Jaunākais izdevums

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli varētu iekasēt pēc ražotāju norādītā CO2 izmešu daudzuma; gaidāmas karstas politiskas diskusija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir iespējamais scenārijs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas reformā. DB jau rakstīja (28.09.2016.), ka valdība atbalstījusi grozījumus transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī, kas paredz vieglo automašīnu ekspluatācijas nodevā ietvert CO2 izmešu apmēru, tādējādi dārgāka kļūtu jaudīgu auto lietošana. Lai arī sākotnēji bija paredzēts cits nodokļa apmērs, tomēr tagad tiek piedāvāts līdz 0 samazināt tā apmēru elektroauto, bet paaugstināt lieljaudas apvidus mašīnām.

Lai arī 27. septembra valdības sēdē grozījumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likumā tika atbalstīti bez diskusijām, tomēr pagājušās nedēļas nogalē premjers Māris Kučinskis parakstījis rezolūciju satiksmes ministram Uldim Augulim, aicinot steidzami sagatavot informāciju saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Satiksmes ministram uzdots atkārtoti izvērtēt piedāvāto CO2 izmešu ierobežošanas mehānismu un vienlaikus piedāvāt risinājumu, kas neuzliktu nesamērīgu maksājumu slogu saimniecībām ar zemiem ienākumiem un kuru rīcībā ir transportlīdzekļi, kas vecāki par septiņiem gadiem, piemēram, ieviešot paaugstinātu nodokļa/nodevas likmi par noteiktas luksusa klases transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Par to, kāds liktenis šos sagatavotos grozījumus piemeklēs Saeimā, ir grūti spriest, jo politiķiem tuvojošos vēlēšanu kontekstā būs nepieciešamas arī auto īpašnieku balsis.

Visu rakstu CO2 izmešu nodoklis - pēc ražotāju norādītā lasiet otrdienas, 18.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Lietuvā maksās 1000 eiro kompensāciju par vecā auto nomaiņu

LETA--BNS, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas iedzīvotāji no novembra varēs saņemt 1000 eiro kompensāciju, ja nomainīs savu automašīnu pret tādu, kas rada mazāku daudzumu ogļskābās gāzes izmešu.

To paredz rīkojums, ko parakstījis vides ministrs Ķēstutis Mažeika, ziņu aģentūrai BNS pavēstīja ministra preses sekretārs Justs Jaskonis.

Kompensāciju varēs saņemt fiziskas personas, kas iegādāsies automašīnu, ja līdzšinējais automobilis rada vairāk ogļskābās gāzes izmešu nekā jaunais, un ja vecā automašīna tika nodota utilizācijai.

Jaunās automašīnas ogļskābās gāzes izmešu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 130 gramus uz kilometru. Jaunā automobiļa pirmreizējai reģistrācijai būs jābūt veiktai Eiropas Savienībā ne agrāk kā 2013.gada 1.janvārī, un tā dzinējam būs jābūt darbināmam ar benzīnu, gāzi,. etanolu vai elektrību.

Līdz 2021.gadam šādām kompensācijām plānots piešķirt 30 miljonus eiro, paredz Nacionālais plāns cīņai pret gaisa piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest nodokli automobiļu radītajiem izmešiem.

Atkarībā no radītā izmešu daudzuma, reģistrējot automobili, no nākamā gada būs jāmaksā no dažu desmitu eiro līdz 1280 eiro liels nodoklis.

Vides ministrs Ķēstutis Mažeika norādīja, ka nodoklis tiks ieviests, lai mainītu valsts autoparka struktūru un mudinātu cilvēkus iegādāties tādas automašīnas, kas mazāk kaitē videi.

«Mūsu autoparks ir vecs un izmešu rādītāji ir augsti tāpēc, ka nav šāda nodokļa,» sacīja Mažeika.

Likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Polylabs iekļauts konkursa Nordic Cleantech Open desmit finālistu vidū

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātas starptautiskā tīro tehnoloģiju konkursa Nordic Cleantech Open TOP 10 kompānijas, un sarakstā iekļuvusi arī kompānija Polylabs no Latvijas, informē konkursa rīkotāji.

Konkursā tika saņemti vairāk nekā 100 pretendentu pieteikumi, kurā prezentētas idejas saistībā ar ūdens un notekūdeņu transformāciju, rūpniecības piesārņojuma attīrīšanu, elektronikas energoefektivitāti, restorānu apgaismojumu un ventilācijas sistēmām, kā arī risinājumi, kas atbalsta elektromobiļu, atjaunojamās enerģijas un biomateriālu izmantošanu.

Fināls notiks 22.maijā Malmē, Zviedrijā.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka SIA Polylabs ir ķīmijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabiskas izcelsmes poliolu ražošanu. «Poliols ir viens no izejmateriāliem, lai saražotu poliuretāna putas, citus izstrādājumus, piemēram, krēslu polsterējumu, kurpju zoles, vīna pudeļu korķus, vējdēļus, izolācijas materiālus. Šobrīd pasaulē polioli galvenokārt tiek ražoti no naftas produktiem, bet mēs tos ražojam no dabiskajām rapšu un talla eļļām,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA Polylabs vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dīzeļgeitas auto kaitīgie izmeši ik gadu Eiropā varētu būt vainojami 5000 cilvēku nāvē

LETA, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļgeitas automašīnu kaitīgie izmeši ik gadu Eiropā varētu būt vainojami 5000 cilvēku nāvē, kas zaudējuši dzīvību gaisa piesārņojuma dēļ, teikts pirmdien žurnālā Environmental Research Letters publicētajā pētījumā.

Maijā pētījumā žurnālā Nature tika konstatēts, ka dīzeļauto pārmērīgie izmeši 2015.gadā visā pasaulē saistāmi ar 38 000 pāragras nāves gadījumu.

Jaunākajā pētījumā uzmanība pievērta situācijai Eiropā.

Eiropā ik gadu 10 000 nāves gadījumu saistāmi ar vieglo dīzeļauto mazo daļiņu piesārņojumu, pētījumā norāda Norvēģijas, Austrijas, Zviedrijas un Nīderlandes zinātnieki.

Puses šo gadījumu varēja nebūt, ja dīzeļauto slāpekļa oksīdu izmešu daudzums automašīnām, braucot pa ceļu, būtu bijis tāds pats, kāds tas bijis laboratoriju pārbaudēs.

Uzņēmums Volkswagen atzinis, ka tas automašīnās uzstādījis nelegālu programmatūru, kas izmešu daudzumu samazinājis tikai uz pārbaužu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dīzeļu vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet ūdeņraža auto

Māris Ķirsons, 29.10.2019

Pagaidu risinājums nākamajiem 5-15 gadiem varētu būt hibrīdauto - uzskata a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nākotne ir atkarīga no pircēja

Ivars Norvelis, «Inchcape Motors Latvia» BMW grupas vadītājs, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura dzinēja «nākotne» ir atkarīga no pircēja izvēles. Premium segmentā redzam, ka pircēji aizvien vairāk iedziļinās degvielas tipa izvēles jautājumā, izvērtējot savus braukšanas paradumus, reālās vajadzības un citus racionālus apsvērumus.

Tostarp CO2 izmešu līmeni, no kura ir atkarīgs maksājamais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, un piedomā, vai dīzelis patiešām ir vajadzīgs. Piemēram, vēl pirms diviem gadiem izvēle par labu automašīnai ar dīzeļa dzinēju šķita pašsaprotama.

Atbilstoši Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas pētījuma datiem Rietumeiropā automašīnu ar dīzeļdzinējiem īpatsvars sarūk. Teju desmit gadus dīzeļdzinēju transportlīdzekļi ir bijuši populārāki par spēkratiem ar benzīna dzinēju, vienmēr pārsniedzot 50% robežu. Pērn pirmo reizi kopš 2009.gada dīzeļdzinēju spēkratu īpatsvars ir nokrities līdz 44,4%. Taču, lai arī pasaulē dīzeļa automašīnu īpatsvars samazinās, tas notiek ļoti gausi. Arī Latvijā saskaņā ar šā gada marta automašīnu reģistrācijas datiem premium segmentā 60% spēkratu ir ar dīzeļdegvielas dzinēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

OIK pāragrais prieks

Jānis Bethers, energouzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētājs, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie piedāvājumi elektroenerģijas Obligātā iepirkuma sistēmas pilnveidošanai parāda, ka beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Tomēr, pirms priecāties par gaidāmo elektrības rēķinu samazināšanu, patērētājiem ir svarīgi brīdi aizdomāties par to, ka piedāvātajā rīcības modelī OIK maksājumu summa nekur nepazūd un netiek samazināta. Tā vienkārši tiek pārvirzīta uz citu valsts budžeta pozīciju, bet gala rezultātā par to maksās patērētāji – jautājums tikai, kuri un cik daudz?

Pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu. Turklāt tā nav laba saimniekošanas prakse – uzlikt papildu slogu valsts budžetam, kamēr vēl nav skaidri definēts, kur šo naudu iegūt. Iedzīvotāju rēķini tik tiešām samazināsies, bet samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.

Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju OIK sloga dēļ līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips «piesārņotājs maksā» un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem. Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam. Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektromobiļu uzlādes stacijām atvēlēs 8,34 miljonus eiro; cer, ka piešķirs naudu arī šo auto iegādes veicināšanai

Žanete Hāka, LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Lietuvā pret neekoloģiskiem auto rosina cīnīties gan ar nodokļiem, gan pamudinājumiem

LETA--BNS, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva 2020.gadā plāno ieviest papildu nodokli piesārņojošiem transportlīdzekļiem, bet finanšu ministrs Viļus Šapoka paudis pārliecību, ka ir nepieciešami ne tikai nodokļi, bet arī pamudinājumi, lai autovadītāji izvēlētos videi draudzīgākus spēkratus.

«Ir jāpiemēro risinājumi, lai pamudinātu pāriet uz mazāku piesārņojumu radošiem automobiļiem, un jānosaka konkrēts reģistrācijas nodoklis, lai mudinātu [īpašniekus] pārdot savus transportlīdzekļus, kas rada piesārņojumu. Domāju, ka tāds komplekts sniegtu rezultātu,» ministrs otrdien sacījis intervijā ziņu radiostacijai «Žinu radijas».

Šapoka norādīja, ka Lietuvai pašlaik ir viens no vislielākajiem piesārņojošu spēkratu autoparkiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

«Ja mēs nespēsim atjaunot savu automašīnu parku, nākamo desmit gadu laikā izmešu kvotas mums izmaksās papildu simtiem miljonus» eiro, viņš teica.

Starptautiskās organizācijas jau gadiem ir ieteikušas Lietuvai ieviest nodokli piesārņojošām automašīnām, kā arī paplašināt nekustamā īpašuma nodokļu bāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jau deviņas ražotnes pasaulē

Anda Asere, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sasniegtu ārzemju tirgus, degvielas piedevas AdBlue radītāja SIA CrossChem veido pārstāvniecības un ražotnes visā pasaulē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«CrossChem mērķis ir būt globālam pasaules līmeņa ķīmisko preču ražotājam ar saknēm Latvijā. Mans mērķis ir šo uzņēmumu no privāta padarīt par publisku un ap 2020. gadu laist CrossChem akcijas publiskā apritē,» saka Ričards Andersons, SIA CrossChem valdes loceklis. Visticamāk, tas tiks darīts ārpus Latvijas – kādā no to valstu tirgiem, kur ir lielāka naudas aprite, piemēram, Honkongā. Pērn SIA CrossChem apgrozījums bija 5,8 miljoni eiro. Šogad plānotais apgrozījums ir aptuveni 7,5 miljoni eiro. Par kopējiem rezultātiem pasaulē vēl gan ir priekšlaikus spriest, bet R. Andersons paredz, ka grupas globālais apgrozījums šogad būs aptuveni 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

PVO: Steidzami ir vairāk jāuzzina par mikroplastmasas ietekmi uz veselību

LETA--AFP, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkiem bīstams, bet aicināja vairāk pētīt iespējamos riskus nākotnē.

Savā pirmajā ziņojumā par mikroplastmasas ietekmi uz cilvēka veselību PVO aplūkoja krāna un pudeļu ūdenī atrodamās mikroplastmasas ietekmi.

«Lai nomierinātu ūdens patērētājus visā pasaulē, mūsu galvenais vēstījums ir tāds, ka, balstoties uz šo novērtējumu, uzskatām, ka riski ir zemi,» sacīja PVO koordinators ūdens un sanitārijas jautājumos Brūss Gordons.

PVO norādīja, ka dati par mikroplastmasas klātbūtni dzeramajā ūdenī pašlaik ir ierobežoti, ir tikai daži uzticami pētījumi, tādēļ rezultātu analīze ir apgrūtināta.

Tāpat organizācija ir aicinājusi pētniekus vairāk veikt padziļinātus pētījumus par mikroplastmasu un tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Joprojām ieņem svarīgu lomu tirgū

Aleksandra Kostjukoviča, «Volkswagen» sabiedrisko attiecību vadītāja, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu uzņēmums tic dīzeļdzinējiem un viņu nākotnei gan Latvijā, gan pasaulē. Esam pārliecināti, ka dīzeļdegviela turpina sniegt nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.»

«Tīri un efektīvi dīzeļdzinēji ar vismodernākajām izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām ir būtiski, lai sasniegtu pieprasītos CO2 autoparka emisiju mērķus nākotnē. Turklāt, piedāvājot ievērojamu degvielas ekonomiju, dīzeļdzinējs joprojām ieņems svarīgu lomu Latvijas augošajā ekonomikā. Mēs uzskatām, ka dīzeļdzinēji saglabāsies tirgū, kā arī aizvien būs piemērotākā izvēle komerciālajiem un lielajiem apvidus transportlīdzekļiem. Vērts piebilst, ka jebkura jauna dīzeļdzinēja CO2 izmeši ir mazāki par līdzvērtīga benzīna dzinēja CO2 izmešiem. Tapāt jebkuras jaunas automašīnas dzinējs rada mazāku ietekmi uz vidu nekā vecas. Rūpējoties par gaisa kvalitāti pilsētās un ietekmi uz vidi, būtu primāri jāizvērtē Latvijas novecojušā, lietotā autoparka ietekme.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PATA Saldus plānojusi īstenot investīciju projektu Būtiska enerģijas ietaupījuma nodrošināšana AS «PATA Saldus II kārta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projektā paredzēts veikt ieguldījumus ražotnes pilnveidošanā iegādājoties trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju. Investīciju projektu plānots līdzfinansēt ar Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda atbalstu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētas atbalsta programmas »Izaugsme un nodarbinātība« 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa »Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē II kārta« ietvaros.

Plānotās investīcijas veido aptuveni vienu miljonu eiro. Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda projekta apstiprināšanas gadījumā sasniegtu 30%. Projekta realizācijas gadījumā tiktu panākts būtisks siltumenerģijas ietaupījums, paaugstināta energoefektivitāte, paaugstināta produktivitāte, samazināta ražošanas pašizmaksa, samazināti CO2 izmeši.

Komentāri

Pievienot komentāru