Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Lietuvas ziemeļrietumos, Sventājā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas, kā vienu no tūristu piesaistes objektiem iecerēts atjaunot nautofonu - elektroakustisku ierīci, kas savulaik palīdzējusi kuģiem pēc skaņas orientēties biezā miglā, kad bākas gaisma jūrā nav saskatāma.

Kā atgādina laikraksts «Lietuvos žinios», nautofons Sventājā darbojies no 1959. līdz 1979.gadam un 12 metrus augstais tornis tur joprojām saglabājies. Tolaik visā Lietuvas piekrastē bijušas ierīkotas kopumā četras šādas «akustiskās bākas». Vēl divas atradušās Nidā - pie Baltijas jūras un pie Kuršu jomas - un viena Klaipēdā pie ziemeļu mola, bet neviens no pārējiem trim torņiem nav saglabājies.

Sventājas tūrisma asociācijas vadītājs Ķēstutis Oginsks avīzei pastāstījis, ka vispirms jānostiprina pats tornis un tad jāsaved kārtībā četri nautofona skaļruņi. Pēc viņa teiktā, šis darbs būs visai sarežģīts un laikietilpīgs.

Sventājieši cer, ka atjaunotais nautofons varētu labi papildināt izziņas tūrisma maršrutu, kas ietvers arī Sventājas ostu, kuru iecerēts atjaunot un pielāgot piekrastes zvejnieku vajadzībām.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Pagājušā gada lielā brēka par minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu un pēcāk ieviešanas atcelšana, visticamāk, bija tikai pirmais cēliens šajā socnodokļa izrādē

Lai gan iepriekšējās valdības politiķu iecere noteikt minimālo socnodokli visiem strādājošajiem, tostarp nodarbinātajiem uz nepilnu darba laiku, ar premjera «svētību» šķita aizbīdīta vēstures mēslainē, tā gluži nav.

Par šo jomu atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija par šo jautājumu ne tuvu nav atsalusi, bet gatava atkal kaist, gluži kā pērn, kad komisijas vadītāja Aija Barča sakacināja biznesa vidi, mētādamās ar vīzdegunīgiem paziņojumiem. Tie dažam uzņēmējam pat lika aizsvilties tiktāl, ka publiskajā telpā izskanēja aicinājumi par šo deputātes publisko konfrontāciju ar valsts maka pildītājiem viņai prasties un nolikt Saeimas deputātes mandātu. «Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju,» politvīzdegunīgi toreiz paziņoja A. Barča.

Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Papildināts viss teksts

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas režīmā šis īpatsvars pērn bija 28%. Salīdzinot ar 2015.gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir samazinājies par 3,2 procentpunktiem.

Fiļipoviča norādīja, ka naudas izteiksmē pērn vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā aplokšņu algās tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet MUN režīmā - aptuveni 17 miljoni eiro. «Papildus vēl ir jārēķina nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 miljonu eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 223 miljonu eiro apmērā,» skaidroja Fiļipoviča.

Viņa piebilda, ka kopumā aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 nodarbinātie. Aploksnē parasti tiek maksāti 20-50% no kopējā atalgojuma, vidēji tie ir 30% no atalgojuma.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

Latvijā par tirgus ekonomikai atbilstošām var uzskatīt tikai 12 pašvaldības.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 21. gadsimtā Latvijas darba ņēmēju kopējais skaits savu maksimumu sasniedza 2008. gada otrajā ceturksnī. Tolaik 977,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji, un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem bija 57,4%.2008.-2010. gadu krīzes laikā darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājās par vairāk nekā 200 tūkstošiem, sasniedzot savu minimumu 2010. gada 1. ceturksnī.

Tolaik tikai 735,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji (45% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem). Lai gan 2009. un 2010. gadā aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju pameta Latviju, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, periodiski svārstoties, palielinājās gan Latvijas darba ņēmēju skaits, gan arī darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti vien pāris jauninājumi.

Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Vienlaikus, lai cik nelielas, tomēr izmaiņas līdzšinējā kārtībā jaunais – 2020. gads nodarbinātajiem nesīs un no tām vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.

Vērtējot jaunā budžeta pieņemšanas procesu, pozitīvi vērtējams fakts, ka iepriekš nospraustie plāni tiek koriģēti atbilstoši situācijai un valsts budžeta iespējām. Ja iepriekšējo gadu lēmumos tika paredzēts palielināt maksimālo ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, tad šobrīd apstiprinātais ir 300 eiro. Palielināta arī tā algas robeža, pie kuras pienākas maksimālais neapliekamais minimums – no plānotajiem 440 eiro tā palielināta līdz 500 eiro, kas kopumā ir laba ziņa iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bez reģistrētiem apgādājamiem. Vienlaikus nemainīga palikusi tā atalgojuma robeža, no kuras neapliekamais minimums vairs netiek piemērots – 2020. gadā tie būs 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šī gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Aptauja parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji «aplokšņu algas» izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību.

Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Tālāk ar 7% seko godprātības trūkums sabiedrībā. Tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem veicina ēnu ekonomiku valstī.

«Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienas kārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu «aploksnē» parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tai skaitā «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. Aptaujas dati parāda, ka uzņēmēji aicina politiķus domāt par darbaspēka nodokļu mazināšanu kā primāro un efektīvāko instrumentu cīņai ar ēnu ekonomiku,» uzsver Gints Āboltiņš, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Starptautiskās kompānijas Subway sabiedrisko attiecību krīze un nespēja tikt līdzi tirgus tendencēm ir tikai aisberga redzamā daļa kompānijas problēmām, raksta Business Insider.

Franšīzes ņēmēji norāda, ka kompānijas vadība ir pārāk lēni inovāciju ieviešanā un ir pieņēmuši lēmumus, kas nogalina biznesu. Trīs franšīzes ņēmēji Business Insider norādījuši, ka uzskata, ka uzņēmumam jānomaina augstākā vadība, tajā skaitā, vadītāja Sjūzena Greko, kas ir tīkla līdzdibinātāja Freda Delukas jaunākā māsa.

Vairāki uzņēmumam tuvu stāvoši cilvēki norādījuši, ka kompānijas pārdošanas apjomi un citi rādītāji pērn ir pasliktinājušies, tādējādi Subway pārdošanas apjomi sarūk jau ceturto gadu. Kompānijas veikalu skaits ASV sarucis par 909, zaudējot gandrīz trīsreiz tirdzniecības vietu nekā gadu iepriekš, un kāds franšīzes ņēmējs lēš, ka aptuveni trešdaļa Subway tirdzniecības vietu varētu būt zaudējumus nesošas.

Jaunajiem investoriem finanšu un kripto pasaulē arvien lielākas briesmas rada “cūku miesnieki” jeb finanšu krāpnieki, kas savus upurus piebaro ar ātras peļņas gūšanas investīciju shēmām, kam vienmēr seko “cūku nokaušanas” operācija jeb visas investētās naudas zaudēšana.

Pēdējo gadu laikā tieši šāda veida krāpniecības shēmās ir novērojams ievērojamu zaudēto summu pieaugums.

“Cūku nokaušanas” shēmas izcelsme ir Dienvidaustrumāzijā, kur tā pazīstama arī kā “romantiskā krāpšana”. “Cūku nokaušana” ir ieguldījumu krāpšanas veids, kura mērķis ir nepieredzējuši vai neuzmanīgi investori. Noziedznieki pievilina upurus, solot lielu atdevi un krāšņu dzīvesveidu. Viena no būtiskām šī krāpniecības veida pazīmēm ir uzsvars uz ilgtermiņa attiecību veidošanu, jo noziedznieki uzticību iegūst ilgākā laika posmā nekā parasti.

Tas ir ilgtermiņa krāpšanas veids, kas apvieno ieguldījumu shēmas, romantisku izkrāpšanu un krāpšanos ar investīcijām un kriptovalūtu. “Cūku miesnieki” savus upurus meklē iepazīšanās un sociālo mediju vietnēs. Krāpnieks parasti izveido viltotu kontu un sazinās ar potenciālajiem upuriem, izmantojot tādas vietnes kā “Tinder” vai “WhatsApp”. Mērķis ir caur sirsnīgām diskusijām kļūt par šī upura mīļoto vai draugu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas otrdien atbalstīti valdībā.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).