, kā pasargāt sevi un savus naudas līdzekļus no nonākšanas krāpnieku rīcībā.

Šobrīd ierasta investīciju krāpnieku shēma ir telefoniska sazināšanās ar potenciālo upuri, sarunas laikā piedāvājot ar investīciju palīdzību iespēju ar minimālu risku gūt lielu peļņu. Iedzīvotāji arvien vairāk meklē investīciju iespējas, savukārt krāpnieki aktīvi izmanto populārus zīmolus, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību. Piemēram, tiek piedāvāti viltus darījumi, solot lielu peļņu ar lielu un plaši pazīstamu uzņēmumu akcijām (piemēram, Tesla), zeltu, kriptovalūtu vai pat elektroenerģiju. Nereti krāpnieki ar piesaistošu viltus rakstu vai reklāmu palīdzību panāk to, ka investors pats reģistrē savus datus viltus investīciju platformā. Jāņem vērā, ka noziedznieki aktīvi izmanto nepatiesu informāciju un viltus iespējas, lai piesaistītu potenciālā upura uzmanību un pārliecinātu iedzīvotājus veikt naudas pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri atbalstījuši ierosinājumu ļaut bloka valstīm noteikt zemas vai 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes elektroniskajām grāmatām un citiem elektroniskajiem izdevumiem, teikts otrdien publiskotajā paziņojumā.

Pašlaik pievienotās PVN likmes ES dalībvalstīs būtiski atšķiras starp drukātajiem un elektroniskajiem izdevumiem. Minimālā PVN likme drukātajiem produktiem ir 5%, bet digitālajiem produktiem tā ir 15%.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātais jaunais plāns paredz, ka dalībvalstīm būs tiesības elektroniskajiem izdevumiem noteikt zemas vai 0% nodokļu likmes.

«Šis ierosinājums ir daļa no mūsu pūliņiem modernizēt PVN digitālajai ekonomikai, un ļauj mums turēties līdzi tehnoloģiskajam progresam,» norāda Austrijas finanšu ministrs Hartvigs Legers.

Austrija, kas ir pašreizējā ES prezidējošā valsts, bija viena no šī plāna atbalstītājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. aprīlis Dienas Biznesam ir ļoti nozīmīgs – tieši šajā datumā pirms 29 gadiem iznāca mūsu izdevuma pirmais numurs.

Bizness Latvijā tajā laikā bija vēl, tā teikt, bērna autiņos, tāpēc šādam biznesa preses izdevumam bija nozīmīga loma, gan lai palīdzētu veidot modernu biznesa vidi, gan lai aizstāvētu uzņēmēju intereses aplamu politisku lēmumu gadījumos, gan arī lai nodrošinātu komunikāciju starp uzņēmumiem, to organizācijām un vairotu uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā kopumā.

Apceļo Latviju, nopērc žurnālu Dienas Bizness un laimē! 

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības...

Kā redzam, tas viss ir ļoti aktuāls arī šodien, tāpēc arī mūsu darbam nozīme nav mazinājusies, tostarp laikā, kad drukātajiem medijiem, kuru piedāvāto saturu veido par tā patiesumu atbildīgas redakcijas, nākas konkurēt ar komunikācijas brīvmāksliniekiem un viltus vēstījumu radītājiem interneta saziņā.

Dienas Biznesu šodien veido ļoti laba profesionāļu komanda. Mūsu rindās ir gan Māris Ķirsons, kurš Dienas Biznesā strādā jau kopš tā pirmsākumiem, un Agris Liepiņš, kura lieliskās karikatūras Dienas Biznesā bijušas visus šos gadus, gan arī kolēģi, kuri pieredzi iepriekš guvuši citos izdevumos.

Jā, izdevuma vēsturē ir bijuši laiki, kurus negribas pieminēt un ko noteikti neatļausim atkārtot, taču, raugoties ilgtermiņā, redzam, ka izdevuma sākotnējā misija – būt par uzņēmēju interešu publisko aizstāvi – ir bijusi visos laikos respektēta, un varu apliecināt – būs respektēta arī nākotnē.

Mēs atceramies, ka esam radīti tieši biznesam, un mēs tiecamies uz to, lai Latvijas biznesam mūsu darbs būtu vienmēr vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sācis Latvijas influenceru uzraudzības programmu, jo liela daļa «Instagram» un «Youtube» viedokļu līderu pārkāpjot Reklāmas likumu un maldina savu auditoriju.

Vienlaikus, arvien redzamāk sašķēlusies pati Latvijas influenceru vide, kad kvalitatīvā satura veidotāji un blogeru ētikas ievērotāji kritizē naudas mediniekus, – vēstīja «LNT TOP10».

Likuma uzraugi vēl pirms gada īsti nezināja, kā disciplinēt skaitliski daudzos influencerus, kas publiski nenorāda, ka par sponsorētā satura izveidi un izvietošanu savos sociālajos kontos ir saņemta nauda vai bartera prece un pakalpojums. PTAC situāciju atvieglojuši sabiedrisko attiecību aģentūru veidotie reitingi, kuros sociālo mediju influenceri sarindoti pēc ietekmes spēka uz savu sekotāju auditoriju.

«Šobrīd mēs esam pievērsuši uzmanību 80 influenceriem. Tie ir gan lielie un vidējie, gan nano-influenceri. Pret 18 influenceriem mēs esam uzsākuši uzraudzības lietas, īpaši pievēršot uzmanību viņu ierakstiem, vai izmanto tēmturus,» – «LNT TOP10» skaidroja PTAC pārstāve Evija Lene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - airBaltic brīdina par viltus konkursu sociālajos tīklos aviokompānijas vārdā

LETA, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban sociālajā tīklā «Facebook» Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» vārdā tiek izplatīts viltus konkurss, kurā piedāvā laimēt biļetes, aģentūrai LETA pauda uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

Pievienotas 4.-5. rindkopas

Viņa uzsvēra, ka viltus konkurss nekādā veidā nav saistīts ar nacionālo aviokompāniju.

«Lūdzam nesniegt savu privāto informāciju un nedalīties ar šo ierakstu sociālajos tīklos. »airBaltic« jau iepriekš ir vērsies pret līdzīgiem gadījumiem un lūdzis pārtraukt prettiesisko darbību un uzņēmuma preču zīmes nelikumīgu izmantošanu,» sacīja Briede.

Viņa piebilda, ka lidsabiedrība rakstiskā veidā jau ir vērsusies pret viltus konkursa mājas lapas turētāju.

Internetā pieejamā informācija liecina, ka līdzīgi aptauja tiek izplatīta arī Vācijas aviokompānijas «Lufthansa» vārdā.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam «airBaltic» piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā anulēts tikai viens viltus vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts, bet piektdien policija atbildīgajām iestādēm nosūtīs informāciju par vēl 11 šādām personām, ceturtdien vēstīja TV3.

Pēdējās nedēļās Valsts policija ir atklājusi trīs grupas, kas nodarbojās ar viltus sertifikātu tirgošanu. Samaksājot vairākos simtos mērāmas summas, pie Covid-19 drošības sertifikātiem nepamatoti tikuši vairāki simti cilvēku, iepriekš lēsa policija.

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju 

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas...

Kā atzīmē TV3, kad Valsts policija aizturēja pirmās divas organizētās noziedzības grupas par vakcinācijas fakta imitēšanu, esot iegūti saraksti ar vārdiem un uzvārdiem par vairāk nekā 200 viltus ceļā vakcinācijas sertifikātu ieguvušajiem, tomēr līdz šim policija Nacionālajam veselības dienestam nosūtījusi informāciju tikai par vienu cilvēku, kura sertifikāts jāanulē.

Kā skaidro Valsts policija, lai arī kratīšanu laikā izņēma sarakstus ar vārdiem un uzvārdiem, kam it kā veikta vakcinācijas fakta imitēšana, tas vēl automātiski nenozīmējot krāpniecību. Tālāko pārbaužu process esot laikietilpīgs, jo policija visas procesuālās darbības jāveic atbilstoši kriminālprocesa likumam.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālā references laboratorija ieviesusi jaunu sistēmu, lai izķertu iespējamos krāpšanas gadījumus, proti, slimnīcā dots rīkojums katram hospitalizētajam Covid-19 slimniekam, kurš datos parādās kā vakcinēts, veikt specializētās analīzes.

"Ir iespējams konstatēt, vai cilvēkam ir antivielas pret Covid-19 vīrusu, ir iespējams atšķirt vakcinācijas antivielas no antivielām, kas veidojas pēc pārslimošanas. Par katru no šiem gadījumiem būs atsevišķs ārstu konsīlijs," skaidrojis laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez viltus izvēlēm

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no publiskās politiskās retorikas kaitīgām un kaitinošām izpausmēm ir dažādu budžeta izdevumu pretnostatīšana. Skaidrs, ka, plānojot budžeta izdevumus, ir jānosaka prioritātes, citādi nevar būt, taču visnotaļ bīstami ir veidot tādas maldīgas izvēles kā aizsardzība pret pensijām vai koncertzāle pret veselību.

Valsts ir visu nozaru kopums, nevar attīstīties un pastāvēt tāda valsts, kurā ir tikai rūpniecība vai tikai veselība, vai tikai kultūra. Līdz ar to politiķiem nevajadzētu veidot sabiedrībā kļūdainu priekšstatu, ka vienas nozares attīstība ir iespējama uz citas rēķina. Turklāt Latvijai ir vairākas starptautiskas saistības, kuras tai ir jāievēro. Piemēram, aizsardzības budžetam ir jābūt 2% no IKP. Neviens mums to neuzspieda, to mēs paši uzņēmāmies, iestājoties NATO.

Tāpēc pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā tikai par demagoģiju un kaitniecību var saukt politiskos paziņojumus par aizsardzības budžeta mazināšanu, ietaupītos līdzekļus novirzot sociālajām vajadzībām. Tā teikt, kurš ļaundaris gan pirks tankus, ja sirmgalvji cieš badu. Šāds pretnostādījums ir neīsts, jo, samazinot aizsardzības budžeta līdzekļus, visas sociālās problēmas tāpat neizdosies atrisināt, bet nodarītais zaudējums, turklāt starptautiskā mērogā (piemēram, tāda partnera slava, kurš nepilda solījumus), tālu pārsniegs ietaupījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Krāpnieki uzņēmumiem prasa maksu par iekļaušanu PVN reģistrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina neatsaukties uzņēmuma EBN-European Business Number Latvija viltus vēstulēm, liecina informācija VID mājaslapā.

Gadījumā, ja tiek saņemta vēstule no EBN-European Business Number Latvija departamenta, kas it kā lūdz ieskaitīt zināmu naudas summu, lai uzņēmums tiktu iekļauts PVN reģistrā, VID aicina neatsaukties tam.

VID norāda, ka tā ir krāpniecība un šim departamentam nav nekādas saistības ar Latvijas nodokļu administrāciju. Saņemot šādu vai līdzīgu piedāvājumu, VID aicina brīdināt arī savus sadarbības partnerus un informēt par to Valsts policijas darbiniekus.

Jau pagājušajā gadā VID brīdināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot šādus viltus uzaicinājumus. VID rīcībā ir informācija, ka iedzīvotāji līdzīgas viltus vēstules saņēmuši arī šogad. Šādi krāpniecības gadījumi ir novēroti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Somijā, Vācijā un citās.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starptautiskā operācijā pārtrauc viltus finanšu brokeru zvanu centru darbību

Db.lv, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā starptautiskā operācijā vienlaicīgi Latvijā un Lietuvā šī gada 24. martā tika aizturētas kopumā vairāk nekā 100 personas aizdomās par iesaistīšanos starptautiskā zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā.

Kopumā pārtraukta trīs krāpnieku zvanu centru darbība – divi no tiem darbojušies Latvijā un viens Lietuvā. Latvijā kopumā aizturētas tika 80 personas, bet 14 personas šobrīd ir atzītas par aizdomās turamām. No tām četrām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pērnā gada februārī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā tika uzsākts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā (par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa) un 195. panta trešajā daļā (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viltus brīdinājuma saņemšanas par lidmašīnā ievietotu spridzekli Lielbritānijas iznīcinātāji trešdien pavadījuši Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» lidmašīnu no Kauņas uz Londonas Stenstedas lidostu, paziņojusi Lietuvas policija un lidsabiedrība.

«Reiss no Kauņas uz Londonas Lūtonas lidostu tika novirzīts uz Londonas Stenstedas lidostu,» sacīja «Ryanair» pārstāvis.

Pēc Lietuvas policijas sniegtās informācijas, uz policiju plkst. 6.21 piezvanījis nenoskaidrots vīrietis, kurš apgalvojis, ka lidmašīnā, kas izlidos no Kauņas uz Lūtonu, ievietots spridzeklis. Policija kopā ar apkalpi lidmašīnu pārbaudījusi, taču nekas aizdomīgs nav atrasts, tāpēc nolemts atļaut lidmašīnai doties ceļā.

Taču, kad «Ryanair» lidmašīna ielidojusi Lielbritānijas gaisa telpā, pacēlušies gaisā divi britu gaisa spēku iznīcinātāji «Typhoon» un «Ryanair» lidmašīna novirzīta uz Stenstedas lidostu.

Lidmašīna nolaidās bez problēmām un, tiklīdz būs veiktas drošības pārbaudes, pasažieri ar autobusu tiks nogādāti Lūtonā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru