SIA Skonto būve jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu.

Gadījumā, ja uzņēmums nepildīs saistības, Valsts vides dienests (VVD) apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, šodien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.

«Skonto būve zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts,» sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot piesārņojuma kodolu.

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Ventspils novadā kādā dīķī neilgā laikā atrasts jau otrs noslīcināts zagts auto.

To raksta laikraksts Neatkarīgā.

Par to, ka pie Ventspils–Piltenes ceļa dīķī ir redzams automašīnas jumts, policijai piezvanījis kāds iedzīvotājs.

Policija uzskatot, ka automašīna bijušajā padomju laika zivju audzētavas dīķī tīšām noslīcināta, lai slēptu pēdas. Izrādās, dīķī atrastā automašīna VW Passat Vecgada dienā – 31. decembrī Ventspilī pazuda no stāvvietas P. Stradiņa ielā. Kopš tā laika 1991. gada izlaiduma automašīna bija meklēšanā. Visas pazīmes liecinot, ka auto ūdenī atradies vairākus mēnešus.

Valsts policijas Ventspils iecirkņa pārstāvis, kriminālprocesu virzošais inspektors Oskars Zemels Neatkarīgajai stāstījis, ka tiesībsargiem jau bijušas aizdomas, ka nozagtais auto varētu atrasties šajā dīķī, jo pirms šīs ziemas tajā pašā dīķī atrasta nozagta automašīna VW Golf.

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

No 1. jūnija Latvijā bankas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar jauniem klientiem noskaidros, vai klients ir Latvijas politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai cieši saistīts ar politiski nozīmīgu personu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Gadījumos, ja potenciālais jaunais klients būs politiski nozīmīga persona, tās ģimenes loceklis vai cieši saistīta persona, bankas veiks klienta padziļinātu izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi NILLTFN likumā, nosakot izmaiņas politiski nozīmīgu personu definīcijā – šajā lokā ir plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku un arī citu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli.

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos, Latvijas bankas organizēs savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai.

Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Visas sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai. Lai novērstu iespēju, ka mūsu pašu valsts vai citu valstu augstas amatpersonas, izmantojot finanšu sistēmu, legalizē korupcijas vai citā pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus, ir nepieciešams ieviest šo standartu un paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Markovskis.

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies, un, sākot ar 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo bankas jau ilgi ievēro Pazīsti savu klientu principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību.

Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.

Māras dīķī ceturtdien tiks ielaisti 500 vienvasaras karpu un 500 līņu mazuļi.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn 3. jūlijā notika ugunsgrēks SIA Baltais vējš ķīmisko vielu angārā Mārupē, K.Ulmaņa gatvē 119, kā rezultātā Mārupītē un Māras dīķī nonāca ķīmiskais piesārņojums, kas izraisīja zivju bojāeju. Patlaban ūdens esot attīrījies, un ir piemērots zivīm. Māras dīķa kopējā platība ir 5 ha, un tajā dabīgi notiek zivju populācijas atjaunošanās, tomēr speciālisti rekomendēja ielaist arī zivju mazuļus. Viņi arī atzina, ka vispiemērotākās būtu vienvasaras karpas un līņi, jo līdaku daudzums Mārupītē un Māras dīķī pēc to ķīmiskās piesārņošanas ir samazinājies.

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA šādu informāciju nekomentē.

Arī Bunkus advokātu birojā aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko Trasta Komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007.gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016.gadu liecina, ka viņam pieder 2013.gada Range Rover automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā Luminor bankā. 2016.gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016.gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Ugunsgrēks SIA Ventspils nafta termināls (VNT) teritorijā ir lokalizēts un negadījumā cietušo nav, aģentūru LETA informēja uzņēmuma komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Pašlaik atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav. VNT vadība apliecina, ka apdraudējums nepastāv ne uzņēmuma darbiniekiem, ne arī vietējiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiks sākta iekšējā izmeklēšana.

Cilvēki no notikuma vietas ir evakuēti. Notikuma vietā ir atslēgta elektrība, kā arī visa VNT darbība ir apturēta.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Gribuste aģentūrai LETA uzsvēra - lai gan atklātas uguns negadījuma vietā vairs nav, ugunsgrēks vēl nav lokalizēts. VUGD turpina darbu negadījuma vietā, rezervuārs no sāniem tiek dzesēts, bet no augšas pildīts ar speciālām putām, lai novērstu atkārtotas aizdegšanās iespējamību, skaidroja Gribuste.

Iespējams, var vilkt paralēles starp bankām uzspiesto politiski nozīmīgu personu medīšanu ar anketu palīdzību un valsts amatpersonu deklarāciju puspatiesību tiražēšanas sistēmu

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai droši vien būtu kāds biezāks vārds sakāms, ja aktuālajā revīziju plānā būtu ieplānota iedziļināšanās banku uzbāzības pasākumos. Kamēr banku klientu aptaujas lietderīgums un atdeve nav vētīta, var vilkt paralēles ar revīzijā secināto par valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas efektivitāti. Toreiz viens no galvenajiem secinājumiem bija: lai no sistēmas būtu kāda jēga, tajās norādītajām ziņām jābūt patiesām. Ja šajā jomā valda puspatiesības, kāpēc gan lai cits gars valdītu politiskajai varai pietuvinātu cilvēku atskaitīšanās kultūrā bankām.

Bankas, uzbāžoties saviem klientiem ar kaitinošajām anketām, pakļaujas likumam, kura būtība ir identificēt tās personas, kas ir ne tikai politiski nozīmīgas vai rados ar tādām, bet veic arī aizdomīgas finanšu darbības, piemēram, cenšoties legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Turklāt aptaujas tiek veiktas, pieņemot, ka katrs tās pildītājs ir pārlapojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un orientējas terminos. Jo politiski nozīmīga kādam varētu šķist arī apakšstāva Dzintra, kurai ir viedoklis par valstī notiekošo.

Šogad pasaules lielākais dzērienu ražotājs The Coca-Cola Company atzīmē tā ikoniskās stikla pudeles dizaina simtgadi, informē Coca-Cola HBC Latvia pārstāve Dace Dricka.

Tālajā 1915.gadā Coca-Cola regulāri cīnījās ar konkurentiem, kas par katru cenu mēģinājuši to atdarināt. Šī iemesla dēļ kompānija izvirzīja radošu izaicinājumu ASV stikla ražotājiem – radīt tādu pudeli, kas tik ļoti atšķirtos no pārējām, ka to varētu atpazīt tumsā pēc taustes vai pat saplīsušu lauskās. Šajā izaicinošajā konkursā uzvarēja Root Glass Company, radot pudeles dizainu, kas ar tās iegareno formu un retajām iedobēm atgādināja kafijas pupiņu. Pudele tika patentēta 1915.gada 16.novembrī, un kopš tā laika veselu gadsimtu ir iezīmējusi ikoniskus un neaizmirstamus brīžus filmās, sociālajā vēsturē, dizainā un tēlotājmākslā.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Fragments no intervijas

VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?

Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina banku klientus piedalīties anketēšanā politiski nozīmīgu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai un atsaucīgi un godīgi atbildēt uz banku uzdotajiem jautājumiem, jo šī likuma prasība ir visas sabiedrības interesēs, informē komisijas pārstāvji.

FKTK arī atgādina, ka klienta konfidencialitātes princips nav atcelts - visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus, un tā nekādā gadījumā nav publiska informācija.

Latvijas bankas drīzumā sāks (dažas jau ir sākušas) savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai. Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības. Nesen apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā paredz, ka paplašināts to personu loks, uz ko attiecināma politiski nozīmīgas personas definīcija, tai skaitā pašvaldību vadītāji, politiski nozīmīgas personas brāļi/māsas un citas personas, ar kurām politiski nozīmīgai personai ir ciešas attiecības.

Valdgales ugunsgrēkā vietā daudzviet joprojām notiek gruzdēšana, bet atsevišķās vietās arī degšana ar atklātu liesmu, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēku joprojām izdodas noturēt iekšpus izveidotā perimetra un ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā. Piektdien dzēšanu veiks arī trīs helikopteri, skaidroja dienesta pārstāve Inta Palkavniece.

Dienestā arī informēja, ka saistībā ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem aizliegums izmantot dronus un citus gaisa kuģus notikuma vietā ir pagarināts līdz 10.augustam.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā strādā aptuveni 70 cilvēki. Atbraucot jaunai maiņai, var būt arī līdz 90. Resursi pilnīgi pietiek un papildu palīdzība nav nepieciešama, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai helikopteri ir optimālākais līdzeklis šī ugunsgrēka dzēšanai, Grīnbergs skaidroja, ka labāki tomēr ir cilvēkresursi, jo no gaisa noliet visu kūdras slāni nav iespējams. «Degšana bieži vien notiek dziļākos slāņos, līdz ar to ar laistīšanu vien nepietiek,» viņš teica.

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.