Jaunākais izdevums

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Eiropas Savienības finansējums dzīvokļa remontdarbiem nav piesaistīts, taču, lai veiktu būvniecības darbus, saņemts «Altum» atbalsts aptuveni 14 000 eiro apjomā.

Arī pārējos četros dzīvokļos pastāvīgi kāds dzīvo. Divas no kaimiņienēm pat ir tādas, kuras apartamentu saimnieci pazīst kopš viņas dzimšanas, bet blakus kaimiņiene mājā dzīvo kopš 1954.gada.

Apartamentu saimniece stāsta, ka ēkai 1983.gadā ir veikts kapitālais remonts. Tad mājā tika ievilkts ūdens, kanalizācija, centrālā siltumapgāde, jo pirms tam - kā jau lielākajai daļai vecpilsētas ēku - bija ūdens pumpis pāri ielai un labierīcības sētā.

Ēku apsaimnieko pašvaldības SIA Kuldīgas komunālie pakalpojumi. Sieviete uzsver, ka ļoti paveicies ar kaimiņiem, kuriem rūp vēsturiskās ēkas liktenis un tās uzturēšana. Piemēram, katru pavasari dzīvokļu īpašnieki parūpējas arī par ēkas pagalmu un kopīgi iegādājas dažādas puķes. Viņasprāt, tas ir liels pluss, ka mājā nav daudz kaimiņu un viens otru pazīst.

Šajā pavasarī ēkas iedzīvotāji iesaistījās projektā – dzīvojam ar kultūras mantojumu. Tā ietvaros Kuldīgas muzejs apskatīja savus krājumus, kas saistīti ar vēsturisko ēku. «Mums zemesgrāmatā ir ierakstīts, ka ēka ir celta 1630.gadā, bet tiek uzskatīts, ka 1774.gadā ēka ir nodegusi. Ja tagad ir trīs logi un piebūve, tad tur ir bijusi pamata ēka ar pieciem lieliem logiem uz upītes pusi un piebūve ir celta klāt pēc tam,» stāsta apartamentu saimniece.

«Ir jāsadzīvo, ja ir īpašums vēsturiskā vecpilsētā. Ar to ir jārēķinās, nevari ielikt lētākos logus un pieņemt vienpersoniskus lēmumus,» skaidro L. Raituma.

Piemēram, logu nomaiņa dzīvoklim tika saskaņota pusgadu. Tās laikā ieradās kultūras pieminekļu inspekcija, lai apskatītu, kuri no logiem ir jāmaina, kuri ir saglabājami. Apartamentos logi nomainīti pret jauniem. «Visi, kas ver tos vaļā, jautā, vai tie neizgāzīsies, bet nē, logs ir taisns, bet māja ir šķība,» saka dzīvokļa īpašniece.

Viņasprāt, dzīvot vecpilsētā ir ekskluzīvi, taču jāsaprot, ka ir likumi, nosacījumi un noteikumi.

«Ja šos nosacījumus neņem vērā, tad Kuldīgā ir arī daudzdzīvokļu māju masīvs, kur var dzīvot. Tad, kad es atgriezos Latvijā, man arī teica, kāpēc tu dzīvosi vecā mājā. Tās bija 1990. gadu beigas, kad nebija populāri tā dzīvot,» atceras kuldīdzniece.

Sieviete atsauc atmiņā, ka viņas bērnībā ēka bijusi pelēka, bez krāsas un ar ļodzīgām koka trepītēm. 1983.gadā tā tika nokrāsota saules dzeltenā krāsā. Četru gadu laikā ēka ir atjaunota tās vēsturiskajā krāsā. Fasāde tika atjaunota par Kultūrkapitāla fonda naudu, bet divas sienas - par pašvaldības finansējumu 50% apmērā un 50% bija dzīvokļu īpašnieku ieguldījums.

«Manā bērnība ēkas pirmajā stāvā bija sakņu veikals. Es kā tagad atceros, ka man bija jāiet ar emaljētu bļodiņu un pārdevēja zināja, ka man vajadzīga pilna bļodiņa. Tur bija arī dzīvas karpas. Zem ēkas ir lieli pagrabi, kuros ir vismaz divus metru augsti griesti, un tie tiek izmantoti arī šodien. Kad tur atradās sakņu veikals, tur, visticamāk, tika skābēti kāposti. Tās bija 1970.gadu beigas,» atceras sieviete.

Tāpat viņa zina, ka ēka vienmēr ir kalpojusi kā dzīvojamā māja. Pēc nostāstiem, tur kādreiz ir dzīvojusi turīga ģimene ar četrām meitām, tāpēc ēka tam laikam ir tik neraksturīgi liela, jo katrai meitai ir gribējuši nodrošināt savu istabu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Goldingen Room saimniekiem nodedzināti četri auto

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Restorāna Bangert’s līdzīpašnieks: mēs šos piecus gadus godam turamies

Linda Zalāne, 31.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Elvi tīkla izveidotājs darbojas Kuldīgas viesnīcu un īpašumu biznesā

Linda Zalāne, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Uz Kuldīgu pēc kafijas buķetes

Linda Zalāne, 31.10.2018

SIA Capulus Terra valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins (no kreisās) un valdes loceklis Ingmārs Lādens

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīziņkalna apkaimē, Valmieras ielā, sākti ievērojamā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā divstāvu dzīvojamā nama renovācijas darbi.

Ieguldot pusmiljonu eiro, nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Rent MGMT" ēkai atgriezīs tās sākotnējo koka apdares veidolu. Plānots, ka turpmāk šī būs viena no retajām autentiskajām koka ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, kas uzņems pilsētas viesus, ļaujot iepazīt apkārtnes bagātīgo kultūras mantojumu.

"Renovācijas projekta risinājumi paredz atbrīvoties no dažādu laiku materiālu uzslāņojumiem, tai skaitā tagadējā fasādes apmetuma, kas izveidots pagājušā gadsimta 30-tajos gados un neatbilst K. Pēkšēna sākotnējai iecerei. Tā vietā tiks izveidots fasādes koka apšuvums ar atbilstošiem dekoratīvajiem elementiem, kas atgriezīs ēkai to vizuālo tēlu, kādu sākotnēji paredzējis ēkas autors, piešķirot tai Grīziņkalna apkaimes klasicisma koka arhitektūrai raksturīgās iezīmes. Vēl būtiska pārmaiņa ēkā būs apkures sistēmas maiņa no videi ne tik draudzīgajām malkas krāsnīm uz sašķidrinātās gāzes apkures veidu. Tāpat arī tiks pilnībā pārveidota kanalizācijas un ūdens apgādes sistēma, nomainīti iekšējie un ārējie elektrotīkli, ēkas jumts, kā arī stiprinātas nesošās konstrukcijas un labiekārtots pagalms," norāda projekta arhitekte, SIA "12 līnijas" dibinātāja Agnese Lāce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ministrs sola nepieciešamības gadījumā lemt par drošības pasākumiem Kuldīgā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir apsolījis nepieciešamības gadījumā lemt par papildu drošības pasākumiem Kuldīgā, kur šonedēļ ļaunprātīgi sadedzināja divas automašīnas uzņēmējiem, izraisot arī vecākās koka ēkas aizdegšanos, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Šodien Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) Rīgā tikās ar iekšlietu ministru Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Intu Ķuzi, lai pārrunātu ļaunprātīgu automašīnu aizdedzināšanu. Bērziņa drīzu tikšanos ar ministru lūdza, jo 13.maija nakts notikumi satrauca iedzīvotājus un radīja plašu rezonansi vietējā sabiedrībā. Tikšanās laikā tika pārrunāta drošības situācija Kuldīgas pilsētā un novadā un potenciālās iespējas situācijas uzlabošanā.

«Vienojāmies kopīgi darīt visu iespējamo, lai notikušais noziedzīgais nodarījums tiktu pēc iespējas ātri atklāts. Iedzīvotāju un uzņēmēju drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte,» pēc tikšanās sacīja pašvaldības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jaunos uzņēmējus aicina uz Starta dienu Kuldīgā

Zane Atlāce - Bistere, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā ar biznesa partneriem decembrī atvēra kafejnīcu The Marmalade Kuldīgā, blakus Rātslaukumam, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem vecpilsētā.

«Ēdināšanas jomā man ir teju 20 gadu pieredze. Esmu strādājis gan Kuldīgā, gan Rīgā. Prieks, ka kopā ar domu biedriem atradām savu nišu, konditorejas un kafejnīcas apvienojumu. Visu cepam uz vietas, un mūsu firmas zīme ir mazmaizītes, kuras pārdodam pēc svara. Tās bieži vien pasūta dažādiem korporatīviem pasākumiem, domāju, ka šādu pasākumu apkalpošana būs labs ienākumu avots arī rudenī un ziemā,» teic M. Einbergs. Viņš ir pārliecināts, ka The Marmalade sezonalitāti neizjutīs tik ļoti kā citi restorāni, jo produkcija ir tāda, kuru patērē ikdienā arī pamatiedzīvotāji, ne tikai tūristi.

Viņš nevēlējās DB atklāt, cik lielas investīcijas bija nepieciešamas kafejnīcas izveidē, bet teic, ka centās visu darīt ar gudru pieeju un meklēja nevis jaunas, bet lietotas virtuves iekārtas. Lielākais izaicinājums bija pašu konditorejas izstrādājumu veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas Melnsila kvartālā, kas atgūst vēsturisko šarmu

Laura Mazbērziņa, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Melnsila kvartāls» atrodas Pārdaugavā, Melnsila un Kristapa ielas krustojumā, blakus Alīses ielas ūdenstornim un Kalnciema kvartālam. Īpašums atrodas aizsargājamā Āgenskalna vēsturiskās koka apbūves teritorijā. 3442 kvadrātmetru plašā un labiekārtotā pagalmā savā vēsturiskajā veidolā tiek atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami, kuros tiks izvietoti 32 dzīvokļi.

2016. gada sākumā tika sākta «Melnsila kvartāla» ēku renovācija. Labiekārtotā un privātā teritorijā savā vēsturiskajā veidolā līdz jūlija beigām tiks atjaunota viena koka ēka, tiks pabeigta visas teritorijas labiekārtošana un pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā, savukārt otru ēku plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Nākotnē blakus divām esošajām ēkām plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē.

1904. gadā tika uzcelta koka dzīvojamā ēka ar stiklotām verandām. 1908. gadā tika uzcelta vēl viena ēka, kurai drīzumā 1910. gadā tika uzcelta piebūve. Tagad, ēka atgūs ne tikai savu vēsturisko šarmu, tiekot pie jauna fasādes siltinājuma un apšuvuma, atjaunotiem koka fasādes dekoriem ar jauniem koka logiem, atjaunotām kāpņu telpām un iedzīvotāju ērtībām izmantojamu pagrabstāvu, bet arī bēniņu stāvā izbūvēti jauni dzīvokli ar plašām terasēm. Ēkas tehniski atbilst mūsdienu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltie plastmasas logi - solis tuvāk vēsturiskā centra iznīcībai

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība Jaunjelgavas no­vada domē iesniegusi priekšlikumus par pilsētas vēsturiskā centra un visa novada seno ēku, kurām vairāk nekā 50 gadu, vēsturiskā izskata saglabāšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biedrības sašutumu izraisījuši jaunie baltie plastmasas logi, kas jau ielikti atjaunotajā senajā koka ēkā Jaunjelgavā, Lāčplēša ielā, un tikko remontētajā Seces Vecajā skolā.

Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir viens no novada pazīstamākajiem un unikālākajiem apskates objektiem. Tas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas datējams ar 17. — 19. gadsimtu. Namu īpašnieki periodiski cenšas veikt uzlabojumus, tomēr bez attiecīgas uzraudzības galarezultātā ēkas kļūst raibas un zaudē vienojošo veclaicīgo šarmu. Kultūras veicināšanas biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni cīnīties par novada saistošo noteikumu par vēsturiskās apbūves nebojāšanu un saglabāšanu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO, VIDEO: Murjāņu koka kamaniņu trase gaida glābšanu

Laura Mazbērziņa, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.

Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.

H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa 

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas...

2.Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Durvis ver pirmais beziepakojuma veikals Kuldīgā 

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule"....

3.Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

4.Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

Vēlas iepazīstināt Latviju ar itāļu gelato 

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze...

5.Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā virs Amatas upes namiņā, kas veidots no spoguļiem, un zvaigžota debess juma vērošana.

Visas vasaras naktis Spoguļnamiņā jau rezervētas 

Negaidīti lielu pieprasījumu bauda vēl nebijis piedzīvojums - nakšņošanas dažu metru augstumā...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Inboxlifestyle mikro mājas

Lelde Petrāne, 12.01.2018

Jauna Inboxlifestyle produkta ražošana sākas ar dizaina izstrādi. Produkts tiek pielāgots klienta vēlmēm. Tiek ņemta vērā produkta potenciālā atrašanās vieta, lietošanas intensitāte un klienta vēlmes attiecībā uz krāsām, aprīkojumu, interjeru un fasādes dizainu.

Vizualizācija no ražotāja arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Publiskās koka ēkas būvēs vairāk

Māris Ķirsons, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvākajos 10 gados publiskas koka ēkas būvēs vairāk, un cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs pievilcīgāks.

Tādu nākotnes ainu žurnālam "Dienas Bizness" iezīmē eksperti no būvniecības un kokapstrādes nozarēm.

Par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam.

Tiesa, pagaidām vēl nav uzbūvēta neviena jauna piecu vai sešu stāvu koka ēka, bet signāls ir dots.

"Patērētājiem – potenciālajiem pasūtītājiem – bail no koka ēkām, jo viņi dzīvo savdabīgā mītu gūstā. Un, tā kā vairums potenciālo patērētāju mājokli pērk reizi vai, labākajā gadījumā, divas reizes savā mūžā, tad arī riska apetīte ir salīdzinoši maza," iemeslus, kāpēc Latvijā koka ēkas vēl nav īpaši pieprasītas, min Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zāmurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden Jūras virsnieku saieta namā, Atmodas bulvārī 9, Liepājā, pabeigti fasādes restaurācijas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, un pēc ēkas iekštelpu atjaunošanas tajā plānots izvietot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku štābu, informē Aizsardzības ministrija.

1994. gadā Aizsardzības ministrija Jūras virsnieku saieta namu pārņēma no Liepājas pašvaldības, jo tas atrodas Liepājas militārās bāzes teritorijā. Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir rūpējusies par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un atjaunošanu.

Lai nodrošinātu Jūras virsnieku saieta nama ēkas, tai skaitā, tās iekšējā interjera detaļu saglabāšanu, kopš 2009. gada tika veikti ēkas prioritārie restaurācijas darbi, tajos kopumā ieguldot aptuveni 1,4 miljonus eiro. Šie darbi ietvēra, piemēram, jumta restaurāciju, Rietumu terases un Ziemeļu korpusa pārseguma restaurāciju, Rietumu fasādes restaurāciju, apkures sistēmas nomaiņu, atsevišķu logu un ārdurvju remontu un nomaiņu, kā arī vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunie izvēlas minimālismu

Laura Mazbērziņa, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru