Reklāmraksti

Dārzu un parku direkcijas 140 gadadienā stādīs ozola dižstādu un liepas Ēbelmuižas parkā

Rīgas Meži SIA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Šogad aprit 140 gadi, kopš Rīgas pilsētas apstādījumu veidošanai un uzturēšanai ir dibināta Dārzu un parku direkcija. Vēstures līkločos Rīgas dārzu un parku direkcija gadu gaitā vairākkārt ir mainījusi savu nosaukumu, un šobrīd Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšana uzticēta SIA Rīgas meži Dārzu un parku daļai, kas turpina Rīgas pilsētas dārzu mākslas meistaru Georga Kufalta, Andreja Zeidaka un Kārļa Barona iesākto apstādījumu kopšanā, šobrīd apsaimniekojot 116 apstādījumu objektus visā pilsētas teritorijā.

Rīgas apstādījumiem ir nozīmīga loma pilsētvidē Rīgas iedzīvotāju un pilsētas viesu labsajūtas veicināšanā, un šī ir liecība tam, ka Rīgas publiskie apstādījumi tiek uzturēti, kopti un atjaunoti, turpinot labākās priekšgājēju tradīcijas, lai radītu harmonisku, ilgtspējīgu un ainavisku vidi gan atpūtai, gan acu priekam.

Rūpīga koku kopšana un koku stādījumu atjaunošana ir viena no SIA Rīgas meži Dārzu un parku daļas prioritātēm. Pagājušais gads ir ar absolūti pozitīvu bilanci – 2018.gadā parkos 276 lieli koki iestādīti, 169 vēja lauztus, sausus, bebru postītus, slimību invadētus vai bīstamus kokus nācies nocirst, tādējādi pērn Rīgas parkos par 107 kokiem vairāk iestādīts nekā nocirsts.

2019.gada pavasarī Rīgas pilsētas apstādījumu teritorijās plānots iestādīt vēl 154 kokus.

Piedalīties stādīšanas pasākumā ceturtdien tiek aicināti Rīgas mežu dārznieki un speciālisti, Pārdaugavas izpilddirekcijas, Mājokļu un vides departamenta, Mājokļu un vides komitejas pārstāvji un apkaimes iedzīvotāji!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aldara parka pārbūvei izsludināts 3,5 miljonu eiro iepirkums

Žanete Hāka, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijas Bonsai parks ļauj aizbēgt no steidzīgās ikdienas

Ilze Žaime, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pagasta Krustiņos atrodas Latvijā vienīgais Bonsai parks, kurā ir iespējams aizbēgt no steidzīgās ikdienas, veldzējoties tējas ceremonijā un ļaujoties Japānas sajūtām. Parka dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri ar bonsai audzēšanu kā hobiju sāka nodarboties jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Bonsai ir mākslas forma, kas nāk no Āzijas un ir sevišķi izplatīta Japānā. Tā nozīmē kociņu audzēšanu podos, pielietojot kultivēšanas metodes, ar kuru palīdzību koka vai krūma izskats tiek veidots kā miniatūra kopija liela izmēra kokiem.

Iedvesma sākt nodarboties ar kaut ko tik specifisku radās pēc V. Valtera ceļojuma uz Ķīnu, kur viņš smēlās iedvesmu pēc Ķīnas tradīcijām veidotajos dārzos. Sākotnēji tā bija tikai aizraušanās un vēlme pašiem radīt un baudīt šo skaistumu.

I. Valtere atceras: «Meklējām, mācījāmies, kļūdījāmies, zaudējām utt., tas viss, protams, notiek joprojām.»

Paralēli dārza iekārtošanai, Valteru pāris sāka iepazīties ar citiem bonsai meistariem no Lietuvas, Polijas, Vācijas un galu galā arī pašas Japānas. Pamazām uz parku sāka ierasties viesi un tālāka attīstība noritēja pati par sevi. I. Valtere saka, ka tas viss notika bez striktiem nosacījumiem un konkrēta biznesa plāna. Parks tika radīts pašu saimnieku dzīvesvietā un daži šodien tajā redzamie kociņi sākti veidoti jau 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nauda Uzvaras parka atjaunošanai no domes pamatbudžeta piešķirta netiks

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aldara parka atjaunošanai piesaistīs ES finansējumu

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: "Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros".

Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija un Igaunija plāno piesaistīt ES finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas līcī

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija plāno piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu vēja parka vietas izpētei Rīgas līcī, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Neatklājot potenciālā vēja parka Rīgas līcī projekta detaļas, EM atzina, ka līdz 2030.gadam plānots izstrādāt vēja parka projektu, kura izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu. Projekta ietvaros plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.

2019.gada decembrī toreizējais Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) tikās ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu, lai pārrunātu iespējamo kopīga Latvijas un Igaunijas jūras vēja parka izveidi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

"Kopēja jūras vēja ģeneratoru parka darbība Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī varētu dot ievērojamus ekonomiskus ieguvumus un dot ieguldījumu abu valstu enerģētiskajā drošībā, diversificējot piegādes avotus," norādīja EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde ieguldīti jau 2,2 miljoni

Biznesa Plāns, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde (AB Park) jau ieguldīti aptuveni 2,2 miljoni eiro, žurnālam Biznesa Plāns atklāj tā īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AB Park atrašanās vieta Lēdmanē sevi esot viennozīmīgi attaisnojusi – blakus atrodas šoseja, parks ir stundas brauciena attālumā no Rīgas un atrodas pašā valsts viducī. Vieta tikusi izraudzīta mērķtiecīgi, vērtējot citu valstu pieredzi par to, kā tiek novietoti parki. «Nevaru iedomāties ērtāku parka atrašanās vietu,» norāda M. Brezauckis. Viņš pats nāk no Lielvārdes. Parka lepnums ir lielie ozoli, kas ir liecība par vecajām lauku mājām, kas agrāk atradušās vietā, kur tagad gada siltajā sezonā neapklust bērnu spiedzieni un smiekli.

Domāju, ka šie viesi nav nejauši. Lielākoties tie ir tūristi, kas paliek Rīgas vai Jūrmalas viesnīcās.

Tāpat kā vieta, arī nosaukums tika īpaši piemeklēts un esot sevi attaisnojis, uzskata AB Park «tētis». «Pirmajā gadā daudzi bija izbrīnīti, kāpēc viss parks nav noformēts Avārijas brigādes stilā. Reāli domājot, 20 vienveidīgi hektāri būtu apnicīgi. Tas būtu tāpat, kā izlikt dinozaurus pa visu teritoriju. Lai neriskētu ar apnikšanu, mans mērķis ir parku veidot pa mazām daļiņām, lai saglabātu apmeklētāju sajūsmu un interesi par katru nākamo objektu. Sākumā bija grūti ar nosaukumu, bet Avārijas brigāde faktiski bija vienīgā ideja. Arī mūsdienu bērni zina šos tēlus, ar ko mēs testējām cilvēku reakciju, vēl pirms sākām parka būvniecību,» atceras M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solidaritātes nodokļa maksātāji subsidēs valsti, par to nesaņemot nekādu kompensāciju

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada nogalē ar divu balsu pārākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.

Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.

Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākošā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.

Piemērs

Ja pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja «iesaldētie» līdzekļi varētu būt vairāk nekā EUR 66 000. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākošā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvaras parkā 17.aprīlī SIA «Rīgas meži» Dārzu un parku daļas dārznieki un arboristi papildinās pirms septiņiem gadiem ierīkotos sakuru stādījumus, iestādot 15 jaunas Prunus sargentii un Prunus subhirtella šķirnes ’Accolade’ sakuras, informē pašvaldībā.

Uzvaras parkā 2012. gada pavasarī ar Japānas vēstniecības atbalstu tika iestādīti 114 Japānas ķirši jeb sakuras. Šo koku krāšņās ziedēšanas laikā parka apmeklētāju skaits daudzkārt palielinās.

Jau 2018. gada rudenī SIA «Rīgas meži» dārznieki sāka veidot sakuru agrotehniskajām prasībām atbilstošu augsnes struktūru, paaugstinot virsmas reljefu Uzvaras parka daļā pie Grīna bulvāra. Līdz šim pavasaros un rudeņos te veidojās pārmērīgs mitrums, kas liedza veidot kvalitatīvus stādījumus.

Tuvojoties sakuru ziedēšanas laikam SIA «Rīgas meži» uzstādīs jaunus solus parkā pie sakuru stādījumiem, bet tējas ražotājs Apsara informējis parka apsaimniekotāju, ka sakuru ziedēšanas laikā – aprīļa beigās un maija sākumā – parkā cienās ar Japānas tēju bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes Industriālajā parkā, kas attīstīts sadarbībā ar vietējo pašvaldību un realizēts ar Eiropas Savienības projekta atbalstu, iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas komercplatības vairāk nekā 15 000 kvadrātmetru platībā desmit hektārus lielā teritorijā, informē industriālā parka valdes loceklis Maksims Zagoruiko.

Industriālo parku, kas atrodas Šķieneros, Gulbenes novada Stradu pagastā, trīs kilometru attālumā no Gulbenes centra, veido rūpniecības ēkas ar dažādai un pat specifiskai komercdarbībai piemērotām platībām: telpas paredzētas, lai organizētu jebkāda veida ražošanu, sniegtu tehniskos un tirdzniecības pakalpojumus, kā arī nodrošinātu ar daudzveidīgām noliktavām.

"Parka teritorijā iegādei un ilgtermiņa nomai tiek piedāvātas Eiropas līmeņa ražošanas, biroju un noliktavu telpas dažādām prasībām un vajadzībām, sākot no dažiem kvadrātmetriem līdz pat atsevišķām ēkām, turklāt Gulbenes Industriālā parka priekšrocība ir papildu pakalpojumi, kas ievērojami atvieglo nomnieku ikdienas darbu, sekmē biznesa attīstību reģionā un ietaupa uzņēmēju laiku," skaidro M. Zagoruiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauguros par 7,5 miljoniem eiro veidos parku un jauniešu māju

Žanete Hāka, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro.

Departamenta sagatavotajā vēstulē Mājokļu un vides jautājumu komitejai teikts, ka Uzvaras parks ir otra lielākā Rīgas pilsētas apstādījumu un rekreācijas teritorija aiz Mežaparka un tā platība ar piegulošajām teritorijām ir aptuveni 40 hektāri. «Parks tiek izmantots ne tikai rekreācijai un aktīvai atpūtai, bet arī sporta pasākumiem. Parks ir piemērots liela mēroga pasākumiem, jo tajā esošo celiņu/ceļu platums ir sākot no trim līdz 10 metriem. Tik plaša parka atrašanās pilsētas centra tiešā tuvumā būtiski palielina šīs apstādījumu teritorijas nozīmību visas pilsētas mērogā,» teikts vēstulē.

Vienlaikus departaments norāda, ka Uzvaras parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām, tā rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem, kā arī apgrūtina parka apsaimniekošanu. Ceļu stāvoklis parkā esot nepamierinošs, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi

Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru