DB Viedoklis

DB viedoklis: Parakties amatpersonu kontos un šūplādēs

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.

Kamēr iestādes stīvējas, valsts amatpersonu iesniedzēju dzīve turpinās ar visiem no statusa izrietošajiem kārdinājumiem. Amatpersonu deklarāciju duļķainajā zupā tikai divus mēnešus pēc pēdējās šūmēšanās par valsts nespēju amatpersonu deklarācijas pārbaudīt uzpeldēja īsts taukumiņš. VID ģenerāldirektores amatam virzītās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas iesniegtās amatpersonas gada deklarācijas, kas taču redzamas ikvienam, izrādījās nekustināta bumba ar laika degli. Bums! Sabiedrība uzzināja par iespaidīgu naudas summu dīvainu kustību caur Koļegovas kabatu kā ikgadējas trešdaļmiljona dividendes no brāļa uzņēmuma, kurš pēdējos gados gan, kā izrādījās, lēmis gada peļņu nesadalīt un dividendes vispār neizmaksāt. Viņas piemērs rāda, ka amatpersonu «kļūdīšanās» deklarācijās sasniegusi visaugstāko līmeni. Tas nedrīkstētu palikt bez valdības ievērības.

Tikmēr politiķi uz notiekošo noraugās kā uz izrādi, izspēlē secīgus cēlienus VID ģenerāldirektores krēsla aizpildīšanai, vēro, sajūsminās un kritizē kā olimpiešu startus. No sākuma paši bīda uz «olimpiādi», pēcāk strostē: «nejēga, jo pakrita trasē un izniekoja iespēju». Nerodas pārliecība, ka kādam ir nopietna interese ķerties pie problēmām interešu konflikta novēršanas regulējumu reālajā lietojumā. Izpaliek politiskā griba, kas prasītu pagrozīt kādus normatīvos aktus, varbūt dodot lielākas pilnvaras gan KNAB, gan VID parakties amatpersonu kontos un šūplādēs. Tikmēr varas gaiteņos ir svarīgāki notikumi, piemēram, jāpieņem smagi lēmumi par jaunizceptu amatu aizpildīšanu, Labklājības ministrijas valsts sekretāri Ievu Jaunzemi aizrotējot uz Ekonomikas ministriju un ieceļot svaigi izveidotajā ministrijas administrācijas vadītājas amatā ar tik konkrētiem darba pienākumiem kā: «pilnveidot darbības stratēģijas izstrādi», «attīstīt cilvēkresursu politiku», «nodrošināt efektīvāku saimniecisko resursu izmantošanu»...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 20 amatpersonas ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, izslēdzot no tā normu par amatpersonu darba samaksas publiskošanu katru mēnesi.

Vienlaikus likumā noteikts, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets.

Saeima sākotnēji pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera (V/Par) priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojums. Regulējums paredzēja noteikt, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu publicē iestādes mājaslapā, norādot vārdus un uzvārdus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan plānotās izmaiņas atdeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz likumprojekta juridiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Lielākā daļa neizlietoto sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās

LETA, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dažu jomu speciālistu noturēšanai valsts pārvaldē ieviesīs īpašu koeficientu lielākai algai

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķu jomu speciālistu noturēšanai valsts pārvaldē ieviesīs īpašu koeficientu atalgojuma palielināšanai - tirgus koeficientu, paredz Valsts kancelejas izstrādātais valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Likumprojektā noteikts, ka tirgus koeficients ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū nepietiekami pieejamu amatu vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā.

Amatus vai jomas, kuriem piemērojams tirgus koeficients, noteiks, balstoties uz atlīdzības pētījumu datiem, amatpersonu atlases procesu rezultātiem un, ņemot vērā amatpersonu mainību noteiktā amatu grupā. Tirgus koeficientu noteiks robežās no 1,1 līdz 1,5 un regulāri pārskatīs.

Līdz ar to amatpersonu vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai varēs piemērot tirgus koeficientu, kas nav lielāks par 1,5, nodrošinot, ka ar koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniegs Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu īpatsvars nevarēs pārsniegt 15% no vienas iestādes nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Mieru, tikai mieru!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada maijā, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad dienas versmes nogurdināti prāti izverd dažādas sazvērestību teorijas par totālas kontroles laikmeta iestāšanos, vēlos teikt mierinājuma vārdus gan līdzcilvēkiem, gan likumdevējiem un, protams, arī pašiem kontrolētājiem un apkarotājiem.

Neveselīgu ažiotāžu izraisīja ziņa par jaunu kārtību naudas lietu informācijas jomā: kredītiestādēm būs jāziņo VID par visām personām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro gadā. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir krietns kušķis, vairums nodokļu maksātāju reti kad tur rokās piecciparu skaitļu vērtas naudas paciņas, bet jāziņo būs par gada apgrozījumu, nevis atsevišķu transakciju vien. Mēroga sajūtai: tas iznāk vidēji 1250 mēnesī, kas vairs nav nekāds neuztverams lielums. Statistika stāsta, ka pērn vidējā alga valstī ir pārsniegusi 900 eiro mēnesī, tātad bruto gada ieņēmums vidējam strādājošam jau ir pāri 10 000. Ja klāt nāk kādi citi ieņēmumi – honorāri, mantas pārdošana vai telpu izīrēšana –, klakt, strīpai pāri, un banka sūtīs ziņas uz VID. Ko VID ar to darīs? Ak, šausmu šausmas, mūs cenšas iebiedēt dažādi konspirologi un vienkārši vājnervīgie. Blēņas, cienītie, pilnīgas blēņas. Teikšu prasti: VID ar šiem datiem sistēmiski darīs to pašu, ko parasti. Proti, neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Viens muļķis var vairāk pajautāt, nekā simts gudrie atbildēt

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktāks par muļķi ir tikai muļķis ar iniciatīvu. Šis vecais teiciens nāk prātā, domājot par jaunāko valdības iniciatīvu, kas paredz, ka bankām būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tām fiziskajām personām, kuru gada apgrozījums banku kontos pārsniedz 15 000 eiro gadā jeb 1250 eiro mēnesī.

Teiksim tā, summa nav nekāda īpaši lielā, tāds gada apgrozījums bankas kontā ir pietiekami daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājums, ko tieši valsts vēlas noskaidrot, liekot ziņot par šādām personām VID, ir visai neskaidrs. Vai tādējādi grib “izķert” aplokšņu algu saņēmējus? Visai apšaubāmi. Tikpat apšaubāmi, ka tādējādi izķers iespējamos kukuļņēmējus. Pagaidām tas izskatās pēc darbības imitācijas. Tā teikt, ar ēnu ekonomiku jācīnās, ar negodīgiem koruptīviem darījumiem jācīnās, ar terorisma finansētājiem jācīnās, tad kā nu mākam, tā maunam.

Var jau teikt, ka godīgam pilsonim nav no kā baidīties, jo viņam taču nav ko slēpt. Tajā pašā laikā demokrātijā spēkā ir princips, ka valsts no iedzīvotājiem prasa tikai to informāciju, kas tai nepieciešama savu funkciju veikšanai. Minētajā gadījumā nav skaidrs mērķis, kādēļ valstij būtu nepieciešama šāda informācija. Tas ir tas pats, kas ar telefonsarunu noklausīšanos. No vienas puses, man jau nav ko slēpt, klausieties veseli, tikai kāpēc? Ne velti atļaujas telefonsarunu noklausīšanai dod tikai tad, ja tam ir leģitīms iemesls, proti, aizskarta sabiedrības drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB: ABLV Bank nespēja noteiktajā laikā uzrādīt prasīto vienu miljardu eiro

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

ABLV Bank nespēja tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro, - to LNT Ziņām sešos rakstiskā atbildē, skaidrojot savu paziņojumu, ka banka nav spējusi izpildīt tai izvirzītās prasības, precizēja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā ABLV Bank bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis ir standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. "Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču ABLV Bank spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizmantoti palikuši 2,5 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu, informē Privatizācijas aģentūra.

Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Laikraksts: Augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iznākt no patrepēm

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par to, vai sabiedrībai būtu jārāda informācija, cik pelna valsts maizē strādājošie, ir sadrumstalojusies sīkās drupačās, kamēr netiek atbildēts būtiskākais jautājums par pašu principu – atvieglot pieeju šiem datiem vai to nedarīt. Iet uz atklātību vai palikt pašreizējā daļējā «aizklātībā». Valsts skatās uz pirkstiem katram sīkuzņēmējam un pat šmakovkas gatavotājam, bet savā «virtuvē» negrib nevienu tā īsti ielaist. Piemēram, Aglonas maizes muzeja vadītāja Vija Kudiņa, kurai ir licence stiprā alkohola ražošanai, uzskata, ka drakonisko prasību dēļ viņa varētu no tās atteikties, lai gan pēdējā laika modes dzēriens šmakovka labi papildina lauku uzņēmējas tūrisma produktu piedāvājumu. Valsts tērē resursus, lai regulāri inspicētu V. Kudiņas šmakovkas «ražotni». Vai tā nav blusu dīdīšana, kamēr apkārt skraida ēnu ekonomikas trakie suņi, kuri būtu pelnījuši lielāku valsts enerģiju to izķeršanā?

Atgriežoties pie atalgojuma, jāuzsver, ka runa ir par visu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem, ne tikai amatpersonām (izņēmums saprāta robežās varētu būt drošības iestādes un valsts kapitālsabiedrības). Pirms vairākiem gadiem informāciju par algām, kas tiek maksātas no nodokļu maksātāju kabatām, nopludināja Latvijas Universitātes matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns, ko tolaik pazinām kā Neo. Viņš tika sunīts, tomēr tas izrāva aizsprostu visatļautībai atalgojuma noteikšanā. Tā rezultātā amatpersonu vārdus un atalgojumu liek atklāt likums. Tomēr pašlaik Saeima svārstās starp vārdu un uzvārdu slēpšanu līdz to nodošanai pilnīgā atklātībā, apsverot iespēju publicēt ne tikai amatpersonu, bet visu valsts maizi ēdošo algas. Iespējams, arī no tām institūcijām, kuras pašlaik skar sevišķs regulējums (piemēram, Valsts prezidenta kanceleja). Pašlaik gan šī iestāde ir paraugs citām institūcijām, kā datus slēpt un iet pret caurspīdīgumu, piesedzoties ar normatīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts un pašvaldību institūcijām kolektīvie pasākumi būs jāfinansē no atalgojuma budžeta

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru