Jaunākais izdevums

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

ASV mājsaimniecību patēriņa paātrināšanās jau šobrīd atbalsta ekonomisko aktivitāti, un paredzams, ka tā turpinās pieaugt. Tas vienlaikus veicinās spēcīgus importa apjomus, rezultējoties ASV tirdzniecības deficīta pieaugumā.

“Baltijas valstu vidū ASV ir nozīmīgs Igaunijas eksporta tirgus. Tas ir ceturtais lielākais Igaunijas eksporta galamērķis, uz kuru tiek sūtīti 7,9% no kopējā eksporta apjoma. Ievērojamu daļu no šī eksporta veido sakaru iekārtas, un ASV ekonomikas atveseļošanās atbalstīs Igauniju. Kopumā ASV atveseļošanās ir īpaši izdevīga lielākajiem tās tirdzniecības partneriem. Taču arī Latvijas uzņēmumu klātbūtne globālajās piegādes ķēdēs un eksports tiešajiem ASV tirdzniecības partneriem varētu sniegt ieguvumus šīs Baltijas valsts ekonomikai. Vienlaikus jāsaka, ka tieši Vācija un Lielbritānija ir tās valstis, kuras netieši ietekmēs Latvijas ekonomiku,” saka Mantvydas Štareika, “Coface Baltics” reģiona vadītājs.

Neraugoties uz 2020. gada krīzi, kas izraisīja recesiju lielākajai daļai pasaules valstu ekonomiku, uzņēmumu maksātnespēju gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies. Tas ir saistīts ar milzīgo atbalstu, kas ieviests, lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomikām un uzņēmumiem. Vācijā maksātnespēju skaits 2020. gadā samazinājās par 16%. Tomēr “Coface” prognozē, ka uzņēmumu maksātnespējas šajā valstī sāks pieaugt, kad tiks atcelti atbalsta pasākumi.

“Būs uzņēmumi, kas bez valdības atbalsta nespēs izdzīvot, pat ekonomiskā paātrinājuma apstākļos. Neskaidra atbalsta instrumentu izbeigšanas procesa dēļ nav iespējams precīzi noteikt, kad maksātnespēju skaits pieaugs. Tomēr jāpieņem, ka šī gada pēdējā ceturksnī un nākamajā gadā palielināsies uzņēmumu bankrotu skaits. To apstiprina jau šobrīd Vācijā pieaugošais uzņēmumu bankrotu skaits, kas īpaši palielinājās šī gada pirmā ceturkšņa beigās. Arī Vācijas uzņēmumu maksātnespēju saistību apjoms jau pagājušajā gadā ir ievērojami pieaudzis - par 65%, salīdzinot ar 2019. gadu. Tā rezultātā cietuši maksātnespējīgo uzņēmumu darījumu partneri,” uzsver M. Štareika.

Pamatojoties uz detalizētiem uzņēmumu finanšu datiem, jāpieņem, ka vislielākais maksātnespēju pieaugums būs tūrismā, kam sekos transporta un rūpnieciskās pārstrādes nozares.

“Šis aspekts ir īpaši svarīgs Baltijas valstu eksportētājiem, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites un klātbūtni uzņēmumu piegāžu ķēdēs. Arī Baltijā mēs sagaidām uzņēmumu maksātnespēju gadījumu skaita pieaugumu. Šajā ziņā vissvarīgākais būs pakāpenisks atbalsta pasākumu atcelšanas process, kā arī ekonomikas atveseļošanās temps un struktūra. Arī darījumu partneru maksātnespējas tādā nozīmīgā eksporta virzienā kā Vācija būs joprojām vērojamas,” secina Štareika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Coface Baltics” vadītāja amatā stājas finanšu un vadības speciālists Mindaugs Sventickas, kurš jau vairākus gadus ir bijis daļa no uzņēmuma.

Šajā amatā viņš nomainīs Mantvīdu Štareiku, kurš ir nolēmis turpināt savu profesionālo karjeru citā jomā.

“Mēs esam iecēluši profesionālu un pieredzējušu ekonomistu par “Coface Baltics” vadītāju. Viņš ir veicinājis arī uzņēmuma darbības paplašināšanu Baltijā, kā arī daudzus gadus palīdzējis stiprināt uzņēmuma darbību starptautiskajos tirgos. Mēs augstu vērtējam Mindauga profesionālās un vadības kompetences, kā arī esam priecīgi, ka varam viņam uzticēt tirdzniecības kredītu apdrošināšanas biznesu visās Baltijas valstīs,” saka Jaroslavs Javorskis, “Coface” izpilddirektors Centrāleiropā.

Pirms “Coface Baltics” vadības pārņemšanas, pēdējos divus gadus M. Sventickas vadīja “Coface PKZ”, kompānijas strukvienību Slovēnijā, kur viņš joprojām saglabās valdes locekļa pozīciju. Kopš 2005. gada M. Sventickas uzņēmumā ir ieņēmis dažādus vadošus amatus: līdz 2016. gadam viņš bija Risku parakstīšanas departamenta direktora vietnieks un pēc tam arī direktors, bet no 2016. līdz 2019. gadam M. Sventickas vadīja Baltijas Risku parakstīšanas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

SME Finance paplašina vadītāju komandu Baltijas valstīs

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kapitāla finanšu tehnoloģiju uzņēmums “SME Finance” paziņojis par vadītāju komandas paplašināšanu Baltijas valstīs.

Uzņēmuma Latvijas filiāles vadība turpmāk ir uzticēta Jānim Diedišķim, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze banku sektorā.

J. Diedišķis pēdējos piecus gadus strādājis SEB bankā, kur ieņēma vadošu amatu, nodrošinot finansēšanas pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pirms tam viņš piecus gadus darbojās SIA “UniCredit Leasing” un piecus gadus “Swedbank”, kur lielāko savas karjeras daļu bija atbildīgs par līzinga produktu attīstīšanu.

“Ar prieku pievienojos “SME Finance” komandai un visai FinTech kopienai. Pēc piecpadsmit gadu intensīva darba dažādās bankās ir pienācis laiks pieņemt izšķirošu lēmumu un jaunus izaicinājumus finanšu tehnoloģiju sektorā, kas Latvijā strauji attīstās. Ar “SME Finance” esam izvirzījuši augstus mērķus un centīsimies sasniegt ikvienu no tiem, jo jau šobrīd varam klientiem piedāvāt pietiekami plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Centīsimies būt ne tikai konkurētspējīgi, bet arī kļūt par labākajiem partneriem uzņēmumiem, kas vēlas augt,” apgalvo J. Diedišķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru