Jaunākais izdevums

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

S. Kalniete skaidro, ka KLP reformā Latvijai pats svarīgākais jautājums ir tiešmaksājumu izlīdzināšana. Savukārt par cukura kvotu sistēmas pārveidošanu atbildīgs ir Francijas deputāts Mišels Dantēns, kurš pagājušā gada viesojās Latvijā un, labi saprotot Latvijas bažas, regulā iestrādāja atrunu, ka Latvijai tiek piešķirtas ražošanas kvotas. Kaut arī galīgais lēmums vēl nav pieņemts, S. Kalniete prognozē, ka no 2015. gada cukuru Latvijā varēs ražot. «Galvenais, lai būtu, kas investē modernas cukura ražotnes izveidē. Kvotu atjaunošanas jautājums ļoti svarīgs ir Eiropas Savienības prezidējošajai valstij Īrijai, kas vada sarunas par reformu un īru nostāja ir tāda pati kā Latvijai,» skaidro eiroparlamentāriete.

Pēc sarunām kuluāros gan noprotams, ka šobrīd Latvijai lielāka rūpe ir par platībmaksājumiem, nevis cukura kvotu. «Mēs esam ārā no cukura ražošanas un politiku nosaka tie, kas ražo. Tas ir slēgtais klubiņš, bet mēs esam ārā no tā. Izvērtējot visas iespējas, mēs nevaram panākt, ka kvotu atceļ no 2015. gada, bet varbūt varam pacīnīties par kompensācijām vai mēģināt dabūt sev to kvotu,» ainu cukura nozarē zīmē Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lai arī sabiedrībā izskan aicinājumi atjaunot cukura ražošanu, pagaidām nav skaidrs, kurš to varētu darīt. Publiski piesaukti anonīmi investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas, taču pašmāju zemnieki pagaidām neredz ekonomisko ieguvumu ražošanas atsākšanai. «Tad jaunajai rūpnīcai jābūt ļoti inovatīvai. Piemēram, Vācijā var iegūt cukurbietes 60 t/ha, bet pie mums – 40t/ha. Tas nozīmē, ka pašizmaksa Rietumeiropas valstīs ir mazāka, bet mums būtu jākonkurē vienotā tirgū. Lauksaimniekiem jābūt skaidram redzējumam, ka ražot varēs 10 gadus un ka būs peļņa un tikai tad var sākt domāt par cukurbiešu audzēšanu,» skaidro z/s Lazdiņi saimnieks, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Pēc zemnieku domām, ja cukura ražošanas kvotas neatcels no 2015. gada, Latvija būtu jāprasa kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu laikā pārtika pasaulē kļūs dārgāka

Dienas Bizness, 07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas pasaulē šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājušās par 1,3%. Tas ir pirmais pārtikas cenu pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Apvienoto nāciju pārtikas aģentūras informāciju, cenu pieaugumu veicināja dārgāks cukurs, graudaugi un pārtikas eļļas.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas mēra ikmēneša cenu izmaiņas noteiktam pārtikas produktu grozam, kurā ir graudaugi, pārtikas eļļas, piens, gaļa un cukurs, oktobrī sasniedza 205,8 punktus, kas mēneša griezumā ir pieaugums 1,3% apmērā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija arī palielinājusi savas prognozes attiecībā uz pasaules graudaugu produkciju 2013./2014. gadā. Organizācija šobrīd prognozē, ka pasaulē tiks saražoti 2,498 miljardi tonnu graudaugu, kas ir par 10 miljoniem tonnu vairāk nekā organizācija prognozēja šā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cepumi bez miltiem Fity

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz citu izejvielu fona ar pieaugumu izceļas cukurs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus ceturkšņus varam runāt par piezemētām dabas resursu cenām, un vērtība sarukusi arī vairākām pārtikas izejvielām. Tiesa gan, uz pārtikas izejvielu fona nomanāms viens spilgts izņēmums – cukurs. Piemēram, Londonas preču biržā aktīvāk tirgoto cukura piegāžu kontrakta vērtība kopš augusta otrās puses ir palielinājusies par 20% – līdz 400 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt ASV preču biržā cukura vērtības pieaugums minētajā periodā ir bijis vēl straujāks – par 40%.

Līdz šā gada augustam cukura tirgū bija vērojama ilgstoša vērtības samazināšanās tendence – kopš saviem 2011. gada rekordiem saldās izejvielas cena ASV preču biržās bija sarukusi aptuveni par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašmāju «baltā nāve» paliks vēsturē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir sarežģīti iegādāties zemnieku produkciju, jo atsevišķa burkānu saišķa piegāde ir pārāk dārga, tāpēc Elīnai Novadai radās doma internetā savest kopā zemniekus un pircējus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu ģimenē vienmēr ir bijis svarīgi, ko ceļam galdā. Īpaši aktuāli tas kļuva pagājušā gadā, kad mana meitiņa paaugās. Meklēju iespējas regulāri un vienkārši iegādāties bioloģiski audzētus produktus. Agrāk devos uz tirgu, bet tur vairs nekādā veidā nav iespējams izsekot produktu izcelsmei. Pēdējā laikā lielveikalos ir mazliet plašāks bioloģisko produktu klāsts, bet tas aizvien vēl ir visai šaurs. Vēl ir arī bioveikaliņi, bet diemžēl šobrīd tajos ir diezgan augstas cenas,» stāsta Elīna. Tas viņu kopā ar Diānu Dzinduli mudinājis izveidot interneta vietni svaigi.lv (SIA Svaigi), kur piedāvāt alternatīvu iepirkšanos cilvēkiem, kuri vēlas ikdienā savā uzturā izmantot sezonālu vietējo zemnieku audzētu pārtiku. Vaicāta, vai tas ir internetveikals, Elīna teic, ka tā gluži neesot. Uzņēmēja to dēvē par virtuālo tirgu, kur satiekas zemnieki ar saviem pircējiem. Svaigi.lv nav arī t.s. tiešās pirkšanas pulciņš. «Tas ir starpposms starp zemnieku un pircēju. Zemnieki sāk vākt, gatavot produktus tikai pēc tam, kad pircējs savu pasūtījumu ir veicis. Mums nav produktu noliktavas, pasūtām tikai to, ko vēlas pircēji, izdalām pasūtījumus zemniekiem, un viņi mums to visu atved. Internetveikals ir kaut kas atšķirīgs,» skaidro Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen

Žanete Hāka, 02.10.2015

Sākotnēji zemnieki uzņēmumam atved pilnībā neapstrādātus un nešķirotus kartupeļus. Tādēļ arī cietes kartupelis ir lētākais no kartupeļu veidiem, jo tos uzreiz, kā novāc, ved nodot.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!

Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cēsu alus paplašina sidra sortimentu un dabīgā sidra cienītājiem tirgos jaunu Latvijā ražotu zīmolu – Dārza sidrs.

Tirdzniecībā laisti trīs veidu sidri: ar ābolu, cidoniju un ērkšķogu garšu. Dārza sidra gatavošanā izmantota raudzēta ābolu sula un dabīgi aromatizētāji no augļiem un ogām un sidram nav pievienots cukurs.

Maija Vikmane, AS Cēsu alus Mārketinga daļas vadītāja, komentē: «Tā kā Cēsu alus vadmotīvs ir nepārtrauktas inovācijas un attīstība, tad, ņemot vērā craft tipa sidru pieaugošo popularitāti pasaulē, nolēmām arī Latvijas tirgū piedāvāt jaunu sidra zīmolu. Latvijā šis segments turpina attīstīties un pieaug pieprasījums pēc dabīgiem, pussausiem sidra dzērieniem, kas īpaši pieprasīti ir vasaras sezonā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

54 skolu ēdināšanas uzņēmumos PVD konstatējis būtiskus pārkāpumus

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru