Bankas

Dagdas pašvaldība: ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs

Lelde Petrāne, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

«Pansionātā dzīvojošos nevarēsim paēdināt, bērnus uz skolu aizvest nevarēsim, jo benzīns taču autobusos jālej. Naudas tagad pietiek pāris dienām. Pēc tam, ja nekas nemainīsies, novads vienkārši apstāsies,» laikrakstam Diena stāstījis Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts.

Faktiski visa viņa vadītās pašvaldības nauda - ap 400 000 latu - iestrēgusi Latvijas krājbankā (LK). Līdzīgus bēdu stāstus Diena uzklausījusi no daudziem avotiem, arī pensionāriem, studentiem un mazu bērnu vecākiem.

«Mana draudzene Janīna šorīt jau izraudājās un dabūja dzert sirdsdrapes. Es kādu latiņu aizdevu, citādi paēst ne sev, ne sunim nenopirktu,» stāstījusi pensionāre Vija. Savukārt Andrejs ir satraucies par savu dēlu, kurš studē Anglijā, - viņš nākamajam semestrim paredzēto uzturēšanās naudu, ap 1000 latu, esot turējis LK, kur tā tagad arī palikusi.

Starp cilvēkiem, kuru nauda iestrēgusi Krājbankā, ir daudzas augstas amatpersonas, arī Saeimas deputāti, diplomāti un tiesneši. Piemēram, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) Dienai atzinis, ka viņa ap 60 000 eiro lielie uzkrājumi palikuši Krājbankā. Savukārt Maestro Raimonds Pauls bankai bija uzticējis ap 700 000 latu vērtus uzkrājumus.

Kā portālam db.lv atzina bijušais Krājbankas boss Mārtiņš Bondars, arī viņam šajā bankā «palikusi naudiņa».

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) izteicies, ka LK palikuši ap 10 miljoni latu pašvaldības naudas. Savukārt pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš Dienai stāstījis, ka Krājbankā uzņēmumam palikuši ap 900 000 latu jeb puse visu brīvo līdzekļu, kas nozīmē uzņēmuma attīstības apturēšanu - nauda bija paredzēta jaunas koksnes apstrādes ražotnes būvniecībai, tagad nāksies ņemt kredītus citās bankās.

Vēl skarbākā situācijā nonākusi Dagdas pašvaldība, kura teju visu savu naudu bija turējusi LK. «Paruna vietā - ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs. Tas, ko tagad sola, ka pašvaldības palīdzēs bez naudas palikušajiem pensionāriem, ir muļķu mierinājums - no kurienes mēs paši ņemsim naudu?» jautājis Dagdas domes priekšsēdētājs V. Stikuts.

No tāda paša likteņa pēdējā brīdī paguvusi izvairīties Alsungas novada pašvaldība. «Mēs lasām avīzes un, godīgi sakot, visai šai lietai sākoties, mazliet patukšojām savus kontus Krājbankā,» atzinis Alsungas domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kannās pirms kinofestivāla nolaupītas dārglietas 17,5 miljonu eiro vērtībā

LETA, 07.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četri laupītāji šonedēļ Cartier veikalā Kannās nolaupījuši dārglietas un pulksteņus 17,5 miljonu eiro vērtībā, ceturtdien pavēstījuši izmeklēšanai pietuvināti informācijas avoti.

Laupīšana notika nedēļu pirms Kannu kinofestivāla, kad pasaules labākie juvelieri uz piejūras pilsētu nogādā savus izcilākos darinājumus, ko aizdot kinoaktrisēm uz sarkanā paklāja.

Otrdienas rītā viens no laupītājiem iegāja Cartier veikalā ar masku un ieroci rokās. Viņš ielaida veikalā vēl divus vīriešus, kuri bija aizseguši seju ar šallēm, bet ceturtais laupītājs tikmēr stāvēja sardzē juvelierizstrādājumu veikala ārpusē.

Laupīšanas laikā veikalā atradās divi darbinieki.

Laupītāji salika rotaslietas un rokas pulksteņus ādas somā un auduma maisā. Laupītājiem bēgot, uz ietves nokrita vairāki dārgi pulksteņi. Viņi aizbrauca Mercedes markas automašīnā, kas izrādījās nozagta šī gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reproduktīvās veselības klīnikā Mama Rīga atklāta Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka, informē klīnikas pārstāvji.

Investīciju apmērs ir aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Tā ir struktūra, kuras ietvaros notiek sievietes olnīcas audu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana līdz turpmākai audu pārstādīšanai. Olnīcu audu sasaldēšana ir Latvijā jauna iespēja sievietēm saglabāt un atjaunot savas reproduktīvās funkcijas pēc onkoloģisko slimību izārstēšanas.

«Pirms gada, atverot klīniku Mama Rīga, mēs solījām Latvijā ieviest pasaulē zināmus, bet Latvijā jaunus, un līdz ar to pacientiem nepieejamus, pakalpojumus un tehnoloģijas reproduktīvās veselības jomā. Tāpēc olnīcu audu kriobankas izveide, - kas cieši saistīta ar cilvēku dzīves kvalitāti pēc izārstēšanās no onkoloģiskajām saslimšanām, - ir likumsakarīgs solis jaunu pakalpojumu ieviešanas jomā. Jau šobrīd jūtam interesi no ārstiem – onkologiem, sadarbībā ar kuriem tiek plānotas pirmās operācijas mūsu klīnikā olnīcu audu paņemšanai pirms vēža ārstēšanas terapijas uzsākšanas. Nākošais mūsu solis būs darbs pie vīriešu sēklinieku audu kriobankas izveides, kas vīriešiem – līdzīgi kā šobrīd sievietēm - ļaus saglabāt savu reproduktīvo funkciju pēc onkoloģisko slimību izārstēšanas,» stāsta klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds vīrietis Mančestrā jau nodēvēts par pasaulē paviršāko laupītāju, jo viņš veikalu aplaupījis ar kafijas krūzi rokā, vēsta metro.co.uk.

Policija publiskojusi kadrus, kuros redzams, kā laupītājs mierīgi pieprasa Oasis News veikala pārdevējam piepildīt somas ar cigaretēm un tabaku.

Maskētais vīrietis redzams, stāvot pie kases aparāta ar kafijas krūzi rokā. Tādējādi viņš notikušo padarījis īpaši neparastu.

Tikmēr viņa līdzdalībnieks tuvojas kamerām ar pat nekādā veidā neaizsegtu seju.

Pārim izdevies aizbēgt ar lielu daudzumu smēķēšanas lietu un naudu.

Izplatot šo informāciju, policija norādījusi, ka abi vīrieši notikuma brīdī bijuši «acīmredzami bezrūpīgi».

Kāds darbinieks no cita veikala žurnālistiem sacījis: «Protams, tas droši vien bija biedējoši, kad pārdevējam tika pieprasīta nauda, bet daži cilvēki šeit joko par to, vai tikai laupītājs nav palūdzis arī pienu un cukuru.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Baltkrievija noteikusi cūkgaļas importa ierobežojumus no Dagdas novada Latvijā

Dienas Bizness, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākiem neveiksmīgiem būvkompānijas “Merks” mēģinājumiem atrisināt domstarpības ar Salaspils novada domi saistībā ar bērnudārza būvniecības līgumu būvkompānija iesniegusi prasību tiesā, informē uzņēmumā.

Salaspils bērnudārza būvniecību bija plānots pabeigt jau šī gada janvārī, tomēr būvdarbi ievilkušies pašvaldības pasūtītā būvprojekta nepilnību dēļ.

Tajā konstatēta virkne būtisku trūkumu, tajā skaitā atsevišķu būvprojekta sadaļu neatbilstība ugunsdrošības prasībām, ko ir apstiprinājušas atbildīgās valsts institūcijas. Šie trūkumi radījuši nobīdes būvniecības procesa izpildes laikā, neļaujot arī “Merks” iekļauties sākotnējā grafikā. Šīs laika nobīdes Salaspils dome izmantojusi kā argumentu, lai nenorēķinātos par jau paveiktajiem darbiem, kā arī patvaļīgi atkāptos no noslēgto saistību pildīšanas.

“Šobrīd atrodamies strupceļā, jo projektu spējām pabeigt jau 2022. gada pavasarī, tomēr atdūrāmies pret nekvalitatīvu būvprojektu, kurā neatbilstības joprojām netiek novērstas. Turklāt Salaspils dome ne vien nevēlas sadarboties, lai panāktu projekta realizāciju, bet arī neveic norēķinus par padarītajiem darbiem vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā un pieprasa līguma laušanu. Šajā laikā Salaspils domei esam nosūtījuši jau vairākus desmitus vēstuļu, aicinot rast risinājumu, esam iniciējuši vairākas tikšanās, bet joprojām neredzam nekādu pozitīvu reakciju un virzību. Gluži pretēji – esam spiesti strādāt pašvaldības neizlēmības un pretdarbības apstākļos. Ņemot vērā, ka viena no mūsu prioritātēm ir nākamās paaudzes, šim projektam piegājām ar īpašu rūpību. Skumji apzināties, ka arī šajā septembrī gandrīz 300 bērniem izpaliks iespēja apgūt pasauli jaunās, modernās un īpaši bērniem pielāgotās telpās,” atklāj “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas atbalstītāju «Coca-Cola Foundation» 2018.gadā turpina īstenot programmu «Par aktīvu dzīvesveidu» jeb «Wake Your Body», kuras galvenais mērķis ir veicināt un pilnveidot aktīva un veselīga dzīvesveida popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū, informē LOK.

Projekts tiek organizēts visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi un katrā no tām tiks izvietoti 11 multifunkcionālie āra trenažieri. Visas izmaksas sedz SOK sponsors «Coca-Cola» un katra no trim valstīm ir saņēmusi finansējumu 46 000 eiro apmērā, kas sedz visas trenažieru iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas. Plānots, ka pirmie trenažieri tiks uzstādīti jūlija beigās un uzstādīšana turpināsies līdz novembrim.

Noslēdzoties pieteikuma iesūtīšanas termiņam, LOK saņēma iesniegumus no 79 Latvijas pašvaldībām un pilsētām. Visi iesniegtie pieteikumi tika sadalīti piecos grozos un izlozes kārtībā par uzvarētājiem kļuva: Burtnieku novada pašvaldība, Daugavpils pilsētas dome, Dobeles novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Ikšķiles novada pašvaldība, Jelgavas pilsētas dome, Kuldīgas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Priekuļu novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība un Saldus novada pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Sakarā ar klasisko cūku mēri nosaka karantīnas zonu

Lelde Petrāne, 22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Eiropas Savienības klasiskā cūku mēra references laboratorijā iegūtiem laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas uzrāda klasiskā cūku mēra vīrusa genoma klātbūtni divos Dagdas un Zilupes novadā nomedītu mežacūku paraugos, Pārtikas un veterinārais dienests ir noteicis karantīnas zonu.

Tā noteikta sekojošā Latvijas teritorijā – Isnaudas, Pureņu, Ņukšu, Pildas, Nirzas, Briģu, Rundēnu, Istras, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lauderu, Pasienes, Zaļesjes, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu pagastos.

Šajā teritorijā tiks pārbaudītas un laboratoriski izmeklētas visas nomedītās un mirušās mežacūkas. Tās nedrīkstēs izvest no karantīnas zonas. Veterinārā inspektora uzraudzībā tiks iznīcināti visi pārtikā neizmantojamie mežacūku orgāni un liemeņu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Āfrikas cūku mēris Latgalē skāris vēl 2 piemājas saimniecības, konstatēts arī 4 meža cūkām

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 4 atrastajām meža cūkām - 2 Dagdas novada Šķaunes pagastā, vienai Krāslavas novada Indras pagastā, 4 km attālumā no robežas ar Baltkrieviju un vienai nomedītajai meža cūkai Dagdas novada Bērziņu pagastā, informē Pārtikas un Veterinārais dienests.

Tāpat ĀCM skāris mājas cūkas divās piemājas saimniecībās Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastos.

Katrā piemājas saimniecībā bija 2 mājas cūkas.

Kopumā ĀCM Latvijā konstatēta 30 meža cūkām un 27 mājas cūkām 13 piemājas saimniecībās, iznīcinātas 189 mājas cūkas.

PVD aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, tādejādi pasargājot savus dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazinot infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latgalē Āfrikas cūku mēri atklāj divās piemājas saimniecībās un vienai meža cūkai

Žanete Hāka, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu divās piemājas saimniecībās un vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas un Dagdas novados, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ĀCM apstiprināts vienai mājas cūkai Kaplavas pagastā Krāslavas novadā. Pie mājas saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas: 4 sivēnmātes, 1 kuilis un 12 piena sivēni, vīruss konstatēts vienai sivēnmātei. Šodien tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprināja Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu vienai mājas cūkai Asūnes pagastā Dagdas novadā.

Tāpat ĀCM apstiprināts vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas novada Indras pagastā.

Uz doto brīdi ĀCM ir skāris 67 mežacūkas, 61 mājas cūkas 29 piemājas saimniecībās un 1 cūku fermā, kopumā iznīcinātas 502 mājas cūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā izsludina ārkārtas situāciju; Latvijā ieradīsies EK eksperti

Žanete Hāka, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.

Lai efektīvi apkarotu ĀCM un nepieļautu tā tālāku izplatīšanos valsts teritorijā, ZM ierosina izsludināt ārkārtas situāciju Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novados, kā arī atsevišķos Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas novadu pagastos.

Rīkojuma projekts nosaka atbildīgo institūciju, tostarp Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, kā arī citu iesaistīto ministriju un to padotības iestāžu pienākumus ĀCM ierobežošanā un likvidēšanā, kas vēl tiks precizēti.

Pārtikas un veterinārais dienests šā gada 26. jūnijā no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR saņēma ziņojumu par to, ka trijos no savvaļas cūkām noņemtajos paraugos, kas atrastas mirušas Dagdas novada Ķepovas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, kā arī trijos no mājas cūkām noņemtajos paraugos, kuru novietnes atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ir konstatēts ĀCM vīruss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Internetā mēģina pārdot sivēnus no epidēmijas skartās zonas

Lelde Petrāne, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki konstatējuši, ka internetā parādījies sludinājums, kurā piedāvāts iegādāties sivēnus no epidēmijas skartās teritorijas. Veicot kontrolpirkumu, policisti iegādājās divus sivēnus par 90 eiro, kas tika ievesti no karantīnas zonas Krāslavā.

Saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus, atgādina Valsts policijas pārstāve Zane Arāja.

Ar savu rīcību 1956.gadā dzimušais pārdevējs neievēroja Administratīvā kodeksa 105.panta prasības Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Par minēto faktu policijā uzsākta administratīvā lietvedība, kura tiks nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei tālākai izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nedēļas nogalē Krāslavas un Dagdas novados konstatē «veselu klājumu» beigtu mežacūku

LETA, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastos un Dagdas novada Bērziņu pagastā konstatēts vēl vesels klājums beigtu mežacūku, turklāt aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri ir arī par divām mājas cūkām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, gan mežacūku līķiem, gan arī aizdomīgajām mājas cūkām ir paņemtas analīzes uz saslimstību ar Āfrikas cūku mēri.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri ar vēlmi saņemt saimniecību biodrošības izvērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai PVD patlaban vērsušies sešu karantīnas teritorijā esošo saimniecību pārstāvji, pamatā tie ir lielākie cūku audzētāji.

Mājsaimniecībās pamazām sākusies arī cūku izkaušana. Informāciju par mājlopu plānoto kaušanu PVD amatpersonas saņem aizvien biežāk. Cilvēki ir neziņā, daudzi vēlētos cūkas vēl kādu laiku paturēt un nobarot, bet, ņemot vērā slimības izplatību, mēs cilvēkiem tomēr iesakām lieki neriskēt, stāstīja Juškus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pagaidām cūku mēra infekcija konstatēta 17 cūkām; noteikta karantīna

Sandra Dieziņa, 27.11.2012

Latvijas karte, kurā Pārtikas un veterinārais dienests norādījis ar cūku mēri inficētās reritorijas un aizsardzības un uzraudzības zonas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasiskais cūku mēris konstatēts trijās Latgales saimniecībās un PVD noteicis vairākus ierobežojumus.

Kā ziņo PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, šī slimība konstatēta divās saimniecībās Piedrujas pagastā un vienā saimniecībā Svariņu pagastā.

Visas saslimušās 17 cūkas trešdien paredzēts iznīcināt. Kā iemesls mājas cūku inficēšanai PVD vadītājs nosauc meža cūkas, kurām jau iepriekš konstatēta saslimstība ar šo slimību.

PVD slimības skartajā teritorijā noteicis ierobežojumus – trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet 10 km rādiusā – uzraudzības zona, kurā tiks kontrolēta dzīvnieku pārvietošana. Aizsardzības un uzraudzības zonās paredzēti pastiprinoši kontroles pasākumi, dzīvniekus šajā zonā aizliegts pārvietot. Šajā zonā ikvienai personai jāievēro biodrošības pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru