Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

«Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā.

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs.

Kā norādīja Simanovičs, ja atkritumu noglabāšanas, vai, piemēram, dedzināšanas izmaksas pieaugs, sadārdzināsies atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi un iedzīvotāji jutīs lielāku motivāciju šķirot atkritumus, jo par to izvešanu nav jāmaksā un tā būs iespēja ietaupīt.

«Tāpēc mēs atbalstām arī turpmāku DRN likmju palielināšanu, kas, kā tiek lēsts, varētu pieaugt no 50 līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Tas būtu papildu stimuls aizdomāties par šķirošanu arī tiem, kuri šobrīd vēl to nedara. Jāteic gan, ka, stājoties spēkā jaunajai VARAM iecerei, reālā ietekme uz cieto sadzīves atkritumu tarifu, kas tieši skar ierindas patērētāju, nebūs liela. No katriem 10 eiro par tonnu, ko nāksies samaksāt valstij kā DRN, patērētājs jutīs sadārdzinājumu tikai par 0,50 eiro par kubikmetru,» atklāja Simanovičs.

«Clean R» izpilddirektors Valerijs Stankevičs stāstīja, ka DRN likmes pieauguma mērķis ir stimulēt iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, jo DRN ietekmē turpinās pieaugt maksa par nešķirotu atkritumu izvešanu, taču dalīti vākto atkritumu izvešana arī turpmāk būs bez maksas. Viņš skaidroja, ka aktīvāk šķirojot, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt nešķirotu atkritumu apjomu un tādējādi kompensēt tarifa pieaugumu.

«Ekonomiskie stimuli ir būtisks instruments, lai rosinātu iedzīvotājus aktīvāk šķirot. Tikpat svarīga ir arī izglītošana un arī nepieciešamā infrastruktūra. Šķiroto atkritumu savākšanas apjomi ar katru gadu palielinās, tomēr tas ir nepietiekami, lai izpildītu ES noteiktos pārstrādes mērķus,» uzsvēra Stankevičs.

Viņš piebilda, ka viennozīmīgi DRN palielināšana ir viens no instrumentiem, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, tomēr šis jautājums ir jāskata kompleksi ar kopējo šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūras pieejamības palielināšanu un šķirošanas jaudu palielināšanu.

«ZAAO» izpilddirektore Ieva Barutina atzīmēja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam DRN likme tiek iekļauta atkritumu apglabāšanas tarifā, līdz ar to, palielinoties DRN likmei, atkritumu radītājiem palielināsies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Runājot par gala tarifa palielinājumu iedzīvotājiem, Barutina norādīja, ka patlaban šādus aprēķinus «ZAAO» nav veikuši. «Sagaidāms, ka palielinājums ir sagaidāms saistībā ar DRN palielināšanos, par ko jau ilgāku laiku brīdinām iedzīvotājus, aicinot iesaistīties pārstrādei derīgo materiālu bezmaksas nodošanā, jo tad šis pieaugums nebūs tik ļoti manāms katra iedzīvotāja makam,» norādīja viņa.

Jautāta, vai «ZAAO» saskata iespējas būtiski samazināt noglabājamo daudzumu, Barutina sacīja, ka tas ir iespējams, ja iedzīvotāji vēl vairāk iesaistīsies pārstrādei derīgā materiāla šķirošanā.

«Mēs tam esam radījuši visus priekšnoteikumus, mūsu reģionā darbojas 20 eko laukumi, kuros var nodot padsmit atkritumu veidus un simtiem eko punktu polimēru, papīra, metāla un stikla iepakojuma nodošanai pārstrādei. Turklāt šobrīd jau sešās darbības reģiona pilsētās un pavisam drīz vēl plašāk piedāvājam šķirot pie klienta namdurvīm - privātmājām pieejami 240 litru konteineri ar krāsainiem vākiem stikla un vieglā iepakojuma bezmaksas nodošanai pārstrādei,» stāstīja Barutina.

Viņa piebilda, ka problēmas patlaban ir ar vairāku polimēru veidiem, kuriem pārstrādātāju nav, tāpēc, lai samazinātos noglabājamo atkritumu daudzums tā ir arī ražotāju atbildība - piedāvāt produktus iepakojumā, kuru ir iespējams pārstrādāt.

LETA jau ziņoja, ka VARAM piedāvā mainīt DRN likmes, ieņēmumu pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām un novirzīt līdzekļus arī ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem.

Lai samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, VARAM iesaka pakāpeniski no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu paaugstināt DRN likmi par CO2 emisijām. Tāpat ierosināts no 0,55 līdz 0,83 eiro par tonnu palielināt DNR par kūdras ieguvi un atcelt DRN par CO2 emisijām atbrīvojumu kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.

Grozījumi paredz arī paaugstināt DRN likmi no 10,65 līdz 21,3 eiro par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim, kāds tiek paredzēts mazutam saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot vērā abu kurināmo kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2 emisijas faktoru. Tāpat, pēc ministrijas domām, nepieciešams atcelt atbrīvojumu no DRN samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo atbilstoši FM sniegtajai informācijai akcīzes nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, tāpat ir plānots atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja to izmanto minētajiem mērķiem.

Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, VARAM piedāvā paaugstināt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apglabāšanai likme varētu pieaugt no 50 uz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Savukārt bīstamo atkritumu apglabāšanai likmi 2021.gadā plānots paaugstināt no 50 uz 70 eiro par tonnu, bet 2022.gadā - līdz 75 eiro par tonnu.

Ministrija piedāvā noteikt arī jaunu DRN objektu - atkritumu sadedzināšana, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro par tonnu.

VARAM ir izvērtējusi arī DRN piemērošanu Latvijā pirmo reizi pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem un esošo situāciju nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā. Ministrijas iecere paredz paaugstināt DRN likmi par transportlīdzekli no 55 uz 65 eiro.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ministrijas ieskatā lietderīgi būtu arī paaugstināt DRN likmi par smilts ieguvi no 0,21 uz 0,36 eiro par kubikmetru, pielīdzinot DRN likmei par smilts-grants ieguvi, samazinot krāpšanas iespēju un uzlabojot kontroli.

Saskaņā ar VARAM piedāvājumu, lielāko daļu ieņēmumu pieauguma valsts budžetā veidos DRN ieņēmumu pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem, mainot DRN maksājumu ieskaitīšanu budžetā, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo procentu daļu. Plānots, ka DRN maksājumi par atkritumu apglabāšanu un CO2 emisijām turpmāk pilnībā nonāks valsts budžetā. Mainīsies arī DRN par dabas resursu ieguvi sadales proporcija.

Valsts budžetā iegūtos papildu resursus VARAM piedāvā novirzīt saviem un Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem, 2020.gadā novirzot 7 055 551 eiro un 1 323 575 eiro katrai ministrijai attiecīgi. 2021.gadā abām ministrijām paredzēti 10 160 000 eiro, bet 2022.gadā 11 330 000 eiro.

Grozījumi paredz arī, ka DRN papildu ieņēmumu daļa 2021.gadā 1 009 658 eiro apmērā un 2022.gadā 761 240 eiro apmērā ir novirzāma kopējai fiskālajai telpai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar plašiem protestiem nupat notikušo prezidenta vēlēšanu iznākuma dēļ Baltkrievija šobrīd ir nonākusi pasaules uzmanības centrā. Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu sarukt par 6%.

Jebkādas prognozes par Baltkrievijas ekonomikas dinamiku šobrīd ir neskaidras. Baltkrievijas politiskā krīze valsts nedienas tautsaimniecībā vismaz īstermiņā var krietni padziļināt. Nav izslēgts scenārijs, ka savu darbu sāk iepauzēt lielie Baltkrievijas valdības kontrolētie uzņēmumi, un tas var novest pat līdz veselas ekonomikas sabrukumam.

Ja tā notiktu, tas būtu trieciens arī Latvijas mazajai, atvērtajai tautsaimniecībai. Var vien minēt, kā tieši attīstīsies notikumi šajā valstī un kādas tam būs sekas.

Latvijas tirdzniecība ar kaimiņvalsti pēdējos gados augusi, un vismaz pagājušajā gadā no Baltkrievijas importējām preces aptuveni par 130 miljoniem eiro vairāk, nekā eksportējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunās Orkla šokolādes ražotnes darbības sākums pārcelts uz nākamā gada vidu

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā "Orkla" šokolādes ražotne Ādažos sāks darbu nākamā gada vidū, nevis šā gada ceturtajā ceturksnī kā iepriekš tika plānots, jo tās izveides darbos korekcijas ir ieviesis Covid-19, sacīja pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Vēl ārkārtējās situācijas laikā mēs paspējām nodot ekspluatācijā ražotnes ēku Ādažos. Nākamais posms bija ražošanas līniju pārvietošana un jaunu līniju uzstādīšana, kur bija nepieciešama ražotāju pārstāvju piedalīšanās, bet starptautisko ceļojumu ierobežošanas dēļ tas tika atcelts," sacīja Didrihsons.

Lasi arī:

Video: Lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā 

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ir aprēķinājusi, ka dabas resursu nodokļa palielināšana...

Viņš norādīja, ka ražošanas līnijas bija jāpaspēj pārvietot pirms sākas ražošana Ziemassvētku sezonai, proti, līdz augusta beigām.

"Ņemot vērā, ka to nevarēja izdarīt, mēs diemžēl pieņēmām lēmumu līniju pārvietošanu atlikt līdz janvārim, kad būs beigusies Ziemassvētku produkcijas ražošana. Tas nozīmē, ka jaunā ražotne pilnībā sāks strādāt nākamā gada pirmās puses beigās vai otrās puses sākumā," skaidroja Didrihsons.

Viņš arī norādīja, ka savukārt jaunajai "Orkla" cepumu un vafeļu ražotnei ir izstrādāts projekts, un pašlaik notiek būvnieku izvēles process.

Tāpat "Orkla Latvija" vadītājs atzina, ka šogad ir vieglāk atrast sezonas darbiniekus, taču darbaspēka pieejamības jautājums kā tāds joprojām ir nopietna problēma.

"Kā jau minēju, tad augusta beigās mums sākas Ziemassvētku sezonas ražošana, kad darba apjoms aug "Laimas" un "Selgas" cepumu ražotnē, un šajā laikā mēs vienmēr piesaistām papildu darbiniekus. Jā, šogad darbinieku pieejamība ir lielāka nekā pēdējos gados, bet te uzreiz ir jāsaka, ka pēdējos gados tā ir bijusi katastrofāla. Tādēļ es nebūt neteikšu, ka tagad viss ir ļoti labi un darbinieki ir brīvi atrodami. Tā nav, un darbiniekus piesaistīt joprojām ir gana grūti," pauda Didrihsons.

Viņš uzsvēra, ka pandēmija agrāk vai vēlāk beigsies, tāpēc ir jārisina viesstrādnieku jautājums. "Šim jautājumam ir liela nacionālā pieskaņa, bet neviens jau neaicina aizvērt acis un pilnībā atvērt robežas. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, daļa no globālajiem procesiem darba tirgū. Nav jau tā, ka kāds gribētu aizvietot mūsu darbiniekus. Taču situācija ir tāda, ka darbs ir, bet darba roku nav," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs.

Līdz ar jaunās "Laimas" fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī. "Laimas" ražotnes celtniecībā Ādažos tika ieguldīti 8,9 miljoni eiro.

Blakus "Laimas" ražotnei būs otra "Orkla Latvija" ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā. To plānots atklāt 2022.gadā. Abu ražotņu Ādažos izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu.

"Orkla Latvija" kopējais apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 117,3 miljon eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompāniju peļņa veidoja 6,7 miljonus eiro. "Orkla Latvija" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Taffel the Original Snacks", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Everest", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Tev varētu interesēt arī:

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vecajām riepām ir jānonāk pie pārstrādātājiem

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta ieņēmumi šogad ir lielāki nekā iepriekšējos gados, tomēr tos savā starpā salīdzināt ir grūti, jo daudzos nodokļos ir notikusi ne tikai likmju, bet arī pašu nodokļu aprēķina sistēmas maiņa

Valsts ieņēmumu dienesta dati par budžeta ieņēmumu izpildi šā gada septiņos mēnešos rāda, ka iekasēti ir 5,62 miljardi eiro, kas ir par 0,15 miljardiem eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2018. gada analogā laikā. Salīdzinot šogad faktiski iekasēto ieņēmumu apmēru un plānoto, redzams, ka kopumā par 41,94 milj. eiro pārsniegts sākotnēji cerētais apjoms. Tomēr vienlaikus valsts pamatbudžetu veidojošie ieņēmumi ir par 90 milj. eiro mazāki, nekā ticis plānots.

Budžeta ieņēmumu plāna kopējā pārpildē vislielāko artavu devis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar 72,06 milj. eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ar papildu 62,54 milj. eiro un arī šogad saņemtajām dividendēm, kuru ieņēmumi pārsniegti par 29,31 milj. eiro. Tajā pašā laikā faktiski iekasētās summas no plānotajām atpalikušas akcīzes nodoklī, dabas resursu nodoklī un jo īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā.

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru