Pakalpojumi

Darbu sāks atjaunotā Ķirurģiskās infekcijas klīnika

Dienas Bizness, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki trešdien, 4.martā, pilnā apjomā darbu uzsāks Ķirurģiskās infekcijas klīnika, kas specializējas ķirurģiskās infekcijas un inficētu, ilgstoši nedzīstošu brūču (apdegumi, izgulējumi, hr.osteomielīti, trofiskas čūlas u.c.) ārstēšanā.

Klīnikas labiekārtošanā tika ieguldīti vairāk nekā 520 000 eiro no valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem - pilnībā renovēta 2. ķirurģijas nodaļa, 1. ķirurģijas nodaļā pilnībā renovētās telpās atvērtas 10 dienas stacionāra gultām, Operāciju blokā izremontēta viena operāciju zāle.

Vēsturiski Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca veidojās, apvienojot vairākas līdz tam patstāvīgas ārstniecības iestādes, līdz ar to nenovēršami veidojās atsevišķu profila nodaļu dublēšanās dažādos stacionāros. Tai pat laikā līdzīga profila pakalpojumu sniegšana bija sadrumstalota un pacientu ārstēšanā nepieciešamie speciālisti nebija pieejami vienuviet. Ķirurģiskās infekcijas klīnika tika izveidota, apvienojot stacionāra Biķernieki Strutainās ķirurģijas nodaļu un Valsts apdegumu centru un stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs 8. Ārpusplaušu tuberkulozes nodaļu.

Ķirurģiskās infekcijas klīnika turpina realizēt valsts pasūtījuma programmu Izgulējumu t.sk. komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu (problēmbrūču) mikroķirurģiska ārstēšana.

Pašlaik stacionāra Biķernieki Ķirurģiskās infekciju klīnikā ir 3 ķirurģiskā profila nodaļas ar 114 gultām: 1. Ķirurģijas nodaļa ar 40 gultām ķirurģiskās infekcijas pacientiem un 10 dienas stacionāra gultām, 2. Ķirurģijas nodaļa ar 24 gultām pacientiem ar mugurkaula un kaulu locītavu sistēmas ķirurģisko infekciju, ar ārpusplaušu tuberkulozes komplikācijām, un valsts pasūtījuma programmas Izgulējumu, t.sk. komplicētu ar osteomielītu un hronisku, ilgstoši nedzīstošu (problēmbrūču) mikroķirurģiska ārstēšana pacientiem un Valsts apdegumu centrs ar 50 gultas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Austrumu slimnīca četru gadu laikā zaudējusi 23,7 miljonus eiro

LETA, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VM plāno lūgt valdību atmaksāt valsts galvotos aizdevumus 11 slimnīcām

LETA, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gaiļezera daudzfunkcionālā Operāciju bloka izveidē ieguldīti 18,62 miljoni eiro

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija palielinājusi tai piederošās SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitālu par 1 587 743 eiro līdz 29 998 245 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim slimnīcas pamatkapitāls bija 28 410 502 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.decembrī.

Šis ir otrs šogad reģistrētais SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pamatkapitāla palielinājums. Par tieši tādu pašu summu kā tagad decembrī slimnīcas pamatkapitāls tika palielināts šī gada janvārī un attiecīgās izmaiņas tika reģistrētas 8.februārī.

SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» reģistrēta 2007.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Veselības ministrija. Slimnīcas apgrozījums 2017.gadā bija 99,460 miljoni eiro un tā strādāja ar zaudējumiem 5,426 miljonu eiro apmērā. SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» pērn nodarbināja 4236 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 22,527 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Austrumu slimnīcas finanšu direktore būs bijusī Microsoft un Bombardier finanšu speciāliste

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktori konkursa kārtībā izraudzīta finansiste Ieva Jauģiete, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu vadībā starptautiskos uzņēmumos gan Latvijā, gan ārzemēs, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Uz Austrumu slimnīcas finanšu direktora amatu pretendēja 33 kandidāti.

I. Jauģiete ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā un biznesa administrācijā Rīgas Ekonomikas augstskolā, pēc tam mācījusies maģistrantūras programmā Oksfordas starptautisko finanšu institūtā Lielbritānijā.

Ieva Jauģiete četrus gadus bijusi finanšu un administrācijas vadītāja tehnoloģiju uzņēmumā Ericsson Latvia. Pēc tam vairāk nekā 10 gadus strādājusi vadošos amatos starptautiskajā datortehnoloģiju uzņēmumā Microsoft, uzņemoties aizvien jaunus izaicinājumus. Bijusi Microsoft finanšu un administrācijas vadītāja Baltijas reģionā, pēc tam darba gaitas turpinājusi Minhenē kā Centrālās un Austrumeiropas finanšu kontroliere, vēlāk bijusi Microsoft finanšu kontroles vadītāja Krievijā un Nīderlandē. Pēdējā Ievas Jauģietes darba vieta bijis finanšu direktores amats uzņēmumā Bombardier Transportation Sweden AB Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Austrumu slimnīcu vadīs CSDD valdes loceklis Paeglītis

Rūta Lapiņa, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē ceturtdien valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Imants Paeglītis, kurš pašlaik ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis, informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Undīne Šulca.

Atklātā konkursā uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu tika iesniegti deviņi pieteikumi. Ņemot vērā nominācijas komisijas locekļu sniegtos kandidātu izvērtējuma rezultātus, komisija vienbalsīgi nolēmusi izvirzīt valdes priekšsēdētāja amatam Paeglīti, kurš ieguva augstāko punktu skaitu.

«Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērsta pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I.Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi,» pēc tikšanās ar I.Paeglīti norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā piektdien atklāta līdz šim plašākā WiFi teritorija Latvijā - no šīs dienas visās Rīgas Austrumu slimnīcas publiski pieejamās vietās tiks nodrošināts bezmaksas WiFi, informē Lattelecom un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji.

Pirmajā etapā bezmaksas WiFi tīkls tiek ierīkots slimnīcas publiskajā zonā – tie būs kopumā 56 piekļuves punkti uzgaidāmajās telpās stacionāru poliklīnikās, uzņemšanas nodaļās un Neatliekamās medicīnas klīnikā, vestibilos un gaiteņos, kas uzņem lielāko pacientu, piederīgo un studentu plūsmu. Pieejas punkti tiks atzīmēti ar īpašām vizuālajām norādēm. Plānā iespējami tuvākajā nākotnē ir nodrošināt bez maksas interneta piekļuvi arī pacientiem ārstniecības nodaļās.

«Piedāvājot iespēju pieslēgties bezmaksas WiFi tīklam, mēs speram pirmo soli, lai realizētu ieceri nodrošināt bezmaksas interneta pārklājumu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros un padarīt to pieejamu plašākam cilvēku lokam – pacientiem un piederīgajiem uzgaidāmajās telpās, poliklīnikā un uzņemšanas nodaļās, mācībspēkiem un lielajai studentu saimei, kam iespēja izmantot internetu bez maksas ir ļoti svarīga,» papildina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākā gada laikā Austrumu slimnīcā taps lielākais RSU klīniskais studiju centrs, kas piedāvās ne tikai apmācības studentiem, bet visam slimnīcas personālam, informē RSU Komunikācijas departamenta direktors Edijs Šauers.

RSU studiju centra 1. kārta tika pabeigta pērnā gada 19. maijā. Ieguldot RSU līdzekļus 943 000 eiro apmērā, studējošo apmācībai tika renovētas telpas 1042 kvadrātmetru platībā. 2. kārtā ir plānots apgūt līdzvērtīgu telpu apjomu līdzās jau esošajām RSU telpām, ieguldot to attīstībā līdzvērtīgu summu pirmajai kārtai. Plānots, ka telpas pilnībā tiktu labiekārtotas līdz 2019. gada sākumam.

Jaunais centrs top Austrumu slimnīcas kreisā spārna korpusā, kas, projektējot ēku, jau bija būvēts atbilstoši studiju vajadzībām ar klasēm un lielajām auditorijām. Tagad plānots to pielāgot modernu apmācību iespējām.

Ar apmācības procesam nepieciešamo telpu paplašināšanu RSU jaunais rektors Aigars Pētersons turpina attīstības procesu sadarbībā ar lielākajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā. «RSU turpina stratēģiski veidot apmācību «campusus» slimnīcās līdzās reālajam klīniskajam darbam, tāpēc esam gandarīti, ka līdzīga sadarbība attīstās arī citām lielākajām slimnīcām Rīgā un Latvijā, kā arī ārpus mūsu valsts robežām, piemēram, Vācijā,» uzsver A.Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Medicīnas darbinieki izvēlas vieglāko un ienesīgāko ceļu

Dace Skreija, speciāili DB, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka slimnīcas visā Latvijā sastopas ar tādu problēmu kā kadru trūkums, ko var skatīt kontekstā ar demogrāfijas un emigrācijas jautājumiem, kas izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nozarē piedāvāto atalgojumu un cilvēku maksātspējas pazemināšanos.

Tā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā pērn ir turpinājis augt stacionāri ārstēto pacientu skaits (2014. gadā 72,6 tūkstoši un 2015. gadā 73,1 tūkstotis; ar piebildi, ka ārstēšanas ilguma samazinājums no 8,1 dienas 2014. gadā līdz 7,9 dienām 2015. gadā ir ļāvis apkalpot vairāk pacientu – samazināt rindas), pieaudzis arī ambulatoro izmeklējumu skaits (2014. gadā – 505,6 tūkstoši un 2015. gadā – 518,2 tūkstoši). Pacientu skaita pieaugumu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Viesturs Boka skaidro ar medicīnas tehnoloģiski un intelektuāli augsto nodrošinājumu Austrumu slimnīcā, kura dēļ pacienti bieži ir ar mieru pieciest servisa ne tik augsto līmeni. Vienlaikus sarežģītais un lielais darba apjoms neatliekamajā medicīnā, operatīvajā ķirurģijā un onkoloģijā nav samērojams ar darba samaksas apmēru, tāpēc īpaši pieminētajās jomās slimnīca izjūt personāla trūkuma problēmas. Jaunie speciālisti bieži vien izvēlas strādāt nelielos veselības aprūpes centros, kur ar mazāk intensīvu darbu var saņemt lielāku atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apstājusies Austrumu slimnīcas «kuģa» grimšana

Lāsma Vaivare, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāvoklis ir smags, bet stabils – šo ārstu teicienu var attiecināt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas gadu cer noslēgt ar mazākiem zaudējumiem, nekā plānots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc pagājušā gada 8,7 milj. eiro lielajiem zaudējumiem šogad tika plānots labāks rezultāts – ap 7 milj. eiro mīnusā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga cer, ka zaudējumi būs vēl mazāki – ap 5 milj. eiro. Lai arī slimnīcas budžeta izstrāde vēl nav sākta, arī nākamgad var cerēt uz zaudējumu samazināšanos. Ja vien situācija neuzlabosies radikāli, plusus gaidīt gan ir pāragri.

DB ziņoja (31.08.), ka puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas ar mīnusiem, tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš. Apjomīgākie ir Austrumu slimnīcai. Tā ir arī lielākā slimnīca Latvijā, apvienojot sešus stacionārus, kas turklāt neatrodas vienkopus – Gaiļezeru, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekus, Linezeru, Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slimnīcā dažu stundu laikā pēc pieraksta atvēršanas uz atsevišķiem izmeklējumiem tiek aizpildītas visas valsts kvotētās vietas

Lelde Petrāne, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.februārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tika atvērts pieraksts uz izmeklējumiem martā - magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju un osteodensitometriju. Jau līdz pusdienlaikam bija aizpildītas valsts apmaksātās vietas uz magnētisko rezonansi Latvijas Onkoloģijas centrā, bet līdz dienas beigām, saskaņā ar speciālistu prognozēm, tiks aizpildītas visas valsts kvotētās vietas uz pārējiem izmeklējumiem visā Austrumu slimnīcā, informēja slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.

Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane komentē, ka slimnīcas kapacitāte ir lielāka, t.i., slimnīcas resursi ļauj iedzīvotājiem sniegt vairāk konsultāciju un veikt vairāk izmeklējumu, pieprasījums pēc slimnīcas speciālistiem ir ļoti liels, diemžēl tam neseko valsts finansējums.

Izprotot situāciju, slimnīca šodien mobilizēja vairāk darbinieku visās reģistratūrās. Jau no agra rīta slimnīcas pieraksta tālruni vienlaicīgi mēģināja sazvanīt vairāki simti cilvēki, brīdī, kad zvanu rinda sasniedza 400, neizturot slodzi, sistēmā radās problēmas, ko gan operatīvi ar sakaru nodrošinātāju izdevās novērst. Informācijas centrs dažu stundu laikā saņēma aptuveni 600 pieraksta pieteikumus elektroniski. Daudzi cilvēki šodien bija ieradušies personīgi. Latvijas Onkoloģijas centrā «dzīvajā» rindā gaidīja aptuveni 150 cilvēki, Gaiļezerā 70 - 100 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielākais darba devējs valstī ir Maxima Latvija, seko Latvijas dzelzceļš un Rimi Latvija

LETA, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA «Maxima Latvija» ar vidējo darbinieku skaitu 7563, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 14 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS «Latvijas dzelzceļš» ar 6526 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA «Rimi Latvia» ar 5747 darbiniekiem.

Šiem uzņēmumiem seko SIA «Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca» ar 4750 darbiniekiem un SIA «Rīgas satiksme» ar 4177 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā AS «Latvijas pasts» ar 4109 darbiniekiem, SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ar 3249 darbiniekiem, SIA «Evolution Latvia» ar 2888 darbiniekiem, SIA «LDz Cargo» ar 2603 darbiniekiem un SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» ar 2602 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viņķeles vīzija - trīs universitātes slimnīcas un četras reģionālās slimnīcas

LETA, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vīzijā par Latvijas slimnīcu tīklu būtu trīs universitātes un četras reģionālās slimnīcas, bet pārējās būtu zemāka līmeņa slimnīcas, šādu viedokli šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pauda ministre.

Patlaban saskaņā ar Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību Latvijas slimnīcu tīkls veidojas no 39 slimnīcām, kuras iedalītas piecos līmeņos.

Piektajā jeb augstākajā līmenī ir trīs Latvijas lielākās slimnīcas - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Ceturtajā līmenī ir septiņas reģionālās slimnīcas, trešajā - vēl septiņas slimnīcas, otrajā - četras, bet pirmajā - sešas. Tikmēr vēl ir arī trīs piektā līmeņa specializētās slimnīcas un deviņas specializētās ārstniecības iestādes.

Viņķele sacīja, ka no 1.aprīļa vajadzētu sākties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstoši slimnīcu līmeņiem, tomēr viņai ir bažas, ka atsevišķas slimnīcas izvēlējušās pārāk augstu līmeni un nespēs nodrošināt apsolītos pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīvas "Veselai Latvijai" ietvaros Latvijas Mobilais Telefons (LMT) nodrošinājis Latvijas lielākajām slimnīcām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) vairāk nekā 1000 iekārtu, pieslēgumu un risinājumu attālināta darba veikšanai.

Latvijas medicīnas sistēma šobrīd tiek pakārtota darbam pandēmijas apstākļos, iespēju robežās ar plānveida pacientiem strādājot attālināti, lai pasargātu mediķus no fiziska kontakta un inficēšanās un mobilizētu visus iespējamos resursus Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpēc trīs lielākās slimnīcas Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – digitalizē savu darbību, īstenojot apjomīgu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diena.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 19. maijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā atklāts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju centrs (study campus).

Tā būs lielākā mācību bāze kādā no Latvijas slimnīcām. Tās modernizācijā augstskola ir ieguldījusi 943 tūkstošus eiro. Telpas 1042 m2 paredzētas 304 studentu vienlaicīgai apmācībai, nodrošinot teorētisko un klīnisko studiju kursu apguvi līdzās reālajam darbam slimnīcā. Kopumā studiju centrā ir 7 auditorijas.

Studentu vajadzībām 140 m2 platībā ir izveidotas rekreācijas zonas ar 32 stacionārām darba vietām. Tāpat studiju centrā uzstādītas arī modernas klīnisko prasmju apguvei paredzētas mulāžas.

«Tā kā RSU ir vadošā veselības aprūpes jomas augstskola Latvijā, tās studiju katedras ir visās universitāšu klīniskajās slimnīcās, kā arī citās attiecīgo jomu slimnīcās, piemēram, RSU studiju un pētniecības klīniskā bāze ir arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Jaunajā centrā RSU organizēs gan klīnisko, gan teorētisko kursu nodarbības. Plānots, ka centrā būs izvietotas arī dažādās mācību mulāžas, nodrošinot klīniskajā darbā nepieciešamo prasmju padziļinātu apguvi,» saka RSU rektors Jānis Gardovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru