Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Kā aģentūru LETA informēja Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite, BBN centram pieder zemesgabals Lielupes krastā, un Jūrmalas pašvaldība ļāvusi uzņēmumam izmantot arī savam īpašumam piegulošo ūdenstilpes daļu. Iznomātā ūdenstilpes daļa atrodas teritorijā, ko atļauts izmantot saimnieciskās darbības veikšanai. Nomas līgums starp BBN centru un Jūrmalas domi noslēgts 2013.gada 6.augustā uz pieciem gadiem.

Leite zināja teikt, ka uzņēmums teritorijā veic komercdarbību, taču atļauja tās veikšanai pašvaldībā jāizņem neesot.

Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš aģentūrai LETA atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām. «Peldošajā daļā nekāda veida pasākumi ziemas sezonā nenotiek. Arī vasarā tur pasākumi nenotiek, jo konstrukcija nav aprīkota atbilstoši restorāna vajadzībām. Pērn 1,5 mēnešus īrējām to banketu rīkošanai, bet tas bija īslaicīgi. Citā laikā ne mēs, ne citi komersanti tur neko darījuši nav,» teica Nagliņš.

LJA sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne aģentūru LETA informēja, ka peldošā konstrukcija, kas atrodas BBN centra nomātajā Lielupes daļā, Vienības ielas galā, ir reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esoša peldoša konstrukcija-pontons. Peldošās konstrukcijas apsekošana tikusi veikta pirms tās reģistrācijas Kuģu reģistrā, kad LJA Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors veicis objekta apskati un izdevis būves sākšanas apsekošanas aktu.

LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš iepriekš tika izteicies, ka tikai īpašnieks varot uzaicināt LJA un «pateikt, ka es vēlos viņu nodot ekspluatācijā».

Pasākumu rīkošana uz būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas var apdraudēt cilvēku drošību.

Lūgta skaidrot, vai šādā gadījumā uz mājas-kuģa var darboties restorāns un notikt pasākumi, Kočāne atzina, ka pasākumu rīkošana uz būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas var apdraudēt cilvēku drošību, līdz ar to būvniecības stadijā esošu konstrukciju izmantošana komercdarbībai nav pieļaujama.

Savukārt skaidrojot, kā kompetencē būtu nodrošināt to, lai uz ekspluatācijā nenodota peldlīdzekļa nenotiek komercdarbība vai pasākumu organizēšana, Kočāne LJA atbildību nesaskata: «Pašvaldības dome, pamatojoties uz likumā Par pašvaldībām noteikto kompetenci, var paredzēt kārtību, kādā ir atļauts izvietot un izmantot peldošās konstrukcijas pašvaldības teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos. Pašvaldības dome var apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.»

«Pašvaldības domei, nosakot šo kārtību, ir jāparedz ierobežojumi būvniecības stadijā esošu konstrukciju izmantošanai komercdarbībā, kā arī jākontrolē, lai pašvaldības teritorijā esošajos publiskajos ūdeņos izvietoto peldošo konstrukciju izmantošana neapdraudētu cilvēku drošību,» uzskata LJA.

Pēc informācijas saņemšanas par to, ka uz minētās peldošās konstrukcijas tiek rīkoti publiski pasākumi, LJA nosūtījusi Jūrmalas pilsētas domei vēstuli, kurā norādīts, ka šīs peldošas konstrukcijas izmantošana var apdraudēt cilvēku drošību un ka tieši pašvaldībai atbilstoši likumam jāparedz ierobežojumi šādu konstrukciju izmantošanai komercdarbībā.

Jūrmalas domei par situāciju ir pretējs skatījums un arī tā negrasās uzņemties atbildību par to, lai no drošības viedokļa nepārbaudīta konstrukcija netiktu izmantota cilvēku apkalpošanā.

Jūrmalas domes pārstāve Leite aģentūrai LETA pauda nostāju, ka pašvaldība nevar uzņemties atbildību par procesiem, kas ir citu institūciju, šajā gadījumā LJA, pārraudzībā, jo pašvaldība nereģistrē un nekontrolē LJA reģistrētās konstrukcijas.

Jūrmalas dome uzsver, ka peldlīdzekļu reģistrācija un statusa noteikšana, līdzīgi kā sauszemes transportlīdzekļu reģistrācija un statusu noteikšana, ir noteiktu institūciju kompetencē. «Peldlīdzekļi nav būves, tie nav jāsaskaņo pašvaldībā - attiecīgi pašvaldībai arī nav tiesību objektu kontrolēt vai noteikt sankcijas. Peldlīdzekļu reģistrāciju valstī veic LJA,» skaidroja domes pārstāve.

«Ja LJA ir konstatējusi, ka minētais objekts ir nedrošs, LJA ir tiesības to izslēgt no kuģu reģistra, kā arī vērsties pie peldošās konstrukcijas īpašnieka, kas to ir reģistrējis. Pašvaldība ir vērsusi LJA uzmanību uz jau pastāvošo tiesisko regulējumu. Proti, saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu LJA uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, tai skaitā veic kuģu pārbaudes,» sacīja Leite un norādīja, - ja patlaban normatīvajos aktos ir noteikts, ka kuģu reģistrā reģistrētos peldlīdzekļus pārbauda LJA, tad nav skaidrs, uz kāda pamata LJA ieskatā pašvaldībai būtu jādublē šī funkcija.

«Pašvaldība uzskata, ka ir vērtējama nepieciešamība pilnveidot tiesisko regulējumu, jo secināms, ka kuģu reģistrā reģistrētu peldlīdzekļu kontroli vai pārbaudi kuģu reģistrators faktiski neveic,» norādīja pašvaldības pārstāve.

Pašvaldība savu viedokli ir nosūtījusi arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai. Atsevišķs regulējums nepastāv arī citās pašvaldībās, tātad šis jautājums varētu būt saistošs arī citām pašvaldībām, uzskata Jūrmalas dome.

Leite uzsvēra, ka pašvaldība uz šīs konstrukcijas nav saskaņojusi nevienu publisku pasākumu un līdz ar to arī neatbild par konstrukcijas īpašnieka rīkotajiem privātajiem pasākumiem.

Kā ziņots, šoziem sabiedrības uzmanības lokā nonāca Pāvilostas novadā tapusi māja-kuģis, kas jau vairākus gadus atrodas jūras stāvkrastā un skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis. Par šī objekta būvniecību atbildīgs ir uzņēmums SIA Alco, kura īpašnieks ir Argods Lūsiņš.

Lasi Vēl:

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Papildināta - Jūras krastā uzbūvē māju un tiesā pierāda, ka tas ir kuģis

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Pāvilostā esošās ēkas-kuģa īpašnieks sola to aizvākt

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

Rūta Kesnere, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mūkusalas Māja pamatkapitālu plāno samazināt par 1,4 miljoniem eiro

Sandra Dieziņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Inboxlifestyle mikro mājas

Lelde Petrāne, 12.01.2018

Jauna Inboxlifestyle produkta ražošana sākas ar dizaina izstrādi. Produkts tiek pielāgots klienta vēlmēm. Tiek ņemta vērā produkta potenciālā atrašanās vieta, lietošanas intensitāte un klienta vēlmes attiecībā uz krāsām, aprīkojumu, interjeru un fasādes dizainu.

Vizualizācija no ražotāja arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā atrodas māja, kuru iespējams izīrēt par 1,5 miljoniem dolāru mēnesī, raksta Business Insider.

Tādējādi tā ir dārgākā īrei pieejamā māja ASV, un, iespējams, pat pasaulē, liecina kompānijas Compass dati.

Sākotnēji māja tika piedāvāta pārdošanai par 180 miljoniem dolāru.

Lai noīrētu māju, nepieciešams iemaksāt 3 miljonu dolāru depozītu. Mājā atrodas baseins, SPA, vīna glabātava, degustāciju telpa un citas telpas. Kopējā ēkas platība ir 352 tūkstoši m2. Mājā ir deviņas guļamistabas un 20 vannasistabas.

Galerijā augstāk - ieskats ekskluzīvajā mājoklī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu dabas mājā atklāts Vides risinājumu institūta (VRI) un projekta «WasteArt» partneru veidotā starptautiskā izstāde «Prom no acīm, prom no prāta», kas veltīta atkritumu problēmām Baltijas reģionā, informē VRI pārstāve Magda Jēgere.

Izstāde, kuru veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm, Tartu dabas mājā būs apskatāma līdz 24.oktobrim. Tās mērķis ir akcentēt Baltijas reģionā aizvien pieaugošo atkritumu problēmu, kā arī aicināt uz atkritumiem paskatīties no cita skatu punkta - kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

Izstādē aplūkojamie mākslas darbi izstrādāti no materiāliem, kas iegūti atkritumu laukos un mājsaimniecībās Latvijā un Igaunijā, tostarp saplīsuši telefonu ekrāni, veca sadzīves tehnika, mēbeles, avīzes, ēdiena pārpalikumi, kodu kartes u.c.

Tartu dabas mājā norisinās cikla otrā izstāde. Pirmā izstāde šovasar bija apskatāma Zinātnes un mākslas centrā «Brūzis» Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvojamo namu projekta Krasta kvartāls ēkai

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot pēdējā būvniecības posma sākumu, nosvinēti spāru svētki pirmajai «Bonava Latvija» dzīvojamo namu projekta «Krasta kvartāls» ēkai.

Dzīvokļus pirmajā mājā plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā. Dzīvojamo kvartālu veidos 6 deviņstāvu nami, kuros attīstītājs kopumā investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro.

«Bonava dzīvojamais komplekss Krasta kvartāls būs nozīmīgs dzīvojamā fonda papildinājums pēdējo 20 gadu laikā ne vien Latgales priekšpilsētā, bet Rīgā kopumā. Turklāt tieši šis projekts, pateicoties tā labajai atrašanās vietai, apkārt esošajai ērtajai infrastruktūrai un pieejamajai dzīvokļu cenai, ir ne vien pieprasīts jauno speciālistu un ģimeņu vidū, bet ir arī ar augstu potenciālu sniegt pienesumu īres segmentam,» saka «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Mārtiņš Vonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vieta "Glamping Tervete" Tērvetes pagastā, pie Indrānu ūdenskrituma paplašinās un pašreizējā namiņa rezervāciju kalendārs ir aizpildīts līdz pat rudenim.

"Šo tūrisma sezonu plānojam darbīgu, jo interese par namiņu ir pastāvīga. Rezervācijas uz šo sezonu sākām pieņemt jau decembra sākumā, un pašlaik mūsu mājaslapā ir redzams, ka kalendārs līdz pat rudenim ir pilns. Ja kāds datums atbrīvojas, piedāvājam interesentiem," stāsta "Glamping Tervete" radītāja Paula Cēsniece.

Db.lv jau rakstīja, ka Tērvetē kopš 2019.gada jūlija vidus darbību uzsācis "Glamping Tervete", kas saviem viesiem piedāvā nakšņošanu pie dabas.

Aprīļa mēnesis ir pirmais "Glamping Tervete" šīs sezonas mēnesis. Ņemot vērā esošo situāciju, vairāki viesi piesardzības nolūkos rezervācijas ir atteikuši. Šāds lēmums pilnībā ir saprotams, un atpūtas vietas saimnieki respektē šādu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 195 000 eiro, Drustos uzstāda Latvijā ražotu mobilo katlu māju

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nedēļas nogalē notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2019

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru