DB Viedoklis

DB viedoklis: Nedarbojas solidaritātes «sulu spiede»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Atsperoties uz šiem teikumiem Satversmē, valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu. Kopš tā pieņemšanas biezējušie neapmierinātības dūmi liecina, ka nodokļa īsais mūžs ved uz atteikšanos no tā vai, kas ir ticamāk, kādām tā modifikācijām. Solidaritātes nodokļa likums pompozi stājās spēkā tikai šā gada 1. janvārī, kad bija guvis Saeimas atbalstu. Praktiskā dzīve uz delnas izlika faktus par tā jēdzīgumu. Uzņēmēju peltā nodokļa iekasēšanas plāns nepildās, kā cerēts, un līdz ar tā ieviešanu nodokļa maksātāju skaita profilam atbilstošo personu skaits, pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, sarucis par 20% (pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem – pat par 30%), tā saņēmējiem meklējot un atrodot iespēju uz galvas uzmesto nodevu apiet. Valsts vara radīja jauno nodokli kā iespēju ar kuplāko algu saņēmēju piežmiegšanas palīdzību īstenot kārtējo valsts maka brutālu pildīšanu uz kāda kabatas rēķina jebšu, ietērpjot valdības leksikai piemērotākos vārdos, veikt valsts budžeta ieņēmumus palielinošos pasākumus.

Viens no finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ierosinājumiem ir šo nodokli padarīt par sociālo nodokli, «lai tā maksātāji varētu saņemt arī kādu labumu». Tomēr nav lielas nozīmes tam, kādā vārdā šo maksājumu nosaucam. Patirinām burvju nūjiņu un solidaritātes meslus varēsim pārsaukt par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, sašūpinot sociālo iemaksu griestus, pēc kuru sasniegšanas iemaksas vairs nav jāveic (pašlaik tie ir 48,6 tūkst. eiro gadā vai 4 tūkst. eiro mēnesī). Kā zināms, var vēzi stumt no viena maisiņa otrā, vēzis paliks tas pats. Sauc nodokli, kādā vārdā gribi, jāmaksā būs tik un tā. Nevar nepiekrist ministres atziņai, ka līdz ar nodokļa ieviešanu mazinājusies uzņēmēju uzticība valstij.

Nodoklis tā arī neradīja pārliecību, ka likuma autori ir sagatavojuši pārdomātu regulējumu, kam loģiskas sekas bija biznesa cilvēku izmantotā iespēja to apstrīdēt. Uz to aicināja arī uzņēmēju organizācijas, kas pamudināja virkni uzņēmēju vērsties Satversmes tiesā ar iesniegumu par nodokļa atcelšanu un iekasētās naudas atmaksu. Vien kopš gada sākuma darbinātais naudas iekasēšanas instruments liek domāt, ka nodokļu sistēmas galvenā funkcija ir būt kārai mutei, kas piesūcas pie katra eiro biznesa un darbaspēka kabatās. Turklāt neiepriecina pelēko mākoņu pamale, jo valsts budžetā līdz šim ieņemts mazāk, kā cerēts, – Finanšu ministrijas dati par nodokļu ieņēmumu izpildi rāda, ka vairākos nodokļos iekasēts mazāk par plānoto un par pērn ieņemto. Jācer, ka tas pārlieku «radoši» nestimulēs valdības smadzeņu centru, kas atbild par nodokļu politiku. Par saprātīgu nodokļu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējas dilemma: Jauna sulu spiede vai jauna automašīna?

Laura Mazbērziņa, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VSAA informācija 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājiem

Db.lv, 22.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kļavu sulu bizness jau sācies

LETA, 26.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju kritizētais un Satversmes tiesā (ST) apstrīdētais solidaritātes nodoklis tiks pārskatīts nodokļu politikas kontekstā, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka solidaritātes nodokļa ideja, ka turīgākie maksā vairāk, ir pareiza, tomēr šī nodokļa ieviešanas forma neatbilst praktiskiem principiem.

Solidaritātes nodoklis ir jāpārskata, un tas tiks darīts, izstrādājot jauno nodokļu politiku, informēja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par solidaritātes nodokļa iekasēšanu, finanšu ministre sacīja, ka tas būs zināms vien gada beigās, taču jau tagad ir zināms, ka solidaritātes nodokļa maksātāju loks ir sarucis. "Iemeslus šādai tendencei nezinu, bet tas var būt saistīts ar, piemēram, uzņēmējdarbības izbeigšanu, samazinot atalgojuma slieksni, pārceļot lielo algu maksātājus uz citu valsti," komentēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodokļa ieņēmumu plāns šogad desmit mēnešos pārsniegts par 30,4%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Kopumā 2017.gada desmit mēnešos solidaritātes nodoklī iekasēti 48,7 miljoni eiro, kamēr plāns paredzēja iekasēt 37,4 miljonus eiro.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka solidaritātes nodokli maksā 2543 darba ņēmēji.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016.gadā ar mērķi novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Pret solidaritātes nodokli iestājās atsevišķi uzņēmēji un uzņēmēju organizācijas, kuras vērstās Satversmes tiesā (ST) ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar sociālajiem partneriem vienojas par solidaritātes nodokļa atcelšanu

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu apakškomitejas sanāksmē panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Nolemts, ka solidaritātes nodokļa vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.

Vaicāta, vai lielo algu saņēmējiem netiks noteikti sociālo iemaksu griesti, Meņģelsone skaidroja, ka būtu jāpiemēro kāds koeficients no sociālā budžeta finansētajiem un veiktajām iemaksām atbilstošajiem īstermiņa izdevumiem – slimības, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem, taču attiecībā uz pensiju uzkrājumu nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi.

«Tas ir labi, ka strādājošie saņem lielas un legālas algas, un nodokļu sistēmai algas uz to jāvirza,» skaidroja Darba devēju konfederācijas vadītāja.

Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā tika skatīti trīs dažādi šī nodokļa risinājuma varianti, bet LDDK un LTRK aicina šo nodokli atcelt jau no 2019. gada.

Tāda aina iezīmējās Ministru kabineta sēdē, kurā tika skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi uzņēmēju kritizētajā Solidaritātes nodokļa likumā, kura pamatā ir Satversmes tiesas spriedumā nolemtais. LDDK un LTRK paudušas viedokli, ka šis nodoklis vispār jāatceļ, savukārt Finanšu nozares asociācija sniegusi atbalsta risinājumu, ka solidaritātes nodokļa likme ir 25,5%. Finanšu ministrija par labāko risinājumu uzskata nodokļa likmi no 2019. gada 1. janvāra noteikt 35,09%, un kopējie solidaritātes nodokļa ieņēmumi 2019. gadā palielinātos par 0,3 milj.eiro, 2020. gadā – par 1,1 milj.eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Solidaritātes nodokļa maksātāji subsidēs valsti, par to nesaņemot nekādu kompensāciju

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada nogalē ar divu balsu pārākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.

Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.

Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākošā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.

Piemērs

Ja pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja «iesaldētie» līdzekļi varētu būt vairāk nekā EUR 66 000. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākošā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada solidaritātes nodokļa likme būs 25,5% un to maksās tie, kuru ienākumi būs lielāki par 62 800 eiro gadā, taču šī nodokļa tālākais liktenis būs atkarīgs no nākamās valdības.

To paredz Saeimas akceptētie Solidaritātes nodokļa grozījumi. Vienlaikus parlamenta vairākums neatbalstīja vairāku Saeimas deputātu priekšlikumu noteikt solidaritātes nodokļa likmi 35,09%. Tāpat atbalstu neguva Saeimas deputāta Jura Pūces priekšlikums šo likmi noteikt 0% apmērā. Turpmāk solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiks novirzīti trīs sadaļām – veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet netiks novirzīti uz valsts fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem.

DB jau vēstīja, ka Solidaritātes nodokļa (SN) likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesa pagājušā gada oktobrī lēma, ka šādu nodokli parlaments drīkstēja ieviest, tomēr dažādas šī nodokļa likmes atkarībā no nodarbinātās personas statusa atzina par Satversmei neatbilstošām. Lai valdībai dotu laiku sakārtot neatbilstīgās likmes, Satversmes tiesa noteica, ka esošās likmes drīkst palikt spēkā vēl līdz šā gada beigām. Tomēr, kā izrādās, vairāk nekā gadu ilgais pārejas posms Ministru kabinetam bija par īsu, jo valdība grozījumu projektu parlamentam iesniedza vien šā gada 4. decembrī. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šo priekšlikumu tālāko virzību noraidīja, atstājot to nākamās valdības lemšanai. Bet, tiklīdz likumprojekts pa Budžeta komisijas durvīm bija izvadīts, tā deputātu grupa, kuras vidū bija arī finanšu ministre, to pa Saeimas plenārsēžu durvīm iedabūja atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM lūdz no ES Solidaritātes fonda izmaksāt Latvijai finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai

Žanete Hāka, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc nedēļas varētu sākties bērzu sulu sezona

LETA, 28.02.2020

Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mainīs solidaritātes nodokļa likmi un ieņēmumu sadalījumu

Zane Atlāce-Bistere, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz no 2021. gada noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25% apmērā līdzšinējo 25,5% vietā.

Grozījumi arī paredz mainīt solidaritātes nodokļa ieņēmumu sadalījumu, lai nodrošinātu, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaita solidaritātes nodokļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 10 procentpunktu apmērā.

Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodokļa daļu (līdz šim 14 procentpunktu apmērā), kas līdz šim tika ieskaitīta valsts speciālajā pensiju budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, veicot solidaritātes nodokļa maksājumus no 2021. gada, novirzīs valsts pensiju speciālajā budžetā nepersonalizēti.

Būvē jaunas nodokļu sapņu pilis 

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas....

Nodoklis tiks sadalīts, 1 procentpunkta apmērā novirzot veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai (nepersonalizēti), 14 procentpunktu apmērā novirzot valsts pensiju speciālajā budžetā (nepersonalizēti), kā arī 10 procentpunktu apmērā attiecinot uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (personalizēti).

Solidaritātes nodoklis jāmaksā sociāli apdrošinātām personām, kuru darba ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. 2019.gadā nodarbināto skaits, kas bija sasnieguši 2019.gada valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru (62 800 eiro) un kas iesnieguši tikai darba devēju ziņojumus bija 5 117, kas bija par 23,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā pie 2019.gadā noteiktā VSAOI maksimālā apmēra, liecina FM informācija.

Šo personu kopējie ienākumi, kas sasnieguši VSAOI maksimālo apmēru 2019.gadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija palielinājušies par 20,9%. 2020.gada 1.pusgadā iepriekš minēto nodarbināto skaits bija par 7,1% vairāk un šo personu kopējie ienākumi bija par 10,9% vairāk nekā 2019.gada 1.pusgadā (dati uz 16.09.2020.).

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušies deviņi uzņēmumi un 20 privātpersonas

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu, informē LTRK.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums Par valsts sociālo apdrošināšanu joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs.

Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola LB un LTRK vilšanos nodokļu reformā saista ar solidaritātes nodokļa neatcelšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vilšanās par nodokļu reformu saistīta ar to, ka nav plānots atcelt solidaritātes nodokli, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc ministres teiktā, valdības partneri, kas pauduši vilšanos, nereti redzot «labi iekopto dārziņu, bet neredz mežu aiz tā».

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma Reizniece-Ozola kā vēl vienu iemeslu Latvijas Bankas un LTRK kritiskajai nostājai minēja atšķirīgās nostājas veselības finansējuma jautājumā. Latvijas Banka rosināja ieviest atsevišķu maksājumu, LTRK vēlējās saistīt finansējumu veselībai ar pievienotās vērtības nodokli, savukārt valdība izvēlējās šo jautājumu risināt, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viņai joprojām ir pārliecība, ka reforma ir vajadzīga. Kā vienu no tās izstrādes procesa ieguvumiem, viņa izcēla to, ka ir sāktas plašas debates, kurās ir spēts saglabāt reformas fokusu - nevienlīdzības mazināšanu, ienākumu gūšanu valsts budžetā un konkurētspējas uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sulu ražotāji meklē iespējas ārvalstīs

Linda Zalāne, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties pirktspējai, sarucis un pirmskrīzes apjomu arvien nav sasniedzis sulu patēriņš Latvijā; vietējie ražotāji meklē iespējas ārvalstīs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielāko sulu tirgus pīrāgu dala divi ražotāji – Cido Grupa un SIA Orkla Foods Latvija, tajā darbojas arī vairāki citi augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumi, kas piedāvā sulas, piemēram, SIA Puratos Latvia, SIA Kronis, SIA Verry Berry un SIA Strēlnieki. Pēdējās lielākās pārmaiņas tirgū notikušas 2015. gada beigās, kad noslēgts SIA Spilva un AS Gutta apvienošanas process, kā rezultātā abas kompānijas turpina darbu kā viens uzņēmums SIA Orkla Foods Latvija.

«Esam Baltijā lielākais sulu ražotājs. Latvijā Cido Grupas ražoto sulu, nektāru un sulu dzērienu tirgus daļa, ieskaitot citus grupas izplatītos zīmolus, piemēram, Frutto, ir aptuveni 40%, Lietuvā – ap 20%, Igaunijā – 5%. Cido sulas Igaunijā nopērkamas sen, taču mātes kompānija uzņēmumu Royal Unibrew Eesti dibināja vien 2012. gada decembrī un kopš tā laika aktīvāk sākusi iekarot Igaunijas tirgu,» stāsta Cido grupas padomdevēja juridiskajos jautājumos Inese Lielpinka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ieviestais, uzņēmēju skarbi kritizētais solidaritātes nodoklis saglabāsies, taču nav izslēgta tā transformācijas iespēja, bizness cer uz Satversmes tiesu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Valdība pagaidām ir atturējusies no solidaritātes nodokļa reformas, lai arī ir bijušas vairākas idejas par tā maiņu, tomēr neviena nav guvusi atbalstu,» situāciju skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka pašlaik vēl nav iespējams objektīvi analizēt solidaritātes nodokļa ieņēmumus un maksātāju skaitu. «Patiesu ainu varēsim redzēt tikai šā gada nogalē un nākamā gada sākumā, jo pašreizējie dati par pieciem mēnešiem ir nosacīti provizoriski, un jau šajā laikā ir novērotas dažādas kustības,» skaidroja finanšu ministre.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka solidaritātes nodoklis skar 5287 personas un to vidū ir tādi, kuriem šogad tas būtu jāmaksā, bet viņiem nav aprēķināta alga, ir arī radušies jauni maksātāji, ir tādi, kuriem samazināta alga, lai nebūtu jāmaksā jaunais nodoklis. Šobrīd piecu mēnešu dati rāda, ka šo personu ienākumi kopumā bijuši 91,21 milj. eiro, kas ir aptuveni par nepilniem 10% mazāk, nekā bijuši pērn – 98,99 milj. eiro. «Ir virkne uzņēmumu, kuri ir mēģinājuši atrast kaut kādus risinājumus, kā izvairīties no solidaritātes nodokļa maksāšanas, piemēram, samazinot algu līdz līmenim, kad šis nodoklis nav jāmaksā,» atzina D. Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru