DB viedoklis: Globālā dārdzība sekmē izaugsmi Latvijā 

Ekonomistu prognozes liecina, ka inflācija Latvijā kļūs vēl lielāka, tādējādi ierindas iedzīvotāju uzkurinot vēl vairāk

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 2017. gada 09. februāris plkst. 8:04

Foto: no DB arhīva

To, ka cenas veikalu plauktos pēdējā laikā kļuvušas augstākas, droši vien pamanījis vai ikkatrs. Daudziem tas var izraisīt negatīvas emocijas, jo vismaz šķietami patlaban par to pašu naudu var nopirkt mazāk nekā pirms pusgada. Tomēr dārdzības pieaugumam valstī pozitīvo aspektu ir vairāk nekā negatīvo. Vismaz tad, ja uz procesu paraugāmies no tautsaimniecības veselības viedokļa, kas galu galā var iespaidot arī katra mājsaimniecības locekļa individuālo maku un to, ko par tajā esošo saturu var nopirkt. Dārgāks piens vai sviests nenozīmē tikai to, ka mums naudas paliek mazāk, tas vienlaikus ļāvis zemniekiem tikt pie lielākām iepirkumu cenām, ļaujot uzlabot savu finansiālo situāciju pēc Krievijas noteiktā embargo, kas savukārt piena pārstrādātājiem ir licis meklēt un ļāvis atrast jaunas noieta iespējas citos pasaules reģionos. Tas arī nozīmē, ka tas pats lauksaimnieks varēs vairāk nopirkt preces vai pakalpojumus, ļaujot nopelnīt arī kādam citam.

Šobrīd gan inflācijai ir globāls raksturs un tās ietekme sniedzas krietni vien tālāk par atsevišķām cenām veikalu plauktos. Attiecībā uz Latviju var teikt, ka globālās dārdzības pieaugums ir jūtams, un, tam turpinoties, efekts būs sekmējošs mūsu tautsaimniecības attīstībai, galu galā ļaujot arī ierindas iedzīvotājam tikt pie lielākiem ienākumiem, kuriem vajadzētu augt straujāk par patēriņa cenām. Šogad gan tas, visticamāk, izpaudīsies uz ierobežotu atsevišķu tautsaimniecības nozaru, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā strādājošo loku, taču laika gaitā labklājības pieaugumu piedzīvojošo nozaru un tur strādājošo skaitam vajadzētu kļūt plašākam. Kopumā gan šogad, visticamāk, vidēji statistiskais strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugums varētu būt visai niecīgs. Ekonomistu pieļāvumos vidējās darba samaksas pieaugums valstī tiek lēst 4–5% apmērā, savukārt inflācija gada beigās varētu būt ap 3%.

Lai arī šāds inflācijas skaitlis, sevišķi vēl raugoties uz iepriekšējo gadu fona, var šķist biedējošs, tas tomēr atspoguļo vispasaules tendences, kuras kopumā ir labvēlīgas arī mūsu valsts ekonomikas attīstībai. Runājot konkrēti, Latvijas rūpniecības pēdējā laika dati ir tieši saistīti ar inflācijas pieaugumu pasaulē, ko veicinājusi globālā pieprasījuma palielināšanās. Tādējādi faktiski var izrādīties, ka Latvija uz cenu pieauguma rēķina pasaulē būs ieguvēja. Vēl vairāk, tieši ārējie faktori, kuri pastarpināti ceļ arī dzīves dārdzību, ļāva rūpniekiem kāpināt produkcijas izlaides tempu, tādējādi palīdzot mūsu valsts tautsaimniecībai izvairīties no iekrišanas mīnusos pagājušā gada beigās. Šis ieguvums ir bijis, neraugoties uz faktu, ka ārējās tendences likušas vairāk tērēt arī par izejvielām. Tas savukārt vedina domāt, ka pat samērā mazais (12–13% no iekšzemes kopprodukta) apstrādes rūpniecības īpatsvars ekonomikā ļauj Latvijai tikt pie izaugsmes tad, ja dzīve pasaulē kļūst dārgāka, protams, pie nosacījuma, ka inflācija paliek mērena.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru