Jaunākais izdevums

Dārgi energoresursi un augstas darbaspēka izmaksas – galvenie klupšanas akmeņi pārtikas rūpniecībā.

Latvijas pārtikas nozare salīdzinājumā ar Baltijas rūpniekiem ir mazāk konkurētspējīga, par to liecina Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošās analīzes starpposma rezultāti. Nozarē izvērtēti vairāki faktori – izejvielas un materiāli, enerģijas un pakalpojumu izmaksas, darbaspēks un kapitāla pieejamība, kā arī tehnoloģijas, inovācijas, noslodze un citi.

Nozares salīdzinošā analīze liecina, ka šobrīd labāka konkurētspēja ir Lietuvas pārtikas ražotājiem, kur attiecīgi konkurētspējas indeksi pa nozarēm ir augstāki vairākās nozarēs – piena, graudu malšanas produktu, konditorejas, zivju apstrādes un gaļas nozarē. Latvijā viskonkurētspējīgākās ir zivju apstrādes, dzērienu un piena produktu nozares, bet pārējām vēl ir kur tiekties.

Uzņēmēji lielākoties norāda uz diviem faktoriem – energoresursu un darbaspēka izmaksām, kas ietekmē konkurētspēju. «Piena sektorā energoresursu cenas un darbaspēka izmaksas ir samērā lielas. Gāzes cena ir ļoti augsta un mēs kā uzņēmēji nevaram saprast, kāpēc tā palielinās. Lai arī pirms trim gadiem veicām investīcijas, kas gāzes patēriņu mums ļāva samazināt par 25 %, gāzes cena divu gadu laikā ir pieaugusi 2,5 reizes un tas mazina ražotāju konkurētspēju,» stāsta SIA Rīgas Piensaimnieks valdes loceklis Nēme Jogi. Vēl viens iemesls salīdzinoši mazākai konkurētspējai – piena nozares lielā sadrumstalotība. Proti – nozarē darbojas daudz salīdzinoši mazu un vidēju uzņēmumu, kas ražo līdzīga sortimenta produkciju, taču tas nozīmē augstu pašizmaksu, kas ietekmē visus vietējos ražotājus. «Vajag konsolidēties, taču tas nav vienas dienas jautājums,» klāsta Rīgas Piensaimnieka vadītājs. Arī Hanzas maiznīcu mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners norāda uz salīdzinoši dārgākiem energoresursiem. To, ka energoresursu cenas sit pa konkurētspēju dārzeņu ražotājiem, Db jau rakstījis vairākkārt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biogāzes asociācija uztraucas par «tautas musināšanu»

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jurista komentārs: Par plānotajiem grozījumiem Darba likumā

Andis Burkevics, ZAB SORAINEN zvērināts advokāts, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi interesenti, kam svarīgi būt informētiem par iespējamām izmaiņām Darba likumā jau to tapšanas stadijā, būs dzirdējuši, ka Labklājības Ministrija ir izstrādājusi likumprojektu «Grozījumi «Darba likumā», kas 14. martā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

No nākamā gada stāsies spēkā grozījumi Darba likumā

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīmē, ka likums tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē neesot optimāla. Tomēr, tā kā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. irsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima atbalsta grozījumus Darba likumā

Ieva Jurevica, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu, kurā paredzēti vairāk kā 20 grozījumi Darba likumā, kas būtiski ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas, piemēram, darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamajā informācijā, darba un atpūtas laiku regulējumā, atvaļinājuma naudas un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumos, mainīts pieļaujamo virsstundu skaits un vēl vairāki grozījumi.

Likumprojektā paredzēts, ka darba sludinājumos juridiskām personām vajadzēs norādīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, savukārt darba līgumā būs jānorāda darba devēja vai darba ņēmēja personas kods, bet ārzemniekiem dzimšanas datums, lai precīzāk varētu identificēt darba devēju vai darba ņēmēju, kas ir fiziska persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Naftas vadošie eksportētāji zaudējuši spēju ietekmēt cenas

Jānis Šķupelis, DB Investora redaktors, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melnā zelta cena šī mēneša laikā noplanējusi zem 50 ASV dolāru par barelu līmeņa, un nav izslēgts, ka pasaulē svarīgākā energoresursa vērtība vēl ilgstoši atradīsies zem šīs atzīmes.

Tādējādi arī mūsu valstī tendencēm pasaules preču biržās vajadzētu nozīmēt to, ka degvielas cena ir zemāka vai kaut vai nepieaug.

Kopumā zemajai naftas cenai par labu vismaz sākumā vajadzētu nākt to valstu tautsaimniecībām, kas vairāk šo resursu importē, bet ar mīnusa zīmi šis vienādojums ir tās eksportētājiem. Tomēr arī milzīgas kaimiņu problēmas kādā brīdī sāks atstāt ietekmi uz apkaimes sabiedrības veselību un nosacīti ierasto kārtību.

Tam, ka pašlaik ir zemāka naftas vērtība, jau ilgāku laiku ir pietiekami pamatots fundamentālais iemesls – pasaules naftas ieguvēji milzu apmēros pumpē šo resursu, kas novedis pie milzīgiem melnā zelta uzkrājumiem. Turklāt pēc iepriekšējās OPEC valstu sanāksmes būtībā vēl skaidrāks kļuvis tas, ka pasaules vadošie naftas ieguvēji zaudējuši spēju daudzmaz efektīvi kontrolēt melnā zelta cenu. Tas daļēji noticis tādēļ, ka šajā tirgū iespiedušies ASV slānekļa naftas ieguvēji, kuri šo resursu spēj komerciāli izdevīgi saražot pie arvien zemākām cenām. Rezultātā daudziem tradicionālajiem naftas ieguvējiem uz dažādu visai dziļu savstarpējo domstarpību un nepieciešamības pēc ieņēmumiem fona atlicis cīnīties par tirgus daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīna nākotnē var kļūt par vērienīgāko Krievijas gāzes pircēju

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šogad maijā Maskavā, stiprinot Krievijas un Ķīnas ekonomisko sadarbību, tika parakstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi dokumenti, daudzi eksperti par svarīgāko sarunu rezultātu uzskata abu lielvalstu līderu kopējo paziņojumu, ka Krievija un Ķīna koordinēs sadarbību, Maskavai virzot Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES), bet Ķīnai – Zīda ceļa ekonomiskās joslas (Silk Road Economic Belt) jeb Jaunā Zīda ceļa plānus, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka Jaunā Zīda ceļa plānus 2013. gada septembrī izvirzīja tobrīd tikko Ķīnas līdera posteni ieguvušais Sji Dziņpins. Grandiozā projekta, kura īstenošanas kopējās izmaksas tiek lēstas 22 triljonu dolāru (19,71 triljona eiro) apmērā, ietvaros ir paredzēts izveidot transporta, tirdzniecības un enerģētiskos koridorus, kas savienotu Ķīnu ar Eiropu, kā arī ar Tuvajiem Austrumiem un Āfriku, kaut gan nozīmīgākais, protams, ir Eiropas virziens. Tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Eiropas Savienību pašlaik ir 700 miljardi dolāru gadā, un tiek prognozēts, ka jau 2020. gadā tas sasniegs triljonu dolāru gadā.

Zīda ceļa ekonomiskās joslas trīs topošie maršruti tiek dēvēti par XXI gadsimta Jūras Zīda ceļu, Dienvidu ceļu un Ziemeļu ceļu. Jūras Zīda ceļš vedīs caur Malakas šaurumu bet nākotnē – caur kuģniecības kanālu Birmā, Indijas okeānu un Suecas kanālu savienos Ķīnu ar Vidusjūru, Dienvidu ceļš vedīs caur Vidusāziju un Irānu vai Kaukāza valstīm un sniegsies līdz Turcijas piekrastei, bet Ziemeļu ceļš vedīs caur Kazahstānu un Krieviju – līdz Sanktpēterburgai, bet tā otrs atzars caur Baltkrieviju – līdz Vācijai. Pēdējais maršruts ir interesants arī Latvijas ostām un kravu pārvadātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zinātnieki iesaistās alternatīvās enerģētikas komercializēšanā

Vēsma Lēvalde, 29.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizikālas enerģētikas institūts un Liepājas Universitāte 24.maijā Rīgā, Arhitektu namā rīko semināru Vide. Atjaunojamie energoresursi. Pētniecības iniciatīvas un tehnoloģiskie risinājumi.

Seminārā tiks aplūkotas gan Fizikālās enerģētikas institūta pētniecības iniciatīvas, gan ERAF projekti, kurus īsteno Liepājas Universitāte.

Jūras viļņu enerģijas akumulācijas tehnoloģijas nākotnē dos svarīgu ieguldījumu kopējā enerģijas piedāvājumā, un pašlaik šīs tehnoloģijas ir izstrādes stadijā, norāda semināra rīkotāji. Pētnieki plāno iepazīstināt ar jaunākajiem sasniegumiem fizikālo procesu pētījumos, iepazīstināt ar tehnoloģiskiem risinājumiem viļņu enerģijas izmantošanai.

Jūras aļģu izplatība, to savākšanas un pārstrādes iespējas Kurzemes piekrastē ir jauna un aktuāla tēma jūras attīrīšanai un aļģu izmantošanai bioenerģijas tehnoloģijās. Pētnieki formulēs aļģu hidrodinamisko plūsmu modeļus un aplūkos to risināšanas iespējas datu apstrādes paralēlajās tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Jāpievērš lielāka uzmanība videi draudzīgām tehnoloģijām

Jānis Miezeris, Rīgas Plānošanas reģiona vadītājs, starptautiska projekta „Global Vision” konsultants, 29.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīro tehnoloģiju nozare – viena no straujāk augošajām uzņēmējdarbības nišām pasaulē.

Līdz ar jautājumu par apkārtējās vides un klimata pārmaiņām Latvijā aktualizēšanos jau desmit gadus mūsu valstī attīstās jauna uzņēmējdarbības niša – tīro tehnoloģiju uzņēmumi.

Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.

Tiesa, salīdzinot ar citām ES valstīm, šī tautsaimniecības nozare ir vēl attīstības sākuma stadijā, bet, ņemot vērā arvien pieaugošās vajadzības pasaulē pēc pārdomātiem vides saudzēšanas risinājumiem, tai ir ļoti augsts potenciāls. Ir skaidrs, ka nākotnē šī nozare ieņems ļoti svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Šīs nozares milzīgo nozīmi apliecina arī tas, ka straujā tīro tehnoloģiju risinājumu attīstība pat tiek salīdzināta ar informācijas tehnoloģiju nozares attīstību deviņdesmitajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Panikai par padomju laika dzīvojamo fondu nav iemesla, taču pārbaudīt vajag

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraukumam par padomju laika dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām, norāda būvkompānijas Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto «lietuviešu projekta» māju pārbaudi.

Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem. «Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti,» stāsta Ļ.Golands

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem

BNS/INTERFAX, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas valsts meži (LVM) pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas valstij piederošās meža zemes, un LVM pārvaldīšanā esošajās zemes platībās ir arī ievērojamas teritorijas, kurās atrodami kūdras resursi. Šobrīd grūti pateikt, cik to ir, bet LVM eksperti ir sākuši šī jautājuma izpēti. piektdien raksta laikraksts Diena.

Runājot par kūdras ieguvi, LVM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas vadītājs Austrumvidzemes mežsaimniecībā Inārs Dreimanis stāsta: «Sākot runāt par purvu, svarīgi izprast, kā tiks vērtēts šis dabas veidojums, jo nav atrodams vispārpieņemts vienots šī termina definējums. Katras zinātnes un nozares speciālisti uz purvu skatās no sava rakursa, izceļot vienu vai otru purvam raksturīgo pazīmi vai īpašību. Piemēram, purvu var identificēt gan ar tā pārmērīgo mitrumu, gan kūdras slāni un kūdras iegulu, gan arī ar purvam raksturīgo augu segu, tās īpatnībām un struktūru.» Purvu varētu nosaukt par kūdras purvu, ja tas saistīsies ar purva kūdras nogulumiem, to izmantošanas praktiskajiem apsvērumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Energoefektivitātes asociācijai jauna vadība

Dienas Bizness, 12.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) biedru kopsapulcē pieņemti grozījumi organizācijas statūtos, palielinot valdes locekļu skaitu un skaidrāk iezīmējot jau iesāktos darbības virzienus - energoefektivitāte, elektromobilitāte un atjaunojamie energoresursi.

Kopsapulce vienojās par valdes locekļiem ievēlēt līdzšinējos pārstāvjus valdē Aldi Sirmaču un Raimondu Ķeirānu, kā arī - Lindu Zeltiņu no uzņēmuma Photon L, Latvijas Elektromobilitātes kompetences centra vadītāju Aivaru Rubeni no SIA IVORY GROUP un Zaļo Tehnoloģiju klastera vadītāju Salvi Rogu. Kopsapulcē piedalījās arī iespējamie LATEA

jaunie biedri un sadarbības partneri.

Jaunizvēlētā valdes no sava vidus kā LATEA valdes priekšsēdētāju ievēlēja Lindu Zeltiņu.

LATEA biedri arī balsoja par īpaša LATEA Ētikas kodeksa pieņemšanu ar mērķi veicināt atbildīgu un kvalitatīvu darbu un korektas savstarpējās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs

Lelde Petrāne, 17.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas karstākās tendences ekonomikā

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas elektrības tirgū būtisku vietu ir ieņēmuši atjaunojamie energoresursi – pamatā vēja un saules stacijas, arī Latvijā ir satraukums par konvencionālo staciju konkurētspēju tirgū .

Tas ir viens no būtiskiem secinājumiem, ko var izdarīt no DB sadarbībā ar Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, a/s Latvenergo un a/s Latvijas gāzi (LG) rīkotās ikgadējās enerģētikas konferences, kam šogad bija dots nosaukums Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā. Kā savā konferences atklāšanas uzrunā norādīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, situāciju enerģētikas nozarē šobrīd raksturo tas, ka vecie «milži» zaudē savas pozīcijas un kopējā Eiropas virzība esot uz to, lai ne Gazprom, ne arī kāds cits atsevišķs uzņēmums turpmāk nevarētu diktēt enerģētikas cenas. Šīs politikas sastāvdaļa ir arī Eiropas Enerģētikas savienības izveide, kurā valdīs solidaritāte un Eiropa kopumā palīdzēšot atsevišķām dalībvalstīm sarunās ar enerģijas piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Dabasgāzes pieprasījums kopš 2010.gada sarucis par vairāk nekā 25%

Žanete Hāka, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010.gada pieprasījums pēc dabasgāzes sarucis par vairāk nekā 25%, bet no 2016.gada tas ir stabilizējies, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» stāstīja uzņēmuma «Latvijas Gāze» valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs.

2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu pēc naftas, nepieciešamas 25 triljonu dolāru investīcijas

Lelde Petrāne, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos 25 gados, lai apmierinātu augošo pieprasījumu, naftas ieguvē jāinvestē 25 triljonus ASV dolāru, Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņojis Saūda Arābijas valstij piederošā energogiganta Saudi Aramco vadītājs Amins Nasers.

Pēc viņa sacītā, globālais pieprasījums pēc naftas un gāzes nākamajās desmitgadēs joprojām augs. Pieprasījums ir augsts, un nafta «ar mums būs vēl vairākus gadu desmitus», viņš sacījis.

Līdz ar to globālajai naftas un gāzes nozarei ir jāpaplašinās un tai nepieciešamas investīcijas.

Pēc viņa teiktā, atjaunojamie energoresursi varētu iegūt zināmu tirgus daļu ilgtermiņā, bet ne dominējošu stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK: Līdz 2030.gadam CO2 izmeši jāsamazina par 40%

LETA--AFP, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030.gadam jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši par 40%, trešdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

EK izstrādātie ierosinājumi klimata izmaiņu ierobežošanai arī paredz, ka līdz 2030.gadam bloka dalībvalstīm jāpanāk, ka 27% no kopējā enerģijas daudzuma nodrošina atjaunojamie energoresursi.

Iepriekšējais plāns, kuru aizstās jaunais EK priekšlikums, paredzēja, ka līdz 2020.gadam oglekļa dioksīda izmešu apjoms jāsamazina par 20%, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Visām 28 ES dalībvalstīm būs jāapstiprina EK izstrādātais plāns, kas nosaka rīcību līdz 2030.gadam, lai tas varētu stāties spēkā.

Tomēr pašu dalībvalstu vidū valda asas domstarpības par prioritātēm laikā, kad ES cenšas atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem būs pieejami 35 miljoni eiro

Žanete Hāka, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

No Kohēzijas fonda (KF) pirmajai projektu atlases kārtai paredzēti 35 miljoni eiro.

Projekta ietvaros KF līdzfinansējumu komersanti varēs saņemt centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcijai, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tāpat tiks līdzfinansētas pārvades un sadales sistēmas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kā arī koģenerācijas staciju pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru